RAKSTĪBA SENAJĀ ĒĢIPTĒ

Ēģipte ir ļoti savdabīga un interesanta valsts. Arī rakstība Ēģiptē ir ļoti īpatnēja un interesanta. Visi sajūsminās par Ēģipti un vēlas tur nokļūt, redzēt piramīdas un pabūt pie Nīlas.

Latīņu alfabēts sāka veidoties 9. – 8.gs.p.m.ē., tas ir, daudz vēlāk par Ēģiptes alfabēta pirmsākumiem, kurš sāka veidoties 3.gt.p.m.ē. Tomēr ēģiptiešu alfabēta zīmes un simboli vairākkārt mainījuši savu izskatu.

Ēģiptiešu rakstu sistēma ir viena no vissenākajām pasaulē. No sākuma ēģiptieši “rakstīja” ar hieroglifu palīdzību. Raksti, kuros izmantoti hieroglifi, ir ļoti nozīmīga un vērtīga.

Hieroglifs – (griķu valodā hiroglyphikos hieroglifu < hieros+glyphē gravējums, grebums) – senākais rakstu veids, lietots 3.gt.p.m.ē. – 3.gs.m.ē. Šodien  zinātnieki pazīst ~ 5 tūkstošus dažādu rakstu zīmju. Lietoti dažādos laika periodos. Senākie hieroglifi iecirsti tempļu sienās.)

Ēģiptieši ir prasmīgi mākslinieki, arī hieroglifi sākumā līdzinājās zīmējumiem. Viņi ļoti precīzi un prasmīgi attēloja dzīvnieku, priekšmetu un cilvēku figūras.

Savas domas viņi “uzlika” uz koka vai māla dēlīšiem, kā arī uz papirusa. Manuprāt, tas bija visai sarežģīti. Pamēģiniet kaut ko uzrakstīt ar noasinātu nūjiņu uz māla plāksnītes. Šīs plāksnes ar hieroglifiem joprojām ir saglabājušās. Saglabājies ir arī ēģiptiešu brīnums – piramīda.

Piramīdas kalpoja arī kā kapenes, jo tajās ēģiptieši apglabāja savus mirušos faraonus, dodot tiem līdz daudz dārgumu. Ēģiptieši faraoniem neziedoja dzīvus cilvēkus, tos zīmēja uz piramīdu sienām un rakstīja par faraona dzīves gaitām.

Lai gan piramīdas ir izlaupījušas vēlākās civilizācijas, senie hieroglifi ir saglabājušies. Tieši no šiem dzīves stāstiem mēs varam uzzināt, kā dzīvoja faraoni, kādas viņiem bija paražas un savstarpējās attiecības.

Seno ēģiptiešu hieroglifu sistēma sākumā bija diezgan divdomīga. Viens un tas pats simbols varēja nozīmēt vairākus vārdus vai burtus. Šādā veidā bija iespējams, ka radās daudzi pārpratumi, jo cits cilvēks taču nevienmēr zināja, ko domāja rakstītājs. Lai risinātu šo situāciju, izveidoja atsevišķu determinatīvu zīmju kopu. Šo zīmju uzdevums bija noteikt vārda īsto būtību. Šie raksti ir ļoti skaisti un krāšņi. Uz tiem lūkojoties paveras brīnišķīgs skats.

Hieroglifi ir sava veida māksla. Lai varētu brīvi rakstīt, vajadzēja zināt vairākus tūkstošus dažādu zīmju un simbolu.

Manuprāt, šādu rakstu sistēmu bija diezgan grūti lietot, tāpēc ar laiku hieroglifi vienkāršojās, ar tiem varēja apzīmēt ne tikai burtus un skaņas, bet arī dažus vārdus.

Tā kā hieroglifi ir ļoti daudzveidīgi, lai tos pārtulkotu vajadzēja ilgu laiku, jo “ēģiptiešu hieroglifu rakstu atšifrēja tikai 19.gs. sākumā, franču zinātnieks Ž.Šampoliāns.”

Šodien zinātnieki var brīvi lasīt hieroglifu rakstus un izzināt seno ēģiptiešu noslēpumus. Manuprāt, šie raksti ir ļoti interesanti un pamācoši.

Ēģiptieši bija pirmie, kuri sāka veidot alfabētu, lai gan tajā bija tikai 23 zīmes.

Tomēr bez hieroglifiem ēģiptieši izmantoja arī citu rakstu sistēmu.

Attīstoties hieroglifu rakstībai, hieroglifs zaudēja līdzību ar savu sākotnējo attēlojamo objektu, paralēli sācis apzīmēt gan atsevišķus vārdus, gan arī līdzskaņu kopas (zilbes), vēlāk arī atsevišķus patskaņus.

Ēģiptieši nedaudz vienkāršoja savu rakstu sistēmu, lai būtu vieglāk rakstīt. Tomēr raksti nezaudēja savu pievilcību.

Manuprāt, senajiem ēģiptiešiem bija lieliska atmiņa, jo vajadzēja iegaumēt vairākus tūkstošus simbolu un zīmju, lai varētu sazināties rakstveidā. Toties mums nepieciešamas tikai 34 zīmes (latviešu alfabēts), bet latīņu alfabētā ir 26 zīmes.

Laika gaitā izveidojās hierātiskais  ātrraksts, to lietoja dažāda satura tekstu uzrakstīšanai uz papirusa ar krāsvielām.

Tomēr 8. – 7.gs. p.m.ē. izveidojās dēmotiskais raksts – jauns ātrraksta veids, kurā tālāk vienkāršotas zīmju formas, plašs ligatūru lietojums.

Ligatūra – 1)burts vai fonētiska transkripcijas zīme, ko veido divu burtu vai fonētiskās transkripcijas zīmju elementu savienojums.

2)divu vai vairāku burtu koprakstījums, kas apzīmē vienu skaņu, arī viena salikta rakstu zīme, kas apzīmē burtu savienojumu, zilbi vai vārdu.

Laika gaitā mainījās arī rakstības virzieni. Sākumā rakstības virzieni bija dažādi, manuprāt, tas varēja izraisīt dažādus pārpratumus, jo nekad nevarēja zināt, kādā virzienā ir rakstījis rakstītājs. Vēlāk raksta no labās puses uz kreiso, tas ir saprotams, jo noteikti bija nepieciešamība ieviest skaidrību, lai nerastos nekādi pārpratumi par uzrakstīto tekstu. Rakstu zīmes izvietoja horizontālās virknēs, arī no augšas uz leju.

ĒĢIPTIEŠI  RAKSTA  UZ …

Ēģiptieši raksta uz mīkstiem materiāliem: māla plāksnītēm ar irbulīšu palīdzību, uz ādas, papirusa ar nūjiņu kura galā bija saspiesta, uz auduma ar nūjiņu kura galā bija saspiesta. Uz ādas papirusa un  auduma ēģiptieši rakstīja ar tinti.

Papiruss – (latīniski papyrus < grieķu papyros) – rakstāmmateriāls, uz kura senatnē rakstīja ēģiptieši. Papirusu izgudroja 3.gt. p.m.ē., jau 1.gt. p.m.ē. tas izplatījās citās Vidusjūras apgabalu zemēs. Tomēr 9.gs. m.ē. to sāka aizstāt ar papīru.

Papirusu izgatavoja no sloksnēs sagrieztiem un salīmētiem papirusniedru stiebriem.

Šie senie papirusi ir ļoti vērtīgi. Uz tiem rakstīts sens rokraksts. Papirusi ir vērtīgs Senās Ēģiptes un antīkās pasaules vēstures objekti.

ĒĢIPTIEŠI  RAKSTA …

Seno ēģiptiešu dokumentu klāsts nav visai plašs. Zinātnieki papirusus iedala lietišķajos: nolikumi, tiesu lietas, līgumi, sarakste un literārajos: zinātniskie darbi, rakstnieciskie darbi.

Varam secināt, ka jau senā pagātnē visas tiesas tika rūpīgi iegrāmatotas. Tāpat kā šodien sastādīja līgumus. Rakstīti gan zinātniski darbi, gan proza. Ēģiptē bija ļoti gudri cilvēki un lieliski zinātnieki.