PP Vitamīns

Autors: nezināms

Tas ir ūdenī šķīstošs vitamīns, kas uzsūcas tievajā zarnā. Eritrocītos šis vitamīnsir saistīts nikotīnskābes amīda viedā un tādejādi aizkļūst līdz audiem. Lielākā tā koncentrācija ir aknās un nierēs.

            PP vitamīns ir fermentu sastāvdaļa, kas pārnes ūdeņraža jonus dažādās hodrogenēšanas un dehidrogenēšanās reakcijās audos un kopā ar B₂ vitamīnu sarurošiem fermentiem piedalās oksidēšanas procesos organismā.

            PP vitamīna deficīts izraisa pelagru. Šīs slimības raksturīgākie simptoni ir ādas iekaisumi, īpaši gaismas apspīdētās ķermeņa daļās, caureja un nervu deģenerācija līdz pat plānprātībai. Pelagra ir sastopama Dienvidamērikā, Dienvidaustrumāzijā, Āfrikā. t.i., zemēs, kur ēd galvenokārt kukurūzu. Tās cēlonis ir mazais aminoskābes triptofāna daudzums kukurūzā un līdz ar to nepietiekamais daudzums PP vitamīna. Turklāt kukurūzā PP vitamīns ir tādos savienojumos, kas zarnās nešķeļas, un vienpusīgā uzturā arī paša PP vitamīna ir par maz. Eiropā sastopama līdzīga kaite – pelagroīds, kas izpaužas tikai ar pelagrai raksturīgām ādas pārmaiņām – ar ādas apsārtumu, pietūkumu, lobīšanos gaismas apspīdētās vietās.

            PP vitamīnas tiek uznemts ar uzturu, bet vajadzības gadījumā liela daļa tā var rasties no uztura olbaltumu aminoskābes – triptofāna. Pārvēršanās attiecība ir 1:10, t.i., 1mg PP vitamīna rodas no 10 mg triptofāna. Izvērtējot kopējo PP vitamīna daudzumu uzturā, lieto jēdzienu "niacīnekvivelents": tas ir tīrais PP vitamīns + PP vitamīns, kas radies no triptofāna.

Nozīmīgākie PP vitamīna avoti uzturā

Uzturprodukti	PP vitamīns, mg/100g
Cūka aknas Liellopu aknas Cūku nieres Skumbrijas Liellopu nieres Svaigās sēnes (vidēji) Siļķes Cūkgaļa Zirņi, pupas Rupjkviešu maize Rupjmaize	15,7 14,7 8,4 7,5 6,2 4,9 4,3 4,3 2,8 1,0 0,6

          Minimālā vajadzība pēc PP vitamīna ir 4,4–5,5 niacīnekvivalenta un uztura 1000 kcal, optimālā vajadzība – 6,6 niacīnekvivalenta /1000 kcal. Pieaugušajiem ieteicamā deva ir 15 – 20 mg PP vitamīna dienā atkarība no uztura kcal daudzuma.

Cilvēkam kļūstot vecākam, vajadzība pēc PP vitamīna samazinās. Grūtniecēm un zīdītājām īpaši lielāka deva nav vajadzīga. Amerikāņu zinātieniku ieteiktā deva ir 20mg PP vitamīna dienā.

            Vidēji dienā no uzturā esošiem 60mg triptofānā rodas 6 mg PP vitamīna.

            Vienā tasē pupiņu kafijas ir 1 – 2 mg PP vitamīna.

            Ja PP vitamīna daudzumu pārdozē ar preperātiem, akūti parādās ādas sārtums un roda dedzinošana sajūta, kas ātri pāriet. Hroniskā gadījumā iespējama aknu darbības traucējumi, paugsitināts bilirubīna daudzums asinīs.

            Terapētiskās devās (parasti 500mg) PP vitamīns, precīzāk nikotīnskābe, nevis nikotīnskābes amīds, samazina holesterina dauzumu asinīs. Šādās lielās devās šis vitamīns ir medikaments.

            PP vitamīna ķīmiskā stabilitāte:

            neitrālā vidē – stabils

            skābā vidē – stabils

            bāziskā vidē – stabils

            gaisa skābeklī – stabils

            temperatūrā virs 80_oC – stabils

PP vitamīna raksturojums

Loma organismā	Kādos produktos
Piedalās audu eplošanas reakcijās; normalizē kuņģa sekretoru un motorisko funkciju; stimulē aknu un aizkuņģa dziedzeru darbību; normalizē holesterīna līmeni asinīs, kā arī ūdens/sāļu maiņu.	Liellopu gaļa, aknas, nieres, sirds, siļķe, lasis.