Prokuratūras sistēma Lietuvā

Prokuratūras

sistēma Lietuvā

REFERĀTS

Rīga, 1997

Lietuvas Republikas Prokuratūras uzdevumus, funkcijas un darbības principus reglamentē Lietuvas Republikas likums “Par prokuratūru”, kurš tika pieņemts 1994.gada 13.oktobrī, Viļņā.

Prokuratūra ir neatkarīga tiesu varas institūcija, tā darbojas saistībā ar tiesu, un patstāvīgi veic uzraudzību pār likumības ievērošanu savas kompetences ietvaros.

Prokuratūras funkcijas ir:

1)    uzsākt un veikt kriminālvajāšanu;

2)    uzraudzīt izziņas iestāþu darbu un citu iestāþu operatīvo darbību;

3)    vest pirmstiesas izmeklēšanu;

4)    uzturēt valsts apsūdzību;

5)    uzraudzīt sodu izpildi;

6)    saskaņot izziņas iestāþu darbību un iepriekšējo izmeklēšanas iestāþu darbību cīņā pret noziedzību;

7)    likumā noteiktajā kārtībā aizsargāt personu un valsts tiesības un likumīgās intereses, iesniegt prasības pieteikumus vai iesniegumus tiesā, piedalīties lietu izskatīšanā tiesā.

Prokuratūras tiesiskais pamats ir Lietuvas Republikas Konstitūcija, prokuratūras likums un citi likumi, Lietuvas Republikas Prokuratūras Dienesta statūti, kā arī normatīvie akti.

Katrs prokurors, izskatot konkrētas lietas, lēmumu pieņem pamatojoties uz savu pārliecību un likumiem, ievērojot nevainīguma prezumpciju un personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā neatkarīgi no viņu sociālā un mantiskā stāvokļa, ieņemamā amata, partijas piederības, izcelsmes, nacionālās piederības, valodas, izglītības, reliìiskās pārliecības.

Prokurora  likumīgās prasības ir obligātas visām Lietuvas Republikas personām.

Prokurora neatkarība

Prokurors savā darbībā ir neatkarīgs un pakļaujas tikai likumam.

Valsts varas institūcijām, amatpersonām, politiskajām partijām, visu veidu uzņēmumiem un organizācijām, masu informācijas līdzekļiem, kā arī personām ir aizliegts  iejaukties prokuratūras darbā izmeklēšanas vai citu prokuratūras funkciju izpildes laikā.

Mītiņi, piketi un citas akcijas prokuratūras iestāþu telpās ir aizliegti.

Par mēìinājumiem pretlikumīgi ietekmēt prokuroru vai  iejaukties prokuratūras darbībā persona saucam pie likumā noteiktās atbildības.

Prokurors nevar būt piederīgs  kādai politiskai partijai, viņam savā darbībā ir jāievēro politiskā neitralitāte. Prokuroram nav atļauts savienot darbu prokuratūrā ar darbību kādā citā uzņēmumā, uzņēmējsabiedrībā vai strādāt  citu algotu darbu, izņemot zinātnisko, pedagoìisko vai radošo darbu.

Uzsākt kriminālvajāšanu pret prokuroru ir tiesīgs tikai Lietuvas Republikas Ģenerālprokurors un tiesnesis.

Prokuroru nedrīkst aizturēt administratīvā kārtā. Par izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem prokurors sodāms disciplināri.

Par disciplīnas pārkāpumiem, prokuroriem var izteikt:

—      brīdinājumu;

—      rājienu;

—      stingru rājienu

—      viņus var pazemināt amata pakāpē, vai

—      atbrīvot no darba.

Disciplinārsodu var uzlikt ne vēlāk kā sešus mēnešus no pārkāpuma izdarīšanas brīþa. Disciplinārsods ir spēkā vienu gadu.

Prokurora drošības garantijas ir noteiktas Lietuvas Republikas Prokuratūras Dienesta Statūtos. Prokuroram ir tiesības uz dienesta ieroci. To piešíirot, glabājot, nēsājot un pielietojot, jāievēro nosacījumi un kārtība, kādi ir noteikti  Dienesta Statūtos. Tāpat prokuroram ir tiesības uz viņa un viņa ìimenes locekļu aizsardzību.

Prokuroriem ir aizliegts streikot.

Prokuratūras sistēma

Visas Lietuvas Republikas prokuratūras veido vienotu centralizētu prokuratūras sistēmu, kurā ietilpst:

1)    Augstākās Tiesas Ģenerālprokuratūra;

2)    Apgabaltiesas apgabalprokuratūra;

3)    Apelācijas tiesas apelācijas prokuratūra.

Ģenerālprokuratūra

Lietuvas Republikas Ģenerālprokuratūra vada visu prokuratūras iestāþu darbību, nosaka to iekšējo struktūru un štatus.

Ģenerālprokurora pavēles un norādījumi ir obligāti visiem  prokuroriem. Ģenerālprokuroram ir tiesības atcelt nepamatotus vai pretlikumīgus prokuroru lēmumus. Amatā ìenerālprokuroru ieceļ uz
7 gadiem, un no amata atbrīvo Valsts Prezidents.

Ģenerālprokuroru no darba var atbrīvot:

1)    pēc paša vēlēšanās;

2)    sakarā ar ievēlēšanu vai iecelšanu citā amatā;

3)    veselības stāvokļa dēļ;

4)    sasniedzot 65 gadu vecumu vai aizejot pensijā;

5)    beidzoties amata pienākumu pildīšanas termiņam;

6)    ja ìenerālprokurors notiesāts un tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā. Tas pats attiecas arī uz prokuroriem.

Ģenerālprokuratūras sastāvā ietilpst departamenti, pārvaldes, nodaļas un grupas (Latvijā ir departamenti un nodaļas).

Lietuvas Republikas prokuratūras kolēìija

Lietuvas Republikas Prokuratūrā ir izveidota prokuratūru kolēìija, kurai ir padomdevēja funkcijas — ìenerālprokuratūrai.

Kolēìija izskata prokuratūru svarīgākos organizācijas un darbības jautājumus.

Teritoriālās prokuratūras

Apgabalu un apelācijas prokuratūras kompetenci nosaka Ģenerālprokurors. Ðo prokuratūru darba vada galvenais prokurors un  apelācijas prokurors. Apelācijas prokuratūras darbu pārrauga galvenais prokurors.

Ģenerālprokuratūras prokuroriem ir tiesības savas pilnvaras pielietot visā Lietuvas Republikas teritorijā. Galvenie prokurori un  apelācijas prokurori veic savas funkcijas  tiesu apgabalu teritorijai piekritīgās lietās. Pēc ìenerālprokurora uzdevuma prokurori ir tiesīgi pildīt savas funkcijas citā teritoriālā iedalījumā vai citā tiesā.

Prokuroru amati

Prokuratūras iestādēs ir šādi amati: ìenerālprokurors, viņa vietnieki, galvenais prokurors, viņa vietnieki, galvenais (teritoriālais) prokurors, viņa vietnieki, apelācijas prokurors (viņa vietnieki), kā arī visu pakāpju prokuratūras iestāþu prokurori.

Prokurors amatu ieņem atbilstoši Lietuvas Republikas Dienesta Statūtiem. Prokurorus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ģenerālprokurors.

Prokuroriem atkarībā no viņu ieņemamā amata, zināšanām un darba pieredzes tiek piešíirtas amata pakāpes:

— galvenais valsts justīcijas padomnieks;

— valsts justīcijas padomnieks;

— vecākais justīcijas padomnieks;

— justīcijas padomnieks;

— vecākais jurists;

—  èetru pakāpju juristi

Prokuroram amata pakāpi piešíir pēc iecelšanas amatā.

Ja prokurors ir pieļāvis dienesta pārkāpumu, par kuru viņu var atbrīvot no amata, ìenerālprokuroram ir tiesības atstādināt viņu no amata līdz jautājuma galīgai izlemšanai, bet ar  kriminālatbildību saistītos jautājumos — līdz nolēmumam pieņemšanai krimināllietā.

Prokuratūras palīgpersonāls sastāv no, tiesības pildīt šo amatu, fiziski un morāli sagatavotiem pilsoņiem, ar nepieciešamo profesionālo izglītību. Darbā netiek pieņemtas personas, kuras ir bijušas tiesātas, vai ja persona dzīvo kopā ar radiniekiem (tēvu, māti, brāļiem, māsām) vai vīru/sievu, kuri ir bijuši tiesāti par nozieguma izdarīšanu, kā arī citi ierobeþojumi, kuri ir noteikti Dienesta Statūtos.

Ģenerālprokuroram, viņa vietniekiem, galvenajam prokuroram, viņa vietniekiem, prokuroriem un ìenerālprokuratūras apakšnodaļas izmeklētājiem ir jābūt augstākā juridiskā izglītība.

Ģenerālprokurora amatu var ieņemt persona ne jaunāka par 35 gadiem, ar prokurora, izmeklētāja vai  tiesneša darba stāþu ne mazāku par 10 gadiem.

Galvenā prokurora amatu var ieņemt persona, kam ir ne mazāks par trijiem gadiem ilgs darba stāþs prokurora, izmeklētāja vai tiesneša amatā.

Personām, kurām nav pieredzes praktiskā darbā, gada laikā jāiziet staþēšanos, izpildot prokuratūras palīgpersonāla funkcijas un pienākumus.

Prokuratūras simboli

Prokurors pēc iecelšanas amatā ìenerālprokuroram nodod zvērestu, bet ìenerālprokurora zvērestu pieņem Valsts Prezidents.

Tiesas procesa laikā prokurori valkā mantiju, uz kuras ir attēlots Lietuvas Republikas ìerbonis.

Pildot pārējos pienākumus prokurori valkā noteiktu formas tērpu. Simbolu etalonus nosaka Valsts Prezidents.

Prokurora un izmeklētāja  kompetence, tiesības un pienākumi

Prokurors kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā veic kontroli pār izziņas, izmeklēšanas iestādēm. Pirmstiesas izmeklēšanu veic izmeklētājs, prokuroram ir tiesības personiski veikt izmeklēšanu.

Prokurors kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā tiesā uztur valsts apsūdzību.

Prokuroram ir pienākums iesniegt protestu par nelikumīgu vai nepamatotu tiesas nolēmumu krimināllietā.

Prokurors likumā noteiktajā kārtībā uzrauga  tiesas piespriesto brīvības atņemšanas sodu izpildi, piedalās tiesas sēdēs, kas saistītas ar noteiktā soda termiņa vai apstākļu maiņu.

Nepieciešamības gadījumā ìenerālprokurors, galvenie prokurori un teritoriālie prokurori saskaņo izmeklēšanas iestāþu un pirmstiesas iestāþu darbību cīņa pret  noziedzību. Ðajos gadījumos tiek sasaukta kopsapulce ar ieinteresētām iestādēm.

Prokuroram ir tiesības pieprasīt jebkuru informāciju no izmeklēšanas iestādēm.

Prokurors, saņemot informāciju par likuma pārkāpumu, izdara pārbaudi un sagatavo materiālus, lai ierosinātu lietas izskatīšanu tiesā, gadījumos, ja:

1)    ir pārkāptas rīcības nespējīgo, ierobeþoti rīcībspējīgo, invalīdu, nepilngadīgo vai citu tādu personu tiesības un likumīgās intereses, kurām ir ierobeþotas iespējas aizstāvēt savas tiesības;

2)    ir pārkāptas valsts likumīgās intereses un tiesības, un personas, kuras kompetencē ietilpst aizsargāt šīs intereses nav to darījušas.

Gadījumos, ja iesniegumu izskatīšana ir citu institūciju kompetencē, lieta tiek nosūtīta pēc piekritības.

Prokurora pilnvaras

Prokurors, sagatavojot materiālus, lai ierosinātu lietas izskatīšanu tiesā, ir tiesīgs:

1)    pieprasīt un saņemt no valsts pārvaldes institūcijām, bankām, Valsts kontroles, pašvaldībām, uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām, partijām, sabiedriskajām organizācijām normatīvus aktus, dokumentus un citu informāciju;

2)    uzdot uzņēmumiem, iestāþu un organizāciju vadītājiem un citām amatpersonām veikt pārbaudes, revīzijas un ekspertīzes un iesniegt atzinumus;

3)    uzaicināt personas un saņemt no tām paskaidrojumus par likuma pārkāpumu.

Prokuroram, konstatējot likuma pārkāpumu, ir pienākums:

1)    iesniegt prasību tiesā atbilstoši procesuālajos likumos noteiktajā kārtībā;

2)    piedalīties tiesas procesā, kur lieta tiek izskatīta  pēc prokurora pieprasījuma, kā arī protestēt pret tiesas nolēmumu, ja tas ir bijis pretlikumīgs vai bez pamata.

Ģenerālprokuroram ir tiesības:

1)    piedalīties  Lietuvas Republikas Seima un valdības sēdēs;

2)    ierosināt Senāta tiesnešiem sniegt izskaidrojumus par likumdošanas piemērošanu;

3)    piedalīties Senāta sēdēs, un izteikt savus uzskatus par  izskatāmajiem jautājumiem.

Prokurora darba samaksu un izdienas pensiju nosaka Lietuvas Republikas likumi un Dienesta Statūti.

Prokuroriem tiek piešíirtas sociālās garantijas (piem.,valsts apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem, pildot dienesta pienākumus, nepieciešamības gadījumā, viņi tiek nodrošināti ar dzīvojamo platību u.c.).

Prokuroru atvaļinājuma laiku nosaka Lietuvas Republikas likums “Par atvaļinājumiem”.

Lai pārbaudītu prokuratūras darbinieku kvalifikāciju un profesionalitāti katru piekto gadu viņi tiek atestēti.

Prokuroriem par labu darbu tiek piešíirtas pateicības, naudas prēmijas un par sevišíi labu pienākumu izpildi — valsts apbalvojums.

Prokuratūras darbības nodrošināšana

Prokuratūra tiek finansēta no valsts budþeta, un tai ir atsevišía izdevumu tāme.

Valsts nodrošina prokuratūras iestādes  ar dienesta  telpām, sakaru līdzekļiem un atbilstošu materiāli tehnisko  bāzi.

Izmantotā literatūra

1.       Lietuvas Republikas Seima un Valdības Ziņotājs, 1994.g., Nr.33,  1387 — 1397.lpp,

 
“Lietuvas Republikas likums “Par prokuratūru””
1994.gada 13.oktobris.

2.       Lietuvas Republikas Seima un Valdības Ziņotājs, 1995.g.,  Nr.15,  3 — 14.lpp,

          “Lietuvas Republikas Prokuratūras Darbinieku Dienesta Statūti”, 1995.g. 31.janvāris.