Bites

Autors: Mārcis Benfelds

       KĀ TOP MEDUS?

Bites gatavo medu, jo no tā pārtiek.

Pirmais darbs ir atrast ziedus un savākt no tiem nektāru, kas nonāk bites medus maisiņā. Šis somveidīgais dobums atrodas vēderiņa priekšdaļā un no pārējā vēderiņa ir atdalīts ar vārstuli.

          Šajā dobumā notiek medus gataovšanas pirmais posms. Tur nektāra cukurs iesaistās ķ;imiskās reakcijā. Pēc tam no nektāra tiek atdalīts liekais ūdens-tas iztvaiko, pateicoties siltumam stropā.

          Medus, ko darba bites sanesušas šūnās, satur tik daudz ūdens, ka var glābties mūžīgi. Medus tiek ievietots šūnās, lai tas nogatavotos un nākotnē kalpotu bišu uzturam.

          Starp citu, kad bites neatrod nektāru, tās vāc visdažādākos saldos sķidrumus, piemēram, dažu vaboļu vai augu izdalītus.

          Ir vairāki paņēmieni, kā cilvēks iegūst medu no bišu stropa.

To no kārēm var izpiest ar spiediena palīdzību, vai arī pārdot medu ar visām šunām. Tomēr lielāko medus daudzumu no kārēm izņem at speciālas centirfūgas palīdzību.

          Medus krāsu un garšu ļoti ietekmē tas, no kādiem ziediem ir kākts nektārs un kādā vietā ir atradies strops. Medus satur apbrīnojamu skaitu dažādu vielu. Galvenās sastāvdaļas ir divi cukuru veidi: frukroze un glikoze. Medū arī ir neliels daudzums saharozes, maltozes, dekstrīna, minerālvielu, visdažādāko fermentu, vitamīnu, pavisam mazliet proteīna un dažādu skābju.

          Medus ir dažāds pēc krāsas un garšas – to ietekmē augs, kas ir bijis nektāra avots. Apgabalos, kuros ražo medu, parasti ir tikai daži augi, ko var izmantot nektāra vākšanai.

 

                               CIK STROPĀ BIŠU?

Bišu sropā valda sarežģīta sabiedriskā organizācija, kas varbūt ir pat sarežģītāka par cilvēku sabiedrības struktūru. Nav tādu dzīvnieku, kas šajā ziņā līdzinātos bitēm. Bite var izdzīvot tikai kopā ar koloniju. Vienatne tai nav nākotnes.

          Koloniju veido bišu karaliene (māte), tūkstošiem darba bišu un noteiktos gadalaikos arī daži simti vai pat tūkstoši (tēviņu).

          Kolonijai ir vajadzīga mājvieta, par ko var kalpot dobums koka stumbra iekšienē, kaste vai rūpnīcā ražots strops. Bišu māte dēj oliņas – pārējās rūpes vairs nav viņas ziņā.

Tā var izdēt 1500 oliņu dienā, tātad apmēram 250 000 vienā sezonā. Reti kurai mātītei dzīves laikā izdodas izdēt miljonu olu, jo tās parasti nedzīvo ilgāk par 2 gadiem. Tās dēj gan apaugļotās oliņas, no kurām iznāk darba bites vai jaunās bišu mātes, gan neapaugļotās, no kurām rodas trani.

          Kolonijā var ietilpt tikai daži tūkstoši darba bišu, bet tai attīstoties, var pieaugt līdz 60 000. Kā redzi, ir brīži, kad strops ir stipri pārpildīts un kolonijai ir jāsadālās vairākās ģimenēs. Kātrai darba bitei ir savs noteikts sarežģīts uzdevums. Sākumā darba bite tikai tīra šūnas. Vēlāk tā uzņemas atbildību par kāpuriņa barošanu. Beidzot tā kļūst arī par lauka biti, kas vāc nektāru un ziedputekšņus, lai no tiem veidotos medus.

                         KĀ SAZINĀS BITES?

Kā darba bite paziņo pārējām bitēm, ka ir atradusi ziedu? Kā tā pastāsta, kāda ir puķe un kur to meklēt? Veids, kādā bites sazinās, ir viens no lielākajiem dabas brīnumiem. Sākumā pateiksim, ka bišu valodu vada instinkts. Tās nemācās sazināties, bet vienkārši to prot, sasniedzot notektu vecumu. Bišu valoda ir smaržu un deju valoda. Kad bite atrod nektāru vai putekšņus, tā atgrižās mājās un sāk dejot, aprakstot gaisā pusapļus. Deja piesaista citu bišu uzmanību un pavēsta, kur atrasts nektārs vai putekšņi. Pēc atlidojušās bites smaržas var noteikt, kādus ziedus tā atradusi.

Ja bites deja ir ļoti dzīvīga vai arī uzsvērti palēlināta, svinīga, tad tas nozīmē, ka atrasts liels barības daudzums, un bišu pulks dodas ceļā. Bet visu iepriekš minēto var teikt vienīgi par ziediem, kas atrodas līdz 100 metriem no stropa. Ja bites atrastie ziedi ir tālāk, tad par tiem vēsta gluži cits dejas veids. Tad apļu vietā bite dejā zīmē astotnieku, pie tam vēl mētājot vēderiņu no vienas puses uz otru. Bite norāda ne tikai to, kas atrasts, bet arī cik tālu un kādā vitzienā jālido. Apgriezienu skaits minūtē norāda attālumu. Jo tālāk, jo mazāks astotnieks tiek zīmēts. Piemēram, 11 apgriezieni minūtē atbilst 2700 metriem. Līnija, ko bite zīmē starp astotnieka cilpām, norāda virzienu. Šo līniju bites salīdzina ar punktu, kurā atrodas Saule, tādejādi precīzi uzzinot pareizo lidošanas leņķi.

         

                   VAI BITE PĒC IEDZELŠANAS            

                                           MIRST?

          Daudzi uzskata biti par savu ienaidnieci, vismaz tad, kad satiekas ar to “aci pret aci”. Bet vienu gan var tekt par bitēm-tās nes labumu cilvēkiem. Tās apputeksnē augus ziedēšanas ziedēšanas laikā, tādejādi palielinot ražu. Vairāk nekā 50 lauksaimniecības kultūru ir atkarīgas no bišu apputeksnēšanas.

Kā visiem kukaiņiem, arī bitei ir 6 kājas.Tās ķermeņa trīs galvenās daļas ir: galva,krūtis jeb vidusdaļa un vēders. Galvas daļā izvietots ūsiņu pāris, divas lielas saliktās acis, trīs atsevišķi žokļi un mēlīte.

Pie krūšu daļas pieder trīs pāri kāju un divi pāri spārnu. Visām bišu sugām tieši kājas piedalās apputeksnēšanā. Dažām no tām putekšņu savākšanai pie kājām ir speciāli groziņi.

Vairumam mātīšu ir dzelonis,kuru var izstumt no vēderiņa gala. No bišu kodumiem, protams, ir maz prieka, bet tie reti kad ir bīstami. Iespējams, ka mēs domājam, ka bites pēc iedzelšanas mirs, lai tā kompensētu savas negatīvās emocijas. Bet patiesībā tas notiek savādāk.

Daudzas bites savu dzeloni var izmantot vairākkārt. Darba bitei ir atskabargains dzelonis, tādēļ tas iestrēgst ādā.