|
Latvijas
Mākslas akadēmijas
Mākslas
Zinātnes nodaļas
1. kursa
studentes
Jolantas
Viškeres
referāts seno
laiku mākslas vēsturē
|
Portrets V dinastijas laikā
2000. gada 5.
novembrī
V dinastija ir 9 faraonu valdīšanas laiks Senās valsts periodā:
Userkaf (2465 - 2458)
Sahure (2458 - 2446)
Neferirkare (2446 - 2426)
Shepseskare (2426 - 2419)
Neferefre (2419 - 2416)
Niuserre (2416 - 2392)
Menkauhor (2396 - 2388)
Djedkare (2388 - 2356)
Unas (2456 - 2323)
Sahure (2458 - 2446)
Neferirkare (2446 - 2426)
Shepseskare (2426 - 2419)
Neferefre (2419 - 2416)
Niuserre (2416 - 2392)
Menkauhor (2396 - 2388)
Djedkare (2388 - 2356)
Unas (2456 - 2323)
Runājot par senās Ēģiptes
mākslu nevar strikti nodalīt 5. dinastiju no pārējā Senās valsts perioda.
Literatūrā atrodami vairāki datējumi 5.dinatijas laikam (2465.-2323.g.p.m.ē.[1];
2565.-2420.g.p.m.ē.[2];
2494.-2345.g.p.m.ē. [3]).
Tas apgrūtina zināmo mākslas objektu
piedēvēšanu konkrētajai dinastijai. Tāpēc jāraksturo Senās valsts periods
kopumā, tālāk īpašu uzmanību pievēršot portretiem, kuri aptuveni pieskaitāmi
šiem periodiem.
Portretiskās skulptūras rašanos senās Ēģiptes mākslā noteica mirušo
kults. Senie ēģiptieši bija pārliecināti, ka mirušā ķermenis jāsaglabā, lai
dvēsele, kas dzīvo mūžīgi, varētu tajā atgriezties. Tādēļ mirušie tika
mumificēti. Taču šādi saglabāts ķermenis varēja iet zudumā, tādēļ tika pasūtīti
mirušo portreti no akmens, kas saglabātos mūžīgi. Lai būtu iespējama mūžīga pēcnāves dzīve,
bija nepieciešams ļoti precīzi attēlot mirušā portretiskās iezīmes. Tādējādi
tēlnieks kļuva par mūžīgās dzīves nodrošinātāju (ēģiptiešu valodā viens no
vārda tēlnieks sinonīmiem nozīmēja "He-who-keeps-alive"[4]).
Salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem, 5.dinastija ir diezgan plaši
pazīstama. Visu faraonu eksistenci apstiprina arheoloģiskie atradumi. Ir daudz
rakstisku liecību par šo periodu senās Ēģiptes vēsturē, kad tika ieviesti
vairāki jauninājumi un izmaiņas ēģiptiešu sabiedrībā un pasaules uztverē.
Pirmkārt, virsotni sasniedza saules kulta augošā ietekme. Faraons tika dēvēts
par dieva dēlu - epitets "zR", kas nozīmē "Son of Re"[5]
atrodams septiņos no 5.diastijas valdnieku vārdiem. Gandrīz visi 5.dinastijas
faraoni būvēja tempļus saules dievam, divi no tiem ir atrasti, par pārējo
eksistenci liecina tikai zināmie nosaukumi[6].
Pie tempļiem atradās obeliski, kas simbolizēja saules starus. Taču ar faraona Djedkre
valdīšanas laiku, šādu tempļu būvniecību pārtrauc. Otrs jauninājums tika
ieviests tikai dinastijas beigu periodā, faraona Unas valdīšanas laikā.
Viņa piramīdā pirmo reizi atrasti t.s. piramīdu teksti - reliģiski teksti, kas
klāj piramīdas telpu sienas. Iespējams, ka šo tekstu parādīšanos var saistīt ar
saule tempļu izzušanu.[7]
Šajā laikā tika mainīta arī valsts pārvalde. Tā kā faraons nevarēja
vienpersoniski kontrolēt valsti, tad notika valsts administrācijas reformas,
ieviešot efektīvu birokrātiju. Dalītā pārvalde veicināja rakstvedību, tādēļ
saglabājušās daudz rakstiskas liecības par valsts saimniecisko dzīvi. Pie
pārmaiņām arhitektūrā minami ne tikai saules tempļi, bet arī piramīdu kompleksu
standartizācija. Arī šis būves, to izmēri, telpu novietojums u.c. tika pakļauti
kanoniem.
Kā jau minēju, tēlniecības
darbi tika veidoti mirušā dvēseles mūžīgas eksistences nodrošināšanai. Tie tika
novietoti kapenēs. Telpu sienas rotāja ciļņi un gleznojumi. Tajos tika attēlota
mirušā varenība un pārākums (šādas kapenes veidoja sevišķi augstas kārtas
cilvēkiem, pirmkārt, protams, faraoniem).
Līdzās galvenajai figūrai atrodamas daudz sīkas kalpotāju figūriņas,
lai arī pēc nāves nodrošinātu faraona vajadzības. Sākotnēji līdzās faraonam
tika apbedīti viņa kalpotāji un vergi. Vēlāk šī tradīcija mainās, iespējams
tāpēc, ka tas ir pārāk nežēlīgi, bet varbūt tāpēc, ka tas ir finansiāli
neizdevīgi. Tāpēc līdzās visiem Ēģiptes augstmaņiem atrodams liels skaits
figūriņu, kurās cilvēki attēloti veicot dažādus saimnieciskus darbus. Piemēram,
šī - miesnieka figūriņa.
Butcher[8]
Fifth Dynasty, probably reign of Niuserre,
Fifth Dynasty, probably reign of Niuserre,
Limestone with remains of paint (knife restored)
Height: 37 cm, Width: 14.2 cm, Depth: 38 cm
Height: 37 cm, Width: 14.2 cm, Depth: 38 cm
Portretu tēlniecību lielā mērā noteica kanoni. Šie kanoni veidojās ļoti
ilgā laika posmā. Sākotnēji, jau pirmsdinastiju laikā, kad bija svarīgi parādīt
tēlu pēc iespējas reālistiskāk, figūras pleci tika rādīti pretskatā, bet galva
un kājas sānskatā, lai figūra būtu vieglāk uztverama. Šo attēlošanas veidu
varētu uzskatīt par kanonu pirmssākumiem. Vēlāk Senās valsts laikā šī
attēlošanas veids tiek saglabāts, taču, lai tēli būtu pēc iespējas
reālistiskāki, tiek radīti īpaši likumi par proporcijām, kādās jāattēlo
figūras. Vadoties pēc likumiem, tika radīti tēli, kas bija ļoti skaidri
uztverami un atpazīstami.
Vadoties pēc kanoniem,
figūras proporcijas tika determinētas sekojošā veidā: stāvošu figūru uzzīmēja
uz papirusa lapas vai akmens plāksnes, kas bija sadalīta 19 kvadrātiņu rindās.[9]
Attālums no matu līnijas līdz kaklam bija 2 rindas, no kakla līdz ceļgaliem -
10 rindas, no ceļgaliem līdz pēdām - 6 rindas. Šī proporciju sistēma tika
lietota līdz 26. dinastijai, kad rindiņu skaits tika palielināts. Savukārt
sēdoša figūra aizņēma 15 rindas. Iepriekš aprakstītie paņēmieni tika lietoti
gleznojumiem un ciļņiem, bet apaļskulptūrām tika veidoti mazi, kanoniem atbilstoši
modelīši, kas arīdzan tika sadalīti kvadrātiņos.
Uz plakanām virsmām cilvēka ķermenis tika attēlots duālā perspektīvā -
galva sānskatā, taču acis pretskatā, tāpat kā pleci, kas novietoti tā, lai būtu
redzamas abas rokas un visi pirksti. Sieviešu figūrām krūtis ir sānskatā, lai
gan pleci - pretskatā. Arī kājas attēlotas sānskatā, pie tam, vienu kāju
pavirzot uz priekšu, tā, it kā figūra soļotu uz labo pusi. Interesanti, ka abas
pēdas attēlotas no iekšpuses. Tas tādēļ, ka ēģiptieši attēloja ne tikai to, ko
redzēja, bet arī to, ko zināja. Piemēram, tie attēloja cilvēka rokas un kājas
tā, kā tās labāk var redzēt (no sāniem), taču galarezultātā figūras ieguva
divas kreisās kājas... Vīriešu un sieviešu figūras atšķīrās arī ar krāsojumu,
vīriešu figūras bija sarkanas, sarkanbrūnas, turpretim sieviešu - dzeltenas.
Apģērba attēlojumam stingru kanonu nebija, jo līdzi laikam mainījās arī
apģērbs. Vienīgi bērni vienmēr tika attēloti kaili. Kanons noteica arī to, ka
faraons vienmēr attēlojams lielāks, nekā pārējie. Arī pārējo figūru izmēri
gleznojumā vai cilnī bija atkarīgi no attēlotās personas sociālā stāvokļa.
Kanonu gandrīz nebija zemāko
kārtu - kalpotāju un vergu attēlojumam. Plaknēs tos bija jārāda sānskatā, bet
nebija nekādu īpašu noteikumu tēlniecības figūriņām. Svarīgi bija, lai tiktu
attēlota cilvēka nodarbošanās, jo šie cilvēki netika uzskatīti par personībām,
tie bija tikai strādnieki. 5.dinastijas mastabās ir atrasts daudz tādu
figūriņu, kas attēloja visdažādāko profesiju pārstāvjus. Tieši šī iemesla dēļ kalpotāju
figūriņas liekas visdzīvākās - tās ir interesantās pozās, nav sastingušas.
Arī dzīvnieku attēlojumam nebija īpašu kanonu. Te valda liela brīvība.
(Tas labi redzams attēlā pa kreisi.) Cik faraona un viņa sievas figūras ir
sastingušas un nebrīvas, tik dabiskas un dzīvīgas ir dzīvnieku pozas. Sevišķi
labi to var redzēt putnu un zivju figūrās.
Novērtējot kanonu nozīmīgumu Senās Ēģiptes mākslas attīstībā, jāatzīmē,
ka tiem ir unikāla vēsturiska vērtība un individuāls raksturs. Kanoni bija ļoti
ilgstoša darba - novērošanas un eksperimentu - rezultāts, kas nosaka attēlojamā
objekta proporcijas. Kanonu mērķis bija pēc iespējas skaidrāk un nepārprotamāk
attēlot cilvēka figūru, parādot gan cilvēka vizuālo tēlu, gan sociālo stāvokli.
Kanoni senajā Ēģiptē kalpoja arī par ideoloģijas paudējiem - mākslas darbos
tika cildināti dievi un faraoni, tādējādi apliecinot pastāvošās varas varenību.
Visbeidzot - kanoniem bija nozīmīga loma mākslinieciskās kvalitātes un
standartu uzturēšanā.[10]
Taču bija arī otra puse -
kanoni ilgstoši neļāva māksliniekiem izpausties radoši - radīt jaunas formas,
tēlus. Tādēļ ēģiptiešu tēlniecības darbi
tomēr ir sastingušas, mierpilnas figūras, kas rada svinīgu iespaidu,
tādējādi izceļot mirušā nozīmīgumu un augsto sociālo stāvokli.
Taču par spīti sastingumam 5.dinastijā
radušies vairāki izcili tēlniecības darbi. Sākot ar šo dinastiju tēlniecībā
izmanto "rakstveža pozu".
Scribe
Fifth Dynasty
Painted limestone, Height: 49 cm
Egyptian Museum, Cairo
Fifth Dynasty
Painted limestone, Height: 49 cm
Egyptian Museum, Cairo
Salīdzinot ar
iepriekšējām dinastijām, šajā laikā tapušo figūru portretiskās iezīmes ir
vairāk individualizētas. Slavenākā ir "Rakstvedis no Luvras"
(skat.1.attēlu). Domājams, ka tas nav bijis parasts rakstvedis, bet gan kāds no
prinčiem ar lielu politisku nozīmi[11]. Figūrai ir ļoti pārliecinoša, tai ir spilgti
individualizēta sejas izteiksme, ko atdzīvina inkrustētās acis. Tēlniekam ir
izdevies iegūt tik pārliecinošu dzīvīgumu, ka skatītājam šķiet, ka rakstveža
acis tam seko. Pretēji iepriekšējo dinastiju darbiem, šajā tēlā izstrādāta ir
ne tikai seja, bet viss ķermenis - pleci, rokas, ceļgali, kas parāda tēlnieku
aizvien pieaugošo meistarību (5.dinastijas laikā tēlnieki bija apguvuši
sarežģītākus tehniskos paņēmienus, kas ļāva tiem aizvien uzlabot portretu
figūru attēlojumu). Te var salīdzināt abas rakstvežu figūras. Lai gan tām ir
vienādas pozas, attēlojums ir atšķirīgs, un vēl vairāk izceļ " Rakstvedi
no Luvras" kā ļoti īpašu tā laika tēlniecības paraugu.
Sastopami arī šāda veida
pāru portreti. Kā redzams, šeit, salīdzinot ar "Rakstvedi no Luvras"
valda lielāka nosacītība - sejās parādās sastindzis smaids. Attēlā var labi
redzēt kanonu izpildījumu - krāsojums, vīrieša poza. Tā kā sievietes attēlojums
nebija tik svarīgs, kā vīrieša, tā parādīta brīvāk. Statuja parāda arī
sievietes atkarību no vīrieša. Sieviete nostājusies aiz vīrieša, paļaudamās uz
tā spēku[12].
Taču arī šis darbs parāda 5. dinastijas iezīmes - izstrādātas detaļas - vīrieša
kāja, sievietes roka.
Raherka and Merseankh
c. 2500-2350 BC (5th Dynasty)
Limestone painted group
H 52.8 cm; D 21.3 cm
c. 2500-2350 BC (5th Dynasty)
Limestone painted group
H 52.8 cm; D 21.3 cm
Taču šis ir arī cita veida
skulptūras, kurās attēlotas ģimenes - vīrs, sieva, bērni. Nākamajā attēlā
redzams, kā mainās sievas un bērnu stāvoklis. Ja "Raherka and
Merseankh" ir daudzmaz līdzvērtīgi, tad šajā attēlā redzama sievas un
meitas pilnīga atkarība no ģimenes pavēlnieka. Arī šī skulptūra atšķiras no
iepriekšējo periodu skulptūrām ar izstrādātajām detaļām un individualizēto
portretu.
Ni-ka-re, his wife, and their daughter
Fifth Dynasty, reign of Nuiserre or later
Painted limestone
Height: 57 cm
Fifth Dynasty, reign of Nuiserre or later
Painted limestone
Height: 57 cm
Width: 22.5 cm
Depth: 32.5 cm
The Metropolitan Museum of Art, New York
Depth: 32.5 cm
The Metropolitan Museum of Art, New York
Attēlos var redzēt visas 3
Senajai valstij raksturīgās pozas - stāvoša, sēdoša un rakstveža poza. Visos
tēlniecības darbos, ko man izdevās paskatīt šis pozas ir ļoti līdzīgas. Līdzīgs
ir figūru, to roku un kāju novietojums. Tas viss apliecina tikai to, ka
ēģiptieši stingri ievēroja kanonus, kas noteica augstākminētos attēlojuma
veidus. Jāatzīmē, ka ēģiptieši parasti attēloja vidēja vecuma cilvēkus. Bija
maz jaunu cilvēku attēlojumu. Arī bērnu figūras parādās reti.
Bez šiem darbiem populāra ir
arī "Saltas kolekcija". Tie ir portreti "Luvras galva" un
citi, kas parāda spilgtas individuālās iezīmes. Ļoti pārliecinošs ir arī
"Methetthy" portrets. Tas ir ļoti reālistisks koka portrets ar inkrustētām
acīm. Un, manuprāt, šis vīrs izskatās par kaut ko norūpējies.
Methethy, chief of the royal farmers under king Unas, From Saqqarah.
Painted wood, inlaid eyes, Dynasty V.
Brooklyn Museum.
Nobeigumā jāsecina, ka
5.dinasijas portretu tēlniecība parāda lielu tēlnieku meistarību. Ir manāma
attīstība, apgūti sarežģītāki tehniskie paņēmieni. Portretiem ir individuālas
iezīmes, tie ir reālistiski, tēliem izstrādāts viss ķermenis. Taču stingrie
kanoni kavē strauju tēlniecības attīstību, tādēļ visu periodu saglabājas liela
pozu un figūru kompozīciju vienveidība. Tādēļ tēli ir sastinguši nekustīgās
pozās, tiem raksturīga frontalitāte. Vienīgā joma kur tēlnieki var brīvi
improvizēt ir sīkplastika, tādēļ sastopamas daudz interesantas kalpotāju
figūriņas. Bet sabiedrības augstāko slāņu portretiskās skulptūras saglabā
svinīgu sastingumu.
Izmantotā
literatūra
- Alpatow M.W. Historia Sztuki, Warszawa, 1981.
- Cittautu mākslas vēsture (I sēj.), Rīga, 1965
- Egyptian antiquities in the Hermitage, Leningrad, 1974
- Gombrihs E.H. Mākslas vēsture - Rīga - 1997.
- Kačalova T. Mākslas vēstures pamati I - Rīga - 1976.
- Michalowski K. Art of Ancient Egypt, New York, 1981(?)
- Michalowski K. Od Edfu do Faras, Warszawa, 1983.
- Египетское искусство в государственном музее изобразительных искусств имени А.С.Пушкина, Москва, 1971.
- Матье М.Э. Всеобшая история искусств (I.daļa), Москва, 1956.
- Матье М.Э. Искусство древнего Египта, Москва, 1961.
- Павлов В.В. Египетская скульптура - Малая пластика, Москва, 1949.
- Павлов В.В. Скульптурный портрет древнего Египта, Москва, 1957.
- http://www.ancientegypt.co.uk/menu.html
- http://www.aquella.com/egypt/5th.htm
- http://www.arab.net/egypt/history/et_oldkingdom.html
- http://www.bergen.org/AAST/Projects/Egypt/egyptian_art.html
- http://www.britannica.com/bcom/eb/article/7/0,5716,108487+10+106015,00.html
- http://www.geocities.com/~amenhotep/history/04_06/05.html
- http://www.geocities.com/thetropics/paradise/6116/egyptinfo.html
- http://www.interoz.com/egypt/hdyn5.htm
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru