Austrijas civilprocess un Latvijas civilprocess. Salīdzinoša analīze.


 VENTSPILS AUGSTSKOLA

 








 

Austrijas civilprocess un Latvijas civilprocess.
Salīdzinoša analīze.
 
 
 





Tulkošanas studiju nodaļa
(vācu – krievu – latviešu val. specialitāte)
2. kurss
Kristīne Krūmiņa





2000


Ievads

Civilprocess ir tiesvedība civillietās, likumā noteikta civillietu izskatīšanas kārtība tiesās. Civilprocesa uzdevums ir nodrošināt pareizu un ātru civillietu izskatīšanu.[1]
Latvijas Republikas Civilprocesa likuma 1. pants nosaka, ka katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Personai, kas griezusies tiesā, ir tiesības uz tās lietas izskatīšanu tiesā likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā.
LR Civilprocesa likuma 74. pants nosaka, ka Civilprocesā  par pusēm - prasītāju un atbildētāju - var būt jebkura fiziskā vai juridiskā persona.
Procesuālās tiesības kalpo materiālo tiesību īstenošanai. Ar procesuālo tiesību palīdzību ir iespējams mobilizēt tiesībām piemītošo valsts piespiedu varu, lai piespiestu parādnieku pildīt savas saistības.
Pirms valsts palīdz prasītājam, jāpārbauda, vai un cik lielā mērā celtās prasības vispār pastāv. Tāpēc tam, kas grib realizēt savas tiesības, jāvēršas pie kādas no pretinieka neatkarīgas institūcijas, kas izmeklēs lietu. Civiltiesiskām lietām tā ir tiesa.
Tas, kurš uzskata, ka viņam ir prasības tiesības pret kādu citu, kas to apstrīd, ceļ tiesā prasību. Viņš ir prasītājs, otrs ir atbildētājs.
Prasītājs ir puse prasības tiesvedības kārtībā izskatāmās civillietās, tiesībspējīga fiziska vai juridiska persona, kas griezusies tiesā (šķīrējtiesā vai citā tiesvedības iestādē) ar prasību aizstāvēt savas aizskartās vai apstrīdētās tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses.[2]
Atbildētājs ir puse civillietās, izskatāmās tiesvedības kārtībā civilprocesā, t.i., persona, pret kuru celta prasība tiesā. Par atbildētāju var būt jebkura fiziska vai juridiska persona, kurai ir puses civilprocesuālā tiesībspēja.[3]
Civilprocesuālā tiesībspēja ir spēja būt apveltītam ar civilprocesuālām tiesībām un pienākumiem. Civilprocesuālā tiesībspēja atzīstama vienlīdzīgi visām fiziskajām un juridiskajām personām.[4]
Tiesā neatkarīgs (tāds, kuru nevar atlaist un pārcelt) tiesnesis (dažkārt arī senāts, kas sastāv no vairākiem tiesnešiem) pārbauda lietas apstākļus (veicot tiesas izmeklēšanu) un tās juridisko aspektu. Šīs pārbaudes rezultāts tiek fiksēts spriedumā.
Spriedums ir tiesas nolēmums, koleģiāls vai vienpersonisks lēmums tiesas lietā.[5]
Parasti pret spriedumiem var tikt izmantoti tiesiski līdzekļi (apelācija, kasācija) tā, ka tiesas process iziet caur vairākām instancēm, kamēr iznākums ir skaidrs un vairs nevar tikt apstrīdēts: tas nozīmē – kļūst likumīgs.
Tikai likumīgs spriedums ir vajadzīgais priekšnosacījums, lai pret parādnieku izmantotu piespiedu varu, ja viņš savus likumīgajā spriedumā noteiktos pienākumus jau nav izpildījis. Tiek uzsākts soda izpildīšanas process (sprieduma izpildīšana piespiedu kārtā), kura ietvaros prasītāja prasību apmierināšanai tiek izmantota parādnieka manta.
Sprieduma izpildīšana civillietā ir civilprocesa stadija, kurā tiesu izpildītāju kantoru tiesu izpildītāji piespiedu kārtā izpilda tiesas u. c. iestāžu nolēmumus, ja parādnieki (atbildētāji) labprātīgi tos neizpilda tiesas vai tiesu izpildītāja noteiktajos termiņos.[6]
Ja kāds kreditors vēršas pret parādnieku un izrādās, ka parādnieka manta nav pietiekami liela, lai apmierinātu visu kreditoru prasības, ir paredzēts īpašs process, lai nonāktu pie taisnīga risinājuma: maksātnespējas process.
Maksātnespēja ir ar tiesas spriedumu konstatēts parādnieka stāvoklis, kurā tas nespēj nokārtot savas parādu saistības.[7]
Parādnieks ir persona, kura saistību tiesībās ir pienākums izpildījumu dot kreditoram, lai saistību tiesības izbeigtos.[8]

Civiltiesiskais process

Tiesību avoti

Austrijā tiesvedību civillietā regulē galvenokārt likums “Par civillietu piekritību” un  Civilprocesa likums. Abi likumi pieņemti 1895. gadā. Likums “Par civillietu piekritību” regulē jautājumus par piekritību, Civilprocesa likums – civilprocesu norisi.
Atšķirībā no Austrijas, LR Civilprocesa likums regulē arī jautājumus par piekritību. Latvijā civillietas tiesa izspriež kārtībā, kāda noteikta Civilprocesa likumā un likumā "Par tiesu varu". Likums “Par tiesu varu” dod vispārējas norādes par tiesvedības pamatprincipiem un tiesas procesa norisi. Civilprocesa likums apskata konkrētus gadījumus un dod precīzu informāciju par tiesas procesa uzsākšanu un norisi.
Tiesvedību civillietā regulē Civilprocesa likuma normas, kas ir spēkā lietas izskatīšanas, atsevišķu procesuālo darbību izdarīšanas vai tiesas sprieduma izpildīšanas laikā. Ārvalstu tiesu uzdevumus un spriedumus Latvijas tiesas izpilda, kā arī nosūta savus uzdevumus un spriedumus ārvalstu tiesām Civilprocesa likumā un Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā.[9]

Civillietu piekritība Austrijā

Pēc likuma “Par civillietu piekritību” 1. panta civiltiesiskas prāvas jāizšķir tiesām. Izšķir piekritību pēc vietas un pēc būtības.
Pēc vietas piekritīga parasti ir tiesa pēc parādnieka dzīvesvietas vai apmešanās vietas. Konkrētāk to regulē likuma “Par civillietu piekritību” 65. un turpmākie panti. Puses var vienoties par tiesas vietas piekritību, kas atšķiras no likumā noteiktās (likuma “Par civillietu piekritību” 104. pants). Šīs tiesības rīkoties ir ierobežotas lietās par patērētāju tiesībām par labu patērētājam (Patērētāju tiesību aizsardzības likums).
Piekritība pēc būtības ir atkarīga no tiesas prasības priekšmeta, attiecīgi no tiesas prasības summas lieluma. Maksimālā apgabaltiesā izskatāmās prasības summa ir 130 000 Austrijas šiliņu. Prāvas ar mazāku prasības summu izšķir apgabaltiesās, pārējās -, ja tās, neņemot vērā prasības summu, nav piekritīgas apgabaltiesām, - pavalsts apgabaltiesās (pirmās instances tiesas).

Civillietu piekritība Latvijā

Latvijā visi civiltiesiskie strīdi ir pakļauti tiesai, ja likumā nav noteikts citādi. Tas neatņem pusēm tiesības, savstarpēji vienojoties, griezties strīda izšķiršanai šķīrējtiesā.
Rajona (pilsētas tiesām) piekritīgas ir visas tiesai pakļautās lietas, izņemot tās lietas, kuras saskaņā ar likumu izskata apgabaltiesa.
Apgabaltiesa izskata sekojošas tiesai pakļautās lietas:
·         lietas, kurās ir strīds par īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu;
·         lietas, kas izriet no saistību tiesībām, ja prasības summa pārsniedz 30 000 latu;
·         lietas par patenttiesību un preču zīmju aizsardzību;
·         lietas par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju;
·         lietas par kredītiestāžu maksātnespēju un likvidāciju.
Ja lietā savienoti vairāki prasījumi, no kuriem vieni piekrīt rajona (pilsētas) tiesas  izskatīšanai, bet citi - apgabaltiesas izskatīšanai, vai arī rajona (pilsētas) tiesā pieņemta pretprasība, kas piekrīt izskatīšanai apgabaltiesā, lietu izskata apgabaltiesa.
Prasību pret fizisko personu tiesā ceļ pēc tās dzīvesvietas, pret juridisko personu - pēc tās juridiskās adreses.
Prasība pret atbildētāju, kura dzīvesvieta nav zināma vai kuram nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā, ceļama pēc viņa nekustamā īpašuma atrašanās vietas vai pēc viņa pēdējās zināmās dzīvesvietas.[10]
Ir arī iespējama civillietu piekritība pēc prasītāja izvēles (LR Civilprocesa likuma 28. pants).

Pirmās instances tiesas procesa norise

Austrijā noteiktos tiesas procesos ir pienākums izmantot advokāta aizstāvību. Tas nozīmē, ka puses tiesā noteikti pārstāv advokāti (Austrijas Civilprocesa likuma 27. un turpmākie panti).
LR Civilprocesā šāds pienākums nav minēts. Pusēm tiesas, arī šķīrējtiesas, procesā ir tiesības (bet ne pienākums) izmantot zvērināta advokāta palīdzību.
Austrijā prasītājam jāiesniedz prasība piekritīgajā tiesā. Tai jāsatur noteikts pieprasījums. Prasības tiesiskā novērtēšana paliek tiesas ziņā. Taču ja prasītājs jau no paša sākuma tikai vēlējies pārbaudīt kādas noteiktas tiesības, tad tiesa nepārbauda, vai šīs tiesības nebalstās uz kāda cita tiesiska pamata.  Izskatot prasības par maksājumiem Apgabaltiesās ar prasības vērtību līdz 130 000 Austrijas šiliņu noteikti tiek izmantota parādu piedzīšana tiesas ceļā. Prasība jāiesniedz uz noteiktas veidlapas. Ja pastāv noteiktie priekšnosacījumi, tiesnesis pēc tam, kad prasītājs ir iesniedzis vajadzīgās ziņas, izdod maksājuma pavēli. Tā var tikt atsaukta, ja atbildētājs 14 dienu laikā ceļ iebildumus. Tā rezultātā tiesnesis izsludina strīda atrisināšanu. Taču nav ne pirmās tiesas sēdes, ne rakstiskas atbildes uz prasību. Neskatoties uz to, atbildētājs var iesniegt savas pretenzijas rakstiski.
Ja notiek parādu piedzīšana tiesas ceļā, prasību piesūta atbildētājam. Līdz ar to lieta atrodas tiesā (tiek izskatīta). Lietas atrašanās tiesā nozīmē, ka par prasībā izteikto pieprasījumu nevar tikt iesniegta un izskatīta cita prasība tajā pašā vai citā tiesā.
Latvijā prasību ceļ, iesniedzot tiesā rakstisku prasības pieteikumu. Jebkura pilngadīga un rīcībspējīga persona var celt prasību tiesā, nepilngadīgu personu vārdā prasību tiesā ceļ viņu pārstāvji, taču šo lietu izskatīšanā piedalās arī šīs nepilngadīgās personas, kuru vārdā celta prasība.
Latvijā prasības  pieteikums jāsniedz pirmās instances tiesā atbilstoši noteikumiem par piekritību. Prasības pieteikumu var iesniegt prasītājs personīgi vai viņa pilnvarota persona. Prasības pieteikumu var nosūtīt arī pa pastu. Pilnvarojumu prasības pieteikuma iesniegšanai var ietvert pašā prasības pieteikumā.[11]
Austrijā tikai pie īpašiem lietas nosacījumiem notiek “pirmā tiesas sēde”. Tajā galvenokārt tiek noskaidroti svarīgi lietas un tās tālākas sagatavošanas  priekšnosacījumi. Ja tiesnesis uz prasības pamata uzskata, ka atbildētājs piedalīsies lietas risināšanā, tad viņš var nenoteikt laiku pirmajai tiesas sēdei. Ja atbildētājs neierodas uz pirmo tiesas sēdi, tad lieta parasti tiek atrisināta ar aizmugurisku spriedumu. Tajā lemj, vadoties pēc prasībā izteiktā pieprasījuma. Ja pirmās tiesas sēdes laikā izrādās, ka nepieciešama lietas izskatīšana mutiskā tiesas procesā, tad tiesnesis uzdod atbildētājam dot paskaidrojumu uz prasību. Arī paskaidrojumam jāsatur noteikts pieprasījums. Tā dod atbildētājam iespēju izteikt savus iebildumus pret prasību un nosaukt ar tiem saistītos pierādījumus. Tas atbilst principam, kas paredz abu pušu viedokļa noklausīšanos.
Latvijā pēc civillietas ierosināšanas prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu noraksti nekavējoties nosūtāmi atbildētājam ierakstītā sūtījumā, paziņojot termiņu rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai. Paskaidrojumā atbildētājs norāda iebildumus pret prasību un pierādījumus, kas tos apstiprina. Paskaidrojums iesniedzams tiesai 30 dienu laikā no prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanas dienas. Paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis nolikt lietu izskatīšanai tiesas sēdē.[12]
Austrijā tiesas process ir mutisks. Pēc laicīgi iesniegta paskaidrojuma uz prasību tiek noteikts pirmās mutiskā tiesas procesa tiesas sēdes laiks. No tiesas noteikšanas līdz tās sākumam pusēm vēl ir iespējams iesniegt papildus paskaidrojumus. Tiesas process notiek pēc noteikumiem par mutisko tiesas procesu (Civilprocesa likuma 171. un turpmākie panti). Tas ietver arī tiesas izmeklēšanu. Iesniegtajiem faktiem jāpievieno attiecīgi pierādījumi (piemēram, dokumenti, liecinieku liecības). Arī pušu noklausīšanās ir attiecīgs pierādījums. Valda brīvās pierādījumu novērtēšanas princips. Tas nozīmē, ka nepastāv nekādi formāli nosacījumi, kas ierobežo pierādījumus. Tiesnesim civilprocesā (atšķirībā no kriminālprocesa) nav pienākums censties atrast patiesību. Civilprocesā valdošais ir pušu princips, kas nosaka, ka pušu ziņā ir, vai tiesas process vispār notiks, puses ar to lūgumiem pēc būtības nosaka tiesas procesa priekšmetu un iznākumu un arī citādi ir tiesīgas vienoties par to (piemēram, ar atzīšanu, mierizlīgumu, atteikšanos no prasības vai pieteikuma).
Arī LR Civilprocesa likums paredz civillietas iztiesāšanas tiešumu un mutiskumu. Uz tiesu uzaicinātās un izsauktās personas paskaidrojumus un liecības dod mutvārdos, iepriekš nopratināto liecinieku protokolētās liecības, rakstveida pierādījumi un citi materiāli tiek nolasīti. Tiesa var lietā esošos dokumentus nenolasīt, ja visi lietas dalībnieki tam piekrīt.[13]
            Pušu principam Austrijas civilprocesā Latvijas civilprocesā atbilst pušu līdztiesības un sacīkstes principi. LR Civilprocesa likums nosaka, ka pusēm ir vienlīdzīgas procesuālās tiesības, kuru izmantošanu nodrošina tiesa.[14] Puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā. Sacīkste notiek, pusēm dodot paskaidrojumus, iesniedzot pierādījumus, tiesai adresētus pieteikumus, piedaloties liecinieku un ekspertu nopratināšanā, citu pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, piedaloties tiesu debatēs un veicot citas procesuālās darbības LR Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.[15]
Austrijā Tiesas process ir atklāts, taču ir gadījumi, kad atļauts to neievērot.
Arī LR Civilprocesa likums paredz civillietas izskatīšanas atklātumu. Tiesas sēžu zālē neielaiž vienīgi personas, kas jaunākas par 15 gadiem, ja tās nav lietas dalībnieki vai liecinieki. Tiesa var nolemt izskatīt lietu slēgtā tiesas sēdē, lai neizpaustu lietas dalībnieku dzīves intīmos apstākļus, kā arī lai aizsargātu valsts, adopcijas, dienesta, profesionālos, ražošanas un komerciālos noslēpumus. Tādā gadījumā tiesas sēdē piedalās lietas dalībnieki un, ja nepieciešams, arī eksperti un tulki. Lietās, kas ir izskatītas slēgtā sēdē, publiski pasludina tiesas nolēmuma rezolutīvo daļu. Adopcijas lietās sprieduma rezolutīvo daļu publiski pasludina tikai ar adoptētāja piekrišanu.[16]
Spriedums. Austrijā tiesas process tiek slēgts tad, kad visi vajadzīgie pierādījumi ir iesniegti. Tiesnesis, vadoties no iesniegtajiem pierādījumiem, noskaidro lietas apstākļus. Viņa tiesiskie apsvērumi izriet no šiem apstākļiem. Tiesneša galīgo lēmumu sauc par spriedumu. Tajā jābūt saprotami pamatotai pierādījumu novērtēšanai un tiesiskajiem secinājumiem. Austrijā tiesnesim ir aizliegts atteikties izšķirt lietu lietas apstākļu vai lietas tiesiskās puses neskaidrības dēļ. Viņam vai nu jāpieņem prasība (pilnībā vai daļēji) vai jānoraida tā.
Latvijā spriedumu taisa un pasludina tūlīt pēc lietas izskatīšanas. Tam jābūt likumīgam un pamatotam. Nav  pieļaujama  nekāda  tieša  vai  netieša  iejaukšanās  sprieduma taisīšanā vai tiesas iespaidošana.[17]

Lietas izskatīšana apelācijas ceļā

Apelācija ir likumīgā spēkā nestājušos kriminālspriedumu izskatīšana pēc būtības augstākā tiesas iestādē kā faktisku, tā juridisku iemeslu dēļ.[18]
Austrijā rajona tiesas spriedumus tiesas ceļā var apstrīdēt (apelācija, kasācija), vēršoties pavalsts apgabaltiesā kā otrās instances tiesā. Pavalsts apgabaltiesas kā pirmās instances tiesu spriedumus var apstrīdēt pavalsts Augstākajā tiesā. Pēdējā instance civillietās ir Augstākā tiesa. Tā ir atbildīga par kasācijas sūdzībām pret apelācijas lēmumiem. Augstākās tiesas lēmumi ietekmē tiesību attīstību. Svarīgākie no šiem lēmumiem tiek publicēti “Augstākās tiesas civillietu spriedumu krājumā” un daudzos juridiskos žurnālos.
Pret pirmās instances tiesas spriedumu var tikt iesniegta apelācijas sūdzība. Pret apelācijas instances tiesas spriedumu vai lēmumu zināmos apstākļos, ievērojot zināmus noteikumus, var tikt iesniegta sūdzība. Tiesas spriedumus turpretī apstrīd, iesniedzot kasācijas sūdzību.
Kasācija ir tiesu, tiesnešu, nolēmumu, kas nav stājušies likumīgā spēkā, izskatīšana Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentā pēc sūdzības vai protesta nolūkā atcelt pārsūdzamo vai noprotestēto spriedumu vai lēmumu krimināllietā un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai.[19]
Latvijā civillietu pēc būtības izskata pirmās instances tiesa, bet pēc lietas dalībnieku sūdzības par šīs tiesas spriedumu – arī otrās instances tiesa apelācijas kārtībā, ja likumā nav noteikts citādi. Civillieta nav izskatāma pēc būtības augstākā tiesu instancē, iekams tā nav izskatīta zemākā tiesu instancē. Otrās instances tiesas spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt kasācijas kārtībā.[20]

Likumiskais spēks

Austrijā tiesas spriedums stājas spēkā, ja tiesas spriedumu vairs nav iespējams apstrīdēt tiesas ceļā (pietiek arī ar pārsūdzības termiņa beigšanos). Tas nozīmē, ka lēmums ir galīgs. Tikai tad, ja tiesas process izņēmuma kārtā tiek atjaunots, spēkā stājies spriedums var tikt atcelts. Ja spriedums atzīst prasībā izteikto pieprasījumu, prasītājs ir ieguvis izpildu rakstu. Tas nozīmē, ka, ja parādnieks 14 dienu laikā nepilda savas saistības, prasītājs ir tiesīgs pieprasīt sprieduma izpildīšanas uzsākšanu.
Latvijā tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies tā pārsūdzēšanas vai noprotestēšanas termiņš un tas nav pārsūdzēts vai noprotestēts vai arī augstāka tiesa, izskatot sūdzību vai protestu, to atstājusi negrozītu vai arī to grozījusi, spriedumu neatceļot. Spriedums, kas stājies likumīgā spēkā, ir izpildāms. Likumā noteiktajā kārtībā spriedums ir saistošs tiesai, izskatot citas lietas, kas saistītas ar šo lietu. Šādam spriedumam ir likuma spēks, visiem tas ir obligāts un pret to jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu.[21]

Komerclietu tiesvedība Austrijā

Prasībām pret komersantiem Vīnē ir izveidota Tirdzniecības lietu apgabaltiesa un Komerctiesa. Citos rajonos arī komerclietas izšķir pastāvīgās tiesas. Ja šīs lietas izskata senāti, tad tajos noteikti piedalās komerctiesībās kompetents piesēdētājs.

Darba un sociālo lietu tiesvedība Austrijā

Arī darba un sociālās lietas izšķir tiesas, vadoties pēc attiecīgajiem procesuālajiem nosacījumiem, taču likumā “Par darba un sociālo lietu tiesām” ir īpaši noteikumi, kuru mērķis ir nodrošināt apdrošinātajiem darba ņēmējiem īpašas priekšrocības. Vīnē ir izveidota pirmās instances tiesa ar nosaukumu “Vīnes darba un sociālo lietu tiesa”. Lēmumus pieņem senāti, kas sastāv no tiesnešiem un piesēdētājiem, kas ir kompetenti attiecīgajā jomā.

Šķīrējtiesu tiesvedība

Šķīrējtiesa ir nevalstiska juridiska institūcija, kas izskata un izspriež tai pakļautās civillietas.[22] Strīdu izšķiršana šķīrējtiesā Latvijas Republikā nav uzņēmējdarbība.
Austrijā pusēm pastāv arī iespēja neizmantot publiskās valsts tiesas un vienoties uzticēt varbūtējo domstarpību izšķiršanu šķīrējtiesnesim, ko izvēlas viena no pusēm. Tas ir iespējams tikai gadījumos, kad puses spēj noslēgt mierizlīgumu. Šķīrējtiesas līgumam jābūt rakstiskam. Šķīrējtiesu tiesvedības likumisko pamatu veido Civilprocesa likuma 577. un turpmākie panti. Likumīgs šķīrējtiesas lēmums ir izpildu dokuments.
Arī Latvijā šķīrējtiesu nolēmumi nav pārsūdzami un par tiem nevar iesniegt protestu. Tie stājas spēkā pieņemšanas dienā.
Šķīrējtiesnesis ir persona, kas atbilstoši šķīrējtiesas līguma un Civilprocesa likuma noteikumiem ir iecelta strīda izšķiršanai. Par   šķīrējtiesnesi   var   iecelt  jebkuru  rīcībspējīgu  personu neatkarīgi no  tās  pilsonības un dzīvesvietas, ja šī persona rakstveidā ir piekritusi būt par šķīrējtiesnesi. Šķīrējtiesnesim  jāpilda  savi  pienākumi godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei, viņam jābūt objektīvam un neatkarīgam.[23]
Austrijas Civilprocesa likuma 578. pants nosaka, ka tiesneši nedrīkst būt par šķīrējtiesnešiem, kamēr viņi atrodas savā amatā.

Strīda izšķiršana ārpustiesas ceļā

Darījumu pasaulē bieži cenšas lietas izšķirt ārpustiesas ceļā. Tādēļ Austrijā pastāv neskaitāmi daudz interešu apvienību un savienību izveidotas strīdīgu jautājumu izšķiršanas institūciju un komisiju, kas strīda gadījumā ir gatavas palīdzēt izšķirt jautājumu, nevēršoties tiesā.

Sprieduma izpildīšana

Sprieduma izpildīšana piespiedu kārtā

Nepakļaujoties likumīgam spriedumam jārēķinās, ka tiks izmantota valsts piespiedu vara. Pamatā parādnieks atbild par nodarītajiem zaudējumiem ar visu savu mantu. Austrijā sprieduma izpildīšanu reglamentē Sprieduma izpildīšanas kārtība. Tā norāda, kādā veidā tiek pielietota valsts piespiedu vara, kas vērsta uz to parādnieka mantisko vērtību atsavināšanu, kas nepieciešamas, lai apmierinātu kreditora prasības.
Austrijā parādnieks tikai principiāli atbild ar visu savu mantu. Ir mantiskas vērtības, ko nevar atsavināt. Tās ir lietas, kas parādniekam noteikti nepieciešamas savas eksistences uzturēšanai. Tā ir zināma darba algas daļa (tā saucamais eksistences minimums), kā arī lietas, kas parādniekam nepieciešamas dzīvības uzturēšanai un  darba pienākumu pildīšanai.
Latvijā piedziņu vērš uz fiziskās personas mantu, arī uz šīs personas daļu kopīpašumā un laulāto kopmantā, kā arī likumā noteiktajos gadījumos – uz laulāto mantas kopību. Piedziņa uz parādnieka mantu netiek vērsta, ja parādnieks strādā vai saņem pensiju vai stipendiju un piedziņas apmērs nepārsniedz to mēneša ienākumu daļu, uz kuru pēc likuma var vērst piedziņu. Piedziņu nedrīkst vērst uz Civilprocesa likuma 1. pielikumā minēto mantu.[24] Šajā pielikumā uzskaitītās lietas, kas nepieciešamas dzīvības uzturēšanai, darbam un tml.

Sprieduma izpildīšanas kārtība

Austrijā sprieduma izpildīšanu piespiedu kārtā var ierosināt tas, kas ir tiesīgs to darīt. Ierēdņi, kas veic soda izpildīšanu, (tiesu izpildītāji) vai nu izņem parādniekam noteikto priekšmetu vai naudas summu, vai arī izmanto citus priekšmetus, ko atsavina parādniekam. Šim mērķim parādniekam piederošā manta tiek aprakstīta, reģistrējot to aprakstes aktā, un pēc tam pārdota izsolē tiesas ceļā. Vispirms tiek apmaksāti tiesas izdevumi, tad tiek apmierināta par likumīgu atzītā prasība.
Latvijā spriedumu izpilda piespiedu kārtā, ja parādnieks nav pieņēmis tiesu izpildītāja piedāvājumu labprātīgi izpildīt spriedumu Civilprocesa likuma 555. pantā noteiktajā 10 dienu laikā.
Latvijā piespiedu izpildes līdzekļi ir piedziņas vēršana uz parādnieka mantu, to pārdodot, uz parādnieka darba algu un citiem ienākuma veidiem; piedziņas vēršana uz parādnieka mantu, kas atrodas pie citām personām, kā arī naudu, kas pienākas no citām personām; tiesas spriedumā norādīto priekšmetu izņemšana parādniekam un nodošana piedzinējam, kā arī citi līdzekļi, kas norādīti spriedumā.[25]

Maksātnespējas procesi Austrijā

Maksātnespējas procesa pamatā ir fakts, ka parādniekam ir pārāk daudz parādu vai viņš ir maksātnespējīgs, vai arī ja paredzama maksātnespējas iestāšanās un viņam ir saistības pret vismaz vienu kreditoru. Ja šādos gadījumos nebūtu paredzēta noteikta kārtība parādnieka mantas aizsardzībai, tad būtu spēkā prioritātes princips. Tam pretstatā princips, kas nosaka, ka maksātnespējas procesā pret visiem kreditoriem ir vienāda attieksme. Tomēr priekšroka ir tiem, kas jau iepriekš ir mantiski nodrošinājušies: kreditori, kas devuši kredītu pret ķīlu, un piegādātāji, kas preci nav piegādājuši līdz apmaksai.
Lai panāktu vienādu attieksmi pret visiem kreditoriem, ir nepieciešams attiecīga sadalīšanas kārtība. Šāda kārtība ir bankrota procedūra vai mierizlīgums.

Mierizlīgums

Austrijā mierizlīgums nozīmē, ka parādnieks piedāvā kreditoriem atmaksāt parādus. Viņš apliecina gatavību, uz zināmiem nosacījumiem atmaksāt daļu (vismaz 40 %) no parāda. Ja kreditori tam piekrīt un parādnieks tur savu solījumu, tad viņam nav jāveic bankrota procedūra. Viņš daļēji tiek atbrīvots no parādiem, kreditori samierinās ar atmaksai piedāvāto parāda daļu.
Parādnieks paliek tiesīgs rīkoties ar savu īpašumu. Mierizlīgumu tiesa ieceļ administratoru mierizlīguma lietā, kam jārūpējas, lai ar parādnieka īpašumu rīkotos pēc iespējas taupīgāk: viņš uzrauga izdevumus un parādnieka dzīvesveidu; viņš ir atbildīgs arī par parādu atmaksāšanu. Nepieciešamības gadījumā administratoru mierizlīguma lietā atbalsta kreditoru padome. Mierizlīguma tiesa uzrauga administratora mierizlīguma lietā darbību.
Ja parādnieks neizpilda parādu atmaksas saistības, tiek uzsākta bankrota procedūra.

Bankrota procedūra

Līdz bankrota procedūrai nonāk, ja netiek piedāvāts mierizlīgums vai arī ja to nav iespējams izpildīt.
Bankrota procedūras tiesa ieceļ bankrota procedūras administratoru, kam jāveic bankrota procedūra. Nepieciešamības gadījumā bankrota procedūras administratoram palīdz kreditoru sapulce. Parādnieka manta veido bankrota procedūras masu. Parādniekam tiek atņemtas tiesības rīkoties ar savu īpašumu. Bankrota procedūras administrators, kas saņem tiesības rīkoties ar šo īpašumu, nav parādnieka pārstāvis, viņš drīzāk aizstāv kreditoru intereses. Bankrota procedūras administratora darbību uzrauga Bankrota procedūras tiesa.
Bankrota procedūras administratoram jārūpējas, lai īpašums tiktu pārvaldīts, vadoties no kreditoru interesēm.
Jānošķir lietas, kas nepieder parādniekam (piemēram, nopirktas, bet vēl neapmaksātas preces, kuras vēl ir pārdevēja īpašumā; īrētas lietas). Tāpat jānošķir arī lietas, kas rezervētas noteiktu kreditoru prasību apmierināšanai un pieder pie bankrota masas (apgrūtināti zemes gabali, ieķīlātas mašīnas).
Ja nav bankrota procedūru pamatojošs īpašums, tad bankrota procedūra tiek noraidīta līdzekļu trūkuma dēļ. Tādā gadījumā kreditori neko nesaņem. Arī pēc bankrota procedūras veikšanas iegūtie līdzekļi parasti ir minimāli. Taču bankrots neatbrīvo no atbildības nākotnē.
Bankrota procedūras kārtības 181. – 218. panti satur īpašus noteikumus, kas attiecas uz fiziskām personām (“Fizisko personu bankrots”). Ir runa par bankrota procedūru bez izmaksu segšanas ar mērķi pilnībā atbrīvoties no parādiem. “Godīgais” parādnieks var iesniegt kreditoriem maksājumu plānu uz septiņiem gadiem ar ienākumiem atbilstošu likmi. Ja kreditori šo priekšlikumu noraida, tad viņš no Bankrota procedūras tiesas var saņemt atļauju veikt parādu atmaksas procedūru ar minimālo likmi 10 %. Līdz ar to viņš tiek atbrīvots no pārējiem parādiem. Šādās “privātās bankrota procedūrās” nav bankrota procedūras pārvaldnieka; parādnieks pats pārvalda savu mantu.

Maksātnespējas process Latvijā

LR Civilprocesa likums neizšķir atsevišķas mierizlīguma vai bankrota procedūras lietas. Latvijas tiesā izskata lietas par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju, kā arī par kredītiestāžu maksātnespēju.
Maksātnespējas pieteikumu tiesai var iesniegt parādnieks vai parādnieka likvidatori (likvidācijas komisija); nenodrošinātais kreditors, nenodrošināto kreditoru grupa, kā arī nodrošinātais kreditors, ja prasījums nav nodrošināts pilnībā; administrators maksātnespējas lietā – par trešo personu, kurai ir parādu saistība pret administratora pārstāvēto uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību; likumā noteiktās valsts un pašvaldību iestādes.
Lēmumu par maksātnespējas lietas ierosināšanu vai par atteikšanos pieņemt maksātnespējas pieteikumu tiesnesis pieņem ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas tiesā.
Ierosinot lietu, tiesa apķīlā parādnieka naudas līdzekļus, kas atrodas kredītiestādēs parādnieka kontos, publiskā apgrozībā esošos vērtspapīrus un pamatlīdzekļus. Pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma tiesa apķīlā arī citu parādnieka mantu, ja tas nepieciešams un ja apķīlāšana būtiski netraucē turpināt uzņēmējdarbību. Ja maksātnespējas pieteikums iesniegts par tādu uzņēmumu, par kura saistībām atbild uzņēmuma īpašnieks ar savu mantu, tiesa apķīlā īpašnieka mantu.
Līdz tiesas spriedumam ar tiesneša lēmumu ieceļ administratoru. Uz tiesas sēdi aicina maksātnespējas pieteikuma iesniedzēju, parādnieku un administratoru. Maksātnespējas lietā nav pieļaujama atteikšanās no pieteikuma vai tā grozīšana.
Ja tiesa konstatē kādu no uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības maksātnespējas pazīmēm, tā ar savu spriedumu pasludina parādnieku par maksātnespējīgu. Pēc parādnieka maksātnespējas pasludināšanas uz attiecīga pieteikuma pamata tiesa lemj par izlīguma apstiprināšanu vai atcelšanu; sanācijas plāna apstiprināšanu un grozījumiem tajā, kā arī par sanācijas pārtraukšanu; bankrota procedūras uzsākšanu un pabeigšanu; administrācijas izmaksu un parādu segšanas kārtības apstiprināšanu; maksātnespējas procesa izbeigšanu; vairāku administratoru iecelšanu; administratora atkāpšanos, viņa atcelšanu un cita administratora izcelšanu.
Maksātnespējas procesu cenšas atrisināt ar izlīgumu.
Tiesa izskata administratora iesniegto izlīgumu jebkurā maksātnespējas procesa stadijā līdz izsoles sākumam. Pieteikumu par izlīguma atcelšanu var iesniegt administrators, kreditors, kreditoru grupa vai kreditoru sapulce.
Izlīgumu tiesa atceļ, ja konstatē, ka, noslēdzot izlīgumu, pārkāpti likuma noteikumi; izlīguma noslēgšana panākta, lietojot viltu vai spaidus, vai notikusi maldības ietekmē; parādnieks nepilda izlīgumā paredzētās saistības.
Ja neizdodas panākt izlīgumu, tad tiesa pēc administratora pieteikuma lemj par tā kreditoru sapulces lēmuma apstiprināšanu, ar kuru pieņemts sanācijas plāns. Par sanācijas pārtraukšanu tiesa lemj pēc administratora pieteikuma vai pēc tā nodrošinātā kreditora pieteikuma, kura tiesības sanācijas laikā ir ierobežotas.
Tiesa pieņem lēmumu par sanācijas pārtraukšanu, ja konstatē, ka sanācijas pasākumi nenotiek saskaņā ar apstiprināto sanācijas plānu, sanācijas  plānā paredzētajos termiņos nav sasniegta parādnieka maksātspējas uzlabošanās paredzētajā apjomā vai sanācijas plāns nav izpildāms.
Ja arī sanācija neizdodas, tiesa pēc administratora pieteikuma lemj par tā kreditoru sapulces lēmuma apstiprināšanu, ar kuru nolemts uzsākt bankrota procedūru. Par bankrota procedūras pabeigšanu tiesa lemj pēc administratora pieteikuma.[26]

Izmantotā literatūra
·         Duden Deutsches Universalwörterbuch, Mannheim · Lepzig · Wien · Zürich: Dudenverlag, 1996
·         Juridisko terminu vārdnīca, Rīga: Nordik, 1998
·         Krejci, Heinz: Privatrecht / von Heinz Krejci, 3. Aufl., Meinz, 1998 (216. – 224. lpp.)
·         Köbler, Gerhard: Juristisches Wörterbuch, 8. Aufl., München: Vahlen, 1997
·         LR Civilprocesa likums
Internetā:
http://www.jm.gov.lv/courts/tv_1.html (likums “Par tiesu varu”)


[1] JTV, Rīga 1998
[2] JTV, Rīga 1998
[3] JTV, Rīga 1998
[4] LR Civilprocesa likuma 71. pants
[5] JTV, Rīga 1998
[6] JTV, Rīga 1998
[7] JTV, Rīga 1998
[8] JTV, Rīga 1998
[9] LR Civilprocesa likuma 2. un 3. pants
[10] LR Civilprocesa likuma 23. – 27. panti
[11] LR Civilprocesa likuma 130. pants
[12] LR Civilprocesa likuma 147. pants
[13] LR Civilprocesa likuma 15. panta otrā daļa
[14] LR Civilprocesa likuma 9. pants
[15] LR Civilprocesa likuma 10. pants
[16] LR Civilprocesa likuma 11. pants
[17] LR Civilprocesa likuma 189. pants
[18] JTV, Rīga 1998
[19] JTV, Rīga 1998
[20] LR Civilprocesa likuma 4. pants
[21] LR likuma “Par tiesu varu” 16. pants
[22] JTV, Rīga 1998
[23] LR Civilprocesa likuma 497. pants
[24] LR Civilprocesa likuma 570., 571. panti
[25] LR Civilprocesa likuma 577. pants
[26] LR Civilprocesa likuma 46. nodaļa

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru