Putnu lidošana

Autors: Mareks Dāvis

Putna lidaparāts

Lidojošs putns daudzejādā ziņā ir līdzīgs lidmašīnai. Tam ir korpuss - viduklis, nesējplaknes - spārni, stūre - aste, lidojumā ievelkamas šasijas (piezemēšanās ierīces) – kājas.

Lidojumā galvenā nozīme ir spārniem, uz kuriem atrodas vislielākās, elastīgākās un izturīgākās kontūrspalvas - lidspalvas. Tās veido spārnu nesējvirsmu, tā plakni, kas notur putnu gaisā. Lidspalvām, kuras atrodās spārna galā un ir piestiprinātas pie plaukstas kauliem (tās sauc par 1 pakāpes lidspalvām), lidojuma laikā ir lidmašīnas propelleru loma. Tās radas spēku, kas grūž putnu uz priekšu.

Lai lidotu, putnam ir nepieciešams noteikts kustības sākuma ātrums. Šo ātrumu tas iegūst, ieskrienoties pirms pacelšanās vai metoties gaisā no paaugstinājuma (no koka vai klints), vai palecoties uz vietas. Lielie putni pa tam bieži izmanto pretvēja spēku.

Putna astē atrodās vēdekļveidīgi sakārtotas lielas kontūrspalvas - stūresspalvas. Tās regulē lidojuma virzienu, un tām ir liela nozīme piezemējoties. Kad putns nolaižas, tas bremzē ar spārniem un izplestu asti.

   

Vēzienlidojums.

Katras sugas putnu lidojumam ir savas raksturīgās īpatnības. Piemēram, baloži vēzē spārnus ievērojami biežāk nekā vārnas vai kovārņi. Vairums sīko putnu, piemēram, visiem labi pazīstamie zvirbuļi, spārnus vicina vēl ātrāk nekā baloži. Sīciņie tropiskās Amerikas putni – kolibri (!) izdara līdz 50 vēzieniem sekundē.

Lidojoša kolibrī spārnus, tāpat kā darbojošās lidmašīnas propellera lāpstiņas, saredzēt nav iespējams. Daudzi putni lidojuma laikā periodiski sakļauj spārnus un, kādu laiku tos nekustinot, pakāpeniski slīd uz leju. Pēc tam tie strauji darbojoties ar spārniem, no jauna sāk uzņemt augstumu. Tā lido mušķērāji, cielavas, dzeņi un citi nelieli putni. Visi tie lidošanai izmanto krūšu muskuļu spēku. Šie putni vēzē spārnus, tāpēc šādu lidojumu sauc par vēzienlidojumu. Vēzienlidojumā putni zaudē daudz muskuļu enerģijas.

  

Planierlidojums.

Vasaras otrā pusē pār laukiem un pļavām, skaļi un ilgi kliedzot, laižas lielie plēsējputni klijāni. Klijāns ilgi riņķo debesīs, nevēzējot spārnus, un tikai viegli nosveras te uz vienu, te uz otru pusi. Tas planē augstumā, izmantojot siltā gaisa strāvas, kuras paceļas no saules sakarsētās zemes. Tā lido ne tikai klijāni, bet arī ērgļi, maitu klijas un daudzi citi dienas plēsējputni.

Jūras putni - kaijas un sevišķi albatrosi (!) – arī spēj planēt. Tie izmanto vēja spēku un gaisa strāvas, kuras atstarojas no jūras virsmas. Tā kā šāds lidojums nepasa ievērojamu muskuļu enerģijas patēriņu, planējošie putni mazāk nogurst. Tie spēj ļoti ilgi lidot virs laukiem vai okeāna plašumiem, meklējot laupījumu.

MAREKS DAINIS 10.D KLASĒ(CPĢ)