VENTSPILS AUGSTSKOLA
Austrijas civilprocess un Latvijas civilprocess.
Salīdzinoša analīze.
Tulkošanas
studiju nodaļa
(vācu – krievu
– latviešu val. specialitāte)
2. kurss
Kristīne
Krūmiņa
2000Ievads
Civilprocess ir tiesvedība civillietās, likumā
noteikta civillietu izskatīšanas kārtība tiesās. Civilprocesa uzdevums ir
nodrošināt pareizu un ātru civillietu izskatīšanu.[1]
Latvijas Republikas Civilprocesa likuma 1. pants nosaka, ka
katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai
apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā.
Personai, kas griezusies tiesā, ir tiesības uz tās lietas izskatīšanu tiesā
likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā.
LR Civilprocesa likuma 74. pants nosaka, ka
Civilprocesā par pusēm - prasītāju un
atbildētāju - var būt jebkura fiziskā vai juridiskā persona.
Procesuālās tiesības kalpo materiālo tiesību
īstenošanai. Ar procesuālo tiesību palīdzību ir iespējams mobilizēt tiesībām
piemītošo valsts piespiedu varu, lai piespiestu parādnieku pildīt savas
saistības.
Pirms valsts palīdz prasītājam, jāpārbauda,
vai un cik lielā mērā celtās prasības vispār pastāv. Tāpēc tam, kas grib
realizēt savas tiesības, jāvēršas pie kādas no pretinieka neatkarīgas
institūcijas, kas izmeklēs lietu. Civiltiesiskām lietām tā ir tiesa.
Tas, kurš uzskata, ka viņam ir prasības
tiesības pret kādu citu, kas to apstrīd, ceļ tiesā prasību. Viņš ir prasītājs, otrs ir atbildētājs.
Prasītājs ir puse prasības tiesvedības kārtībā izskatāmās civillietās,
tiesībspējīga fiziska vai juridiska persona, kas griezusies tiesā (šķīrējtiesā
vai citā tiesvedības iestādē) ar prasību aizstāvēt savas aizskartās vai
apstrīdētās tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses.[2]
Atbildētājs ir puse civillietās, izskatāmās tiesvedības kārtībā civilprocesā,
t.i., persona, pret kuru celta prasība tiesā. Par atbildētāju var būt jebkura
fiziska vai juridiska persona, kurai ir puses civilprocesuālā tiesībspēja.[3]
Civilprocesuālā tiesībspēja ir spēja būt
apveltītam ar civilprocesuālām tiesībām un pienākumiem. Civilprocesuālā
tiesībspēja atzīstama vienlīdzīgi visām fiziskajām un juridiskajām personām.[4]
Tiesā neatkarīgs (tāds, kuru nevar atlaist un
pārcelt) tiesnesis (dažkārt arī senāts, kas sastāv no vairākiem tiesnešiem)
pārbauda lietas apstākļus (veicot tiesas izmeklēšanu) un tās juridisko aspektu.
Šīs pārbaudes rezultāts tiek fiksēts spriedumā.
Spriedums ir tiesas nolēmums, koleģiāls vai vienpersonisks lēmums tiesas lietā.[5]
Parasti pret spriedumiem var tikt izmantoti tiesiski līdzekļi (apelācija, kasācija)
tā, ka tiesas process iziet caur vairākām instancēm, kamēr iznākums ir skaidrs
un vairs nevar tikt apstrīdēts: tas nozīmē – kļūst likumīgs.
Tikai likumīgs spriedums ir vajadzīgais
priekšnosacījums, lai pret parādnieku izmantotu piespiedu varu, ja viņš savus
likumīgajā spriedumā noteiktos pienākumus jau nav izpildījis. Tiek uzsākts soda
izpildīšanas process (sprieduma izpildīšana piespiedu kārtā), kura ietvaros
prasītāja prasību apmierināšanai tiek izmantota parādnieka manta.
Sprieduma
izpildīšana civillietā ir civilprocesa stadija, kurā
tiesu izpildītāju kantoru tiesu izpildītāji piespiedu kārtā izpilda tiesas u.
c. iestāžu nolēmumus, ja parādnieki (atbildētāji) labprātīgi tos neizpilda
tiesas vai tiesu izpildītāja noteiktajos termiņos.[6]
Ja kāds kreditors vēršas pret parādnieku un
izrādās, ka parādnieka manta nav pietiekami liela, lai apmierinātu visu
kreditoru prasības, ir paredzēts īpašs process, lai nonāktu pie taisnīga
risinājuma: maksātnespējas process.
Maksātnespēja ir ar tiesas spriedumu konstatēts parādnieka stāvoklis, kurā tas
nespēj nokārtot savas parādu saistības.[7]
Parādnieks ir persona, kura saistību tiesībās ir pienākums izpildījumu dot
kreditoram, lai saistību tiesības izbeigtos.[8]
Civiltiesiskais process
Tiesību avoti
Austrijā tiesvedību civillietā regulē
galvenokārt likums “Par civillietu piekritību” un Civilprocesa likums. Abi likumi pieņemti
1895. gadā. Likums “Par civillietu piekritību” regulē jautājumus par
piekritību, Civilprocesa likums – civilprocesu norisi.
Atšķirībā no Austrijas, LR Civilprocesa likums
regulē arī jautājumus par piekritību. Latvijā civillietas tiesa izspriež
kārtībā, kāda noteikta Civilprocesa likumā un likumā "Par tiesu
varu". Likums “Par tiesu varu” dod vispārējas norādes par tiesvedības
pamatprincipiem un tiesas procesa norisi. Civilprocesa likums apskata konkrētus
gadījumus un dod precīzu informāciju par tiesas procesa uzsākšanu un norisi.
Tiesvedību civillietā regulē Civilprocesa
likuma normas, kas ir spēkā lietas izskatīšanas, atsevišķu procesuālo darbību
izdarīšanas vai tiesas sprieduma izpildīšanas laikā. Ārvalstu tiesu uzdevumus
un spriedumus Latvijas tiesas izpilda, kā arī nosūta savus uzdevumus un
spriedumus ārvalstu tiesām Civilprocesa likumā un Latvijas Republikai saistošos
starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā.[9]
Civillietu piekritība Austrijā
Pēc likuma “Par civillietu piekritību”
1. panta civiltiesiskas prāvas jāizšķir tiesām. Izšķir piekritību pēc vietas un
pēc būtības.
Pēc
vietas piekritīga parasti ir tiesa pēc parādnieka
dzīvesvietas vai apmešanās vietas. Konkrētāk to regulē likuma “Par civillietu
piekritību” 65. un turpmākie panti. Puses var vienoties par tiesas vietas
piekritību, kas atšķiras no likumā noteiktās (likuma “Par civillietu
piekritību” 104. pants). Šīs tiesības rīkoties ir ierobežotas lietās par
patērētāju tiesībām par labu patērētājam (Patērētāju tiesību aizsardzības
likums).
Piekritība
pēc būtības ir atkarīga no tiesas prasības priekšmeta,
attiecīgi no tiesas prasības summas lieluma. Maksimālā apgabaltiesā izskatāmās
prasības summa ir 130 000 Austrijas šiliņu. Prāvas ar mazāku prasības summu
izšķir apgabaltiesās, pārējās -, ja tās, neņemot vērā prasības summu, nav
piekritīgas apgabaltiesām, - pavalsts apgabaltiesās (pirmās instances tiesas).
Civillietu piekritība Latvijā
Latvijā visi civiltiesiskie strīdi ir pakļauti
tiesai, ja likumā nav noteikts citādi. Tas neatņem pusēm tiesības, savstarpēji
vienojoties, griezties strīda izšķiršanai šķīrējtiesā.
Rajona (pilsētas tiesām) piekritīgas ir visas
tiesai pakļautās lietas, izņemot tās lietas, kuras saskaņā ar likumu izskata
apgabaltiesa.
Apgabaltiesa izskata sekojošas tiesai
pakļautās lietas:
·
lietas, kurās ir strīds par
īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu;
·
lietas, kas izriet no saistību
tiesībām, ja prasības summa pārsniedz 30 000 latu;
·
lietas par patenttiesību un preču
zīmju aizsardzību;
·
lietas par uzņēmumu un
uzņēmējsabiedrību maksātnespēju;
·
lietas par kredītiestāžu
maksātnespēju un likvidāciju.
Ja lietā savienoti vairāki prasījumi, no
kuriem vieni piekrīt rajona (pilsētas) tiesas
izskatīšanai, bet citi - apgabaltiesas izskatīšanai, vai arī rajona
(pilsētas) tiesā pieņemta pretprasība, kas piekrīt izskatīšanai apgabaltiesā,
lietu izskata apgabaltiesa.
Prasību pret fizisko personu tiesā ceļ pēc tās
dzīvesvietas, pret juridisko personu - pēc tās juridiskās adreses.
Prasība pret atbildētāju, kura dzīvesvieta nav
zināma vai kuram nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā, ceļama pēc viņa nekustamā
īpašuma atrašanās vietas vai pēc viņa pēdējās zināmās dzīvesvietas.[10]
Ir arī iespējama civillietu piekritība pēc
prasītāja izvēles (LR Civilprocesa likuma 28. pants).
Pirmās instances tiesas procesa norise
Austrijā noteiktos tiesas procesos ir
pienākums izmantot advokāta aizstāvību. Tas nozīmē, ka puses tiesā noteikti
pārstāv advokāti (Austrijas Civilprocesa likuma 27. un turpmākie panti).
LR Civilprocesā šāds pienākums nav minēts.
Pusēm tiesas, arī šķīrējtiesas, procesā ir tiesības (bet ne pienākums) izmantot
zvērināta advokāta palīdzību.
Austrijā prasītājam jāiesniedz prasība piekritīgajā tiesā. Tai jāsatur
noteikts pieprasījums. Prasības tiesiskā novērtēšana paliek tiesas ziņā. Taču
ja prasītājs jau no paša sākuma tikai vēlējies pārbaudīt kādas noteiktas
tiesības, tad tiesa nepārbauda, vai šīs tiesības nebalstās uz kāda cita
tiesiska pamata. Izskatot prasības par
maksājumiem Apgabaltiesās ar prasības vērtību līdz 130 000 Austrijas šiliņu
noteikti tiek izmantota parādu piedzīšana tiesas ceļā. Prasība jāiesniedz uz
noteiktas veidlapas. Ja pastāv noteiktie priekšnosacījumi, tiesnesis pēc tam,
kad prasītājs ir iesniedzis vajadzīgās ziņas, izdod maksājuma pavēli. Tā var
tikt atsaukta, ja atbildētājs 14 dienu laikā ceļ iebildumus. Tā rezultātā
tiesnesis izsludina strīda atrisināšanu. Taču nav ne pirmās tiesas sēdes, ne
rakstiskas atbildes uz prasību. Neskatoties uz to, atbildētājs var iesniegt
savas pretenzijas rakstiski.
Ja notiek parādu piedzīšana tiesas ceļā,
prasību piesūta atbildētājam. Līdz
ar to lieta atrodas tiesā (tiek izskatīta). Lietas atrašanās tiesā nozīmē, ka
par prasībā izteikto pieprasījumu nevar tikt iesniegta un izskatīta cita
prasība tajā pašā vai citā tiesā.
Latvijā prasību ceļ, iesniedzot tiesā
rakstisku prasības pieteikumu. Jebkura pilngadīga un rīcībspējīga persona var
celt prasību tiesā, nepilngadīgu personu vārdā prasību tiesā ceļ viņu
pārstāvji, taču šo lietu izskatīšanā piedalās arī šīs nepilngadīgās personas,
kuru vārdā celta prasība.
Latvijā prasības pieteikums jāsniedz pirmās instances tiesā
atbilstoši noteikumiem par piekritību. Prasības pieteikumu var iesniegt
prasītājs personīgi vai viņa pilnvarota persona. Prasības pieteikumu var
nosūtīt arī pa pastu. Pilnvarojumu prasības pieteikuma iesniegšanai var ietvert
pašā prasības pieteikumā.[11]
Austrijā
tikai pie īpašiem lietas nosacījumiem notiek “pirmā
tiesas sēde”. Tajā galvenokārt tiek noskaidroti svarīgi lietas un tās tālākas
sagatavošanas priekšnosacījumi. Ja
tiesnesis uz prasības pamata uzskata, ka atbildētājs piedalīsies lietas
risināšanā, tad viņš var nenoteikt laiku pirmajai tiesas sēdei. Ja atbildētājs
neierodas uz pirmo tiesas sēdi, tad lieta parasti tiek atrisināta ar
aizmugurisku spriedumu. Tajā lemj, vadoties pēc prasībā izteiktā pieprasījuma.
Ja pirmās tiesas sēdes laikā izrādās, ka nepieciešama lietas izskatīšana
mutiskā tiesas procesā, tad tiesnesis uzdod atbildētājam dot paskaidrojumu uz prasību. Arī
paskaidrojumam jāsatur noteikts pieprasījums. Tā dod atbildētājam iespēju
izteikt savus iebildumus pret prasību un nosaukt ar tiem saistītos
pierādījumus. Tas atbilst principam, kas paredz abu pušu viedokļa
noklausīšanos.
Latvijā pēc civillietas ierosināšanas prasības
pieteikuma un tam pievienoto dokumentu noraksti nekavējoties nosūtāmi
atbildētājam ierakstītā sūtījumā, paziņojot termiņu rakstveida paskaidrojuma
iesniegšanai. Paskaidrojumā atbildētājs norāda iebildumus pret prasību un
pierādījumus, kas tos apstiprina. Paskaidrojums iesniedzams tiesai 30 dienu
laikā no prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanas dienas. Paskaidrojuma
neiesniegšana nav šķērslis nolikt lietu izskatīšanai tiesas sēdē.[12]
Austrijā tiesas process ir mutisks. Pēc laicīgi iesniegta
paskaidrojuma uz prasību tiek noteikts pirmās mutiskā tiesas procesa tiesas
sēdes laiks. No tiesas noteikšanas līdz tās sākumam pusēm vēl ir iespējams
iesniegt papildus paskaidrojumus. Tiesas process notiek pēc noteikumiem par
mutisko tiesas procesu (Civilprocesa likuma 171. un turpmākie panti). Tas
ietver arī tiesas izmeklēšanu.
Iesniegtajiem faktiem jāpievieno attiecīgi pierādījumi (piemēram, dokumenti,
liecinieku liecības). Arī pušu noklausīšanās ir attiecīgs pierādījums. Valda brīvās pierādījumu novērtēšanas princips.
Tas nozīmē, ka nepastāv nekādi formāli nosacījumi, kas ierobežo pierādījumus.
Tiesnesim civilprocesā (atšķirībā no kriminālprocesa) nav pienākums censties
atrast patiesību. Civilprocesā valdošais ir pušu princips, kas nosaka, ka pušu ziņā ir, vai tiesas process
vispār notiks, puses ar to lūgumiem pēc būtības nosaka tiesas procesa
priekšmetu un iznākumu un arī citādi ir tiesīgas vienoties par to (piemēram, ar
atzīšanu, mierizlīgumu, atteikšanos no prasības vai pieteikuma).
Arī LR Civilprocesa likums paredz civillietas
iztiesāšanas tiešumu un mutiskumu.
Uz tiesu uzaicinātās un izsauktās personas paskaidrojumus un liecības dod
mutvārdos, iepriekš nopratināto liecinieku protokolētās liecības, rakstveida
pierādījumi un citi materiāli tiek nolasīti. Tiesa var lietā esošos dokumentus
nenolasīt, ja visi lietas dalībnieki tam piekrīt.[13]
Pušu principam Austrijas civilprocesā Latvijas civilprocesā atbilst
pušu līdztiesības un sacīkstes principi. LR Civilprocesa likums nosaka, ka
pusēm ir vienlīdzīgas procesuālās tiesības, kuru izmantošanu nodrošina tiesa.[14] Puses realizē savas
procesuālās tiesības sacīkstes formā. Sacīkste notiek, pusēm dodot
paskaidrojumus, iesniedzot pierādījumus, tiesai adresētus pieteikumus,
piedaloties liecinieku un ekspertu nopratināšanā, citu pierādījumu pārbaudē un
novērtēšanā, piedaloties tiesu debatēs un veicot citas procesuālās darbības LR
Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.[15]
Austrijā Tiesas process ir atklāts, taču ir gadījumi, kad atļauts
to neievērot.
Arī LR Civilprocesa likums paredz civillietas
izskatīšanas atklātumu. Tiesas sēžu
zālē neielaiž vienīgi personas, kas jaunākas par 15 gadiem, ja tās nav lietas
dalībnieki vai liecinieki. Tiesa var nolemt izskatīt lietu slēgtā tiesas sēdē,
lai neizpaustu lietas dalībnieku dzīves intīmos apstākļus, kā arī lai
aizsargātu valsts, adopcijas, dienesta, profesionālos, ražošanas un komerciālos
noslēpumus. Tādā gadījumā tiesas sēdē piedalās lietas dalībnieki un, ja
nepieciešams, arī eksperti un tulki. Lietās, kas ir izskatītas slēgtā sēdē,
publiski pasludina tiesas nolēmuma rezolutīvo daļu. Adopcijas lietās sprieduma
rezolutīvo daļu publiski pasludina tikai ar adoptētāja piekrišanu.[16]
Spriedums. Austrijā tiesas process tiek slēgts tad, kad visi vajadzīgie
pierādījumi ir iesniegti. Tiesnesis, vadoties no iesniegtajiem pierādījumiem,
noskaidro lietas apstākļus. Viņa tiesiskie apsvērumi izriet no šiem apstākļiem.
Tiesneša galīgo lēmumu sauc par spriedumu.
Tajā jābūt saprotami pamatotai pierādījumu novērtēšanai un tiesiskajiem
secinājumiem. Austrijā tiesnesim ir aizliegts atteikties izšķirt lietu lietas
apstākļu vai lietas tiesiskās puses neskaidrības dēļ. Viņam vai nu jāpieņem
prasība (pilnībā vai daļēji) vai jānoraida tā.
Latvijā spriedumu
taisa un pasludina tūlīt pēc lietas izskatīšanas. Tam jābūt likumīgam un
pamatotam. Nav pieļaujama nekāda
tieša vai netieša
iejaukšanās sprieduma taisīšanā
vai tiesas iespaidošana.[17]
Lietas izskatīšana apelācijas ceļā
Apelācija ir likumīgā spēkā nestājušos
kriminālspriedumu izskatīšana pēc būtības augstākā tiesas iestādē kā faktisku,
tā juridisku iemeslu dēļ.[18]
Austrijā rajona tiesas
spriedumus tiesas ceļā var apstrīdēt (apelācija, kasācija), vēršoties pavalsts
apgabaltiesā kā otrās instances tiesā. Pavalsts apgabaltiesas kā pirmās
instances tiesu spriedumus var apstrīdēt pavalsts Augstākajā tiesā. Pēdējā
instance civillietās ir Augstākā tiesa. Tā ir atbildīga par kasācijas sūdzībām
pret apelācijas lēmumiem. Augstākās tiesas lēmumi ietekmē tiesību attīstību.
Svarīgākie no šiem lēmumiem tiek publicēti “Augstākās tiesas civillietu
spriedumu krājumā” un daudzos juridiskos žurnālos.
Pret pirmās
instances tiesas spriedumu var tikt
iesniegta apelācijas sūdzība. Pret
apelācijas instances tiesas spriedumu vai lēmumu zināmos apstākļos, ievērojot
zināmus noteikumus, var tikt iesniegta sūdzība. Tiesas spriedumus turpretī
apstrīd, iesniedzot kasācijas
sūdzību.
Kasācija ir tiesu, tiesnešu,
nolēmumu, kas nav stājušies likumīgā spēkā, izskatīšana Augstākās tiesas Senāta
Krimināllietu departamentā pēc sūdzības vai protesta nolūkā atcelt pārsūdzamo
vai noprotestēto spriedumu vai lēmumu krimināllietā un nosūtīt lietu jaunai
izskatīšanai.[19]
Latvijā civillietu pēc būtības izskata pirmās instances tiesa, bet pēc lietas
dalībnieku sūdzības par šīs tiesas spriedumu – arī otrās instances tiesa
apelācijas kārtībā, ja likumā nav noteikts citādi. Civillieta nav izskatāma pēc
būtības augstākā tiesu instancē, iekams tā nav izskatīta zemākā tiesu instancē.
Otrās instances tiesas spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt kasācijas
kārtībā.[20]
Likumiskais spēks
Austrijā tiesas spriedums stājas spēkā, ja
tiesas spriedumu vairs nav iespējams apstrīdēt tiesas ceļā (pietiek arī ar
pārsūdzības termiņa beigšanos). Tas nozīmē, ka lēmums ir galīgs. Tikai tad, ja
tiesas process izņēmuma kārtā tiek atjaunots, spēkā stājies spriedums var tikt
atcelts. Ja spriedums atzīst prasībā izteikto pieprasījumu, prasītājs ir
ieguvis izpildu rakstu. Tas nozīmē, ka, ja parādnieks 14 dienu laikā nepilda
savas saistības, prasītājs ir tiesīgs pieprasīt sprieduma izpildīšanas
uzsākšanu.
Latvijā tiesas
spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies tā pārsūdzēšanas vai
noprotestēšanas termiņš un tas nav pārsūdzēts vai noprotestēts vai arī augstāka
tiesa, izskatot sūdzību vai protestu, to atstājusi negrozītu vai arī to
grozījusi, spriedumu neatceļot. Spriedums, kas stājies likumīgā spēkā, ir
izpildāms. Likumā noteiktajā kārtībā spriedums ir saistošs tiesai, izskatot
citas lietas, kas saistītas ar šo lietu. Šādam spriedumam ir likuma spēks,
visiem tas ir obligāts un pret to jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu.[21]
Komerclietu tiesvedība Austrijā
Prasībām pret komersantiem Vīnē ir izveidota
Tirdzniecības lietu apgabaltiesa un Komerctiesa. Citos rajonos arī komerclietas
izšķir pastāvīgās tiesas. Ja šīs lietas izskata senāti, tad tajos noteikti
piedalās komerctiesībās kompetents piesēdētājs.
Darba un sociālo lietu tiesvedība Austrijā
Arī darba un sociālās lietas izšķir
tiesas, vadoties pēc attiecīgajiem procesuālajiem nosacījumiem, taču likumā
“Par darba un sociālo lietu tiesām” ir īpaši noteikumi, kuru mērķis ir
nodrošināt apdrošinātajiem darba ņēmējiem īpašas priekšrocības. Vīnē ir
izveidota pirmās instances tiesa ar nosaukumu “Vīnes darba un sociālo lietu
tiesa”. Lēmumus pieņem senāti, kas sastāv no tiesnešiem un piesēdētājiem, kas
ir kompetenti attiecīgajā jomā.
Šķīrējtiesu tiesvedība
Šķīrējtiesa ir nevalstiska juridiska institūcija, kas izskata un izspriež tai
pakļautās civillietas.[22] Strīdu izšķiršana
šķīrējtiesā Latvijas Republikā nav uzņēmējdarbība.
Austrijā pusēm pastāv arī iespēja neizmantot
publiskās valsts tiesas un vienoties uzticēt varbūtējo domstarpību izšķiršanu
šķīrējtiesnesim, ko izvēlas viena no pusēm. Tas ir iespējams tikai gadījumos,
kad puses spēj noslēgt mierizlīgumu. Šķīrējtiesas līgumam jābūt rakstiskam.
Šķīrējtiesu tiesvedības likumisko pamatu veido Civilprocesa likuma 577. un
turpmākie panti. Likumīgs šķīrējtiesas lēmums ir izpildu dokuments.
Arī Latvijā šķīrējtiesu nolēmumi nav
pārsūdzami un par tiem nevar iesniegt protestu. Tie stājas spēkā pieņemšanas
dienā.
Šķīrējtiesnesis ir persona, kas atbilstoši šķīrējtiesas līguma un Civilprocesa likuma
noteikumiem ir iecelta strīda izšķiršanai. Par
šķīrējtiesnesi var iecelt
jebkuru rīcībspējīgu personu neatkarīgi no tās
pilsonības un dzīvesvietas, ja šī persona rakstveidā ir piekritusi būt
par šķīrējtiesnesi. Šķīrējtiesnesim
jāpilda savi pienākumi godprātīgi, nepakļaujoties nekādai
ietekmei, viņam jābūt objektīvam un neatkarīgam.[23]
Austrijas Civilprocesa likuma 578. pants
nosaka, ka tiesneši nedrīkst būt par šķīrējtiesnešiem, kamēr viņi atrodas savā
amatā.
Strīda izšķiršana ārpustiesas ceļā
Darījumu pasaulē bieži cenšas lietas
izšķirt ārpustiesas ceļā. Tādēļ Austrijā pastāv neskaitāmi daudz interešu
apvienību un savienību izveidotas strīdīgu jautājumu izšķiršanas institūciju un
komisiju, kas strīda gadījumā ir gatavas palīdzēt izšķirt jautājumu,
nevēršoties tiesā.
Sprieduma izpildīšana
Sprieduma izpildīšana piespiedu kārtā
Nepakļaujoties likumīgam spriedumam jārēķinās,
ka tiks izmantota valsts piespiedu vara. Pamatā parādnieks atbild par
nodarītajiem zaudējumiem ar visu savu mantu. Austrijā sprieduma izpildīšanu
reglamentē Sprieduma izpildīšanas kārtība. Tā norāda, kādā veidā tiek pielietota
valsts piespiedu vara, kas vērsta uz to parādnieka mantisko vērtību
atsavināšanu, kas nepieciešamas, lai apmierinātu kreditora prasības.
Austrijā parādnieks tikai principiāli atbild
ar visu savu mantu. Ir mantiskas vērtības, ko nevar atsavināt. Tās ir lietas,
kas parādniekam noteikti nepieciešamas savas eksistences uzturēšanai. Tā ir
zināma darba algas daļa (tā saucamais eksistences minimums), kā arī lietas, kas
parādniekam nepieciešamas dzīvības uzturēšanai un darba pienākumu pildīšanai.
Latvijā piedziņu vērš uz fiziskās personas
mantu, arī uz šīs personas daļu kopīpašumā un laulāto kopmantā, kā arī likumā
noteiktajos gadījumos – uz laulāto mantas kopību. Piedziņa uz parādnieka mantu
netiek vērsta, ja parādnieks strādā vai saņem pensiju vai stipendiju un
piedziņas apmērs nepārsniedz to mēneša ienākumu daļu, uz kuru pēc likuma var
vērst piedziņu. Piedziņu nedrīkst vērst uz Civilprocesa likuma 1. pielikumā
minēto mantu.[24]
Šajā pielikumā uzskaitītās lietas, kas nepieciešamas dzīvības uzturēšanai,
darbam un tml.
Sprieduma izpildīšanas kārtība
Austrijā sprieduma izpildīšanu piespiedu kārtā
var ierosināt tas, kas ir tiesīgs to darīt. Ierēdņi, kas veic soda izpildīšanu,
(tiesu izpildītāji) vai nu izņem parādniekam noteikto priekšmetu vai naudas
summu, vai arī izmanto citus priekšmetus, ko atsavina parādniekam. Šim mērķim
parādniekam piederošā manta tiek aprakstīta, reģistrējot to aprakstes aktā, un
pēc tam pārdota izsolē tiesas ceļā. Vispirms tiek apmaksāti tiesas izdevumi,
tad tiek apmierināta par likumīgu atzītā prasība.
Latvijā spriedumu izpilda piespiedu kārtā, ja
parādnieks nav pieņēmis tiesu izpildītāja piedāvājumu labprātīgi izpildīt
spriedumu Civilprocesa likuma 555. pantā noteiktajā 10 dienu laikā.
Latvijā piespiedu izpildes līdzekļi ir
piedziņas vēršana uz parādnieka mantu, to pārdodot, uz parādnieka darba algu un
citiem ienākuma veidiem; piedziņas vēršana uz parādnieka mantu, kas atrodas pie
citām personām, kā arī naudu, kas pienākas no citām personām; tiesas spriedumā
norādīto priekšmetu izņemšana parādniekam un nodošana piedzinējam, kā arī citi
līdzekļi, kas norādīti spriedumā.[25]
Maksātnespējas procesi Austrijā
Maksātnespējas procesa pamatā ir fakts, ka
parādniekam ir pārāk daudz parādu vai viņš ir maksātnespējīgs, vai arī ja
paredzama maksātnespējas iestāšanās un viņam ir saistības pret vismaz vienu
kreditoru. Ja šādos gadījumos nebūtu paredzēta noteikta kārtība parādnieka
mantas aizsardzībai, tad būtu spēkā prioritātes princips. Tam pretstatā
princips, kas nosaka, ka maksātnespējas procesā pret visiem kreditoriem ir
vienāda attieksme. Tomēr priekšroka ir tiem, kas jau iepriekš ir mantiski
nodrošinājušies: kreditori, kas devuši kredītu pret ķīlu, un piegādātāji, kas
preci nav piegādājuši līdz apmaksai.
Lai panāktu vienādu attieksmi pret visiem
kreditoriem, ir nepieciešams attiecīga sadalīšanas kārtība. Šāda kārtība ir
bankrota procedūra vai mierizlīgums.
Mierizlīgums
Austrijā mierizlīgums nozīmē, ka parādnieks
piedāvā kreditoriem atmaksāt parādus. Viņš apliecina gatavību, uz zināmiem
nosacījumiem atmaksāt daļu (vismaz 40 %) no parāda. Ja kreditori tam piekrīt un
parādnieks tur savu solījumu, tad viņam nav jāveic bankrota procedūra. Viņš
daļēji tiek atbrīvots no parādiem, kreditori samierinās ar atmaksai piedāvāto
parāda daļu.
Parādnieks paliek tiesīgs rīkoties ar savu
īpašumu. Mierizlīgumu tiesa ieceļ administratoru mierizlīguma lietā, kam
jārūpējas, lai ar parādnieka īpašumu rīkotos pēc iespējas taupīgāk: viņš
uzrauga izdevumus un parādnieka dzīvesveidu; viņš ir atbildīgs arī par parādu
atmaksāšanu. Nepieciešamības gadījumā administratoru mierizlīguma lietā
atbalsta kreditoru padome. Mierizlīguma tiesa uzrauga administratora
mierizlīguma lietā darbību.
Ja parādnieks neizpilda parādu atmaksas
saistības, tiek uzsākta bankrota procedūra.
Bankrota procedūra
Līdz bankrota procedūrai nonāk, ja netiek
piedāvāts mierizlīgums vai arī ja to nav iespējams izpildīt.
Bankrota procedūras tiesa ieceļ bankrota
procedūras administratoru, kam jāveic bankrota procedūra. Nepieciešamības
gadījumā bankrota procedūras administratoram palīdz kreditoru sapulce.
Parādnieka manta veido bankrota procedūras masu. Parādniekam tiek atņemtas
tiesības rīkoties ar savu īpašumu. Bankrota procedūras administrators, kas
saņem tiesības rīkoties ar šo īpašumu, nav parādnieka pārstāvis, viņš drīzāk aizstāv
kreditoru intereses. Bankrota procedūras administratora darbību uzrauga
Bankrota procedūras tiesa.
Bankrota procedūras administratoram jārūpējas,
lai īpašums tiktu pārvaldīts, vadoties no kreditoru interesēm.
Jānošķir lietas, kas nepieder parādniekam
(piemēram, nopirktas, bet vēl neapmaksātas preces, kuras vēl ir pārdevēja
īpašumā; īrētas lietas). Tāpat jānošķir arī lietas, kas rezervētas noteiktu
kreditoru prasību apmierināšanai un pieder pie bankrota masas (apgrūtināti
zemes gabali, ieķīlātas mašīnas).
Ja nav bankrota procedūru pamatojošs īpašums,
tad bankrota procedūra tiek noraidīta līdzekļu trūkuma dēļ. Tādā gadījumā
kreditori neko nesaņem. Arī pēc bankrota procedūras veikšanas iegūtie līdzekļi
parasti ir minimāli. Taču bankrots neatbrīvo no atbildības nākotnē.
Bankrota procedūras kārtības 181. – 218. panti
satur īpašus noteikumus, kas attiecas uz fiziskām personām (“Fizisko personu
bankrots”). Ir runa par bankrota procedūru bez izmaksu segšanas ar mērķi
pilnībā atbrīvoties no parādiem. “Godīgais” parādnieks var iesniegt kreditoriem
maksājumu plānu uz septiņiem gadiem ar ienākumiem atbilstošu likmi. Ja
kreditori šo priekšlikumu noraida, tad viņš no Bankrota procedūras tiesas var
saņemt atļauju veikt parādu atmaksas procedūru ar minimālo likmi 10 %. Līdz ar
to viņš tiek atbrīvots no pārējiem parādiem. Šādās “privātās bankrota
procedūrās” nav bankrota procedūras pārvaldnieka; parādnieks pats pārvalda savu
mantu.
Maksātnespējas process Latvijā
LR Civilprocesa likums neizšķir atsevišķas
mierizlīguma vai bankrota procedūras lietas. Latvijas tiesā izskata lietas par
uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju, kā arī par kredītiestāžu
maksātnespēju.
Maksātnespējas pieteikumu tiesai var iesniegt
parādnieks vai parādnieka likvidatori (likvidācijas komisija); nenodrošinātais
kreditors, nenodrošināto kreditoru grupa, kā arī nodrošinātais kreditors, ja
prasījums nav nodrošināts pilnībā; administrators maksātnespējas lietā – par
trešo personu, kurai ir parādu saistība pret administratora pārstāvēto uzņēmumu
vai uzņēmējsabiedrību; likumā noteiktās valsts un pašvaldību iestādes.
Lēmumu par maksātnespējas lietas ierosināšanu
vai par atteikšanos pieņemt maksātnespējas pieteikumu tiesnesis pieņem ne vēlāk
kā nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas tiesā.
Ierosinot lietu, tiesa apķīlā parādnieka
naudas līdzekļus, kas atrodas kredītiestādēs parādnieka kontos, publiskā
apgrozībā esošos vērtspapīrus un pamatlīdzekļus. Pēc pieteikuma iesniedzēja
lūguma tiesa apķīlā arī citu parādnieka mantu, ja tas nepieciešams un ja apķīlāšana
būtiski netraucē turpināt uzņēmējdarbību. Ja maksātnespējas pieteikums
iesniegts par tādu uzņēmumu, par kura saistībām atbild uzņēmuma īpašnieks ar
savu mantu, tiesa apķīlā īpašnieka mantu.
Līdz tiesas spriedumam ar tiesneša lēmumu
ieceļ administratoru. Uz tiesas sēdi aicina maksātnespējas pieteikuma
iesniedzēju, parādnieku un administratoru. Maksātnespējas lietā nav pieļaujama
atteikšanās no pieteikuma vai tā grozīšana.
Ja tiesa konstatē kādu no uzņēmuma vai
uzņēmējsabiedrības maksātnespējas pazīmēm, tā ar savu spriedumu pasludina
parādnieku par maksātnespējīgu. Pēc parādnieka maksātnespējas pasludināšanas uz
attiecīga pieteikuma pamata tiesa lemj par izlīguma apstiprināšanu vai
atcelšanu; sanācijas plāna apstiprināšanu un grozījumiem tajā, kā arī par
sanācijas pārtraukšanu; bankrota procedūras uzsākšanu un pabeigšanu;
administrācijas izmaksu un parādu segšanas kārtības apstiprināšanu;
maksātnespējas procesa izbeigšanu; vairāku administratoru iecelšanu;
administratora atkāpšanos, viņa atcelšanu un cita administratora izcelšanu.
Maksātnespējas procesu cenšas atrisināt ar izlīgumu.
Tiesa izskata administratora iesniegto
izlīgumu jebkurā maksātnespējas procesa stadijā līdz izsoles sākumam.
Pieteikumu par izlīguma atcelšanu var iesniegt administrators, kreditors,
kreditoru grupa vai kreditoru sapulce.
Izlīgumu tiesa atceļ, ja konstatē, ka,
noslēdzot izlīgumu, pārkāpti likuma noteikumi; izlīguma noslēgšana panākta,
lietojot viltu vai spaidus, vai notikusi maldības ietekmē; parādnieks nepilda
izlīgumā paredzētās saistības.
Ja neizdodas panākt izlīgumu, tad tiesa pēc
administratora pieteikuma lemj par tā kreditoru sapulces lēmuma apstiprināšanu,
ar kuru pieņemts sanācijas plāns.
Par sanācijas pārtraukšanu tiesa lemj pēc administratora pieteikuma vai pēc tā
nodrošinātā kreditora pieteikuma, kura tiesības sanācijas laikā ir ierobežotas.
Tiesa pieņem lēmumu par sanācijas
pārtraukšanu, ja konstatē, ka sanācijas pasākumi nenotiek saskaņā ar
apstiprināto sanācijas plānu, sanācijas
plānā paredzētajos termiņos nav sasniegta parādnieka maksātspējas
uzlabošanās paredzētajā apjomā vai sanācijas plāns nav izpildāms.
Ja arī sanācija neizdodas, tiesa pēc
administratora pieteikuma lemj par tā kreditoru sapulces lēmuma apstiprināšanu,
ar kuru nolemts uzsākt bankrota
procedūru. Par bankrota procedūras pabeigšanu tiesa lemj pēc administratora
pieteikuma.[26]
Izmantotā
literatūra
·
Duden Deutsches
Universalwörterbuch, Mannheim
· Lepzig · Wien · Zürich: Dudenverlag, 1996
·
Juridisko terminu vārdnīca, Rīga:
Nordik, 1998
·
Krejci, Heinz: Privatrecht / von
Heinz Krejci, 3. Aufl., Meinz, 1998 (216. – 224. lpp.)
·
Köbler, Gerhard: Juristisches
Wörterbuch, 8. Aufl., München: Vahlen, 1997
·
LR
Civilprocesa likums
Internetā:
http://www.jm.gov.lv/courts/tv_1.html
(likums “Par tiesu varu”)
[1] JTV, Rīga 1998
[2] JTV, Rīga 1998
[3] JTV, Rīga 1998
[4] LR Civilprocesa likuma 71. pants
[5] JTV, Rīga 1998
[6] JTV, Rīga 1998
[7] JTV, Rīga 1998
[8] JTV, Rīga 1998
[9] LR Civilprocesa likuma 2. un 3. pants
[10] LR Civilprocesa likuma 23. – 27. panti
[11] LR Civilprocesa likuma 130. pants
[12] LR Civilprocesa likuma 147. pants
[13] LR Civilprocesa likuma 15. panta otrā daļa
[14] LR Civilprocesa likuma 9. pants
[15] LR Civilprocesa likuma 10. pants
[16] LR Civilprocesa likuma 11. pants
[17] LR Civilprocesa likuma 189. pants
[18] JTV, Rīga 1998
[19] JTV, Rīga 1998
[20] LR Civilprocesa likuma 4. pants
[21] LR likuma “Par tiesu varu” 16. pants
[22] JTV, Rīga 1998
[23] LR Civilprocesa likuma 497. pants
[24] LR Civilprocesa likuma 570., 571. panti
[25] LR Civilprocesa likuma 577. pants
[26] LR Civilprocesa likuma 46. nodaļa
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru