Ramon
Mullerat
Abogado-Avocat
a la Cour de Paris
Iepriekšējais
Eiropas Kopienas (Savienības)
Advokātu
Kolēģiju un Juridisko Organizāciju Padomes (EAJP)
Prezidents
"Reklāma
ir kā nūjas grabēšana lopu spainī"
Attiecināms uz Džordžu Orvelu, 1903-50
"Mūžīga reklāma ir taisnības cena"
Arnolds
Benets, 1867-1931, "Lietas, kuras mani ir interesējušas"(1923)
"Slepenās Tiesas Lietas."
I.Ievads
Runā,
ka juristu tradicionālā nepatika pret sevis reklamēšanu un publicitāti ir
radusies no idejas, kas reklāma ir vai nu negodīga biznesa taktika, kā
piesaistīt uzmanību, vai "uzbāzšanās"[1],
kā arī no tā, ka reklāma pasliktina reputāciju par profesiju.[2]
Juristu
reklāma un publicitāte ir ļoti strīdīgs jautājums un to noteikumi visā pasaulē
būtiski atšķiras. Dažās valstīs reklāma ir atļauta, dažās aizliegta.
Vairumā
jurisdikciju reklāmas noteikumu mīkstināšana ir viens no jaunākajiem attīstības
posmiem, bet tā nav pilnīgi jauna.[3]
Tajās valstīs, kur juristi drīkst sevi reklamēt, ir izstrādāti īpaši apstākļi
tās realizēšanai.[4]
Līdz ar reklāmas parādīšanos
Internetā, reklāmas kontrolēšana praktiski nav iespējama.[5]
Līdz ar to, izstrādājot vispasaules jurisdikcijas kodeksu, juristu reklamēšana
un publicitāte sagādā tik pat lielas grūtības, kā jebkurš cits juristu prakses
aspekts.
II. EAJP
EAJP ir oficiāli atzīta juristu
organizācija Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomiskajā Zonā. EAJP sastāvā ir 17
delegācijas, kuru dalībniekus izvirza 15 Eiropas Savienības dalībvalstu
kontroles orgāni un 2 dalībniekus no Eiropas Ekonomiskās Zonas valstīm.[6]
Papildus tiek pārstāvētas arī advokātu kolēģijas un juristu organizācijas no
novērotājvalstīm.[7]
EAJP izskata visus tos jautājumus,
kuri ir saistīti ar juristu profesiju Eiropas Savienības dalībvalstīs un EEZ, kā
arī izstrādā atrisinājumus uz šiem jautājumiem, lai harmonizētu un koordinētu
juristu praksi šajās valstīs.[8]
EAJP uztur sakarus starp Advokātu
Kolēģijām un Juristu Organizācijām, kā arī starp Eiropas Savienības
institūcijām un EEZ. EAJP kontaktējas ar dažādām starptautiskām juridiskām
organizācijām, kā piemēram, UIA, IBA, AIJA u.c.
EAJP ir pastāvīga delegācija Eiropas
Tiesā un Eiropas Savienības Pirmās Instances Tiesā, Eiropas Cilvēktiesību Jurisdikciju
un BTEA Tiesā.
1988.gadā EAJP pieņēma kopējo Juristu
Uzvedības Kodeksu Eiropas Savienībā kā piemēru profesionālās uzvedības
principiem, lai to pielietotu visās attiecībās starp juristiem Eiropas
Savienībā. Šobrīd šis kodekss ir attiecināms uz visām vietējām un aizrobežu
juristu aktivitātēm.
Kodeksa izcelsme meklējama Atēnās, kad
1982.gada maijā EAJP pieņēma lēmumu izskatīt iespēju radī uzvedības kodeksu,
kurš kalpotu kā piemērs disciplīnas kodeksā katrā dalībvalstī. 1977.gadā EAJP
izdeva īsu ētikas formulējumu ar virsrakstu "Perugijas deklarācija".
Kodeksa sastādīšanas laikā juristu reklamēšana bija viens no visstrīdīgākajiem
jautājumiem.
Deontoloģijas Komisijas Darba Grupa,
kura izdara labojumus Kodeksā, ir veikusi pēdējos uzlabojumus Kodeksa pastāvēšanas
laikā. Tas tika uzskatīts par nepieciešamu, jo Kodekss jau pastāv desmit gadus
un tam ir jāatbilst gan pašreizējiem sasniegumiem pasaulē, gan arī
jauninājumiem un uzlabojumiem jurista profesijā. Iespējams, ka nākamgad EAJP
Kodeksu apstiprinās.
III. Aizliegums un Liberālā Nostāja
Juristu
pastāvēšanas vēsturē visas valstis ir aizliegušas juristu reklamēšanu.[9] Šī
aizlieguma iemesls izriet no īpašā jurista profesijas rakstura, kurš savukārt
ir attiecināms uz tiesas spiešanu sabiedrībā. Juristu godīgumu, ko uzliek
juristu pienākums, nav iespējams reklamēt vai publicēt. Jurista reklamēšana ir
sasāpējis jautājums,[10]
tik pat, cik "sasāpējusi" ir pati profesija, uz ko pārsvarā arī
balstās dažādi aizliegumi.[11]
Neskatoties uz iepriekš minēto, jau
vairākus gadu desmitus reklamēšanas un publicitātes aizliegumus mēģina vai nu
mīkstināt, vai arī pavisam atcelt. Starp daudziem citiem var minēt sekojošus
iemeslus šīs tendences attaisnošanai:
·
patērētāja tiesības saņemt informāciju par juristu
pakalpojumiem līdzīgi kā par cita veida privātajiem pakalpojumiem, juristu
specialitāte un noderīgums;
·
vispasaules konkurences parādīšanās;[12]
·
vienādas tiesības ar citām konkurētspējīgām profesijām
(grāmatvežiem, konsultantiem, u.c.);
·
reklāma tiek uzskatīta par nepieciešamu sabiedrībai;
·
informācija, kas nepieciešama jaunu juristu
piebiedrošanai;
Šīs tendences
rezultātā ir izveidojušās trīs valstu grupas, kuras nesen tika sadalītas, ņemot
vērā līmeni, kādā juristiem ir atļauts sevi reklamēt un publicēt:
A.
Būtiska/Nozīmīga Liberalizācija
Amerikas
Savienotās Valstis[13],
Dānija, Apvienotā Karaliste[14],
Nīderlande[15].
Amerikā šis lēmums tika pieņemts Augstākajā Tiesā pēc Bates pret Arizonas
štata advokatūru lietas[16],
kurā reklamēšanas aizliegums tika atcelts, balstoties uz Pirmo Labojumu (vārda
un izteikšanās brīvība). Tiesa paziņoja reklāmas aizliegumus par pretlikumīgiem[17]
un, ka Pirmais Labojums aizsargā patiesu reklāmu avīzēs, lai gan tas deva
tiesības atsevišķos štatos noteikt reklamēšanas laika, vietas un formas
limitus.
B.
Mērena Liberalizācija
Piemēram, Francijā Reformu Likums
(1991) noteiktos apstākļos aizliedz reklamēšanu.[21]
Parīzes Advokatūra 1995.gadā ir izlaidusi noteikumu sērijas, kas gan aizliedz
(skrejlapas vai kino un televīzijas reklāmas), gan atļauj (Internet, Minitel,
legālās direktorijas) dažāda veida reklamēšanas paņēmienus.
Spānijā daudzi uzskata, ka oriģinālie
reklamēšanas un publicitātes aizliegumi ir novecojuši ne tikai kā "sociālā
realitāte", bet arī pēc secinājumiem par juristu profesiju, kas tika
izdarīti Sestā Kongresa laikā.[22]
Spānijā noteiktās advokatūrās ir mīkstināti reklāmas aizliegumi, bet tajā pašā
laikā citās vēl joprojām valda pilnīga aizlieguma režīms. Principā, zināmās
normas robežās, reklamēšana ir atļauta[23]
un jaunajos likumprojektos tiek rezervētas iespējas publicitātes atļaujai.[24]
C.
Pilnīgs Aizliegums
Piemēram,
Portugāle[25],
Grieķija.
IV. Uzliktie Aizliegumi
Ir svarīgi pieminēt, ka visas valstis,
neatkarīgi no to reklamēšanas līmeņa vai daudzuma, uzliek noteiktus aizliegumus
juristu reklamēšanai. Šajā gadījumā šos aizliegumus var klasificēt sekojoši:
A) Liberālistu
Valstīs (piem. ASV)
·
jurists nedrīkst sniegt par sevi un piedāvātajiem
pakalpojumiem nepatiesu un maldīgu informāciju (Bates pret Arizonas Štata
Advokatūru).[26]
·
juristam divus gadus jāsaglabā reklāmu un paziņojumu
kopijas.
·
juristam ir aizliegts maksāt par sava pakalpojuma
rekomendēšanu (izņemot samaksu par reklāmu.)
·
juristam ir atļauts norādīt, kas viņš nodarbojas vai
nenodarbojas noteiktā jurisprudences jomā, bet ir aizliegts sevi dēvēt par
speciālistu, izņemot industriālā īpašuma (patentu un firmas zīmju) vai jūras
tiesībās.
·
telefoniska vai personīga aizstāvības piedāvāšana ir
aizliegta. Rakstiska piedāvāšana ir atļauta, izņemot, kad potenciālais klients
nevēlas jurista aizstāvību, vai arī piespiešanas, draudu vai mocīšanas
gadījumos.(Ohralik pret Ohaijo Advokātu Kolēģiju (1978)).[27]
B) Mērena Liberālisma Valstīs
· reklamēšanai jābūt
patiesai un profesionāli konfidenciālai.
·
tiek respektēts godīgums, piesardzība un takta izjūta.
·
aizliegtas atsauksmes un salīdzinājumi par kvalitāti vai
par klientiem.
·
prasība darīt zināmu sevis reklamēšanu juristu
asociācijās, kā arī saņemt atļauju no šīm asociācijām.
·
minētās informācijas atbilstības regulēšana.
·
ārēju izkārtņu novietošana tikai ar profesionālās
asociācijas atļauju.
·
reklāmai televīzijā un avīzēs jāatbilst noteiktām normām.[28]
V.Juristu reklamēšana Amerikas Savienotajās Valstīs[29]
Amerikas Savienotajās Valstīs vārda brīvība tiek turēta
cieņā. Pirmo reizi sakaru pasaulē vārda brīvībai tika piešķirta liela nozīme
1976.gadā[30]. Līdz
tam laikam spēkā bija no Anglijas
ievesti profesijas reklamēšanas aizliegumi, kas oriģinālā formā ilustrēti
1908.gada ABA Profesionālās Ētikas Kodeksu 27 Kodeksā (Canon):
...[N]epilnvarota pakalpojumu piedāvāšana prospektu, reklāmas, privātā
vai interviju veidā tiek uzskatīta par neprofesionālu.....Netieša
reklāma-komentāri avīžu rakstos par kādu noteiktu juristu saistībām konkrētās
lietās...un cita veida sevis slavināšana ignorē juristu tradīciju, bojā
reputāciju un ir nepanesama."
Pilnīgs aizliegums pastāvēja līdz
60-to gadu sākumam, kad pastāvēja spiediens uz juristu profesiju gan no
iekšpuses, gan no ārpuses. Tieslietu Departaments un Federālā Tirdzniecības
komisija pauda nostāju par to, ka patērētājs pēc pieejamās informācijas nespēj
izvēlēties sev atbilstošu juristu[31]
un ka aizliegums diskriminē noteikta veida juristus.[32]
Visnozīmīgākās izmainās notika
1985.gadā Zauderera pret Ohaijo štata Augstākās Tiesas Disciplinārās Padomes
Pārvaldi lietas[33]
izskatīšanas laikā. Šajā lietā tika uzskatīts, ka valsts ir bijusi nesaskaņā ar
Pirmo Labojumu, aizliedzot advokātiem piedāvāt savus pakalpojumus vai pieņemt
darba piedāvājumus ar izsmeļošas juristu pakalpojumu reklāmas palīdzību.[34]
Pēc tam aizlieguma mīkstinājumi tika
ierobežoti tādā veidā, ka tika aizliegta skrejlapu izplatīšana individuālām
personām.[35]
Kopš 1989.gada ABA Noteikumos sakarā
ar reklamēšanu ir veikti labojumi[36]
un tie tiek veikti atbilstoši Likuma Modelim 7.2, kurš paredz inter alia:
"(a) Atbilstoši Likuma 7.1 un 7.3 Noteikumiem, jurists drīkst
reklamēt savus pakalpojumus pa telefonu, avīzēs un citos laikrakstos, ielas
reklāmās, radio un televīzijā vai rakstiski kontaktējoties.
(b) Ieraksta vai reklāmas kopijas kopā ar informāciju, kur un kad tie
tika pārraidīti un publicēti, ir jāsaglabā divus gadus pēc pēdējās
publicēšanas."
Šo izmaiņu mērķis ir informēt
sabiedrību un tajā pašā laikā kontrolēt labo reputāciju, bet
"necienīga" reklamēšana gulstas atsevišķi uz katra štata pleciem.
Joprojām tiek saglabāts aizliegums par tiešu pakalpojumu piedāvāšanu
potenciālajiem klientiem,[37]
jo situācija var kļūt nepiedienīgi iespaidojama it īpaši ar finansiāli vai
sociāli nestabiliem klientiem, kuriem jau tā ir stresa stāvoklis, apzinoties
vajadzību pēc jurista padoma.
Pastāv arī īpaši noteikumi sakarā ar
vārda "speciālists" lietošanu, kad un kur jurists sevi par tādu
drīkst saukt, kā arī par virsrakstu un firmu nosaukumu lietošanu[38].
Šajā jomā Amerikā un Eiropā ir noteikumu līdzība. Neskatoties uz to, Amerika
tiek uzskatīta par vienu no vai pat visliberālāko valsti pasaulē juristu
reklamēšanas jomā, kā piemēru minot, reklāmu televīzijā.[39]
VI.Juristu reklamēšana SAA (Starptautiskā Advokātu Kolēģija).
SAK Ētikas Kodeksa 8. Nolikums katrā
jurisdikcijā respektē šī jautājuma nozīmīgumu un aizliedz juristu reklamēšanu
un pakalpojumu piedāvāšanu, ja reklamēšana neatbilst jurisdikciju likumiem,
kuriem juristi ir pakļuti. SAK arī aizliedz juristu pakalpojumu piedāvāšanu un
reklamēšanu valstīs, kurās tas ir aizliegts.
Šis Nolikums norāda, kas SAK kodekss
ataino EAJP formulējumu un pats no sevis
nenosaka nekādus vispasaules standartus.[40]
VII.Juristu reklamēšana un EAJP Uzvedības Kodekss
Respektējot katras valsts principus,
EAJP neizstrādāja vispārējus noteikumu.
2.6.1 "Jurists nedrīkst sevi reklamēt vai
piedāvāt savus pakalpojumus valstīs, kurās tas ir aizliegts."
Citos
gadījumos jurists drīkst reklamēt un piedāvāt savus pakalpojumus tikai saskaņā
ar likumiem, kuriem viņš ir pakļauts.
2.6.2 "Ja jurists liecina, ka reklāma tiek
veikta klientu iegūšanai vietās, kur tas ir atļauts un cita veida informācijai
par šo juristu ir gadījuma raksturs, reklamēšana un pakalpojumu piedāvāšana
tiek atzīta par spēkā esošu."
Kodeksa Skaidrojošais Memorands[41]
formulē terminu "savu pakalpojumu piedāvāšana", ietverot sevī gan
atsevišķa jurista, gan firmas reklamēšanu. Sakarā ar to, ka pastāv likumu
atšķirības dažādās dalībvalstīs, Kodekss paredz vispārīgus noteikumus un
aizliegumus juristu reklamēšanai tajās teritorijās, kur tas ir aizliegts
vietējiem juristiem.[42]
Citādi Kodekss paredz juristiem ievērot asociācijas, kurai viņš pieder,
reklamēšanas likumus.
VIII. Eiropas Civiltiesību Tiesas lēmums lietā "Casado Coca pret Spānijas Valsti"
Lēmums lietā Casado pret Spānijas
valsti[43]
apstiprina Spānijā nonākušos reklamēšanas noteikumus par pieņemamiem. Fakti
bija sekojoši: prasītājs bija jurists, kurš sevi reklamēja dažādās avīzēs un
sūtīja vēstules vairākām firmām, piedāvājot savus pakalpojumus. Tas izraisīja
attiecīgās asociācijas atbilstošas sankcijas, kuras atbalstīja Spānijas
Augstākās Tiesas Padome. Pēc tam šīs sankcijas atbalstīja Apgabaltiesa un
Augtākā Tiesa, kas pastāvēja uz to, ka reklāmas izplatīšana nav saistīta ar 20.
pantu par cilvēktiesībām, jo reklamēšana neatbilst domu, ideju un viedokļu
izpaušanai, bet ir signāls par profesionālas peļņas aktivitātes esamību.
Konstitucionālais Tribunāls uzskatīja,
ka reklamēšanas aizliegums bija attiecināms uz cilvēktiesību likumu.
Pamatojoties un precedentiem, Eiropas
Tiesa savu nostāju (pretēji Casado Coca) izskaidro sekojoši:
a) jurista specifiskā profesija atbilst:
spēja spriest tiesu, jurista
monopola
priekšrocības un aizstāvības neaizskaramība, bet viņam jāpilda savs pienākums
apdomīgi, godīgi un atklāti. Reklamēšanas aizliegumiem parasti sakņojas šajās
īpatnībās.
b) Tiesas pienākumi ir ierobežoti, lai
izmeklētu to, cik lielā mērā valstiska līmeņa pieņemtie mēri sevi attaisno un
vai tie atbilst noteiktam gadījumam.
c) vietējās pašvaldības vai valsts tiesas
var spriest labāk kā starptautiskie tiesneši kādu lomu taisnība spēlē katrā
atsevišķā gadījumā; nepieciešamība pēc laba tiesas spriedēja, profesijas gods,
tiesības saņemt informāciju par juridisku palīdzību un juristu reklamēšanas
iespējas.
Kopējos vilcienos Eiropas Kopiena
uzskata reklāmu par neatņemamu komercdarbības sastāvdaļu un ka aizliedzot
reklāmu, tiek ierobežota komercdarbība[44]
līdz ar to nonākot konfliktā ar konkurences tiesībām. Šis gadījums kalpo kā
pietiekams pierādījums juristu profesijas unikālajam raksturam reklāmas nozarē.
IX. EAJP Deontoloģijas Komisijas Darba Grupas pētījumi
Kā jau es iepriekš minēju, EAJP
Komisijas Darba Grupa ierosina izmaiņas Kodeksā, kuras sevī arī ietver juristu
pakalpojumu piedāvāšanu. Pašreizējie ierosinājumi paredz sekojošas izmaiņas:
2.6.1 "Juristam ir tiesības informēt sabiedrību
par saviem pakalpojumiem, ja vien ši informācija ir objektīva un likumīgi kalpo
sabiedrībai."
2.6.2 "Jebkura veida reklamēšana un savu
pakalpojumu piedāvāšana ir atļauta tikai saskaņā ar prasību 2.6.1."
2.6.3 "Reklamēšana vai pakalpojumu piedāvāšana
tiek uzskatīta par spēkā esošu, ja tā ir izvietota klientu vai potenciālo
klientu piesaistīšanai."
Ja piedāvātās izmaiņas tiek iekļautas
pārskatītajā Kodeksā, Grupa šīs izmaiņas uzskata par kompromisa variantu, ņemot
vērā dažādu dalībvalstu atšķirības kodeksos un nolikumos. Neskatoties uz to,
Grupa atzina jurista personīgo publicitāti par svarīgu jurista prakses aspektu.
Personīga publicitāte kā tāda tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem
aspektiem, kas pieprasa izmaiņas Kodeksā.
Pēdējo piecu desmit gadu laikā daudzas
nacionālās konkurences iestādes ir mēģinājušas atcelt reklamēšanas aizliegumu.[45]
Tādēļ salīdzinoši radikālas pārmaiņas bija nepieciešamas, bet tās ir radikālas
tikai tādā ziņā, ka kodificējot labākās no pašreizējām praksēm, tās manāmi
atšķiras no daudzu dalībvalstu kodeksiem. Tomēr, runājot par citiem Kodeksa
aspektiem, EAJP un Darba Grupa bija piesardzīgi attiecībā uz to, lai neradītu
juristiem konfliktsituācijas ar nacionālajiem nolikumiem.
Tādējādi, kur publicitāte tiek
regulēta, tiek radīta stresa situācija, nevis vienkārši tā atļauta vai
aizliegta.
Šajā sakarā Darba Grupa izstrādāja
alternatīvu Pantu 2.6.1 un tas skan sekojoši: "Juristam ir tiesības
informēt sabiedrību par saviem pakalpojumiem, ja reklamēšana un personīgā
publicitāte ir likumīga un ja vien šī....." Tas būtu efektīvi tikai
tajās dalībvalstīs, kur publicitāte nav aizliegta.
Grupa ieteica, ka jebkura Panta 2.6.1
pārmaiņa objektīvi jāsaskaņo ar sabiedrības interesēm. Viena no sabiedrības
interesēm tiek pildīta, izplatot informāciju par jurista specialitāti, ja vien
kāds var formulēt vārdu "speciālists"? Lai sabiedrība tiktu
pasargāta, Kodeksam un/vai juristam ir jānosaka zināšanu standarts, pēc kura
nosaka specialitāti kādā noteiktā jomā.[46]
X.Risinājums EK Direktīvai 84/450 sakarā ar Maldinošu un Salīdzinošo Publicitāti.
1992.gada Zaļajā grāmatā Eiropas Kopiena
izrādīja savu interesi izskatīt likumu saistībā ar komerciālo sazināšanās veidu
un reklamēšanu, modificējot EK Direktīvu 84/450 sakarā ar maldinošu reklāmu.
Liberālās profesijas līdz tam spēja pakļauties komerciālo sazināšanās veidu
noteikumiem, kuri balstījās uz Cilvēktiesību Konvencijas Pantu 10 (runas
brīvība).
Saskaņā ar ieteikumu liberālās
profesijas tika atbrīvotas no aizliegumiem pret salīdzinošo reklamēšanu, ja
vien to jurisdikcijās neeksistē pilnīgs aizliegums; tādēļ, ja kāds no
reklamēšanas veidiem tika atļauts, arī salīdzinošajai reklamēšanai jāsniedz
pilnvaras. Tādēļ, piemēram, angļu advokāts bija pakļauts salīdzinošajai
reklamēšanai vienkārša fakta dēļ - reklamēšana valstī bija atļauta.
Pēc dažu profesionālu organizāciju
iejaukšanos, teksts tika modificēts tā, ka profesionālu pakalpojumu salīdzinoša
reklamēšana ir aizliegta, kad tā ir konfliktā ar šai noteiktai profesijai
izstrādātajām uzvedības normām, kā tas, piemēram, ir jurista profesijā. (Pants
Nr.3(g)).
XI. Reklamēšana Internetā
Internets
simbolizē informācijas laikmetu. Tas spēj sevī gan ietvert, gan izplatīt
informāciju un piedāvāt komunikācijas pakalpojumus tā, kā neviens cits resurss
to agrāk nav darījis. Nonācis nepareizās rokās, tas spēj būt par ieroci, radot
problēmas ne tikai jurista profesijai, bet arī ekonomikai kopumā, un pat visai
pasaulei. Internets kā tāds var samulsināt jautājumu par juristu uzvedību.[47]
Zinot ievērojamas atšķirības juristu reklamēšanas pieejai dažādās
jurisdikcijās, un faktu, ka reklamēšana jebkurā formā pati par sevi ir
problēma, nav brīnums, ka reklamēšana Internetā rada problēmas. Lai gan visās
jurisdikcijās, īpaši Eiropas jurisdikcijās, pastāv juristu reklamēšanas
aizliegumi, ir daži piemēri, kas nosaka reklamēšanu tieši Internetā.[48]
Viens no piemēriem ir saistīts ar
tekstu EAJP Kodeksa Pantā 2.6.2[49].
Ja jurists sevi reklamē ar Interneta palīdzību dalībvalstī, kurā ir atļauta
jurista reklamēšana, tad šī reklamēšana ir saskaņā ar likumu, turklāt valstīs,
kur publicitāte un reklamēšana ir aizliegta, šāda veida komunikāciju nevar
uzskatīt par "gadījuma rakstura". Tādēļ šis jurists var tikt vainots
Kodeksa neievērošanā, vai viņam tiek liegta iespēja visu resursu pielietošanā.
Šis ir īpašs privātas publicitātes,
reklamēšanas un uzvedības aspekts, kam nepieciešamas globālas izmainās. Visur
esošā Interneta daba rada valstiska mēroga izmaiņām ierobežotus rezultātus.
Neizbēgama tiesāšanās sakarā ar šo jautājumu Amerikā jau ir savu izgājusi[50]
un tam sekos vēl daudz kas cits.
XII. Kopsavilkums
Komerciālisms
pret profesionālismu mūsdienās ir bieds jurista profesijai. 20. gadsimts
ir piedzīvojis tikumiskā cilvēka pārtapšanu par ekonomisko un psiholoģisko
cilvēku[51]
un juristu profesija šeit nav izņēmums. Pārāk daudz juristu šodien vairāk
koncentrējas uz personīgās bagātības uzkrāšanu, nekā uz pienākuma par tiesas
spriešanu[52], ar
ļoti mazu atbildības sajūtu pret kalpošanu sabiedrībai vai "pro
bono"veikšanu.[53]
Mēs nedrīkstam izlaist no redzes loka
īpašo jurista profesijas dabu, tāpat kā neiesaistīt to visos komerciālos
aspektos, neaizmirstot, ka būtu pilnīgi nereāli strādāt modernas ekonomikas
laikmetā bez efektivitātes un rentabilitātes, vai visu laiku veltot "pro
bono" darbam. Privātā publicitāte ir viens no komerciālajiem aspektiem,
kas nav piemēroti jurista profesijai (par to protams var strīdēties) tā kā tas
var sagrozīt vai tiešā veidā iespaidot jurista īpašās profesijas ārējo veidolu,
kā piemēram, neatkarību. Neskatoties
uz iebildumiem, aizliegumi un ierobežojumi nedrīkst pastāvēt, kur tiem nav
nekāda sakara ar to, kas notiek praksē. Kopumā pati profesija uzklausa
ieteikumus likuma mīkstināšanai, lai gan jāsaka, ka izmaiņas tiek veiktas
vienprātīgi.[54]
Personīgā
publicitāte ir tēma, kura balansēti jāregulē, ņemot vērā to, ka sabiedrība
saņem nepieciešamo informāciju un tajā pašā laikā netiek tieši aizskartas
patērētāja tiesības vai profesijas imidžs. Tā rīkojoties, tiktu saglabāta
juristu profesijas īpašā daba un juristi varētu praktizēt šajā modernajā
pasaulē, apmierinot klienta vēlmes.
PIELIKUMS I
Amerikas Advokātu Kolēģijas Profesionālās Uzvedības Noteikumi
Amerikas
Advokātu Kolēģijas Profesionālās Atbildības Centra Noteikumi (1995.gada
izdevums) paredz:
Noteikums
7.1 par komunikāciju(saskari) attiecībā uz juristu pakalpojumiem:
"Jurists nedrīkst sniegt nepatiesu vai maldinošu informāciju gan par sevi, gan par sniegtajiem
pakalpojumiem. Sniegtā informācija tiek uzskatīta par maldinošo, ja:
(a) tā satur fakta vai likuma sagrozītu informāciju vai netiek pausts
fakts, līdz ar to padarot šo informāciju par likumīgu;
(b) tā satur nepamatotu cerību par rezultātiem, ko jurists var sniegt,
vai sasniedzot šos rezultātus tiek pārkāpti Profesionālās Atbildības Centra
noteikumi vai citi likumi;
© tās pamatā ir salīdzinājums ar cita jurista sniegtajiem pakalpojumiem,
ja vien šis salīdzinājums nav pamatots."
Noteikums
7.2 par publicitāti:
"(a) saskaņā ar Noteikumiem 7.1 un 7.3, jurists var sevi reklamēt
ar sekojošu sabiedriskās mēdijas pakalpojumu palīdzību - telefonu, avīzēm un
citiem prese izdevumiem, ielas reklāmu, radio un televīziju vai rakstiskā
veidā.
(b) ieraksta vai reklāmas kopija kopā ar informāciju kur un kad tā tika
pārraidīta vai publicēta, ir jāsaglabā
divus gadus pēc pēdējās publicēšanas reizes.
© juristam ir aizliegts maksāt cilvēkam par pakalpojumu sludināšanu,
izņemot (1) samaksāt par reklāmu vai sludinājumu atbilstoši likumam;
(2) izpildīt parastos maksājumus bezpeļņas juristu pakalpojumu
organizācijām; (3) maksāt par jurista praksi atbilstoši Noteikumam 1.17.
(d) šī noteikuma ietekmē jebkurai informācijai sevī jāietver jurista
vārds, kas ir atbildīgs par tās saturu."
PIELIKUMS II
Parīzes Advokātu Kolēģijas Iekšējie Noteikumi
Pants
5.4:
1.
[juristam] ir jāizturas ar cieņu, ar apdomību, ar goda un takta izjūtu. Viņam
jābūt patiesam un godbijīgam pret profesijas konfidencialitāti;
2.
jebkura veida reklamēšana, kas attiecas uz klienta identitāti, ir aizliegta.
Jebkurš reklamēšanas veids, kas neatbilst augstākminētajam cieņas principam, ir
aizliegts;
3.
juristi nedrīkst veikt "demaršāžu" un sevis sludināšanu. Sludināšana
ir saprotama kā jebkura veida savu pakalpojumu piedāvāšana pirms nav izteikta
vēlēšanās pēc šāda pakalpojuma; "demaršāža" nozīmē konsultācijas
pakalpojumu piedāvāšanu, juridiska dokumenta sastādīšanu, juridisku pakalpojumu
sniegšanu vai pieteikšanos parakstīt kontraktu par jebkādu no šiem pakalpojumiem,
it īpaši personīgi vai ar savu pārstāvju palīdzību piedāvājot pakalpojumus
privātai personai vai nu mājās, dzīves vietā, darba vietā, brīvā laikā vai
vietās, kur cilvēks veic biznesa darījumus, vai arī sabiedriskā vietā.
4.
advokātu kolēģijas vecākais biedrs gadījumos, kad vinš izskata jautājumu un bez
aizspriedumiem pret jebkādu disciplināru darbību, varēs pieprasīt jebkuras
reklāmas izplatīšanas pārtraukšanu, kura ir pretrunā ar Iekšējo Noteikumu
prasībām un uzliks juristam samaksāt par uzmetuma teksta izlabošanu, ko veic
profesionālā asociācija. Tāpat arī diplomātiskā korpusa vecākais gadījumā, kad
tiek izplatīts sludinājums, pēc noteikta laika var pieprasīt izlabotās reklāmas
publicēšanu tajā pašā lapaspusē, kur bija publicēts apvainojošais sludinājums.
5.
juristam ir tiesības prasīt no profesionālās asociācijas jebkuras reklāmas
iepriekšēju piekrišanu. Jebkura informācija par reklāmu jāsniedz jau minētās
asociācijas komitejā. Tāpat reklāmas teksts,
simbolika, saīsinājumi pirms to lietošanas jāiesniedz asociācijas
administrācijā, citādi tas netiks uzskatīts par apstiprinātu no asociācijas
puses.
[1] John G. Fish, EAJP, “Profesijas nâkotne Re: Norâdìjumi
reklamèøanai": "Uzbâøanâs tiek definèta, kâ advokâta tieøa pieeja
personai, kura vèl nav kîuvusi par klientu, ar mèræi izaicinât øo personu lúgt
advokâta pakalpojumu.
[2] SAK Profesionâlâs ètikas Kanona
27.Kanons, 1908.g.
[3] Francijâ 1972. gada 9. júnijâ reklamèøana,
kura tika uzskatìta par nepiecieøam sabiedrìbas informèøanai, tika pieðemta par
legâlu.
[4] Piemèram, 1988.gada Advokâtu Reklamèøanas
Kodekss Anglijâ un Velsâ nosaka, ka reklamèøana nedrìkst pârkâpt Advokâtu
Prakses Noteikumus un, ka tai jâbút akurâtai un saprotamai.
[5] Skat. XI nodaîu
[6] Austija un Vâcija (Rechtsanwalt),
Beîåija (Avocat, Advocaat, Rechtsanwalt), Dânija, Norvèåija un
Zviedrija (Advokat), Somija (Asianajaja),
Francija (Avocat), Grieæija (Dikigoros), Islande (Lögmadur), Ìrija un Anglija & Velsa (Barrister or Solicitor), Itâlija (Avvocato
vai Procuratore), Luksemburga (Avocat-Avoue, Rechtsanvalt),
Portugâle (Advogado), Skotija (Advocate vai Solicitor), Spânija (Abogado),
Nìdarlande (Advocaat).
[7] Kipra, Àehijas Republika, Ungârija, Polija,
Slovâkijas Republika, Slovènija, Øveice un Turcija.
[8] EAJP Konstitúcija. Prezidentúras uzlabotâ
versija 24/4/93
[9] Matter of Connelly, 18. A.D. 2.d 466,
240 N.Y.S.2d 126 (1.dep. 1963), Ðujorkas firmas partneri tika nopelti par to,
ka tika pieîauts raksts, kurâ bija informâcija par firmas "krèjuma
smeløanu".
[10] J. Maurits van den Wall Bake & Yues
Comtois, “Publicitâtes ierobeýojumi
juristiem: ceîâ uz "kopienas"definìciju par "profesijas
pastâvèøanu"". Eiropas Juridiskais Apskats #18 1993.gada
2.aprìlis. 110 lpp.: "Publicitâtes jautâjums juristiem bieýi vien rada
konfliktu starp divâm îoti atøæirìgâm pieejâm: pilnìga liberalizâcija un
pilnìgs aizliegums."
[11] J.Maurits van den Wall Bake & Yues
Comtois, op.cit., 119lpp.: "Tiek iesniegts priekølikums, ka
ierobeýotie juristu publicitâtes noteikumi, ja lieta ir tiesâ, tiek virzìti uz
ievèrojamu liberalizâciju. Pie øâda secinâjuma varètu nonâkt uzskatot, ka øe
noteikumi vienkârøi neattaisnojas, lai aizsargâtu "profesijas
pastâvèøanu...."
[12] Cameron Timmis, op.cit., 27.lpp.: “Ja juristu firmas konkurèja savâ
starpâ, tad vismaz vietèjâ mèrogâ. Bet pèdèjo piecu gadu laikâ, juristi un
grâmatveýi no Amerikas un Anglijas ir ieceîojuøi Eiropas tirgú."
[13] Skat. Pielikums I.Amerikas Advokâtu
Kolèåijas Profesionâlâs Uzvedìbas Notiekumi. Arì Richard Whish . Konkurences Likumdoøana,
2. izdevums. 443.lpp: "Reklamèøanas aizliegumi ASV tiek uzskatìti par
netieøu cenas fiksâciju un tâpèc ir nelegâli."
[14] Anglija bija viena no pirmajâm valstìm, kas
liberalizèja øo profesijas aspektu. Advokâtu Publicitâtes Kodekss 1990.gadâ
noteica, ka publicitâte ir atîauta, bet nedrìkst bút nepatiesa vai maldinoøa.
[15] Publicitâtes lèmums 1990.
[16] 433 US 350 (1977).
[17] Pèc Øermana Akta 1890.
[18] Valsts Nolikums. 1990. gada 25. júnijs.
Saglabâjas pilnìgs aizliegums pârâk aktìvai reklâmai.
[19] BRAO 43.nodaîa norâda: "uristi drìkst
reklamèt tikai gadìjumâ, ja reklâma sevì ietver informâciju par profesionâlâs
darbìbas viedu un saturu, un nav domâts atseviøæu lietu instruèøanai."
Citiem vârdiem, reklamèøana ir atîauta, ja tâ nav domâta klientu
piesaistìøanai.
[20] Piemèram, Spânijâ Juristu Profesijas
Vispârèjie Statúti, 24.júlija Karaliskais Dekrèts 2090/1982 un Juristu
Profesijas Uzvedìbas Kodekss aizliedz juristiem paøiem vai, pieðemot iniciatìvu
no kâdas treøâs partijas, tieøi vai netieøi lietot reklâmu, tâ kâ tas tiek
uzskatìts par negodìgu klientu nodroøinâøanas veidu.
[21] Principiâls nosacìjums ir, ka reklamèøana
sniedz sabiedrìbai nepiecieøamo informâciju. 1995.gada 28.martâ Parìzes
Advokatúra pieðèma noteikumus, kas aizliedz publicitâti vèstuîu, skrejlapu,
reklâmas afiøu, kino, radio vai TV reklâmu veidâ, pamatojoties uz to, ka øâda
veida reklamèøana tiek uzskatìta par aåitâciju, kas ir aizliegta. Tomèr reklâma
avìzès ir atîauta, bet vispirms to apstiprinot Parìzes Advokatúrâ.
[22] Luis
Revenga Sanchez, "Consideraciones sobre la Publicidad profesional de los
Abogados", Abogacia Espanola, Num.4 Ano I, Agosto/ 1997. gads. 3.lpp.: Juristu
Profesijas Vispârèjie Statúti tika apstiprinâti Spânijas Advokâtu Kolèåijas
Prezidentu Asamblejâ 1995.gada oktobrì, bet tie vèl nav stâjuøies spèkâ.
[23] 14.aprìîa Akts 7/1997, atîauj
"pakalpojumu piedâvâøanu", atbilstoøi Konkurences Aizsardzìbas Aktam
un Negodìgas Konkurences Aktam.
[24] Juristu Profesijas Vispârèjie Statúti.
26.Pants.
[25] 80.Pants no Orden dos Avogados.
[26] 433 US 350 (1977).
[27] 436 US 447 (1978).
[28] Pilnu
Parìzes Advokâtu Kolèåijas Iekøèjo Noteikumu
Pantu 5.4. skat. Pielikums II.
[29]
Geoffrey C. Hazard, Jr., Susann P. Koniak, Roger C. Crampton. "Advokâtu
Pakalojumu Sniegøanas Ètika un Likumi."2. izdevums. 957-985 lpp.
[30]
Virdýìnija Øtatâ Bd......... pret Virdýìnija Pilsoðu Patèrètâju Padomi,
Inc. 425 US 748 (1976), kurâ farmaceitu reklamèøanas aizliegums pèc Pirmâ
Labojuma tiek uzskatìts par spèkâ neesoøu.
[31] Piem. Tiesas Departamenta liecìba par
efektu, ko atstâj reklamèøanas aizliegøana. 60 A.B. A.J. 791,792 (1974).
[32] skat. Jerold S. Auerbach, "Netaisnâ
Tiesa", 43-44 lpp: "Kanoni it ìpaøi attiecâs uz tiem juristiem,
kuri praktizè pietiekami labos, modernizètos apstâkîos......"
[33] 471 US 626 (1985).
[34] Øajâ lietâ tomèr tika noteikts, ja reklâma
satur maldinoøu informâciju, juristi joprojâm atbilst disciplìnas normâm.
[35]
Shapero pret Kentukijas Advokâtu Kolèåijas Asociâcija, 486 US 466, 108
S.Ct. 1916, 100 L De. 2d 475.
[36] AAK
House of Delegates, Jaunorleâna, Luiziâna per Report No. 120B; February 12,
1990, ABA House of Delegates, Los Angeles, per Report No.8A
[37] Likuma Modelis 7.4 un 7.5
[38] Skat. Likuma Modelis 7.4 un 7.5
[39] 1990.gadâ Amerikas juristi iztèrèja USD 82,3
miljonus televìzijas reklâmâm. Tomèr tikai 3% no juristiem prektiski lieto
televìziojas un radio reklâmas; Record TV Legal Mis, Natl. L.J. 1996.g.16
Apr.6.lpp.
[40] Supra
[41] Øis Memorands papildinâja Kodeksu un tika
sagatavots pèc EAJP Deontoloåijas Darba Grupas Komitejas lúguma. Memorands
mèåina izskaidrot Kodeksa izcelønâs nosacìjumus un atainot tâs problèmas, kuras
Kodekss mèåina atrisinât. Taàu Memorandam nav saistìbas ar Kodeksa
interpretâciju.
[42] Øim nolúkam Kodeksa noteikumi izskaidro
jautâjumu, kas radusies valstij par reklamèøanas noteikøanu. Piemèram, jurists,
kura asociâcija atîauj ievietot liela izplatìøanas apjoma avìzè reklâmu savâ
valstì, drìkst to darìt pat tad, ja øì avìze tiek izplatìta kâdâ citâ
dalìbvalstì, kur reklamèøana ir aizliegta. No otras puses, jurists nedrìkst
reklamèt avìzès, kuru publikâcijas ir tieøi paredzètas teritorijâs, kur
reklamèøana ir aizliegta.
[43] Sentencia del Tribunal Europeo de Derechos
Humanos de 24 de febrero de 1994 (Asunto 8/1992/403/481: Don Pablo Casado Coca
cantra Espana).
[44] Piem. Re. Vimpoltu OJ [1983] L 200/44,[1983]
3CMLR 619 lieta-EK Komisijas lèmums 83/361.
[45]Ìrijâ advokâtiem reklamèøanas aizliegumus
izskatìja 1989.gadâ Fair Trade Commission.
[46] Piemèram, Beîåijâ jurists sevi nedrìkst
dèvèt par speciâlistu, ja viða/viðas vârds nav minèts Valsts avokats
saraklstâ. Tomèr pagaidâm øis nosacìjums vèl tiek izskatìts. Vâcijâ juristi
sevi var dèvèt par speciâlistu tikai maksimâli piecâs jurisdikcijas jomâs.
[47] Ramon Mullerat. “Starptautisko Tiesìbu
prakse World Wide Web laikmetâ"iesniegts UIA XLI Kongresâ 1997.gada
6.septembrì, Filadelfijâ.
[48] Pastâv arì Barselonas Advokâtu Kolèåijas
Asociâcija rezolúcija Web site, kas nosaka iepriekøèju Kolèåijas autorizâciju.
[49] Supra
[50] Inset Systems pret Instruction Set Inc.
lietâ 1996.g. US Dist. Lexis 160 (D.Ct.1996.g.17 aprìlis) tika uzskatìts, ka
kompâniju reklamèøana caur Internetu Konektikutas Øtatâ bija aåitâcija, tâdâ
veidâ pieøæirot øì Øtata tiesâm atbilstoøu likumdoøanu, lai gan kompânijai
nebija ne biroja, ne darbinieku, ne regulâras biznesa darbìbas.
[51] Don Eberly “Ceîâ uz Civilizètu
Sabiedrìbu", The Wall Street Journal Europe, 1996. gada
6.februâris.
[52] Pèc AAK Profesionâlâs Ètikas Kodeksa 12.
Kanona amerikâðu juristiem tiek atgâdinâts, ka "...nekad nedrìkst
aizmirst, ka profesija ir viena no tiesas sprieøanas satâvdaîâm un ne tikai
tìrs naudas pelnìøanas veids."
[53] R.Pipkin.”Juridiskâs Fakultâtes instrukcijas
Profesijas Atbildìba: Mâcìbu Plâna
Paradokss", A.M.B.F.R.J.274 1979:"Músdienu studenti, plânodami studèt
jurisprudenci, vèl joprojâm augstâk vèrtè naudas pelnìøanu. Vairâk nekâ pusei
no tiem, kas iestâjuøies juristu fakultâtè ar citiem karjeras mèræiem, prâtâ ir
bizness. Øie studenti vèrtè savus vienaudýus vienâdi izprotoøi: 94% saka, ka viðu vienaudýu lielâkâ vèlèøanâs
ir "taisìt naudu".
Harold Berman, "Juristu izglìtìba",
54 UK MCL. Rev., 386. 1986: "Mani studenti øodien mazâk uztraucas par
nabadzìbu, cieøanâm, dabu vai kaut ko citu, kâ par to, kâ dabút vislabâko darbu
un pelnìt pèc iespèjas vairâk naudas."
[54] 1997.gada 11.martâ Vâcijas Federâlâs
Advokâtu Kolèåijas Asociâcija pieðèma jauno uzvedìbas kodeksu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru