Rajona (pilsētas) tiesu darbība (funkcijas) un saistība ar tiesu sistēmu.

·         Rajona (pilsētu) tiesu vieta un nozīme Latvijas Republikas tiesu varā.

·         Rajona (pilsētu tiesu saistība ar citām tiesu sistēmas iestādēm:

·       pakļautās iestādes

·       Apgabaltiesa un Augstākā tiesa

·         Personas tiesības un pienākumi, griežoties šajā tiesu varas iestādē.

·         Tiesvedības principi un tiesas pienākumi.

·         Rajona (pilsētu) tiesu personāls. Tā pienākumi un atbildība.

Rajona (pilsētas) tiesas ir vienas no tiesu varas realizētājām Latvijas Republikā. Tās sadurās ar daudzām problēmām, daudzējādā ziņā tādēļ, ka rajona (pilsētu) tiesas ir Latvijas Republikas tiesu varas pamatelements, jo tās ir pašā šīs sistēmas apakšā un tajās tiek izskatīta lielākā daļa lietu. Tām ir arī plašākā lietu piekritība kā pirmajai instancei. Lielākā daļa cilvēku griežas šajās tiesās, jo, pirmkārt, tās ir viegli pieejamas jebkuram sabiedrības slānim (materiāli), otrkārt, sabiedrība par tām ir visvairāk informēta, treškārt, tā ir tiešām reāli atklāta tiesa un tās tiesas sēdes var klausīties jebkura persona.

 Bez rajona (pilsētu) tiesām Latvijas Republikā tiesu varu  realizē arī apgabaltiesas, Augstākā tiesa un Satversmes tiesa.

Tiesu lietu izskatīšanas principus un kārtību tajās nosaka Satversme, likums “Par tiesu varu”, civilprocesuālie, kriminālprocesuālie un administratīvi procesuālie likumi un likums "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu"

Tiesvedība rajona tiesās tiek veikta saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem. Tiesas spriedums tiek pasludināts Latvijas Republikas vārdā un pēc stāšanās spēkā iegūst likuma spēku. Tiesas spriedumus un lēmumus vienmēr pasludina publiski. Ja lieta ir saistīta ar gadījumiem, kuros ir jāizmanto citas valsts likumdošana, vai arī kuru tiesas spriešanu īpašā kartībā nosaka likums, šo gadījumu tiesas spriešanā var tikt izmantotas starptautisko tiesību normas vai citu valstu likumi, kā arī starptautisko līgumu noteiktie saistošie noteikumi, konvencijas.

Rajona tiesās  lietas tiek izskatītas atklāti (atklāta tiesas sēde) un tajā kā klausītājs var piedalīties jebkura persona. Lietu izskatīšana  slēgtā  tiesas  sēdē pieļaujama tikai likumā noteiktajos gadījumos, ievērojot visus citus tiesvedības noteikumus.

No tiesu varas tieši atkarīgas iestādes veido tiesu sistēmu, un rajona (pilsētu) tiesa ar tām ir  cieši saistītas. Tiesu sistēmai piederīgas iestādes ir arī bāriņtiesas, pagasttiesas, īrestiesas un dzimtsarakstu nodaļas. Zemesgrāmatu  nodaļas arī ietilpst  tiesu  sistēmā. Tās izveidotas nekustamo  īpašumu   ierakstīšanai,   kā   arī  ar  tiem  saistīto  tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatās (zemesgrāmatu  nodaļas  ir apgabaltiesu pārziņā).

Rajona (pilsētu) tiesu spriedumi ir saistoši visām šīm iestādēm.

Īres tiesas (tiek veidotas, bet to pilnīga izveide un darba uzsākšana atlikta līdz 2000. gada 1. janvārim) ir pirmstiesas iestādes, kuras darbojas specifiskā virzienā: strīdu, kas radušies no ar dzīvojamo telpu īri saistītām attiecībām, risināšanā (bet šīs tiesas darbojas arī citos virzienos, un to nosaka Īrestiesu likums). No tām lieta var nonākt rajona (pilsētas) tiesā, ja par īrestiesas lēmumu 10 dienu laikā ir iesniegta apelācijas sūdzība aktuālajā īrestiesā. Šajā gadījumā par savu lēmumu īrestiesa ir atbildīga rajona (pilsētas) tiesas priekšā.

Bāriņtiesa ir aizbildnības un aizgādnības iestāde. Darbības  likumības  uzraudzību  attiecībā  uz  notariālās funkcijas pildīšanu, mantojuma  lietu  kārtošanu  un mantojuma apsardzību veic rajona

(pilsētas) tiesa, gadījumā, ja bāriņtiesas lēmumu ieinteresētās personas pārsūdz attiecīgā  rajona (pilsētas) tiesā mēneša laikā no tā pieņemšanas dienas vai no dienas, kad šīs personas uzzinājušas par lēmuma pieņemšanu.

Pagasttiesas ir pagasta pašvaldību izveidotas iestādes, kuras pagasta administratīvajā  teritorijā veic bāriņtiesas uzdevumus, pilda šajā likumā  paredzēto   notariālo  funkciju,  sniedz Civillikumā  paredzētajos gadījumos palīdzību  mantojuma lietu kārtošanā un steidzamos gadījumos veic mantojuma apsardzību. Pārsūdzības kartība un saistība ar rajona (pilsētu) tiesām ir tāda pati, kā bāriņtiesām.

Rajona (pilsētas) tiesu spriedumus var pārsūdzēt apelācijas kārtībā tajā Apgabaltiesā, kuras teritorijā rajona tiesa atrodas. Apelācijas iesniegšanas termiņi civillietām un krimināllietām atšķiras, tie ir noteikti ar likumu. Apelācijas gadījumā Apgabaltiesā lieta var tikt izbeigta ar lēmumu vai ar jaunu spriedumu.

Rajona (pilsētu) tiesu spriedumus kasācijas kārtībā var pārsūdzēt Augstākajā tiesā (vienīgā kasācijas iestāde Latvijas Republikā). Procesuālo pārkāpumu atklāšanā lieta tiek nodota vēlreizējai izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā (pirmajā instancē), bet pie cita tiesneša.

Tiesu  sistēmai  piederīgās  iestādes  darbojas  uz  speciālu likumu pamata, un to metodisko vadību veic Tieslietu ministrija.

Rajona (pilsētas) tiesas izskata lielāko daļu lietu, jo lielākajai tautas daļai tā ir pieejamā pirmā instance. Katram  ir  tiesības  uz  tiesas lietas iztiesāšanu likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā.

Katram  ir  tiesības  uz  tiesas  aizsardzību  pret  tā dzīvības, veselības, personiskās brīvības, goda, cieņas un mantas apdraudējumiem. Katram ir garantētas tiesības, lai uz pilnīgas līdztiesības pamata,  atklāti  izskatot  lietu  neatkarīgā  un  objektīvā  tiesā,  tiktu noteiktas tā tiesības un pienākumi vai pret to vērstās apsūdzības pamatotība, ievērojot visas taisnīguma prasības.

Visi  ir  vienlīdzīgi  likuma  un tiesas priekšā, tiem ir vienādas tiesības uz likuma aizsardzību. Tiesu  spriež  tiesa  neatkarīgi  no  personas izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa,  rases  un  nacionālās  piederības, dzimuma, izglītības, valodas,  attieksmes   pret   reliģiju,  nodarbošanās  veida  un  rakstura, dzīvesvietas, politiskajiem vai citiem uzskatiem.

Bet, ja persona ir saistījusies ar tiesu, ir saistīta kādā izskatāmā lietā, līodz ar to tai rodas piemākumi pret tiesu:

par nepakļaušanos  tiesai,  izvairīšanos no ierašanās tiesā, tiesneša un tiesas piesēdētāja  goda aizskaršanu sakarā ar tiesas spriešanu, kā arī par citām darbībām,  ar  kurām  izrādīta  necieņa pret tiesu, vainīgās personas sodāmas likumā noteiktajā kārtībā.

Par  zaudējumiem,  kas  sakarā  ar  nelikumīgu vai nepamatotu tiesas spriedumu radušies  personai,  kura  piedalās lietā, tiesnesis nav mantiski atbildīgs.

Jāatcerās, kā tiesneša spriedums tomēr nav galīgs un nepārsūdzams līdz tā stāšanās spēkā brīdim. Ja liekas, ka tiesas spriedums ir nelikumīgs  vai nepamatots, to var pārsūdzēt  likumā  noteiktajā  kārtībā, bet nevar celt tiesā prasību pret tiesnesi, kurš šo lietu izskatījis.

Tiesas  spriedums  stājas  likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies tā pārsūdzēšanas  vai  noprotestēšanas  termiņš  un  tas  nav  pārsūdzēts  vai noprotestēts, vai  arī  augstāka  tiesa,  izskatot  sūdzību vai protestu, to atstājusi negrozītu vai arī to grozījusi, spriedumu neatceļot.

Spriedums, kas stājies likumīgā spēkā, ir izpildāms.

Personai ir tiesības prasīt vest tiesu savā valodā, ja valsts valodu tā nepārvalda. Tad tiesa nodrošina tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un piedalīties tiesas darbībā ar tulka palīdzību, kā arī tiesības uzstāties tiesā tajā valodā, kuru šī persona pārvalda. Lai gan tiesvedība Latvijas Republikā notiek valsts valodā, tiesa var pieļaut arī citu tiesvedības valodu, ja tam piekrīt puses, to advokāti un prokurors.

Tiesājamajai personai ir  tiesības  uz  aizstāvību. Šai personai tiesības lietas izskatīšanā nodrošina tiesa un garantē valsts. Aizstāvis lietas izskatīšanā var būt tikai advokāts.

Sekojoši tiesvedības principi pēc likuma ir jāievēro rajona (pilsētas) tiesās:

ü  nevienu nevar atzīt par vainīgu nozieguma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina  nav  pierādīta  likumā noteiktajā kārtībā un atzīta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu (nevainības prezumpcijas princips);

ü  tiesājamajam nav jāpierāda savs nevainīgums;

ü  visas   šaubas   par   tiesājamā  vainu  tiesai  jāvērtē  par  labu tiesājamajam;

ü  pusēm procesā ir vienādas tiesības;

ü  likums  nosaka  un  tiesa nodrošina pusēm vienādas iespējas izmantot procesuālās tiesības savu interešu aizsardzībai;

ü  puses  lietas  izskatīšanas gaitā realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā;

ü  sacīkste izpaužas, pusēm iesniedzot pierādījumus un tiesai adresētus pieteikumus,  piedaloties   nopratināšanā,  citu  pierādījumu  pārbaudē  un novērtēšanā, kā arī pušu debatēs un veicot citas procesuālās darbības.

Rajona   (pilsētas)   tiesa   ir   pirmā   instance   civillietām, krimināllietām  un   lietām,   kas  izriet  no  administratīvi  tiesiskajām attiecībām. Civilprocesa   un  kriminālprocesa  likumi  nosaka  civillietas  un krimināllietas, kuras ir piekritīgas rajona (pilsētas) tiesai.

Civillietās tiesu spriež, izskatot un izlemjot lietas par strīdiem,  kas  saistīti  ar fizisko un juridisko personu civiltiesību, darba tiesību,  ģimenes  tiesību  un  citu  tiesību  un  likumīgo  interešu aizsargāšanu.

Krimināllietās tiesu  spriež,  izskatot  un izlemjot pret personām  celto  apsūdzību pamatotību, attaisnojot nevainīgās personas vai arī  atzīstot personas par vainīgām nozieguma izdarīšanā un nosakot tām sodu.

Administratīvajās lietās tiesu spriež, izskatot un izlemjot lietas  par  personu administratīvajiem pārkāpumiem, personu sūdzības par valsts  pārvaldes  iestāžu  un  amatpersonu  rīcību,  kā  arī  citas no administratīvi tiesiskajām attiecībām izrietošas lietas.

Rajona (pilsētas) tiesu darba kārtību un aizsardzību nosaka sekojoši tiesu darbības principi:

ü  tiesu neatkarību garantē valsts;

ü  nav pieļaujams iejaukties tiesas darbā;

ü  valsts iestādēm, sabiedriskajām un politiskajām organizācijām, citām juridiskajām un fiziskajām personām ir pienākums respektēt un ievērot tiesu neatkarību un tiesnešu neaizskaramību;

ü  nav  pieļaujama nekāda tiesas spriešanas ierobežošana, iespaidošana, ietekmēšana, tieši  vai  netieši  draudi,  citāda  prettiesiska iejaukšanās tiesas spriešanā  neatkarīgi  no  tā,  kādā  nolūkā un ar kādu ieganstu tas tiktu   darīts;

ü  likumdošanas   aktos   noteiktajā   kārtībā   aizliegtas demonstrācijas un  piketi  tiesu  ēku  telpās.  jebkura tiesneša vai tiesas piesēdētāja ietekmēšana  un  iejaukšanās  tiesas  spriešanā  sodāma  likumā noteiktajā kārtībā.

Tiesas pienākumi būtu sekojoši:

ü  izskatot  jebkuru lietu, noskaidrot objektīvo patiesību;

ü  izskatot lietu, konstatēt faktus, pamatojoties uz tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem;

ü  spriedumu pamatot  tikai ar tiem pierādījumiem, kuri ir iegūti likumā noteiktajā kārtībā

ü  (pierādīšanas līdzekļus nosaka likums);

ü  tiesas   sēdei  katrā  lietā  jānoris  nepārtraukti,  izņemot  atpūtai paredzēto laiku;

ü  neviens  no  tiesas  sastāva  tiesnešiem  nav  tiesīgs izskatīt citu lietu, iekams  iesāktās  lietas izskatīšana nav pabeigta vai tā nav atlikta likumā noteiktajā kārtībā;

ü  lieta jāizskata savlaicīgi;

ü  izskatot lietu, pārbaudīt pierādījumus lietā;

ü  ja tiesnesis sasniedz likumā “Par tiesu varu” noteikto amata pildīšanas maksimālo vecumu lietas  iztiesāšanas  laikā, viņa pilnvaras tiek saglabātas līdz šīs lietas iztiesāšanas beigām.

Tiesai jāskatās, lai uz  tiesu  uzaicinātās  personas  liecības  un  paskaidrojumus  dod

mutiski. Visiem izpētāmajiem materiāliem un dokumentiem tiesas sēdē jātiek nolasītiem un apspriestiem mutiski.

Likumā  noteiktajā  kārtībā  spriedums  ir saistošs tiesai, izskatot citas lietas, kas saistītas ar šo lietu.

Tiesas personāls:

ü  tiesas  priekšsēdētājs (darbību nosaka LR IeM instrukcija “Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja darbības kārtība”, kā arī likums “Par tiesu varu”);

ü  tiesā var būt tiesas priekšsēdētāja vietnieki;

ü  tiesneši;

ü  tiesneša   palīgs - pieņem  apmeklētājus,  viņu  iesniegumus,  veic pasākumus sakarā  ar  lietu  sagatavošanu  izskatīšanai tiesas sēdē, kā arī pilda citus tiesneša dotus uzdevumus;

ü  tiesas  konsultants - vispārina un analizē tiesu praksi un statistiku, kā arī veic citu metodisko darbu;

ü  kancelejas pārzinis - vada un organizē tiesas kancelejas darbu;

ü  tiesas  sēžu  sekretāri – piedalās tiesas sēdēs, raksta tiesas sēdes protokolu, pārbauda tiesas sēdes dalībnieku (lietā iesaistīto) identitāti, sagatavo dokumentus pirms tiesas sēdes utt.;

ü  kancelejas darbinieki – pieņem prasības pieteikumus, iesniegumus, izsniedz dokumentus utt.;

ü  tiesas ziņnesis - nogādā adresātiem tiesas pavēstes, apsūdzības rakstus un citus dokumentus;

ü  tulks - likumā noteiktajos gadījumos piedalās tiesas sēdēs, kā arī tulko tiesas dokumentus;

ü  tiesas administrators - gādā par tiesas materiālo nodrošināšanu, piemērotu telpu iekārtošanu un kārtību tiesā.

Rajona (pilsētas) tiesās lietas tiek izskatītas sekojošā sastāvā:

ü  civillietas  un  administratīvās  lietas izskata tiesnesis vienpersoniski;

ü  krimināllietas izskata koleģiāli – tiesneša un divu tiesas piesēdētāju sastāvā;

ü  likumā   noteiktajos  gadījumos  krimināllietas  izskata  tiesnesis vienpersoniski.

Diemžēl jāsaka, ka tiesu sistēma Latvijā vēl ir diezgan haotiska. To vēl skars izmaiņas, saskaņā ar Latvijas likumdošanas reformām.

Kā viena no lielākajām problēmām, kas saistībā ar tiesu sistēmu steidzīgi būtu jārisina, ir sabiedrības šaurās zināšanas par tiesu sistēmas elementiem. Piemēram, ļoti liela sabiedrības daļa vienkārši nezina, kas ir apelācijas iestāde. Ir skaidrs, ka vienmēr var algot juristu, bet tomēr cilvēkam vismaz ir jāzin, kādā iestādē notiek tiesas sēde, kurā advokāts viņu pārstāv. Tāpat arī savu tiesību nezināšana, kā arī tiesvedības principu neizmantošana – tiesnešiem ir plašas iespējas savu darbu darīt pavirši, jo neviens jau tiesneša darbu reāli nekontrolē (ja nu vienīgi, ja lieta nonāk apelācijas iestādē).

Protams, pastāv arī korupcijas problēma, bet parasti tā attiecas ne tik daudz uz spriedumu (jo pēdējā laikā ļoti pastiprinājusies korupcijas gadījumu kontrole), jo kāds no procesa dalībniekiem var vienkārši nodot lietu pārsūdzībai ( kas tālāk var draudēt ar tiesneša kriminālatbildību), bet gan uz lietas izskatīšanas kārtību: piemēram, parastā lietā tiesa var būt nozīmēta pusgadu vēlāk, bet šo apstākli var mainīt, ja prasītājs materiāli ietekmē tiesnesi.

Kā pilnīgi nevajadzīgu lietu es redzu īres tiesas. Tās būs pašvaldības pārziņā un ar dzīvojamo telpu īri saistītās lietas tajā tiks skatītas skrupulozi un ilgi. Tādējādi tas tikai pelēninās šo lietu izskatīšanu. Galu galā lietas, manuprāt, lielā daļā gadījumu nokļūs rajona tiesā (apelācijas instance), kur tās atkal tiks izskatītas praktiski vecajā kārtībā. Tādējādi šis starpposms tikai mazinās tiesas efektivitāti, un process aizņems nevajadzīgi daudz laika. Kā risinājums šeit varētu būt papildinājumi likumam “Par dzīvojamo telpu īri” par to, kādos gadījumos pašvaldībai ir jāpiešķir dzīvojamā platība.

Bet tiesu sistēma vēl ir attīstībā, eksperimenālā stadijā, kad parādās daudz jaunumu, to ieviešanas mēģinājumu. Plaši tiek pārskatīta arī ārvalstu tiesu sistēmu prakse, bet diemžēl tā nesaskan ne ar Latvijas apstākļiem, ne ar mūsu sabiedrību.

Izmantotie likumdošanas akti:

·         LR likums “Par tiesu varu”

·         LR likums “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”

·         LR Īrestiesu likums

·         LR IeM instrukcija “Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja darbības kārtība”