Privāttiesību elementi.

Ints Valcis

2 P 2.2

Privāttiesību elementi.

Katra tiesība satur divus elementus: personīgu un sabiedrisku vai subjektīvo un objektīvo elementu.

1.    Subjektīvās tiesības,

·         Relatīvās tiesības

·         Absolūtās tiesības

2.    Objektīvās tiesības.

1.   Subjektīvās tiesības – konkrētas tiesības, kas ir subjektam (cilvēkam, valstij, organizācijai). Piem: tiesības uz darbu, īpašumu. Saskaņā ar dabisko tiesību teorijas atziņām, cilvēkam tiesības ir dotas no dabas un tāpēc visiem, it sevišķi valstij tās ir jāatzīst. Subjektīvajām tiesībām ir jābūt paredzētām tiesību normās. 

Tas nozīmē, ka atsevišķai personai noteiktā tiesiskā kārtībā, var tikt piešķirtas pilnvaras pēc personas izvēles panākt noteiktu izturēšanos, izmantojot valsts piespiedu varu, tas nozīmē, ka subjektīvo tiesību īstenošana ir atkarīga no pilnvarotā gribas.

Absolūtās tiesības – subjektīvās tiesības, kuru nesējiem pretī stāv nenoteikts personu loks un to pienākums ir atturēties no jebkuras darbības, kas ierobežo absolūtās tiesības. Tā kā absolūto tiesību pārkāpēja var būt jebkura persona, tad likums aizsargā absolūtās tiesības no jebkura un katra. Pie absolūtajām tiesībām pieskaita dažas mantiskās tiesības.

Piem: pilnvarotais drīkst prasīt savu tiesību respektēšanu. Absolūtās tiesības izpaužas valdījuma tiesībās, tas ir visās lietu tiesībās un ar tām saistītajos jautājumos, (īpašuma tiesības, ķīlas tiesības, celtniecības tiesības) tās attiecas uz ķermeniskām lietām. Valdījuma tiesības var aptvert arī nemateriālās tiesības (preču zīme, paraugs, patentu tiesības).

Relatīvās tiesības – tiesības, kuru nesējiem, atšķirībā no absolūtajām tiesībām, pretī stāv personas noteiktie pienākumi. Relatīvās tiesības ir saistību tiesības, t.i. tiesības, kas izriet no līgumiem, juridiskiem faktiem, uz kā pamata rodas konkrēto personu saistību tiesību attiecības. Saistību tiesību attiecību pienākuma pildīšana ir parādniekam, personai, kurai jāveic noteikta darbība vai jāatturas no tās par labu kreditoram. Piem: pārdevējam ir pienākums nodot lietu pircējam tā īpašumā vai operatīvai pārvaldei. Relatīvās tiesības aizsargā no noteiktas personas pārkāpumiem un nevis no jebkuras un katras, kas ir raksturīgi absolūtajām tiesībām. Tomēr atsevišķās tiesiskajās attiecībās personas, kurai ir relatīvās tiesības var būt arī absolūta rakstura tiesīgums, tāds kam atbilst nevis noteiktu, bet visu personu pienākums atturēties no darbībām, kas atbilst šo tiesību realizācijai. Piem: tādas ir mantas īrnieka, glabātāja, pārvadātāja tiesības, kas balstās uz līgumiskām saistībām kā arī tādi ģimenes tiesību elementi kā uzturēšanas prasība un prasības, kas izriet no novēlējumiem.

2.   Objektīvās tiesības – tiesības, kas nosaka un regulē cilvēku uzvešanos un attiecības sabiedrībā, tas tiesisku normu kopums, kas ir spēkā dotajā valstī un kas nosaka katra cilvēka stāvokli valstī, kas katram atļauts un aizliegts. Tās ir abstraktu ne uz vienu konkrētu personu neattiecošos, valsts varas izdotu tiesisku normu apkopojums. Piem: A noslēdz ar B pirkuma – pārdevuma līgumu, nopērkot par Ls500 automašīnu. Šis līgums dod A tiesības uz automašīnu un viņam ir tiesības to B atprasīt. B ir pienākums sakarā ar līgumu automašīnu atdot A. Savukārt B ir tiesības prasīt no A pirkuma cenas samaksu un A pienākums ir šo cenu samaksāt. A un B ir noslēguši līgumu uz to objektīvo tiesisko normu pamata, kuras regulē pirkuma – pārdevuma līgumu.

Objektīvo tiesību pazīmes:

·         Tās satur vispārējus noteikumus visiem līdzīgiem gadījumiem, bet nevienam gadījumam atsevišķi;

·         Objektīvo tiesību normas kā valsts varas pavēles ir saistošas un nepaklausības gadījumā valsts vara ar spaidiem piespiež tās izpildīt;

·         Objektīvās tiesības, kas domātas turpmāko dzīves jautājumu un konfliktu atrisināšanai, savās normās apraksta juridiskās attiecības, kuru atrisināšanai tās domātas un pavēli, kā atrisināt šīs attiecības.

 Personības tiesības – ir īpašas personiskās tiesības, tās nevar tikt izplatītas un uzticētas citiem, tās visas var tikt saistītas kā pamattiesības, kā tiesības dzīvot, tiesības uz fizisko integritāti, goda, vārda, cieņas tiesības, aroda izvēles brīvība, īpašuma iegādes brīvība.