Romance

"Romance" - kinolente, kas satrauca Eiropu

          Sākšu savu neparasto anotāciju par šo filmu ar nelielu ievadu, kurā lasītājam rastos priekšstats par izvēlētās tēmas aktualitāti un iztirzājuma turpmākās gaitas nepieciešamību (lai arī iespējams daži no kritiķiem labprātāk beigtu šāda veida anotāciju jau tūliņ pat ar vārdiem: “Tas ir zemisks un pornogrāfisks gabals, par kuru pat rakstīt ir amorāli!”). Ceru, ka neviens no šī darba lasītājiem nav tādā mērā aizspriedumains, lai noliegtu mūsdienīgo un visnotaļ moderno tendenci Latvijas un arī citās sabiedrībās visu teikt, rādīt un attēlot atklāti, dabiski un nemāksloti (iespējams dažreiz aizmirstot par ētisko un skaisto, kā arī par cilvēku dažādo vērtību orientāciju un pasaules uztveri). Tātad esam vienojušies, ka, neskatoties uz mūsu sapņiem par dzīvošanu Utopijas vai Menas salā, atrodamies mēs vēl joprojām valstī pie Baltijas jūras, kurā “Playboy” var nopirkt katrā kioskā, mīlēt (-ties) var pa telefonu, bet biļetes uz Čipendeiliem maksā tikpat cik operas vai teātra apmeklējums.

          Viss jau būtu jauki, ja… Ja reiz kāds neizdomātu, ka kinoteātra “Daile” zālē būtu jādemonstrē pasaulē skandalozā franču režisores Katrīnas Brejā filma “ROMANCE” – filma, kas atklāti, bet dabiski, kaili, bet patiesi, vienkārši, bet visiem saprotami uzsāk diskusiju ar skatītāju par tēmu MĪLESTĪBA UN SEKSS. Cik triviāli? Jā, tieši tā – triviāli, nemāksloti un pat neērti jūtas skatītājs, kad vēro šo filmu. Dažs iziet no zāles, jo nevar izturēt triviāli uzskatāmo vienkāršību, cits iemieg nesagaidījis īstu romantiku, vēl dažs nevar ieraudzīt nevienu pornogrāfisku un seksa ainu, kādu ir neskaitāmas reizes skatījies paslepu mājās, bet nedaudzi aizdomājas par sevi, savu mīlestību un seksualitāti… Retais iedomājas sevi galvenās varones Marijas (kuru tēlo aktrise Caroline Ducey) vietā un izseko viņas pārdzīvojumiem un pārdomām visas filmas garumā. To ir arīdzan diezgan grūti izdarīt, jo pārdzīvojumi mijas ar piedzīvojumiem un sajūtas ar izjūtām. Kur nu vēl, ja Jūs esat vīrietis, kurus filmā tās radītāja pielīdzina zvēriem vai vergiem. 

          Varbūt tieši tādēļ, ka mūsu gaidītais un zemapziņā radītais mīts par mīlestības skaistajiem ziediņiem (kuriem uzplaukstot var cerēt uz galvu reibinošu seksu) un romantikas rožu smaržu tiek degradēts kinolentes gaitā, mēs nespējam šo filmu izturēt pilnībā. Filmas autori piedāvā seksuāli izslāpušas sievietes skatu uz dzīvi (jeb elli), vīriešiem un mīlestību gan uz vienu, gan otru, gan arī uz sevi pašu un nevis Džuljetas naivo sejiņu.

          Nesagatavotība, nespēja pārorientēties, asimilēt, apsvērt pirms nopelt un empātijas globāls trūkums sabiedrībā rada skandālus ap šo filmu. Ja mēs dzīvotu 80. gados, iespējams šī filma būtu topā. Par to runātu visur, un tā būtu filma ar apzīmējumu “jāredz”. Kā par nelaimi mēs dzīvojam Millenniuma gaidās un seksuālās revolūcijas ir sen aiz muguras. Tagad modē ir Titāniks un Di Kaprio saldenais smaids, bet nevis sieviešu tiesību un vienlīdzības jautājumi, nemaz jau nerunājot par sievietes jūtu pasauli un seksualitātes izpēti, kas sen jau tiek pieskaitīts sevi izsmēlušām un apskatītām tēmām.

          Es noteikti neierindoju ”ROMANCI” kategorijā – LABA FILMA, jo tai trūkst mākslas darbam nepieciešamā dziļuma un morāles vērtību, bet es nevaru to komentēt arī līdzīgi Ādamsona kungam. Laikrakstos esmu lasījis gandrīz un tikai nopēlumus adresētus Katrīnai Brejā un viņas filmai, bet nopelt ir vieglāk par vieglu. Es iešu sarežģītāko ceļu un mēģināšu izanalizēt “sliktās” filmas problemātiku un saturu, ja tādu atradīšu… Novēliet man veiksmi, un, ja vēl nav laiks skriet pie sava drauga vai draudzenes, piesēdiet un izlasiet manu darbu līdz galam…

         

- - -

Te varētu beigties ievads. Vismaz te tam būtu plūdeni jāpāriet iztirzājumā, kā tam būtu jābūt arī dzīvē, mīlestībā, seksā un citās cilvēku attiecībās. Psiholoģijas mācību grāmatās un seriālos tas tā varbūt arī būtu, bet tikai ne dzīvē. Memento vivere. Vai vienmēr TAS notiek tieši tā un tieši tad, kad mēs to vēlamies? Vai var novilkt šķirtni tur, kur beidzas uzticība un sākas nodevība jeb sānsoļi? Vai mēs apzināmies, ko vēlamies no sevis (pirmām kārtām), no partnera (otrkārt), no dzīves (trešam kārtām)? Šie un vēl daudzi citi svarīgi jautājumi tiek parādīti “Romancē”. Tas nekas, ka pārdomas ir varbūt pārspīlēti koši ekranizētas vai arī nenāk it kā laikā. Visa filma manuprāt ir kā nepārtraukts akts ar skatītāju, kura laikā ir grūti prognozēt, kad nāks kulminācija, vai tā vispār būs un ja būs, tad vai ar to viss skaistais mirklis beigsies??? “Romancē” ir skats, kad mēs redzam Prieka māju, kurā sievietes ķermenis ir sadalīts divās daļās, viena no kurām ir publiskās apskates telpas pusē (to apskata klienti un “novērtē” pēc patikas), bet otra – citā telpā, kurā pie tās ir arī prostitūtu vīri vai draugi. Ko gan autore ir domājusi pateikt ar šo skatu filmā? Tas ir un paliek jautājums, par kuru ir jāaizdomājas, izejot no kinoteātra. Varbūt Brejā kundze ar to ir gribējusi pateikt, ka sievietes pašas īsti nesaprot, ko vēlas no seksa – mehānisku pašapmierināšanos vai morālu piepildījumu un tuvības izjūtu ar savu mīļāko. Varbūt tas ir uzskatāms piemērs tam, ka vīrieši ir tikai spējīgi apmierināt vienu no divām sievietes (un ne tikai sievietes vien) vēlmēm, proti, tieksmi pēc fiziskas tuvības un piepildījuma vai arī vēlmi būt saprastai un atbalstītai, uzklausītai un mīlētai (autors te domā platonisko mīlestību). Šī tad arī varētu būt galvenā filmas “Romance” vadlīnija, no kuras ik pa laikam atdalās pa kādai citai problēmu urdziņai. Filmas galvenā varone Marija (Caroline Ducey) ir Freida gars sievietes miesā. Visu laiku aizņemta ar viena vienīgā jautājuma risināšanu: “Ko gan īsti sieviete vēlas?”, Marija meklē atbildi visneiespējamākajās vietās un veidos. Marija kaut ko tiešām vēlas. Tas ir normāli. Šoreiz tas, ko viņa vēlas ir SEKSS. Tas arī ir saprotami, jo viņa ir pieaugusi sieviete, viņai ir pastāvīgs draugs, kuru sauc Pauls (Sagamore Stevenin), viņi satiekas jau ilgu laiku un pat dzīvo kopā ne pirmo dienu. Ir tikai viena problēma – Pauls nevēlas gulēt ar Mariju. Ko darīt? Marija pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem pavest Paulu dodas meklēt piepildījumu citur, viņa uzsāk attiecības ar vairākiem seksa partneriem (Raulu, Robertu un Paolo). Marija, protams, nedara to ar smaidu sejā, jo saprot, ka krāpj savu puisi… Bet, ko darīt, ja gribas, bet nevar tā, kā vajadzētu? Pirms izšķiršanās par sānsoļiem viņa sarunā ar Paulu vairākas reizes uzsver: ”Tu vari mani krāpt (jo esi puisis un tas ir Tev asinīs), bet nedari to (kāpēc???). Es esmu spiesta Tevi krāpt, jo Tu nevēlies mani apmierināt, bet nedaru to (kāpēc???)”  Kā lai atbild uz visiem KAPĒC? Marija atbildes uz abiem jautājumiem meklē viena, jo… Pauls saka skaidri, ka šobrīd nav gatavs SEKSAM, jo ir aizņemts ar karjeras izveidi, mācībām un sevi. Viņš nenoliedz, ka mīl Mariju, bet lūdz saprast arī viņa vēlēšanos jeb nevēlēšanos. Marijai to izdarīt ir grūti, jo, būdama vienkārša un jūtīga sieviete, viņa klausa dabas, bet nevis saprāta balsij. Vai mums tas viņai pārmetams? Katrs lai izlemj pats. Psihologi man piekristu, ka katra vīrieša dzīvē visai bieži ir periodi, kad vientulība un pilnīga izolācija no apkārtējiem ir vienīgais problēmu risinājums un sevis atkal-atrašanas veids. Tas tā ir, un tas ir reizēm jāpieņem. Sievietes ir citādas, viņas dzīvo daudz atvērtāku un jūtu piesātinātāku dzīvi, tādēļ arī nereti nesaprot vīriešus viņu “bēguma” periodos. Brejā kundze šādu gadījumu piedāvā arī savas varones attiecībās. Marija izvēlas meklēt savu piepildījumu pie citiem vīriešiem, bet neatrod to. Ik reizi, kad viņa mīlējas ar kādu, tas sagādā viņai baudu un jaunu sevis atklāsmi, bet ik reizi, kad viņa to ir izdarījusi, viņa jūtas iztukšota un pievilta pati pret sevi. Pretrunu mocīta Marija meklē arvien izmisīgāk, līdz satiek Robertu (Francois Berleand), savas skolas direktoru, kurš, lai arī būdams sado-mazohists (šī vārda labākajā nozīmē), saprot to, kas notiek sievietes galvā un cenšas pilnveidot viņas “sadrupušo” pasaules modeli. Viņš ir vienīgais, no partneriem, pie kura Marija atgriežas divreiz un piezvana arī brīdī, kad ir jābrauc uz dzemdībām. Tas nozīmē, ka viņa jūt morālu tuvību ar Robertu (atzīmēšu, ka seksa skatu ar Robertu nav..). Tas jau atkal pierāda, ka sekss un garīgums ir divi pretpoli, kas tuvojoties atgrūžas. Kā teica mana meitene: “Iespējams, ka labākais sievietes draugs var būt vīrietis ar citu seksuālo orientāciju”. Tā nu laikam to uztver arī filmas veidotāji vēlreiz uzsverot (manuprāt, pat pārāk bieži), ka divu normālu partneru starpā nekad viss labi nebūs.

          Katrīnas Brejā filma šoruden ir viena no intelektuāli bagātākajām filmām, kuras ir uzņēmusi sieviete par sievieti un sievietes iekšējo pasauli, kā arī par to, kā šī pasaule ar savu seksualitāti stājas pretim realitātei. Lai arī atklāti seksuāli virzīta šī kinolente nav pornogrāfiska, jo ne brīdi neparādās erotiski provokatīva rakstura darbība. Drīzāk tas ir atklāts un kails sievietes pārdomu un izjūtu atspoguļojums ar ķermeņa valodu – TAS ir neapmierinātas un pat niknas sievietes maršs pretim orgasmam, kura vērtību sieviete pati skaidri neapzinās. Marija itin kā lasa savu dvēseles dienasgrāmatu, kurai lapu pa lapai zūd jēga un nozīme (un ja tu, lasītāj, esi jel kādreiz lasījis sievietes dienasgrāmatu, tu zināsi, ka tā ir intīmākais viņas dzīvi un būtību apliecinošais dokuments, kādu jebkad kāds ir redzējis). Nekad neviena sieviete vēl nav atļāvusies publiskot savas varones dienasgrāmatu tik atklāti un inteliģenti, un kaili.

          Protams, dažbrīd ir tā, ka liekas sižets ir pazaudējis jēgu un nav pilnīgi nemaz sakarīgs. Tas tā arī varbūt ir, jo arī dzīve ne vienmēr ir tāda, ka mēs labprāt tajā piedalītos. Visu beidzot ir jāatceras, ka šī nav Holivudas kārtējā kases filma (lai arī to starpā ir savas pērles kā “9 ½ nedēļas”, “Pamatinstinkts” u.c.), bet tā ir Franču kinolente. Tas uzliek zināmas saistības skatītājiem, proti, ir nedaudz jāsaprot franču uzskati par romanci un seksu. Kā ir teikuši paši franči: “Vīna glāze mums ir labākais flirts, pusdienas restorānā ir labākā pavedināšana, cigāra kopīga izsmēķēšana ir labākā priekšspēle, bet saruna aizvieto pat labāko seksu…” Tieši tā tas arī notiek “Romancē”. Marija seksa laikā ļoti bieži šķietami nevietā sāk sarunas un analīzi ar savu partneri. Tas liecina, ka viņa visas skatītāju auditorijas un sava partnera priekšā turpina rakstīt savu dienasgrāmatu, neslēpjot, ko meklē, pēc kā tiecas, ko vēlas izzināt. Vīrieši šajā rakstā ir tikai trusīši, kurus var ļoti labi pētīt un eksperimentēt. Tā nu tas ir mīļie vīrieši. Arī mēs taču atzīsimies esam reizēm kā trusīši būrī. Arī mēs jokojam par sievietēm, kuras nespēj mūsu ideālus aizsniegt un saprast. Arī mēs uzskatām, ka sievietes ir pārāk sentimentālas, smalkas un gaisīgas. Bet kā ar vērtību orientāciju?

          Mūsu dzīve ir vieta, kurā satiekas daudzas un dažādas lietas, notikumi, cilvēki, jūtas, piedzīvojumi utt. katram no tiem ir sava vērtība, kas ir vai nu redzama, vai apslēpta. Mēs dažbrīd redzam šo vērtību uzreiz, bet citreiz pamanām to tikai pēc laika. Pati dzīve ir viena liela vērtība, kura ir jāvirza tā, lai tā šo vērtību vairotu. Kad mēs meklējam sev draugu, mīļāko, vai vienkārši seksa partneri, mēs ļoti dažādi veramies uz viņu īpašībām un to, ko varētu paņemt sev no viņa dzīves. Katrreiz, kad mēs satiekam kādu cilvēku, viņš ienāk mūsu sirdī un atstāj tajā pēdas, kas vēlāk nemanot liek mums izvēlēties to vai citu taciņu nākotnē. Pēc izšķiršanās ar kādu mēs nekad nepaliekam tādi, kādi esam. Katrs garāmgājējs, draugs, paziņa, mīļākais mums iedod pa maldugunij, kas ved uz kādu viņa dzīves nostūrīti – vietu, kurā mēs tiktu mīļi gaidīti, ja…. Vai sekot tai vai varbūt šai maldugunij, tas ir jāizlemj mums pašiem. Cik pareiza būs izvēle, to rādīs vienīgi laiks. Ja esam satikuši cilvēku, kuru mīlam un ar kuru vēlamies dalīt savu dzīves taku, mums visu pirmām kārtām ir jāpaprasa: “Vai mēs esam tam jau gatavi?” Pionieri un tikai pionieri bija visam un vienmēr gatavi, tādēļ arī pazuda no dzīves skatuves. Nekad mēs neesam gatavi visam uzreiz. Tāpēc arī ir šie attiecību sarežģījumi divu mīlošu cilvēku starpā. Viens no viņiem ir jau gatavs tam, lai ziedotu sevi visu otram cilvēkam, kuru tas mīl (parasti tās ir meitenes, jo, kā jau minēju, viņu dabā ir sekot jūtām un brīža aicinājumam), bet otrs cilvēks vēl nav paspējis nonākt līdz tam punktam savā dzīves kontūrkartē, kurā viņa dzīve ir tik piepildīta, ka ir nepārprotama, neapturama vēlme dalīties tajā ar vēl kādu. Ja dzīve ir pilna un jau nemierīga savā visvarenajā vientulībā kā vētraina jūra, tā spēj ieraut un nest sevī arī citu dzīvi, sagaidīt to, kā upi, kas krācoša traucas pretim, lai atdotos un saplūstu. Mēs mīlam viens otru, bet ne vienmēr esam gatavi vienā laikā un vietā. To saprast ir grūti. Varbūt pat neiespējami… Maybe?! Vienmēr būs kāds, kas pārmetīs – tu negribi mani, tātad tu arī nemīli mani. Muļķības. Jā, sekss ir neatņemama mīlestības sastāvdaļa, bet tā nav vienīgā. Mīlestība ir torte, kas ne katram tiek pasniegta ar putukrējumu un rozēm greznota. Katra kārta ir rūpīgi jāizcepj, lai tiktu līdz glazūras uzlikšanai. Kuram tā ir pirmā, kas jānogaršo, citam pēdējā. Taču mīlestība spēj sagādāt arī daudz citu ļoti jauku un skaistu brīžu arī bez saplūšanas prieka. Protams, ir reizes, kad liekas, esi gatavs uz visu, lai tikai iegūtu otra cilvēka (mīloša cilvēka) ķermeni, saņemtu to tādu, kāds tas ir, sajustos daļa no tā, no kā daļa tu jau garīgi esi, paņemtu un dotu tik, cik jūs abi to vēlaties. Tas ir skaisti. Tādos brīžos cilvēks visvairāk saprot, cik ļoti viņš mīl otru cilvēku, lai arī varbūt tīri fiziski. Taču… Vēl vairāk, manuprāt saprot tie, pāri, kas tādos neapvaldāmas kaisles brīžos spēj apsvērt, vai ir uz to gatavi tagad. Vai var riskēt ar dzīves vērtību – seksa vērtības labad? Dažbrīd ir vērts. Citreiz labāk ir pagaidīt. Ja to var pārrunāt, ja var saprast savu partneri šādā situācijā – tā ir patiesi augstākā mīlestības izpausme. Tā ir mīlestība, spējot uzupurēt sevi otra labā, bet nevis dzīvi seksa labā. Jo vienmēr vēl priekšā būs mums brīdis, kad:

Tu teiksi: “Es patiesu mīlu vēlos.”

Zem zvaigznēm zils zibens pret zibeni kvēlos,

Pret apīni zaļu, zaļš apīnis vīsies.

Es esmu tavs sapnis, kas piepildīsies.

Nobeigums

(ŠO DAĻU AUTORS ATSTĀJ LASĪTĀJA ZIŅĀ. UZRAKSTI, JA VĒLIES PATS PAR SAVĀM IZJŪTĀM UN ATSŪTI TO ARĪ MAN UZ ilmis@excite.com GAIDĪŠU AR NEPACIETĪBU ATSAUKSMES)

………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………….…………………………………………………………………………...

……………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………

Izmantotā literatūra

1.                 Internets.

2.                 Kino “Daile”.

3.                 Sava neuzrakstītā un nepublicētā dienasgrāmata.