Ievads
Totalitārs
režīms – fašistiskais režīms. Fašisms – pati reakcionārākā politiskā strāva,
kas kapitāliskajās valstīs radās kapitālisma vispārējās krīzes periodā un pauž
imperiālistikās buržuāzijas visagresīvāko aprindu intereses; par fašismu sauc
arī monopolitiskā kapitāla atklāti teroristisko diktatūru. Fašismam raksturīgs
antikomunisms, demokrātisko brīvību likvidācija, šovinisms, rasisms, agresīvo
karu izraisīšana. Fašisms radās Itālijā 1919. gadā, kur fašisti 1922. gadā
sagrāba varu. 1919. gadā fašistiskā partija tika noorganizēta Vācijā, kur tā
1933. gadā sagrāba varu un nodibināja Hitlera asiņainās teroristiskās
diktatūras režīmu. Kopš savas rašanās fašisms uzstājās kā starptautiskās
reakcijas triecienspēks. Fašistiskā Vācija, noslēgusi bloku ar fašistisko
Itāliju un imperiālistisko Japānu, izmantojot Anglijas, Francijas un ASV valdošo aprindu iecietību, izraisīja
otro pasaules karu (1939. – 1945.). PSRS un visas antifašistiskās koalīcijas
uzvaras rezultātā tika sagrauti fašistiskās reakcijas galvenie spēki. Pēckara
gados pret fašismu cīnās visi progresīvie spēki.[1]
Šo
tēmu izvēlējos tāpēc, ka no visām piedāvātajām valstīm man vistuvākā ir PSRS.
Arī tāpēc, ka šī valsts atrodas mums kaimiņos. Tieši šajā laikā Latvijas
teritoriju pakļāva tieši PSRS. Latvijā dzīvo daudz krievu tautības cilvēki. Par
šo valsti varēja atrast visvairāk materiālu. Par šo valsti es pats zinu
visvairāk. Vairāk izprotu šīs valsts politiku.
Zinātne
Kā
jau visas nozares arī zinātni skāra totalitārisma pirksts. Visi zinātniskie
pētījumi bija atkarīgi no Staļina un viņu partijas. Šeit nekādu nozīmi nedeva
zinātnieku darba augļi un ieguldītais darbs. Dažreiz zinātnieki, pakļaudamies
spiedienam no augstāk stāvošajām personām, uzskatīja vēlamo par esošo.
Zinātnieku darbs un dzīve nepavisam nebija viegla. Viņiem bieži vien
izsalkušiem bija jāizdara mēģinājumi aukstumā, nepilnīgi iekārtotās
laboratorijās.
Padomju
zinātne arvien vairāk tuvojās sociālisma celtniecības praksei. Strauji auga
Zinātņu Akadēmijas filiāļu skaits. Padomju zinātnes milzīgie panākumi koncentrājās divos virzienos: palīdzības sniegšana tautas saimniecībai un
perspektīvu virzienu attīstīšana zinātnē. Plašu vērienu guva valsts dabas
bagātību pētīšana, apgūšana, rūpnieciskā izmantošana. Zinātnieki lielu ieguldījumu
deva kodolfizikas attīstībā.
Liela
tautsaimnieciska nozīme bija Zinātņu akadēmijas komisijas darbībai Krievijas
dabas resursu izpētē, Kurskas magnētiskās anomālijas pētīšanā, jaunu kurināmā
atradņu atklāšanā.
Secinājumi
Totālajā
režīmā zinātne nevar attīstīties vienmērīgi, ja to pakļauj vai izdara spiedienu
un zinātniekiem. Ja valsts neatbastīs savus zinātniekus, tas valsts atpaliks no
citām valstīm zinātnes jomā. Jāņem vērā arī citu valstu atklājumi.
Kultūra
Arī
kultūru skāra totalitārisms. Netika izdoti krievu un ārzemju autora darbi.
Radās jauna rakstnieku paaudze, kas savos darbos slavēja Padomju Savienību, un
Staļinu. Saradās daudz rakstnieku, kuri sacentās Saļina slavināšanā savos
darbos. Tika izkalti Staļina portreti un krūšu tēli, kur atradās pilsētas
laukumos. Bez Kompartijas ziņas nevarēja notikt kāds kultūras pasākums. Pēc
Saļina nāves kultūras dzīve mazliet uzlabojās. Sāka attīstīties plakātu māksla.
Sāka palielināties padomju preses ietekme un autoritāte. Veidojās teātri un
izrādes. Darbaļaudis piedalījās visdažādākos pašdarbības un vispārizglītojošos
pulciņos. Liela uzmanība tikas pievērsta bibliotēkām. Bibliotēkas atvēra
fabrikās, rūpnīcās un laukos. Ievērojami palielinājās arī muzeju tīkls. Lielie
teātri veidoja izbraukuma izrādes.
Secinājumi
Līdz
Staļina nāvei visa literatūra tika pakļauta lielai cenzūrai. Ja negribēji
nokļūt ienaidniekos ar toreizējo varu, tad tev savos darbos vajadzēja paslavēt
varu.
Saimniecība un ekonomika
Pēc
pilsoņu kara Krievijā sāka veidoties jauna sabiedriskā iekārta. Tika
pasludināta totālā nacionalizācija. Šajā nacionalizācijā ietilpa rūpnīcu un
fabriku nodošana strādniekiem un zemniekiem. Tika likvidēta privātā
tirdzniecība un privātīpašums. Notika arī naudas likvidācija, bet naudas vietā nāca tiešu produktu apmaiņa. To nosauca
par kara komunismu. Vēlāk sāka trūkt pārtikas produkti. Tika ieviesta cita
ekonomikas politika. Šī politika atļāva veidot mazus privātus uzņēmumus.
Ekonomiskā situācija laukos bija tuvu izsīkumam – nevarēja saražot pietiekamā
daudzumā pārtikas produktu. Strādnieku algas bija zemas. Ražojumi bija zemas
kvalitātes, tie nevarēja konkurēt ar ārzemju ražojumiem.
Rūpnieciskā
ražošana valstī strauji sašaurinajās. Šo parādību izraisīja apstāklis, ka
interventi un baltvardi bija sagrāvuši simtiem rūpnīcu, fabriku, šahtu. Tācu
strādnieku šķira bija spējusi nosargāt galvenos uzņēmumus, bija pratusi
organizēt tajos ražošanu, dodot nepieciešamo produkciju.
Secinājumi
PSRS
laikos Krievija nespēja saražot sev pietiekami daudz pārtikas. Tos viņi ieveda
no citām Padomju savienības valstīm. Totalitārais režīms neļāva attīstīties
pārtikas ražotājiem, lai ražotu valstij pārtiku. Krievi zināja no kurienes viņi
dabūs pārtikas produktus nepieciešamības gadījumā.
Militārā rūpniecība
Tādai
karojošajai valstī kā PSRS bija ļoti svarīgi būt nodrošinātai ar ieročiem un
bruņu tehniku. Tika attīstīta militārā rūpniecība, kas viņiem šķita pati
svarīgākā nozare. Viņi domāja, ka revolūcijai sākoties visiem vajadzēs ieročus
un tehniku. Tika izveidotas zinātnieku grupas, kas pilnveido un attīsta
ieročus. Zinātnieki izveidoja arī ķīmiskos un bioloģiskos ieročus (gāzes un
slimību baciļi). Arī gaisa tehnika netika aizmirta. Tika pētītas raķetes un
reaktīvās kaujas raķetes. Tika saražoti lieli daudzumi ieroču.
Secinājumi
Viena
no PSRS prioritātēm bija militārā rūpniecība. Šī nozare vienmēr ir tikusi
atbalstīta. Arī šodien tā nav atstāta novārtā. Par pārējām nozarēm maz
uztraucās.
Sabiedrība
Totalitārismā
pie varas var būt tikai viena partija. Patrijā ir viens vadonis. Tiek
apspiestas pārējās politiskās organizācijas. Totalitārā režīmā tiek
reglamentēta ekonomika, politiskā un garīgā dzīve. No visiem pilsoņiem tiek
prasīts atbalsts un politiskā vienprātība. Šī vienprātība ir aktīvi jāparāda.
Ja tu neatbalsti šo politisko ideju, tad tevi vai nu apspiež vai soda ar
likumu. Šis režīms prasa individuālo un masu atbalstu. Tā kā pie vara ir
Komunistiskā partija ar savu līderi Ļeņinu, tad viņiem piederēja pilnīgs tautas
atbalsts. Vēlēšanās bija jāpiedalās
visiem pilntiesīgiem vēlētājiem. Vēlēšanās varēja vēlēt tikai par vienu partiju
– Komunistisko partija. Ja kāds neaizgāja uz vēlēšanām, to sodīja, un ar varu
lika balsot. Protams, šādi var savākt 99,9% vēlētāju balsis. Ļoti grūti bija
izbraukt uz kādu citu valsti. Nevarēja iegūt atļaujas. Katrā uzņēmumā bija kāds
slepens drošības dienesta aģents, kurš ziņoja strādnieku sarunas saviem
priekšniekiem. Valsts patvaļas dēļ vajadzēja ciest mierīgajiem, vienkāršiem
iedzīvotājiem. Neviens cilvēks neiedrošinājās izteikt savu viedokli pret valsts
iekārtu vai rīcību.
Secinājumi
Totalitārais
režīms Padomju savienībā ļoti stingri vēršas pret to sabiedrības daļu, kura
apšaubīja Kompartiju. Cilvēki bija bezspēcīgi
pret šo totalitārismu, kas veidojās šajā valstī. Viņus apspieda pirms
kāds kaut ko mēģināja pasākt.
Nobeigums
Mūsu
gadsimta sākumā izveidojās vairākas totalitāras valstis, kā Itālija, Vācija un
PSRS. Šajās valstīs valdīja politiskā vienprātība, pret kuru neviens nemēģināja
protestēt. Agri vai vēlu šīs valstis maina savu politisko režīmu. Cilvēki alkst
rīcības brīvību. PSRS vairojās materiālā nevienlīdzība. Cilvēki vēlējās dzīvot
pārtikuši. Valstī bija vērojama saimnieciskā lejupslīde.
Totalitārisms
PSRS pastāvēja no 1923. līdz 1985. gadam, kad pie varas nāca tagad jau ļoti
pazīstams politiķis – Gorbačovs. Viņš valstī ieviesa demokrātisku režīmu.
Izmantotā literatūra
1)
Pirmskara
politiskā krīze Eiropā 1933-1939, Izdevniecība "Liesma", Rīga 1976
2)
Baltijas
valstis II pasaules kara priekšvakarā, PBLA un LNF izdevums 1990
3)
PSRS vēsture,
III sējums, "Zvaigzne", Rīga 1978
4)
Svešvārdu
vārdnīca, Liesma,Rīga 1969
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru