Rīgas Tehniskā Universitāte
Būvuzņēmējdarbības ekonomikas un organizēšanas katedra
Celtniecības
un projektēšanas organizēšana, plānošana un
vadīšana
KURSA DARBS
SABIEDRĪBAS AR
IEROBEŽOTU ATBILDĪBU “ARONA &
PARTNERI” DIBINĀŠANA
RTU Arhitektūras fakultātes
5.kursa L1.
grupas studente
ARONA TOMARIŅA
Rīga, 1999
1.
Iecerētās uzņēmējdarbības formas izvēle.
Biznesa plāna izstrādāšanas mērķis
Uzņēmējdarbība
iecerēta, lai nodrošinātu visiem būvētgribētājiem Rīgas rajonā iespēju tikt pie
kvalitatīviem projektiem, atvieglotu pasūtītājiem visu juridisko, finansiālo un
administratīvo problēmu risināšanu, slēdzot līgumus ar būvuzņēmējiem, pieņemot gatavos
projektus un sagatavojot tos ekspluatācijai.
Šodien
pieprasījums pēc šiem pakalpojumiem netiek pilnīgi nodrošināts, bez tam var
prognozēt, ka tuvākajos gados palielināsies turīgu cilvēku un juridisko personu
skaits, kas gribēs būvēt jaunus objektus, rekonstruēt un labiekārtot esošās
ēkas un atsevišķas telpas, izveidot interjerus, veikt apkārtnes labiekārtošanu
u.c. darbus.
Iecerētā
uzņēmējsabiedrība uzņemsies šos darbus, slēdzot līgumus ar pasūtītājiem
Latvijā, pārsvarā Rīgā un tās rajonā.
Rūpīgi
sagatavojoties šādu pasūtījumu izpildei, un kvalitatīvi tos veicot, sabiedrība
var iegūt peļņu, kas ļaus tai iegādāties nepieciešamo projektu sagatavošanas un
pavairošanas tehniku, ar laiku arī datoru, kas ļaus izstrādāt vairākus
risinājumu variantus un izvēlēties no tiem labāko.
Izvēloties
to uzņēmējdarbības formu, kura vislabāk atbilst iecerētā uzņēmuma darba
profilam un dalībnieku interesēm, es iepazinos ar:
LR
likumu “Par uzņēmējdarbību” (pieņemts 1990.g.26.sept.), ievērojot grozījumus,
kuri izsludināti līdz 1995.g.18.apr.;
LR
likumu “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (pieņemts 1990.g.20.nov.),
ievērojot grozījumus, kuri izsludināti līdz 1995.g.7.maijam;
likumiem, kas nosaka izvēlētās
uzņēmējdarbības formas darbību :
LR likums “Par Sabiedrībām ar
ierobežotu atbildību”, kas pieņemts 1991.g. 23.janv., ar grozījumiem, kuri
izsludināti līdz 1994.g. dec.; LR likums “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu,
zemnieka saimniecību un individuālo darbu”, kas pieņemts 1992.g. 8.janv., ar
grozījumiem, kuri pieņemti līdz 1992.g. 1.sept.; LR likumu “Par bezpeļņas
organizāciju”, kas pieņemts
1991.g. 17.dec., ar grozījumiem, kuri pieņemti līdz 1995.g. 12.janv. u.c.)
Ievērojot
paredzēto darbu specifiku, varētu veidot individuālo uzņēmumu, balstoties uz
vienas fiziskās personas īpašumu vai ģimenes kopīpašumu. Tad būtu jāizvēlas
viens no diviem individuālo uzņēmumu veidiem:
1)
individuālais uzņēmums (ar pilnu atbildību), kuru dibinot, jāvadās no likuma
“Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieku saimniecību un individuālo darbu”
prasībām;
2)
individuālais uzņēmums ar ierobežotu atbildību, kuru dibinot, jāievēro likuma
“Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību” prasības.
Šajā gadījumā - dibinot viena īpašnieka uzņēmumu, projektēšanas radošajā procesā
varētu rasties nesaskaņas starp aptuveni vienāda līmeņa arhitektiem, ja viens
no viņiem būtu Sabiedrības īpašnieks un mēģinātu dot pārējiem vadošus
norādījumus.
Bez
tam, vienas fiziskās personas līdzekļu var būt par maz, lai sāktu jaunu
uzņēmējdarbību, tāpēc vairāk pieņemama šķiet statūtu sabiedrības izvēle, kad
sākuma kapitāls (statūtu fonds) tiek veidots no vairāku Dibinātāju
ieguldījumiem.
No
visiem statūtu sabiedrību veidiem kā vispiemērotāko izvēlos sabiedrību ar
ierobežotu atbildību (SIA), jo šajā gadījumā Dibinātāji pārmērīgi neriskē - tie
atbild tikai ar savu daļu sabiedrības pamatkapitālā.
Biznesa
plāna izstrādāšanas gaitā iecerēts:
a) noskaidrot pašiem Dibinātājiem visas
uzņēmējdarbības uzsākšanas problēmas, izvēlēties to risināšanas ceļus;
b) precīzāk definēt savus mērķus,
uzsākot un izvēršot uzņēmējdarbību, izvēlēties virzienus to sasniegšanai;
c) izvērtēt savas
finansiālās un profesiālās iespējas un sekmīgi veikt uzņēmējdarbību;
d) novērtēt visus
izdevumus, kas būs saistīti ar Sabiedrības darba nodrošināšanu;
e) novērtēt iespējas nopelnīt sev un
saviem darbiniekiem pieklājīgu atalgojumu un arī līdzekļus darbības izvēršanai
un pilnveidošanai;
f) izvērtēt savas
iespējas iztikt bez kredītresursu piesaistīšanas.
Ja izrādās, ka bez kredīta
izmantošanas neiztikt, jānoskaidro tā saņemšanas iespējas un noteikumi, kā arī
jāpamato kredīta atdošanas un procentu nomaksas garantijas.
2.
Biznesa plāns
2.1. Kopsavilkums
Ņemot
vērā, ka šodien pieprasījums pēc būvprojektiem un ar būvniecības organizēšanu
saistītiem pakalpojumiem netiek pilnīgi nodrošināts, bez tam var prognozēt, ka
tuvākajos gados tam būs tendence palielināties, tiks būvēti jauni objekti,
rekonstruētas esošās ēkas, kā arī veidoti interjeri, veikti apkārtnes
labiekārtošanas darbi, iecerēts veidot jaunu uzņēmējsabiuedrību SIA
“Arona&Partneri”, kura uzņemsies šos darbus, slēdzot līgumus ar
pasūtītājiem Latvijā.
Firma piedāvās iespējami ātru,
kvalitatīvu projektu izpildi un individuālu pieeju katra pasūtītāja prasībām.
Tiks attīstīta iespēja sadarboties ar ārzemju firmām materiālu piegādē. Firma
piedāvās plašu projektēšanas un ar to saistītu pakalpojumu diapazonu:
*
interjeru dizaina veidošana;
*
jaunu būvju projekti;
*
esošo ēku rekonstrukcijas;
*
konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar
būvmateriālu klāstu un cenām; u.c.
Tiks nodrošināta arī ātra projektu
saskaņošana. Otrajā darbības gadā
pasūtītājam tiks piedāvāta iespēja viņa iecerēto projektu arī realizēt,
nodrošinot firmas konsultācijas materiālu iepirkšanas jautājumos, vadot un
organizējot būvdarbus. Šajā nolūkā tiks
slēgti līgumi ar konkrētām būvniecības firmām, tādējādi meklējot patstāvīgas
sadarbības partnerus.
Sabiedrības
dibināšanas pamatā ir arī jau pašlaik nodibinātie kontakti ar vairākiem
individuālajiem pasūtītājiem, kā arī citas progresīva rakstura sarunas šādu
kontaktu attīstīšanā. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu darbību sabiedrības
pamatkapitāls būs 6000,- Ls, no kuriem ~ 2000,- Ls tiks iztērēti, lai iepirktu
nepieciešamo inventāru, mēbeles utt.
Arī
sabiedrības dalībnieku un darbinieku skaits būs samērā liels (11 cilvēki), lai
jau pašos darbības pirmsākumos būtu nodrošināta pilnvērtīga, ātra projektu
izpilde, tai pat laikā dibinot kontaktus ar jauniem pasūtītājiem.
Pirmajā
darbības gadā darbinieku algas būs vidēji lielas, taču ar tendenci pieaugt.
Līdzsvarojot algas un citus biroja izdevumus, no kuriem samērā liela summa ir
paredzēta darbam nepieciešamā inventāra un ar to saistīto izdevumu
nodrošināšanai, ar ienākošo samaksu par projektu izpildi firmai labvēlīgā gadījumā
pirmā gada beigās iespējams sasniegt pat ~ 2000,- Ls skaidrās naudas beigu
bilanci. Ņemot vērā, ka otrajā darbības gadā mainīgās ražošanas izmaksas
strauji samazināsies un pieaugs projektēšanas apjomi, kā arī to cenas,
paredzema produktīva, peļņu nesoša firmas darbība, kas dos arī kvalitatīvu
ieguldījumu vides uzlabošanā, sakopšanā un labiekārtošanā.
2. Uzņēmēja un uzņēmuma raksturojums
Iecerētās
uzņēmējdarbības veikšanai tiek dibināta sabiedrība ar ierobežotu atbildību
(SIA), kuru dibina 5 fiziskas personas.
Sākuma
posmā uzņēmējdarbību un klientu pieņemšanu varēs veikt šim nolūkam izīrētās 2
telpās ar kopējo platību 40 m2.
Sabiedrības pamatkapitālā netiks
iekļauti mantiski ieguldījumi.
Projekta
izstrādāšana prasa galvenokārt intelektuālo darbu, sākotnējie izdevumi
ražošanas līdzekļu iegādei un darba apstākļu nodrošināšanai varētu būt samērā
nelieli.
Darbu
uzsākšanai nepieciešamie instrumenti un savs inventārs katram arhitektam ir
pašam.
Kad tiks saņemti pirmie maksājumi no
klientiem par viņiem izstrādātajiem projektiem, būs nepieciešams iegādāties:
· mēbeles
.....................................................................................Ls 200,-
· gaismas
ķermeņus......................................................................Ls
60,-
· aizkarus,paklājus
................................................................…….Ls 150,-
· fotoaparātus un
piederumus………………………………………..Ls 50,-
Kopā:
Ls 450,-
Bez
šiem izdevumiem būs jāpērk arī nepieciešamie orgtehnikas un ražošanas
piederumi:
· papīrs un
pauspapīrs...............................................................................Ls 30,-
· kartons, līme
............................................................................................Ls 30,-
· rapidografi “Rotring”
............................................................................... Ls
20,-
· flomasteri, zīmuļi
....................................................................................
.Ls 10,-
· krāsas, tinte, tuša
.....................................................................................Ls 10,-
· maketēšanas piederumi
...........................................................................Ls 10,-
Kopā: Ls
110,-
Būs
jāsedz arī autotransporta ekspluatācijas un benzīna izmaksas, kas sastādīs
mēnesī. Ls 70,-
Jāpasūta
arī preses izdevumi, jāpērk normatīvā un juridiskā literatūra, prospekti,
reklāmas izdevumi u.c.; vidēji mēnesī tas sastādīs
……………………………………………………………………………Ls 15,-.
Sabiedrības
piedāvāto projektu un pakalpojumu reklāma
- ………………………………….Ls 35,-.
Darba
telpu apsaimniekošana (īres maksa, komunālie pakalpojumi) prasīs mēnesī vidēji
Ls 100,-.
Sabiedrības
dalībnieku algas sastādīs
.........................................…………………………...Ls 1170,- .
Sociālais
nodoklis
(28,09%).......................................................................…………………..Ls 328,65 .
Drošības
fonds algām
(5%)..........................................................................…………….
….Ls 58,50.
Apdrošināšana
(uz visu
gadu)................................................................………………….….Ls 500,- .
Kopā
visi minētie pirmās kārtas maksājumi sastādīs Ls 1777,15 mēnesī, kā arī 500,-
Ls apdrošināšanas maksājums pirmajā mēnesī un tiks segti no Sabiedrības pamatkapitāla un pirmā
mēneša ienākumiem.
Sabiedrībai uzkrājot pieredzi, klientus un gūstot
peļņu, ar laiku tiks iegādāti arī dārgāki darba līdzekļi:
· dators ar programmu nodrošinājumu
.....................................................Ls 500,- .
· kopēšanas iekārta
...................................................................................Ls 350,- .
· fakss
(lietots)...........................................................................................
Ls 45,- .
· mobilais telefons
....................................................................................
Ls 180,-
· rasēšanas
dēļi………………………………………………………………….Ls 400,-
.
Kopā: Ls.1475,- .
Ar
laiku, palielinoties pasūtījumu daudzumam, Sabiedrības
finansiālajām iespējām un arī darbinieku skaitam, paredzēts papildus nomāt
speciālas telpas projektēšanas biroja paplašināšanai. Tas varētu izmaksāt 200
Ls mēnesī un tiks segts no 2001.gada peļņas.
2.3. Ražojumu un pakalpojumu
raksturojums
Sabiedrība saskaņā ar noslēgtiem līgumiem ar pasūtītājiem:
· izstrādās dažādu tipu jaunceļamo ēku un
būvju projektus;
· izgatavos esošo dzīvojamo, sabiedrisko
un saimniecisko ēku rekonstrukcijas projektus;
· projektēs (un turpmāk arī veidos)
interjerus - privātmājām, veikaliem, kafejnīcām, kantora telpām u.c.
Bez
arhitektūras projektēšanas darbiem, Sabiedrība
uzņemsies nodrošināt klientus ar nepieciešamo informāciju par būvmateriālu
cenām, to iegādes un transportēšanas jautājumiem.
Pasūtītājs
varēs uzticēt Sabiedrības darbiniekiem
risināt visus ar jaunbūvi saistītos tiesiskos un administratīvos jautājumus.
Otrajā
darbības gadā Sabiedrība plāno
uzņemties arī savu projektu realizāciju, slēdzot līgumus ar būvfirmām; vēlāk
uzņemties arī ģenerālā darbuzņēmēja lomu, izveidojot savu būvbrigādi un tikai
speciālo darbu veikšanai pieaicinot apakšuzņēmējus.
2.4. Tirgus analīze
SIA
”Arona & Partneri” atradīsies Rīgā un centīsies nodrošināt daudzo
privātīpašnieku un firmu pieprasījumu pēc jaunu objektu celtniecības
projektiem, esošās apbūves rekonstrukcijas un labiekārtošanas, atsevišķu telpu
noformēšanas projektiem.
Sabiedrības klienti būs jebkuras fiziskās vai
juridiskās personas, kuras gribēs pasūtīt projektus dažāda tipa un uzdevuma ēku
un būvju celtniecībai, rekonstrukcijai, labiekārtošanai.
Pārsvarā
par pasūtītājiem varētu būt veiksmīgi uzņēmēji, privatizēto namu īpašnieki,
jaunsaimnieki u.c.
Visi
šie pasūtītāji varēs izmantot arī Sabiedrības
pakalpojumus ar projektēšanu un celtniecību saistīto juridisko un
administratīvo jautājumu risināšanā.
2.5.Konkurence
Šodien
konkurence būvprojektu tirgū ir diezgan liela, jo pieprasījums pēc
projektēšanas pakalpojumiem vēl joprojām ir nestabils. Tā kā pasūtītājam ir
pietiekoši liela izvēle, konkurenci izturēt varēs tikai, piedāvājot labus,
samērā lētus un ātri izstrādātus projektus.
It
īpaši rūpīgi, ātri un pēc iespējas lēti ir izpildāmi pirmie projekti, jo tiem
būs liela loma Sabiedrības
reklamēšanā.
Reklāmas
nolūkos būs nepieciešams aktīvi piedalīties ar saviem darbiem izstādēs, masu
pasākumos; tikpat svarīgi ir iekļauties sabiedriskajās struktūrās, kurās
apgrozās iespējamie pasūtītāji, jo pasūtījumu iegūšana lielā mērā būs saistīta
ar personīgiem kontaktiem.
Netiks
taupītas pūles un līdzekļi jebkura veida reklāmai, sākot ar Sabiedrības izkārtni un telpu
noformējumu un beidzot ar reklāmu presē, radio, un televīzijā.
Lai
piesaistītu klientus, atstājot uz viņiem labu iespaidu, paredzēts iegādāties
datoru, ar kura palīdzību jau pirmajā pasūtītāja ierašanās reizē vismaz
aptuveni varētu noteikt objekta projektēšanas izmaksas un arī iecerētās
jaunbūves cenu, izejot no nepieciešamo materiālu daudzuma un cenām,
transportēšanas un visām pārējām izmaksām.
2.6. Mārketinga stratēģija
Lai
dienās gūtu labu peļņu, Sabiedrības
darbības sākumā jāpiesaista klienti ar mazliet zemāku cenu, kā arī ar ātru
projektēšanas gaitu.
Vēlāk,
kad pirmie projekti jau būs realizēti, un ar tiem varēs ieinteresēt nākošos
pasūtītājus, varēs noteikt jau augstāku maksu par projektu.
Lai
panāktu labu rezultātu, jācenšas izvēlēties turīgu pasūtītāju, kurš spējīgs
maksāt par labiem materiāliem un algot kvalificētus darbu izpildītājus. Ar
sliktiem materiāliem, nemākulīgu paviršu darbu labas projekta ieceres realizēt
nav iespējams.
Ļoti svarīgi ir iemantot pasūtītāju
uzticību, palīdzēt viņiem realizēt pasūtītos projektus iespējami labi, jo tādas
realizētas izdevušās jaunbūves kalpos turpmāk par vislabāko projekta un
arhitekta reklāmu, jo pirmie klienti, būdami apmierināti ar savu jaunbūvi,
savas aprindas ļaudīm darīs zināmu arī projekta autoru vārdus un ieteiks tos
arī citiem.
Uzkrājoties
pieredzei un izstrādāto projektu skaitam, Sabiedrība
sadarbosies ar celtniecības firmu, prioritāri apkalpojot tās klientus, turpmāk
paredzot veidot kopā projektēšanas un celtniecības firmu.
Perspektīvā
iespējama arī ārzemju kapitāla piesaistīšana, ņemot vērā, ka mūsu valstī ir un
vēl diezgan ilgi paliks samērā lēts darbaspēks, līdz ar to mēs varam būt
izdevīgi ārzemju pasūtītājiem.
2.7. Risks un apdrošināšana
Viens
no nopietnākajiem riska faktoriem ir nenokārtotās privātīpašuma tiesības uz
nekustāmo īpašumu un uz zemi.
Zaudējumi
var rasties arī no:
· valdības politikas negaidītiem
pavērsieniem;
· neveiksmīgi noslēgtiem līgumiem ar pasūtītājiem;
· inflācijas.
Problēmas
rada arī valsts projektēšanas uzņēmumu liktenis: tiem sadaloties, atlaistie
darbinieki, kas nodibina savas privātfirmas, ir labāk integrēti pasūtītāju
vidū, viņiem ir plaši sakari vietējā sabiedrībā.
Pieprasījumu
ļoti var ietekmēt arī haotiskās būvmateriālu cenu izmaiņas.
Pārējais
būs atkarīgs no projektu kvalitātes, izstrādāšanas termiņiem, izmaksām un
uzbūvēto objektu kvalitātes.
Peļņa
vai zaudējumi būs atkarīgi vienīgi no pasūtījumu apjoma, jo šajā darbības jomā
problēmas sakarā ar izejvielu vai materiālu trūkumu nav aktuālas.
Sabiedrības nekustāmais īpašums tiks
apdrošināts Parex apdrošināšanas kompānijā.
2.8. Ražošanas plāns
Sabiedrības uzņēmējdarbības rezultāts ir
jaunceļamo un rekonstruējamo ēku un būvju projekti, kā arī konsultatīvi un
organizatoriski pakalpojumi būvētājiem un citiem klientim.
Paredzēts
izpildīt vidēji gadā:
· 5 ndividuālo būvju projektus ar vidējo
cenu Ls 1500,- kopā Ls 7500,-
· 12 telpu dizaina projektus ar vidējo
cenu Ls 600,- kopā Ls 7200,-
· 5 piesaistes ar vidējo cenu Ls
150,- kopā
Ls 7500,-
· 5 rekonstrukcijas ar vidējo cenu Ls
900,- kopā Ls 4500,-
· 10 konsultācijas ar vidējo cenu Ls 80,- kopā Ls 800,-
Ienākums
par projektēšanu vērtējams Ls 20750,- gadā.
2.9. Organizatoriskais plāns
Sabiedrības pārvaldes institūcija ir Dalībnieku
sapulce, bet tās pārtraukumos lēmumus realizē Valde 2 cilvēku sastāvā.
Valdes
priekšsēdētājs rūpējas par Sabiedrības
finansiālo darbību, slēdz līgumus, pārzina Sabiedrības
materiāli tehnisko bāzi un nosaka vispārīgos Sabiedrības darbības principus - tam ir augstākā izglītība
arhitektūras specialitātē un arī licence projektu izstrādāšanai.
Sabiedrības grāmatvedība tiek uzticēta
vienam no Dibinātājiem – Mārtiņam Kārkliņam, kasiera pienākumus izpilda
sekretāre - referente, kas ir algots darbinieks. Sekretāre sākuma posmā saņem
“cietu” algu Ls 60,- mēnesī un regulāras prēmijas atkarībā no Sabiedrības finansiālā stāvokļa.
Gada
beigās Sabiedrība nolīgst revidentu
gada atskaites pārbaudei un sagatavošanai nodošanai.
Kā
zināms, arhitektiem neiztikt bez konstruktora, arī bez citu speciālistu
palīdzības, izstrādājot projekta santehnisko daļu (ūdensapgāde, apkure,
kanalizācija, elekroapgāde u.c.).
Ar
šiem speciālistiem (izņemot konstruktoru, kurš tiek pieņemts pastāvīgā darbā,
un 3 inženieriem, kuri strādā uz pusslodzi un pārzin santehnisko un ar
elektrību saistīto projektu daļu) tiks slēgti īstermiņa līgumi attiecīgo daļu
izstrādāšanai katram konkrētam projektam.
2.10. Juridiskais plāns
Sabiedrība tiek dibināta kā jaundibināma
sabiedrība ar ierobežotu atbildību, labprātīgi vienojoties 5 fiziskajām
personām.
Sabiedrība ir juridiska persona (kopš
tās reģistrēšanās brīža LR Uzņēmumu reģistrā), tai ir savs īpašums, pastāvīga
bilance, zīmogs ar tās nosaukumu un norēķinu kontu bankās.
Sabiedrība ir tiesīga savā vārdā slēgt
līgumus LR un ārvalstīs, iegūt kustamo un nekustamo īpašumu un realizēt uz to
valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības, uzņemties saistības, būt par
prasītāju un atbildētāju tiesā, saimnieciskajā tiesā un šķīrējtiesā.
Sabiedrība atbild par savām saistībām ar
visu tās īpašumu, resp., statūtu fondu.
Dalībnieki
atbild par Sabiedrības saistībām
tikai ar savu daļu statūtkapitālā un ar viņiem pienākošos dividendi. Sabiedrība neatbild par tās dalībnieku
saistībām.
2.11. Finansu plāns, darbības ienesīguma
noteikšanas grafiks
Sabiedrības statūtu fonds (pamatkapitāls) ir Ls
6000,-, no tiem visi Ls 6000,- ir nauda.
Sabiedrības darbība pirmajos mēnešos,
līdz ienāks ieņēmumi par projektiem un pakalpojumiem, tiks finansēta no Sabiedrības pamatkapitāla līdzekļiem.
Lai
bez problēmām pārietu nākošajā finansēšanas posmā - no gūtās peļņas, - pirmajā
mēnesī vajadzētu iegūt vismaz 1 pasūtījumu ar 50 % pirmsapmaksu.
Turpmākos maksājumus paredzēts veikt no
naudas, kura tiks iegūta darba rezultātā. Tīrās peļņas ievērojama daļa tiks
veltīta datortehnikas iegādei, lai veicinātu darba ražīgumu un rasējumu
kvalitāti, gūtu iespēju izvēlēties labāko no vairāku projektu risinājumu
variantiem, līdz ar to padarot savu produkciju konkurētspējīgāku.
Peļņa
no atsevišķu projektu izstrādāšanas būs atkarīga no tā, kādus līdzekļus
pasūtītājs var atvēlēt projektu izstrādāšanai, cik detalizēti izstrādātu
projektu viņš grib iegūt.
Sabiedrības peļņa (vai zaudējumi)
veidosies atkarībā no pasūtīto projektu skaita un veida, to cenas,- no vienas
puses, un no ražošanas izmaksām, nodokļu un citu maksājumu kopsummas,- no otras
puses.
Finansu
plāna sastāvā tiek sagatavotas attiecīgas tabulas:
1. Plānoto ieņēmumu pārskats
2. Izmaksas darbaspēka algošanai
3. Pamatlīdzekļi - ražošanas iekārtas (uz
pirmā darbības gada beigām)
4. Ar darbaspēka algošanu nesaistītas
izmaksas
5. Ienākumu aprēķins
6. -
7. Finansējuma avoti un izmantošana
8. Plānotais skaidrās naudas apgrozījums
9. Bilance (1. gada beigās)
10. Darbības ienesīguma sasniegšanas
grafiks
2.12. Finansēšanas stratēģija,
kredītu izmantošana
Atbilstoši
ražošanas pieaugumam, mainīsies nosacīti patstāvīgās un arī nosacīti mainīgās
izmaksas. Izvērtējot šo procesu un tā sakarības, var secināt, ka līdzekļu
sadalījums konkrētam projektam ir jāsaskaņo ar darba intensitātes iespējām
attiecīgā projekta izstrādāšanai. Veiksmīgi izstrādājot kopējo ienākumu
sadalījumu, darba grafika intensitāti, sabalansējot to ar izdevumiem, radīsies
arī peļņa. Šādā veiksmīgā darbības variantā trūkstoši līdzekļi neradīsies,
tāpēc nav paredzēts ņemt kredītu, sevišķi Sabiedrības
pirmsākuma posmā.
Kredītfinansēšana
būtu ieteicama projektiem, kas saistīti ar jau strādājošo ražotņu paplašināšanu
vai modernizāciju, jo šeit jau ir lielāka drošība - ir ražotne, apgūta
tehnoloģija, strādājošo pieredze, produkcijas realizācijas pieredze, jau
pierādīts pieprasījums pēc tās.
Tas
viss ļauj cerēt, ka baņķieri un citi investori nenoteiks pārmērīgi augstus kredīta
procentus.
Iesācēji
varētu cerēt uz kredītu tikai ar visai augstiem riska procentiem un tikai tad,
ja pretendentam ir kādi īpašumi, kurus varētu ieķīlāt, vai garantijas no kādas
naudīgas struktūras.
3. Uzņēmuma
dibināšanas kārtības apraksts
Sabiedrības var dibināt divējādi: vai nu pārveidojot esošos
cita veida uzņēmumus (uzņemējsabiedrības) par sabiedrībām, vai dibinot jaunas
sabiedrības.
Valsts
uzņēmumu un kolektīvo saimniecību pārveidošanu par Sabiedrībām nosaka citi -
privatizācijas likumi.
Par
Sabiedrības dibinātājiem un dalībniekiem var būt tās personas un personu
apvienības (juridiskas personas), kurām saskaņā ar LR likumu “Par
uzņēmējdarbību” (1) ir tiesības būt uzņēmējiem. No 7 šajā likumā paredzētajiem
uzņemējiem atzīmēsim tikai 3 pirmos:
· rīcībspējīga fiziska persona;
· ģimene (saskaņā ar ģimenes locekļu
starpā noslēgto līgumu);
· uzņemējsabiedrība.
Pašā
sākumā Dibinātājiem jāvienojas par savas iecerētās Sabiedrības (turpmāk šajā nodaļā - Sabiedrība) dibināšanas dokumentu sagatavošanu. Šim darbam, kā arī Sabiedrības reģistrēšanai Uzņēmumu
reģistrā var nolīgt juristu, var slēgt līgumu ar kādu no daudzajām firmām, kas
specializējušās šo jautājumu kārtošanā, var arī taupīt naudu un veikt šo
uzdevumu pašu Dibinātāju spēkiem.
Vispirms
Dibinātāji sagatavo un slēdz savā starpā dibināšanas līgumu, kurā vienojas par Sabiedrības nosaukumu, mērķiem, darbības
virzieniem un nosaka dibināšanas kārtību.
Vēl
dibināšanas līgumā nosaka pamatkapitāla (statūtu fonda) veidošanas kārtību,
lielumu, daļu skaitu un vērtību, to sadalījumu starp Dibinātājiem, daļu
ieguldījuma termiņus un veidu, daļu atsavināšanas kārtību. Dibinātāji vienojas
arī par Sabiedrības darbības
uzsākšanai nepieciešamo skaidrās naudas summu un tās sadalījumu starp
Dibinātājiem. Dibināšanas līgumā Dibinātāji ieraksta, kurš būs viņu
pilnvarotais pārstāvis, kam tiks uzdots veikt ar Sabiedrības dibināšanu saistītās darbības, pirmkārt nodrošināt
dibināšanas dokumentu izstrādāšanu. Dibināšanas dokumenti ir dibināšanas līgums
(ar tam pievienotu Dibinātāju kapitāla daļu sarakstu un ziņojumu par
mantiskajiem ieguldījumiem - ja tādi ir paredzēti), statūti un dibināšanas
sapulces protokols.
Dibināšanas
līgumu pēc rūpīgas apspriešanas un precizēšanas paraksta visi Dibinātāji.
Līgumam
pievienotajā Dibinātāju kapitāla daļu sarakstā nosaka kapitāla dalū kopsummu un
ieguldījumu pieņemšanas veidu, laiku un kārtību, arī katra Dibinātāja daļu
skaitu un to kopējo vērtību, šos datus Dibinātāji apliecina ar savu parakstu.
Sabiedrības pamatkapitālu (statūtu
fondu) var veidot arī no mantiskiem ieguldījumiem, atsavinot īpašumus vai
pārņemot lietošanā ēkas, celtnes, iekārtas un citas materiālās vērtības, kā arī
pieņemot vai pārņemot citas mantiskās tiesības.
Pamatkapitālā
var ieskaitīt arī kādam no Dibinātājiem piederošu zemi, ūdeņus vai citus dabas
resursus (bez tiesībām tos atsavināt tālāk).
Dibinātāju
pilnvarotais pārstāvis atver kādā no bankām pagaidu kontu uz topošās Sabiedrības vārda, pieņem un novērtē
mantiskos ieguldījumus, sastāda Dibinātāju kapitāla daļu sarakstu un ziņojumu
par mantiskiem ieguldījumiem, pievienojot šos dokumentus dibināšanas līgumam.
Mantiskajiem ieguldījumiem pielīdzināms intelektuālais īpašums, kurš gan var
sastādīt ne vairāk kā vienu trešdaļu no pamatkapitāla.
Pilnvarotais
pārstāvis organizē Sabiedrības
statūtu projekta izstrādāšanu un izsniedz to Dibinātājiem ne vēlāk kā nedēļu
pirms dibināšanas sapulces sasaukšanas.
Pilnvarotais
pārstāvis sasauc dibināšanas sapulci, tiklīdz Dibinātāji iemaksājuši pagaidu
fondā 50% no līgumā paredzētā pamatkapitāla vērtības.
Dibināšanas
sapulcē lēmēja balstiesības ir tikai tiem Dibinātājiem, kuri ieguldījuši vismaz
50% no savas daļas vērtības. Sapulce apstiprina sapulces Dalībnieku pilnvaras,
atbilstoši viņu izdarītajiem daļu ieguldījumiem, izvērtē pilnvarotā pārstāvja
vienošanos ar īpašnieku par tā mantas novērtēšanu.
Ja
dibināšanas sapulce neapstiprina Dalībnieku vai Dalībnieku pārstāvju vienošanos
ar mantas īpašnieku par mantas novērtējumu un tās pārņemšanas noteikumiem, ar
mantas īpašnieku jāpanāk jauna vienošanās, bet ja vienošanos panākt nevar, Sabiedrība uzskatāma par nenodibinātu.
Sapulce
pārbauda un apstiprina dibināšanas darbības izdevumus, rūpīgi apspriež, rediģē
un apstiprina statūtus, ievēl Sabiedrības
izpildinstitūcijas un kontrolinstitūcijas locekļus un apstiprina viņu
atalgojumu, kā arī dod norādījumus jaunajai izpildinstitūcijai par turpmāko
darbu.
Sabiedrības dibināšanas sapulces
protokolu paraksta sapulces vadītājs un sekretārs, kā arī visi Dibinātāji.
Visi
ar Sabiedrības izveidošanu saistītie
izdevumi pēc to apstiprināšanas dibināšanas sapulcē ir atmaksājami no Sabiedrības ienākumiem. Gadījumā, ja Sabiedrība netiek nodibināta, ar Sabiedrības izveidošanu saistītos
izdevumus sedz Dibinātāji atbilstoši savām daļām pamatkapitālā.
Jaunievēlētā
Sabiedrības izpildinstitūcija 14
dienu laikā pēc statūtu parakstīšanas iesniedz LR Uzņēmumu reģistram šādus
dokumentus:
1) reģistrēšanas pieteikumu uz veidlapas
Nr. 4 (saņemama LR Uzņēmumu reģistrā);
2) statūtus saskaņā ar Likuma 13. panta
prasībām, kurus parakstījuši visi Dibinātāji;
3) Sabiedrības dibināšanas līgumu, kas atbilst Likuma
10. panta prasībām un kuru parakstījuši visi Dibinātāji;
4) Dibinātāju kapitāla daļu sarakstu
sakaņā ar Likuma 11. pantu - kā pielikumu dibināšanas līgumam;
5) ziņojumu par mantiskajiem ieguldījumiem
(ja tādi ir);
6) dibināšanas sapulces protokolu ar
lēmumu par Sabiedrības nodibināšanu
(saskaņā ar likuma 19. pantu ), kuru parakstījuši visi Dibinātāji;
7) banku iestādes dokumentu par statūtos
paredzētā pamatkapitāla (statūtu fonda) ieguldījumu saskaņā ar Likuma 21.
pantu;
8) saskaņā ar Būvniecības likumu izsniegtu
licenci vai sertifikātu, ja izvēlētajam darbības veidam tādi ir nepieciešami;
9) kvīti par valsts nodevas reģistrāciju
nomaksu valsts budžetā (100 Ls);
10) kvīti par dibināšanas sludinājuma publicēšanas
laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” apmaksu (17,70 Ls);
Pieteikumā
obligāti jānorāda arī uzņemuma adrese, ja tā nesakrīt ar pieteicēja dzīves
vietu (Uzņēmumu reģistrs var arī pārbaudīt uzdotās adrese un telefona numura
pareizību).
Reģistrējot
savu uzņēmumu pieteikuma iesniedzējam
jābūt gatavam paskaidrot, uz kādas bāzes tiek dibināts uzņēmums, un pierādīt,
ka netiks izmantoti citu uzņēmumu, organizāciju vai pilsoņu līdzekļi vai telpas
bez attiecīgām atļaujām.
Visus
Uzņēmumu reģistrā iesniedzamajos dokumentos esošos parakstus apliecina Sabiedrības pilnvarotais pārstāvis,
iesniedzot dokumentus Uzņēmumu reģistrā.
Sabiedrība iegūst juridiskas personas
tiesības ar brīdi, kad tā tiek reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā un saņem
reģistrācijas apliecību.
Pēc
reģistrācijas apliecības saņemšanas atliek vēl pasūtīt Sabiedrības zīmogu un atvērt pastāvīgu kontu bankā. Ievēlētie Sabiedrības vadītāji - pirmā persona
(valdes priekšsēdētājs, direktors jeb prezidents) un grāmatvedis (personas ar
pirmā un otrā paraksta tiesībām) - aizpilda parakstu un zīmoga paraugu kartīti
un atver jebkurā bankā Sabiedrības
kontu, uz kuru pārskaita Dibinātāju iemaksas no pagaidu konta, kurš tiek
slēgts.
Un
pēdējais - jāstājas uzskaitē kā nodokļu maksātājam rajona finansu un sociālās nodrošināšanas
nodaļā, un arī statistikas komitejā, lai sniegtu ziņas par savu
uzņemējsabiedrību.
4. Reģistrācijai
nepieciešamie dokumenti
Uzņēmējdarbības reģistrēšana Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ir nepieciešama procedūra,
kura būtu jāapgūst jebkuram uzņēmējam.
Šo
darbu var arī uzticēt kādam no daudzajiem advokātu vai konsultāciju birojiem
Reģistrēti
LR Uzņēmumu reģistrā 199...g.” “………….
ar Nr. ..........
SIA
“ARONA
&PARTNERI”
STATŪTI
Apstiprināti
dibināšanas sapulcē
1999.g. 24. novembrī,
prot. Nr. 1
Rīga, 1999
1.
Vispārīgie noteikumi
1.1
SIA ”Arona &Partneri“ (turpmāk - Sabiedrība)
ir jaundibināma Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuras pamatkapitālu veidos
tās Dibinātāju ieguldītais īpašums - kapitāla daļas - saskaņā ar šiem statūtiem
un pievienoto kapitāla daļu sarakstu.
1.2.
Sabiedrība tiek dibināta, noslēdzot līgumu starp piecām fiziskām personām
(turpmāk - Dibinātāji), parakstot šos statūtus un reģistrējot Sabiedrību LR
Uzņēmumu reģistrā.
1.3.
Sabiedrības Dibinātāji ir fiziskas personas:
1.
Arona Tomariņa, pers.kods 150477-10515,
pase Nr.0787823,Rīga, Kantora 8
2.
Artis Leja, pers.kods 150577-10615, pase Nr. 0519912, Rīga, Elizabetes 20-5
3. Ilva Lazdiņa, pers.kods 130271 - 10355,
pase Nr. 0613447, Rīga, Brīvības 121-25
4. Edmunds Rihters, pers.kods 010199 -
21401, pase Nr. 0173668, Rīga, Mārstaļu 10-10
5. Mārtiņš Kārkliņš, pers.kods 050570 -
108548, pase Nr. 0476543, Rīga, Lilijas 54-34
1.4.
Sabiedrības pilns oficiālais
nosaukums latviešu valodā ir “Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
“Arona&Partneri” ”, oficiālais saīsinātais nosaukums: SIA “Arona &
Partneri“.
1.5.
Sabiedrības darbības mērķis - veikt
efektīvi organizētu uzņēmējdarbību ar nolūku apmierināt iedzīvotāju vajadzības
un gūt peļņu.
1.6. Sabiedrības darbības virzieni:
1.6.1. ēku un būvju celtniecības,
rekonstrukcijas un kapitālā remonta projektu izstādāšana, interjeru un
labiekārtošanas darbu projektēšana;
1.6.2. savu projektu realizācija,
veicot celtniecības, labiekārtošanas un noformēšanas un noformēšanas darbus;
1.6.3. pakalpojumu sniegšana,
piegādājot klientiem informāciju arhitektūras, interjeru, dizaina, ainavu, kā
arī reklāmas jomā;
1.6.4. izstāžu un kultūrpasākumu
organizēšana, izdevniecības un kopēšanas darbi un pakalpojumi;
1.6.5.
cita uzņēmējdarbība, kas nav pretrunā ar spēkā esošo likumdošanu.
1.7.
Savā darbībā Sabiedrība ievēro
Latvijas Republikas likumus un šos statūtus.
1.8.
Sabiedrība iegūst juridiskas personas
tiesības ar tās reģistrācijas brīdi Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, tai
ir patstāvīga bilance un zīmogs ar tās nosaukumu, tā izmanto valūtas un citus
norēķina kontus bankās.
Sabiedrībai ir atsevišķa manta, tā var
savā vārdā iegūt mantiskās tiesības un uzņemties pienākumus, tā var būt
prasītāja un atbildētāja tiesā, saimnieciskajā tiesā vai šķīrējtiesā, veikt
darījumus Latvijas Republikas teritorijā un ārzemēs, veikt arī citus darbus,
kas nav aizliegti ar likumu.
1.9.
Sabiedrība veido savas attiecības ar
citiem uzņēmumiem un organizācijām uz saimniecisko līgumu (kontraktu) pamata.
1.10.
Sabiedrība atbild par savām saistībām
ar visu tai piederošo mantu, valsts neatbild par Sabiedrības saistībām, bet Sabiedrība
savukārt neatbild par valsts saistībām.
Sabiedrības dalībnieki (fiziskās vai
juridiskās personas, kuras iegādājas Sabiedrības
kapitāla daļas pēc Sabiedrības
nodibināšanas (turpmāk - Dalībnieki), atbild par Sabiedrības saistībām tikai ar savu daļu tās pamatkapitālā un
viņiem pienākošos dividendi, bet neatbild ar savu personīgo mantu.
Sabiedrība neatbild par savu Dalībnieku
saistībām.
1.11.
Sabiedrība, ievērojot spēkā esošo
likumdošanu un atbilstoši darbības mērķiem un virzieniem, ir tiesīga nodibināt
attiecības ar ārvalstu juridiskām un fiziskām personām, turēt savus pārstāvjus
preču un citās biržās, kuras darbojas Latvijas Republikas teritorijā un aiz tās
robežām.
1.12
Sabiedrība tiek dibināta uz
neierobežotu laiku.
1.13.
Sabiedrības atrašanās vieta ir -
Latvijas Republika, Rīga, LV-1004, Kantora 8. .
2.
Sabiedrības kapitāli.
2.1. Sabiedrības pamatkapitāls ir Ls 6000,-,
kas sadalās 30 daļās, katra Ls 200,- vērtībā.
2.2.
Sabiedrības pamatkapitālu veido veido
Dalībnieku daļu vērtības kopsumma (saskaņā ar Likuma 3.pantu).
2.3.
Visam Sabiedrības pamatkapitālam
jābūt ieguldītam gada laikā pēc Sabiedrības
reģistrācijas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.
2.4.
Sabiedrība var palielināt vai
samazināt savu pamatkapitālu saskaņā ar likuma “Par sabiedrībām ar ierobežotu
atbildību” (turpmāk - Likuma) 33.-36.panta prasībām, izdarot attiecīgas
izmaiņas Sabiedrības statūtos. Šīs
izmaiņas jāpiesaka Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram.
2.5.
Saskaņā ar Likuma 35.pantu Sabiedrība
var palielināt savu pamatkapitālu:
2.5.1.
pieaicinot jaunus Dalībniekus, kas iegulda savas daļas;
2.5.2.
paaugstinot ieguldīto daļu vērtību;
2.5.3.
esošiem Dalībniekiem izdarot papildu daļu ieguldījumus.
2.6.Jaunus
Dalībniekus Sabiedrībā var iesaistīt
tikai pēc tam, kad pilnā apjomā ieguldītas visas iepriekšējās daļas.
Sabiedrības Dalībnieku sapulcei
jāapstiprina jaunu Dalībnieku iesaistīšanas noteikumi.
Jaunu
dalībnieku daļām nosakāma tāda pati vērtība, kā jau ieguldītajām daļām.
2.7.
Sabiedrība var arī samazināt savu
kapitālu:
2.7.1.
samazinot katras daļas vērtību;
2.7.2. pašai Sabiedrībai iegūstot savas daļas zem to vērtības un par šo daļu
samazinot pamatkapitālu;
2.7.3.
dzēšot pamatkapitāla samazināšanai iesniegtās daļas.
2.8.
Lēmumu par Sabiedrības pamatkapitāla
samazināšanu pieņem Dalībnieku sapulce, kura apstiprina pamatkapitāla
samazināšanas noteikumus saskaņā ar likuma “Par sabiedrībam ar ierobežotu
atbildību” 36.panta prasībām.
2.9.
Sabiedrības rezerves kapitāls
veidojas kā obligātie atskaitījumi no peļņas.
Šie
atskaitījumi jāizdara ne mazāk kā piecu procentu apmērā no peļņas tik ilgi,
kamēr rezerves kapitāls sasniedz trešo daļu no pamatkapitāla lieluma. Obligātie
atskaitījumi atjaunojami, tiklīdz rezerves kapitāls ir mazāks par trešo daļu no
pamatkapitāla.
2.10. Sabiedrībai var būt arī citi kapitāli. Lēmumu par
citu kapitālu izviedošanu un izlietošanu pieņem
Dalībnieku sapulce.
3.
Sabiedrības Dalībnieku kapitāla daļas
3.1.
Katra dalībnieka kapitāla daļu skaits tiek fiksēts Sabiedrības Dalībnieku grāmatā.
3.2.
Par pilnībā neieguldītām daļām Sabiedrības
valde izsniedz Dalībniekiem pagaidu apliecības. Tas izdarāms ne vēlāk kā trīs
mēnešu laikā pec Sabiedrības
reģistrēšanas apmaiņā pret kvītīm par Dalībnieka izdarītajiem noguldījumiem.
3.3.
Dalībniekam pilna savu daļu vērtība jāiegulda ne vēlāk kā gada laikā no Sabiedrības reģistrēšanas dienas.Ja
dalībnieks mēneša laikā pēc šī ieguldījuma termiņa izbeigšanās neiegulda visu
summu, viņa daļu pagaidu apliecība tiek anulēta. Par daļu pagaidu apliecības
anulēšanu Valde paziņo daļas īpašniekam, kurš līdz ar to zaudē savas Dalībnieka
tiesības.
Bijušais
daļas īpašnieks var saņemt jau iemaksāto daļu vērtību tikai pēc tam, kad šīs
daļas tiks realizētas statūtos paredzētajā kārtībā.
3.4.
Pilnībā ieguldot savas daļas, Dalībnieks iegūst tiesības mainīt pagaidu
apliecības pret daļu apliecību. Daļu apliecības līdz ar ziņām par to īpašnieku
ierakstāmas Sabiedrības Dalībnieku
grāmatā.
3.5.
Gadījumā, ja Dalībnieks vēlas visas savas daļas vai daļu no tām realizēt, tad
šo daļu apliecība līdz ar rakstisku paziņojumu iesniedzamas Valdei. Valde
vispirms piedāvā nododamās daļas esošajiem Sabiedrības
Dalībniekiem. Ja uz nododamām daļām piesakās vairāki Dalībnieki, tad daļas
pārdod proporcionāli viņiem jau piederošo daļu skaitam. Ja esošie Dalībnieki
nepiesakās iegūt nododamās daļas, tad Valdei ir tiesības tās atpirkt vai pārdot
citām personām pēc saviem ieskatiem. Ja mēneša laikā no daļu apliecības saņemšanas
dienas Valde nav pārdevusi, tās jāizsniedz atpakaļ to īpašniekiem, kas var tās
atsavināt pēc saviem ieskatiem.
3.6.
Sabiedrības Dalībnieks var nodot
visas savas daļas vai daļu no tām citam šīs Sabiedrības
Dalībniekam, ja tam piekrīt pārējie Dalībnieki.
3.7. Daļu īpašnieka nāves gadījumā tās
pāriet mantiniekiem.
4. Sabiedrības pārvaldes struktūra,
izpildinstitūcija
4.1.
Sabiedrības pārvaldes institūcijas ir
Dalībnieku sapulce un izpildinstitūcija, turpmāk Valde. 4.2. Dalībmieku sapulce ir augstākā Sabiedrības pārvaldes institūcija. To
veido Sabiedrības dalībnieki vai to
pārstāvji.
Tiek
sasauktas kārtējās un ārkārtējās
Dalībnieku sapulces.
4.3. Dalībnieku kārtējās sapulces
sasauc Valde ik gadu ne vēlāk kā četru
mēnešu laikā pēc saimnieciskās darbības gada beigām. Saimnieciskās darbības
gads ir no 1.janvāra līdz 31.decembrim ieskaitot.
Ja
Sabiedrības Valde nav sasaukusi
Dalībnieku kārtējo sapulci, tad pēc viena vai vairāku Dalībnieku pieprasījuma
Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs var uzdot Valdei sasaukt Sabiedrības Dalībnieku sapulci ne vēlāk
kā viena mēneša laikā, skaitot no Uzņēmumu reģistra lēmuma paziņošanas dienas.
4.4.
Ārkārtas sapulces sasauc Valde vai nu pēc savas iniciatīvas, vai tad, ja to
rakstiski pieprasa revidents vai Dalībnieki, kas kopā pārstāv ne mazāk kā
desmito daļu no Sabiedrības
pamatkapitāla. Pieprasījumā uzrādāmi sapulces sasaukšanas iemesli un vēlamā
darba kārtība.
Valdei
sapulce jāsasauc mēneša laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas.
Ja
Sabiedrības Valde minētajā laikā nesasauc
Dalībnieku ārkārtas sapulci, tad tās sasaukšanas iniciatori var griezties
Uzņēmumu reģistrā ar lūgumu uzdot Valdei sasaukt Dalībnieku ārkārtas sapulci.
4.5.
Dalībnieku sapulce ir tiesīga izskatīt jebkuru jautājumu, kas attiecas uz Sabiedrības darbību.
Vienīgi
Dalībnieku sapulce ir tiesīga:
· lemt jautājumus par Sabiedrības ststūtu grozīšanu;
· lemt jautājumus par daļu īpašnieku
maiņu;
· izskatīt Valdes ziņojumus, apstiprināt Sabiedrības darbības gada pārskatu,
sadalīt pagājušā gada tīro peļņu, apstiprināt revidenta pārskatus un
slēdzienus;
· palielināt vai samazināt Sabiedrības pamatkapitālu, apstiprināt
tā palielināšanas vai samazināšanas noteikumus;
· lemt jautājumus par Sabiedrības likvidācijas uzsākšanu,
darbības izbeigšanu, tās turpināšanu un apvienošaos ar citām sabiedrībām, par Sabiedrības pārveidošanu citās
uzņēmējdarbības formās, likvidācijas komisijas vai likvidatoru nozīmēšanu,
likvidācijas bilances apstiprināšanu;
· atcelt vai atsaukt no amata un iecelt
vai ievēlēt amatā Valdes locekļus un revidentu, lemt par prasību celšanu pret
viņiem vai par atteikšanos no prasībām, lemt jautājumus par Valdes darbinieku
atalgojumu;
· iecelt vai atcelt no amata direktoru
vai piešķirt Valdei tiesības ievēlēt viņu no sava vidus vai no citu personu
vidus;
· apstiprināt un grozīt Valdei un
revidentam domātās instrukcijas;
· lemt par Sabiedrības struktūrvienību, pārstāvniecību un filiāļu izveidošanu
vai likvidēšanu.
Dalībnieku
sapulce var izlemt jebkuru citu saimnieciskās darbības un pārvaldes jautājumu,
ja to pieprasa Valde, kā arī izlemt jebkuru citu saimnieciskās darbības un
pārvaldes jautājumu, ja to pieprasa Valde, kā arī izlemt visus citus
jautājumus, kuru izskatīšana pārsniedz citu Sabiedrības
institūciju kompetenci.
4.6.
Dalībniekiem ir balstiesības Dalībnieku sapulcē tikai tad, ja viņi pilnībā
nomaksājuši savas daļas un ir ierakstīti Sabiedrības
Dalībnieku grāmatā vismaz desmit dienas pirms sapulces sasaukšanas.
4.7.
Dalībnieki var piedalīties sapulcē gan personiski, gan ar savu pārstāvju
starpniecību. Pilnvarai jābūt noformētai rakstveidā un tā pievienojama sapulces
protokolam. Valdes loceklis nevar būt Sabiedrības
Dalībnieka pārstāvis.
4.8
Ar padomdevēja tiesībām Sapulcē drīkst piedalīties Valdes locekļi, kas nav Sabiedrības Dalībnieki, kā arī
revidents.
4.9.
Katra daļa dod tiesības sapulcē uz vienu balsi. Ikviena Dalībnieka balsu skaits
atbilst viņam piederošo daļu skaitam.
4.10.
Par dalībnieku sapulces sasaukšnu Dalībniekam ir jāpaziņo iepriekš. Paziņojumā
jānorāda sapulces sasaukšanas diena, stunda, vieta un sapulcē izskatāmie
jautājumi. Paziņojumi par sapulces sasaukšanu ir jāizsūta Dalībmiekiem
ierakstītās vēstulēs vai jāpaziņo pret parakstu.
4.11.
Dalībnieku sapulce ir tiesīga, ja tās Dalībnieki pārsāv vairāk nekā pusi no
pamatkapitāla. Ja laikus izsludināta sapulce nav tiesīga kvoruma dēļ, tad ne
vēlāk kā piecpadsmit dienu laikā tiek sasaukta atkārtota sapulce ar to pašu
darba kārtību, un tā ir tiesīga lemt neatkarīgi no klātesošo balstiesīgo
Dalībnieku skaita. Lai izlemtu jautājumus par Statūtu grozīšanu (izņemot
pamatkapitāla palielināšanu) un Sabiedrības likvidāciju, nepieciešams
sapulces kvorums, kas kopā pārstāv vismaz trīs ceturtdaļas no Sabiedrības pamatkapitāla.
4.12.
Sapulces lēmumi Sabiedrības
dalībniekiem ir obligāti, ja par tiem nobalso Dalībnieki ar vienkāršu balsu
vairākumu.
Izlemjot
jautājumus par Sabiedrības Statūtu
grozīšanu, kā arī par daļu īpašnieku maiņu, lēmums ir spēkā, ja par to nobalso
vismaz ar trīs ceturtdaļu balsu vairākumu.
Lemjot
jautājumu par kāda dalībnieka izslēgšanu no Sabiedrības,
šis Dalībnieks vai viņa pārstāvis balsošanā nepiedalās. Dalībnieks vai viņa
pārstāvis nevar piedalīties balsošanā arī tad, ja sapulce lemj par prasības
celšanu pret viņu vai par atteikšanos no prasības.
4.14.
Balsošana sapulcē notiek atklāti, izņemot gadījumus, kad aizklātu balsošanu
pieprasa kaut viens no Dalībniekiem. Aizklāta balsošana ir obligāta, ievēlot
amatā un atceļot no amata Valdes locekļus un revidentu, kā arī pieņemot lēmumu
par prasības celšanu pret viņiem vai par atteikšanos no prasības.
4.15.
Dalībnieku sapulci atklāj Valdes priekšsēdētājs vai persona, kas izpilda viņa
vietu. Pēc sapulces atklāšanas balstiesīgie Dalībnieki izvēl no sava vidus
sapulces vadītāju.
4.16. Dalībnieku sapulce noris saskaņā
ar Latvijas Republikas likuma “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību” 43.
panta noteikumiem.
4.17.
Sabiedrības darbību vada Valde
atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumiem un šiem stātūtiem. Valdi
vada Valdes priekšsēdētājs.
Valde
Sabiedrības vārdā rīkojas ar sabiedrības mantu un naudas līdzikļiem,
risina un izlemj visus Sabiedrības
Jautājumus, kuri neietilpst vienīgi Dalībnieku sapulces kompetencē.
Valde
ir iekļauta Dalībnieku sapulcei un organizē tās lēmumu izpildi.
4.18.
Sabiedrības Valdes satāvā ir 2
locekļi, kurus ievēl Dalībnieku sapulce uz trīs gadiem ar tiesībām būt
pārvēlētiem.
Visas
izmaiņas Valdes sastāvā, kā arī izmaiņas Valdes locekļu paraksta tiesībās
jāpaziņo Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram.
4.19.
Valdes sēdes tiek sasauktas pēc vajadzības, bet ne retāk kā vienu reizi mēnesī.
4.20.
Sabiedrības operatīvai vadībai
Dalībnieku sapulce var iecelt pati vai piešķirt tiesības Valdei ievēlēt no sava
vidus vai no citām personām vienu vai vairākus pārvaldniekus (direktorus).
Šajā
gadījumā Dalībnieku sapulce nosaka pārvaldnieku tiesības un pienākumus,
atbildību un atalgojumu.
4.21. Ja Sabiedrības
Valdes locekļi rīkojas nelikumīgi, pārkāpj savu pilnvaru ietvarus vai neievēro
likumu un šo Statūtu noteikumus vai Dallībnieku sapulču lēmumus vai Dalībnieku
sapulču lēmumus un instrukcijas vai darbojas nolaidīgi, tad viņi ir solidāri
atbildīgi ar visu savu īpašumu par īpašumu par zaudējumiem, kas tādējādi
radušies Sabiedrībai, tās atsevišķiem
Dalībniekiem vai trešajām personām.
5. Gada pārskats, bilance un peļņas
sadalīšana
5.1.
Sabiedrība organizē lietvedību,
grāmatvedību un statistisko uzskaiti, kā arī sastāda un iesniedz gada pārskatu
un bilanci saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
5.2.
Pēc gada pārskata un bilances apstiprināšanas Sabiedrības Dalībnieku sapulcē, ne mazāk par
5 %
no tīrās peļņas (atrēķinot norakstījumus, amortizācijas summas),
jāieskaita rezerves kapitālā. Par atlikušo summas izlietošanu lemj Dalībnieku
sapulce. Tā nosaka summas, kas ieskaitāmas citos kapitālos, ja tādi ir, kā arī
nosaka Dalībniekiem izmaksājamās dividendes tikai par pilnībā ieguldītajām
daļām.
Sabiedrības Dalībnieku nevar piespiest
kaut vai uz laiku atstāt dividendi Sabiedrības
rīcībā.
Sabiedrības Dalībnieku nevar piespiest
saņemtās dividendes atdot atpakaļ Sabiedrībai,
izņemot likumā paredzētos gadījumos.
6. Sabiedrības darbības kontrole un
revīzija
6.1.
Sabiedrības darbību kontrolē
revidents.
Revidentu
ievēl Sabiedrības Dalībnieku sapulce
uz trim gadiem.
6.2.
Revidents nedrīkst būt Sabiedrības
Valdes locekis.
Bijušos
Valdes locekķus triju gadu laikā pēc izstāšanās no tās nedrīkst ievēlēt par
revidentu.
6.3.
Ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms kārtējās Dalībnieku sapulces Valdei jāpaziņo
revidentam, ka Sabiedrības gada
pārskats ir sagatavots, bilance noslēgta un dokumenti pieejami pārbaudei.
Revidentam
ir tiesības apskatīt un revidēt visu Sabiedrības
mantu un pārbaudīt visu Sabiedrības
darbību.
6.4.
Revidentam ir tiesības jebkurā laikā veikt tūlītējus kontroles un pārbaudes
pasākumus.
Viņš
uz savu atbildību var pieaicināt palīgā ekspertus vai speciālistus. Par
pieaicināmajām personām revidents ziņo Valdei, kā arī nosaka pieaicināto
personu atalgojumu, iepriekš saskaņojot ar Valdi.
6.5.
Revidentam jāziņo Valdei un Dalībnieku sapulcei par konstatētām nepilnībām un pārkāpumiem
Valdes un tai pakļauto struktūrvienību darbā.
Revidents
savā ziņojumā Dalībnieku sapulcei dod atzinumu par to, vai gada pārskats ir
sastādīts pareizi, vai tas atbilst likumiem, Statūtiem, vai ieraksti grāmatā
saskan ar attaisnojošiem dokumentiem, vai bilance sniedz skaidru un patiesu
ainu par Sabiedrības stāvokli un vai
Valde sniegusi revidentam visas nepieciešamās ziņas, dokumentus un
paskaidrojumus gada pārskata pārbaudīšanai.
6.6.
Revidents veic savu darbību atbilstoši pastāvošajiem normatīvajiem aktiem.Viņš
atbild Sabiedrībai un trešajām
personām par zaudējumiem,kas radušies viņa kļūdainas vai prettiesiskas darbības
rezultātā.
Revidents
neatbild par Valdes un tai pakļauto struktūrvienību darbību.
7.Sabiedrības
darbības izbeigšana un atzīšana par spēkā neesošu.
7.1.
Sabiedrības darbība izbeidzas
sekojošos gadījumos:
· saskaņā ar Dalībnieku sapulces lēmumu;
· saskaņā ar likumu par bankrotu;
· ar tiesas vai saimnieciskās tiesas
lēmumu;
· ja gada laikā pēc Sabiedrības reģistrācijas tā nav uzsākusi uzņēmējdarbību;
· ja Sabiedrība
tiek pārveidota citās uzņēmējdarbības formās likumā paredzētajos gadījumos;
· ja tā savā darbībā pārkāpj Latvijas
Republikas likumus;
· citos likumdošanā paredzētos gadījumos.
7.2.
Sabiedrības likvidāciju izdara Valde,
kas šādā gadījumā uzskatāma par Sabiedrības
likvidatori. Sabiedrības Dalībnieku
sapulce var ievēlēt citus likvidatorus. Līdz ar likvidatoru ievēlēšanu Valdes
pilnvaras izbeidzas, bet tās atbildība saglabājas līdz uzņēmuma likvidācijai.
7.3.
Pēc motivēta pieprasījuma, ko iesnieguši ne mazāk par Sabiedrības Statūtu fonda desmito daļu pārstāvošie Dalībnieki LR
Uzņēmumu reģistrs var iecelt likvidatorus pēc saviem ieskatiem. Likvidatoru
atalgojumu nosaka Dalībnieku sapulce, bet tas nevar būt mazāks par Sabiedrības valdes locekļu atalgojumu.
7.4.
Dalībnieku sapulce var ievēlētos likvidatorus katrā laikā atsaukt un ievēlēt
jaunus. LR Uzņēmumu reģistra ieceltos likvidatorus var atsaukt tikai pats LR
Uzņēmumu reģistrs.
7.5.
Lēmumu par sabiedrības reorganizāciju pieņem Dalībnieku sapulce.
Sabiedrība tiek reorganizēta arī
gadījumos, kas paredzēti LR likuma “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību
54.pantā.
7.6.
Sabiedrības Dibinātāju, Dalībnieku,
Valdes locekļu, revidenta un likvidatoru atbildību noteic likuma “Par
sabiedrībām ar ierobežotu atbildību” 55., 56., 57. un 58.panti.
7.7
Sabiedrības likvidācijas kārtību
nosaka minētā likuma 51.panta normas, sakaņā ar 52.pantu likvidāciju var
pārtaukt un turpināt Sabiedrības
darbību.
7.8.
Sabiedrība izbeidz savu darbību ar
brīdi, kad tā tiek svītrota no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra.
Dibinātāju
paraksti:
1. Arona Tomariņa ……………………….
(paraksts)
2. Artis Leja ……………………….
(paraksts)
3. Ilva Lazdiņa ……………………….
(paraksts)
4. Edmunds Rihters ……………………….
(paraksts)
5. Mārtiņš Kārkliņš ……………………….
(paraksts)
Rīgā,
1999.gada 10. decembrī
es,
Dibinātāju pilnvarotais pārstāvis
Arona
Tomariņa
apliecinu
Dibinātāju parakstus,
kuri
Statūtus parakstīja manā klātbūtnē,
viņu
personības un rīcībspēja pārbaudītas.
………………………………………….
(paraksts)
SIA “ARONA&PARTNERI”
DIBINĀŠANAS LĪGUMS
Rīga 1999.g.
6. decembris
Mēs, zemāk parakstījušies, fiziskas
personas:
1. Arona Tomariņa
2. Artis Leja
3. Ilva Lazdiņa
4. Edmunds Rihters
5. Mārtiņš Kārkliņš
turpmāk visi kopā saukti par Dibinātājiem, noslēdzām šo līgumu par
sekojošo.
1. Līguma priekšmets
1.1 Uz brīvprātības un saimnieciskās
ieinteresētības pamata Dibinātāji
vienojās par SIA “Arona & Partneri” (turpmāk - Sabiedrība) nodibināšanu.
1.2.
Sabiedrības mērķis būs: veikt
efektīvi organizētu uzņēmējdarbību ar nolūku apmierināt iedzīvotāju vajadzības
un gūt peļņu.
1.3. Sabiedrības uzņēmējdarbības virzieni būs šādi:
1.3.1. ēku un būvju celtniecības,
rekonstrukcijas un kapitālā remonta projektu izstādāšana, interjeru un
labiekārtošanas darbu projektēšana;
1.3.2. savu projektu realizācija,
veicot celtniecības, labiekārtošanas un noformēšanas un noformēšanas darbus;
1.3.3. pakalpojumu sniegšana,
piegādājot klientiem informāciju arhitektūras, interjeru, dizaina, ainavu, kā
arī reklāmas jomā;
1.3.4. izstāžu un kultūrpasākumu
organizēšana, izdevniecības un kopēšanas darbi un pakalpojumi;
1.3.5.
cita uzņēmējdarbība, kas nav pretrunā ar spēkā esošo likumdošanu.
1.4.
Sabiedrība būs juridiska persona ar
patstāvīgu bilanci, zīmogu ar tās nosaukumu un norēķinu kontiem bankās.
Sabiedrība iegūs juridiskas personas
tiesības ar tās reģistrācijas brīdi Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.
Sabiedrībai būs atsevišķa manta, tā
varēs savā vārdā iegūt mantiskās un personiskās nemantiskās tiesības un
uzņemties pienākumus, tā varēs būt prasītāja un atbildētāja tiesā,
saimnieciskajā tiesā vai šķīrējtiesā, veikt darījumus LR teritorijā un ārzemēs.
1.5.
Sabiedrība atbildēs par savām
saistībām ar visu tai piederošo mantu, arī ar mantu, ko tai piešķīruši
Dibinātāji.
Valsts
neatbildēs par Sabiedrības saistībām
, bet Sabiedrība neatbildēs par
valsts saistībām.
Dibinātāji
un Dalībnieki atbildes par Sabiedrības
saistībām tikai ar savu daļu Sabiedrības
pamatkapitālā un viņiem pienākošos dividendi, bet neatbildēs ar savu mantu.
Sabiedrība neatbildēs par savu
Dibinātāju un Dalībnieku saistībām.
1.6.Sabiedrības darbības laiks būs
neierobežots.
1.7.
Sabiedrības atrašanās vieta būs:
Latvijas
Republika, Rīga, LV-1004, Kantora 8.
2. Sabiedrības dibināšanas kārtība
2.1.
Dibinātāji vienojas, ka Arona Tomariņa būs viņu pilnvarotais pārstāvis, kuram
būs jāveic ar Sabiedrības dibināšanu
saistītas darbības. Arona Tomariņa pieņems Dibinātāju kapitāla daļu
ieguldījumus.
2.2.
Dibinātājiem divu nedēļu laikā kopš šī līguma parakstīšanas jāvienojas par
kapitāla daļu sadali un jāfiksē tas Dibinātāju kapitāla daļu sarakstā.
2.3.
Dibinātāju pilnvarotajam pārstāvim Sabiedrības
dibināšanas sapulce jāsasauc pēc tam, kad dibinātāji būs ieguldījuši ne mazāk
kā 50% no šī līguma punktā 3.1. paredzētās pamatkapitāla vērtības, bet ne vēlāk
kā divu mēnešu laikā kopš šī līguma parakstīšanas.
2.4. Dibinātāju pilnvarotajam pārstāvim
jāorganizē Sabiedrības Statūtu
izstrāde un jāļauj ar Statūtu projektu iepazīties visiem Dibinātājiem vismaz
nedēļu pirms dibināšanas.
Dibināšanas sapulcē lēmēja
balstiesības būs tikai tiem Dibinātājiem, kuri būs ieguldījuši vismaz 50% no
savu daļu vērtības.
2.5.
Dibināšanas sapulce jāorganizē un lēmumi tajā jāpieņem saskaņā ar LR likuma
“Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību” 16. - 20.pantu noteikumiem.
2.6.
Dibināšanas sapulcei jāapstiprina sapulces Dalībnieku pilnvaras atbilstoši viņu
izdarītajiem daļu ieguldījumiem.
2.7.
Dibināšanas sapulcē ievēlētajai Sabiedrības
izpildinstitūcijai 14 dienu laikā pēc Statūtu parakstīšanas būs jāiesniedz
reģistrācijas pieteikums un citi nepiecišamie dokumenti LR Uzņēmumu reģistrā Sabiedrības reģistrēšanai.
2.8.
Sabiedrība uzskatāma par nodibinātu
ar tās reģistrācijas brīdi Uzņēmumu reģistrā.
Ar
Sabiedrības dibināšanu saistītos
izdevumus, ja tos akceptēs dibināšanas sapulce, segs no Sabiedrības ienākumiem. .
3. Pamatkapitāls, tā veidošanas kārtība
3.1.
Sabiedrības pamatkapitāls būs Ls
6000,-, vienas kapitāla daļas lielums būs Ls 200,-, bet kopējais daļu skaits
būs 30.
3.2.
Dibinātāju daļas tiks fiksētas Dibinātāju kapitāla daļu sarakstā, kuru pievieno
Sabiedrības dibināšanas līgumam un
kurš ir šī līguma neatņemama sastāvdaļa.
3.3.
Katram Dibinātājam jāsedz 50% no savu daļu vērtības viena mēneša laikā kopš šī
līguma punktā 3.2. minētā saraksta parakstīšanas dienas.
3.4.
Dibinātāji varēs segt savu daļu vērtību, iemaksājot naudā, izdarot mantiskos
ieguldīlumus, nododot mantu lietošanā (nomā), ieguldot intelektuālo īpašumu.
3.5.
Ja Sabiedrības kapitāla daļas
Dibinātāji sedz ar mantisko ieguldījumu, tad Dibinātāju pilnvarotajam pārstāvim
jāsastāda ziņojums par mantisko ieguldījumu. Ziņojumā jādod sīks pieņemtās vai
pārņemtās mantas vai uzņēmuma vērtības un nododamo lietošanas tiesību vai
ieguldāmā intelektuālā īpašuma apraksts.
Dibinātājs
slēdz vienošanos ar pilnvaroto pārstāvi par Dibinātāja mantiskā ieguldījuma
novērtēšanu, par ko abas puses paraksta vienošanās protokolu. Vienošanās
protokolu pievieno ziņojumam.
Ziņojumi par mantisko ieguldījumu
pievieno šim līgumam, un tas kļūst par līguma neatņemamu sastāvdaļu.
Ziņojums
jāsastāda septiņas dienas pirms dibināšanas sapulces sasaukšanas un tas būs par
pamatu Dibinātāju pilnvaru atzīšanai dibināšanas sapulcē.
3.6.
Par Dibinātāja izdarīto naudas iemaksu pilnvarotais pārstāvis noformē kases
ienākuma orderi, izsniedzot Dibinātājam ordera kvīti.
3.7.
Dibinātāju pilnvarotais pārstāvis atver bankā pagaidu kontu, kurā nogulda
Dibinātāju izdarītās naudas iemaksas, un kur tās paliks, līdz Sabiedrības izpildinstitūcija tās
atprasīs un pārskaitīs pastāvīgajā norēķinu kontā.
3.8.
Sabiedrībai ne vēlāk kā 3 mēnešu
laikā pēc tās reģistrēšanas apmaiņā pret šī līguma punktā 3.6. paredzēto kvīti
jāizsniedz katram Dibinātājam daļas pagaidapliecība.
3.9.
Dibinātājam pilna daļas vērtība būs jāiemaksā Sabiedrības izpildinstitūcijas noteiktajos termiņos ar tādu
aprēķinu, lai katra daļa būtu pilnīgi nomaksāta ne vēlāk kā viena gada laikā,
skaitot no Sabiedrības reģistrēšanas
dienas.
Ja
Dibinātāji mēneša laikā pēc izpildinstitūcijas noteiktā ieguldījuma termiņa
izbeigšanās neieguldīs noteikto summu, izsniegtās daļu pagaidapliecības tiks
anulētas. Par daļas pagaidapliecību anulēšanu izpildinstitūcijai jāpaziņo
īpašniekam. Šajā gadījumā Dibinātājs zaudēs savas dalībnieka tiesības.
Ieguldījuma summu viņš saņems tikai pēc tam, kad viņa bijusī daļa tiks
realizēta citai personai.
Dibinātājam
būs jāmaksā nokavējuma nauda par izpildinstitūcijas noteiktajā termiņā
neieguldīto summu, aprēķinot 1% mēnesī un skaitot nepilnu mēnesi par pilnu.
Pagaidapliecības 6 mēnešu laikā pēc
daļu pilnīga ieguldījuma, bet ne vēlāk kā pusotra gada laikā no Sabiedrības reģistrēšanas dienas,
apmaināmas pret daļu attiecībām.
3.10.
Gadījumā, ja Dibinātājs vēlēsies savas daļas atsavināt citām personām, tad to
daļu apliecības līdz ar rakstisku paziņojumu būs jāiesniedz Sabiedrības izpildinstitūcijai. Tā
vispirms piedāvās nododamās daļas esošiem Sabiedrības
dalībniekiem. Ja uz nododamām daļām pieteiksies vairāki dalībnieki, tad daļas
pārdos proporcionāli viņiem jau piederošo daļu skaitam.
Ja
esošie dalībnieki nepieteiksies iegūt nododamās daļas, tad izpildinstitūcijai
būs tiesības tās nopirkt no dalībnieka vai pārdot citām personām. Ja viena
mēneša laikā, skaitot no daļu apliecību izsniegšanas dienas, izpildinstitūcija
šīs daļas nepārdos vai neatpirks, tad tās jāizsniedz atpakaļ to īpašniekam, kas
var tās atsavināt pēc saviem ieskatiem.
Sabiedrības dalībnieks varēs nodot visa
savas daļas vai daļu no tām citam Sabiedrības
dalībniekam, ja tam piekrīt pārējie dalībnieki. Daļa pāries citas personas
īpašumā ar attiecīgu pāradresējuma uzrakstu uz daļas apliecības.
4. Līguma noteikumu izmaiņas un laušana
4.1.
Dibinātāji ir tiesīgi izmainīt šī līguma noteikumus pēc savstarpējas
vienošanās, sastādot par to atsevišķu protokolu.
4.2.
Līgums tiek lauzts, ja kāds no Dibinātājiem rakstveidā paziņo par to pārējiem
Dibinātājiem rakstveidā paziņo par Dibinātājiem vai to pilnvarotajiem
pārstāvjiem, vai pēc Dibinātāju savstarpējas vienošanās.
5. Atbildība par Līguma noteikumu
neievērošanu
5.1.
Katrs Dibinātājs ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies Sabiedrībai, citiem Dibinātājiem un
Dalībniekiem, vai trešajām personām, ja viņš ar nolūku vai neuzmanības dēļ Sabiedrības dibināšanas dokumentos vai
citos dokumentos, kas iesniegti LR Uzņēmumu reģistrā, citās valsts institūcijās
vai Sabiedrības dalībniekiem
uzrādījis nepareizas, nepilnīgas vai neskaidras ziņas, vai kā citādi rīkojies
pretēji Likuma vai Statūtu noteikumiem.
5.2.
Dibinātājs, kurš pārkāpis šī līguma noteikumus, ir atbildīgs par zaudējumiem,
kas šādas darbības rezultātā radušies pārējiem Dibinātājiem.
5.3.
Sabiedrības pilnvarotais pārstāvis ir
atbildīgs ar visu savu īpašumu par zaudējumiem mantai, kas nodota viņa
glabāšanā līdz Sabiedrības
nodibināšanai.
5.4
Strīdi, kas radušies šī līguma izpildes gaitā starp Dibinātājiem risināmi
pārrunu kārtībā, bet ja - likumā nevar panākt vienošanos paredzētajā kārtībā to
izšķir tiesa, saimnieciskā tiesa vai šķīrējtiesa.
6. Līguma termiņš
6.1.
Līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi, un darbojas līdz Sabiedrības dibināšanas sapulces
sasaukšanai.
7. Dibinātāji,
to rekvizīti
1. Arona Tomariņa, pers.kods 150477-10515, pase Nr.0787823,Rīga,
Kantora 8
2.
Artis Leja, pers.kods 150577-10615, pase Nr. 0519912, Rīga, Elizabetes 20-5
3. Ilva Lazdiņa, pers.kods 130271 - 10355,
pase Nr. 0613447, Rīga, Brīvības 121-25
4. Edmunds Rihters, pers.kods 010199 - 21401,
pase Nr. 0173668, Rīga, Mārstaļu 10-10
5.
Mārtiņš Kārkliņš, pers.kods 050570 - 108548, pase Nr. 0476543, Rīga,
Lilijas 54-34
Dibinātāju
paraksti:
1. Arona Tomariņa ……………………….
(paraksts)
2. Artis Leja ……………………….
(paraksts)
3. Ilva Lazdiņa ……………………….
(paraksts)
4. Edmunds Rihters ……………………….
(paraksts)
5. Mārtiņš Kārkliņš ……………………….
(paraksts)
Rīgā,
1999.gada 10. decembrī
es,
Dibinātāju pilnvarotais pārstāvis
Arona
Tomariņa
apliecinu šo līgumu un
Dibinātāju
parakstus,
Puses
līgumu parakstīja manā klātbūtnē,
viņu
personības un rīcībspēja pārbaudītas.
………………………………………….
(paraksts)
SIA “ARONA
& PARNERI”
Dibināšanas
sapulces protokols Nr.1
Rīga 1999.g.
24. novembrī
Sapulces
vadītājs: Arona Tomariņa
Sekretārs:
Artis Leja
Sapulcē
piedalās Dibinātāji:
1. Arona Tomariņa
2. Artis Leja
3. Ilva Lazdiņa
4. Edmunds Rihters
5. Mārtiņš Kārkliņš
Dienas
kārtība
1) Par dibināšanas sapulces dalībnieku
pilnvaru atzīšanu un balsu skaita apstiprināšanu
Ziņo:
Dibinātāju pilnvarotais pārstāvis Arona Tomariņa
2) Par Sabiedrības pamatkapitāla apstiprināšanu.
Ziņo:
Dibinātāju pilnvarotais pārstāvis Arona Tomariņa
3) Par Sabiedrības dibināšanas izdevumu apstiprināšanu.
Ziņo:
Dibinātāju pilnvarotais pārstāvis Arona Tomariņa
4) Par Sabiedrības Statūtu apstiprināšanu.
Ziņo
Dibinātāju pilnvarotais pārstāvis Arona Tomariņa
5) Par Sabiedribas Valdes locekļu skaitu, to vēlēšanām un viņu atalgojuma
apstiprināšanu.
6) Par revidenta vēlēšanām un tā
atalgojuma apstiprināšanu.
1. Nolēma:
1.1.
Apstiprināt Dibinātāju pilnvarotā pārstāvja un atsevišķo Dibinātāju vienošanos
par to mantiskā ieguldījuma novērtējumu.
1.2.
Apstiprināt, ka ir segti 100%no Līgumā par Sabiedrības
dibināšanu paredzētā pamatkapitāla, un ka viss minētais pamatkapitāls sastāv no
dibinātāju ieguldījumiem.
1.3.
Apstiprināt, ka visas daļas ir ieguldītas saskaņā ar likuma “Par sabiedrībām ar
ierobežotu atbildību” un Līgumā par Sabiedrības
dibināšnu paredzētajā kārtībā un apmērā.
1.4. Apstiprināt sekojošu Dibinātāju
daļu un balsu skaitu sakaņā ar Dibinātāju kapitāla daļām:
1.
Arona
Tomariņa 9 daļas 9 balsis
2. Artis Leja 6 daļas 6 balsis
3. Ilva Lazdiņa 6 daļas 6 balsis
4. Edmunds Rihters 5 daļas 5 balsis
5 . Mārtiņš Kārkliņš 4 daļas 4 balsis
2. Nolēma:
2.1. Apstiprināt Sabiedrības pamatkapitālu Ls 6000,- apmērā.
3. Nolēma:
3.1.
Apstiprināt ar Sabiedrības dibināšanu
saistīto izdevumus Ls 122,95 apmērā un segt tos Līgumā par Sabiedrības dibināšanu paredzētajā kārtībā no Sabiedrības līdzekļiem.
4. Nolēma:
4.1.
Apstiprināt Sabiedrības Statūtus.
5. Nolēma:
5.1.
Ievēlēt Sabiedrības
izpildinstitūcijas - Valdi 2 cilvēku sastāvā.
5.2.
Ievēlēt par Sabiedrības Valdes
locekļiem:
1. Aronu Tomariņu;
2. Arti Leju.
6. Nolēma:
6.1.
Ievēlēt par Sabiedrības revidentu
Mārtiņu Kārkliņu.
Sapulces vadītājs: Arona Tomariņa ………………………………………
(paraksts)
Sekretārs: Artis Leja ………………………………………
(paraksts)
Dibinātāji: 1. Arona Tomariņa ………………………………………
(paraksts)
2. Artis Leja …………………………………….
(paraksts)
3. Ilva Lazdiņa ………………………………
(paraksts)
4. Edmunds Rihters …………………………………….
(paraksts)
5. Mārtiņš
Kārkliņš …………………………………….
(paraksts)
Rīgā,
1999.gada 10. decembrī
es,
Dibinātāju pilnvarotais pārstāvis
Arona
Tomariņa
apliecinu dibināšanas sapulces vadītāja,
sekretāra
un Dibinātāju parakstus, kuri
sapulces
protokolu parakstīja
manā klātbūtnē,
viņu
personības un rīcībspēja pārbaudītas.
………………………………………….
(paraksts)
Bibliogrāfiskais
saraksts
PAR UZŅEMĒJDARBĪBU.
LR 1990.g. 26. septembra likums. // LR
uzņēmējdarbību reglamentējošie likumi. Rīga,
KIF
“Biznesa komplekss”, 1995., 5 - 13 lpp.
2.
PAR
SABIEDRĪBĀM AR IEROBEŽOTU ATBILDĪBU.
LR 1991.g. 23. janvāra likums // LR
uzņēmējdarbību reglamentējošie likumi. Rīga, 1995.,
33. - 48
lpp.
3.
PAR
LATVIJAS REPUBLIKAS UZŅEMUMU REĢISTRU.
LR 1990.g. 20. novembra likums. // LR
uzņēmējdarbību reglamentējošie likumi. Rīga, 1995., 14. - 19. lpp.
4.
PAR
INDIVIDUĀLO (ĢIMENES) UZŅĒMUMU, ZEMNIEKA VAI ZVEJNIEKA SAIMNIECĪBU UN INDIVIDUĀLO DARBU.
LR 1992.g. 8. janvāra likums. // LR
uzņēmējdarbību reglamentējošie likumi. Rīga, 1995., 100. - 105. lpp.
5.
PAR
LĪGUMSABIEDRĪBĀM.
LR 1991.g. 5. februāra
likums. // LR uzņēmējdarbību reglamentējošie likumi. Rīga, 1995.,
49. - 53.
lpp.
6.
P.
Lukšēvics. Metodiskie norādījumi kursa darba izstrādāšanai.Rīga, 1996.g.
UZŅĒMUMA (UZŅĒMĒJSABIEDRĪBAS) REĢISTRĒŠANAS
PIETEIKUMS LATVIJAS REPUBLIKAS UZŅĒMUMU REĢISTRAM
1.
Uzņēmuma
nosaukums ……………….. SIA “Arona & Partneri”
2.
Uzņēmējdarbības
forma ………………… SIA
3.
Uzņēmuma
(uzņēmējsabiedrības)
3.1. pamatdarbība
3.1.1. ēku un būvju celtniecības, rekonstrukcijas
un kapitālā remonta projektu izstādāšana, interjeru un labiekārtošanas darbu
projektēšana;
3.1.2. savu projektu realizācija, veicot
celtniecības, labiekārtošanas un noformēšanas un noformēšanas darbus;
3.2.
papilddarbība
3.2.1 pakalpojumu sniegšana, piegādājot
klientiem informāciju arhitektūras, interjeru, dizaina, ainavu, kā arī reklāmas
jomā;
3.2.2. izstāžu un kultūrpasākumu
organizēšana, izdevniecības un kopēšanas darbi un pakalpojumi;
3.2.3.
cita uzņēmējdarbība, kas nav pretrunā ar spēkā esošo likumdošanu.
4.
Uzņēmējdarbības
atļaujas izsniegšanas datums ………………………
5.
Uzņēmuma
(uzņēmējsabiedrības) darbības termiņš
beztermiņa
6.
Statūtu
pieņemšanas (līguma parakstīšanas) datums
1999.g. 6. decembris
7.
Statūtu
pamatkapitāls (statūtu fonds) 6000.- Ls
8.
Akciju
(daļu) skaits
30 daļas
9.
Daļu
nominālvērtība
200.- Ls
10. Statūtsabiedrības valdes locekļu vārds,
uzvārds, pilsonība, adrese
10.1. Arona Tomariņa, LR, Rīga, Kantora 8
10.2. Edmunds Rihters, LR, Rīga,
Mārstaļu 10-10
11. Statūtsabiedrības rīkotājdirektora
(prezidenta) vārds, uzvārds, pilsonība, adrese
Arona Tomariņa, LR, Rīga, Kantora 8
12. Amatpersonu (ar paraksta tiesībām)
vārds, uzvārds, amats
Arona Tomariņa, rīkotājdirektors
(prezidents)
Pieteikuma
iesniegšanas datums 10. decembris
1999.g
Pieteikuma
iesniedzējs Arona Tomariņa, rīkotājdirektors ……………………………
(paraksts)
Pieteikums
saņemts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā
1999.gada “….” ……………
Latvijas
Republikas
Uzņēmumu
reģistra ……………………………………………………………….(raj., pils.)
valsts
notārs ……………………………………………………………………………………
Pielikumā: dokumenti, kuri paredzēti
likumdošanā par uzņemējdarbības formām un Uzņemumu reģistra noteiktie
dokumenti.
SIA “ARONA &
PARTNERI”
Dibināšanas
līguma
1. pielikums
KAPITĀLA
DAĻU SARAKSTS
1.
Sabiedrības
dibinātāji.
1.1. Fiziskas personas:
1.1.1. ARONA TOMARIŅA, pers.kods 150477-10515, pase Nr.0787823
1.1.2.
ARTIS LEJA, pers.kods 150577-10615, pase Nr. 0519912
1.1.3. ILVA LAZDIŅA, pers.kods
130271 - 10355, pase Nr. 0613447
1.1.4. EDMUNDS RIHTERS, pers.kods
010199 - 21401, pase Nr. 0173668
1.1.5. MĀRTIŅŠ KĀRKLIŅŠ, pers.kods 050570 -
108548, pase Nr. 0476543
2.
Sabiedrības
pamatkapitāls
2.1. Sabiedrības pamatkapitāls ir 6000,- Ls,
kas sadalīts 30 kapitāla daļās. Katras kapitāla daļas vērtība ir Ls 200.-
3.
Ieguldījuma
pieņemšanas laiks, vieta un kārtība
3.1. Ieguldījumus pieņem Dibinātāju
pilnvarotais pārstāvis Inga Stakione
3.2. Dibinātāju kapitāla daļas tiek segtas
atbilstoši Sabiedrības dibināšanas noteikumiem.
4.
Dibinātāju
kapitāla daļu skaits, to vērtība.
Nr.p.k.
|
Dibinātāja vārds
un uzvārds
|
Daļu
skaits kopējā
vērtība, Ls
|
Balsu skaits
|
Dibinātāja vai
tā pilnvarotās personas paraksts
|
1.
|
Arona
Tomariņa
|
9 1800,-
|
9
|
|
2.
|
Artis
Leja
|
6 1200,-
|
6
|
|
3.
|
Ilva
Lazdiņa
|
6 1200,-
|
6
|
|
4.
|
Edmunds
Rihters
|
5 1000,-
|
5
|
|
5.
|
Mārtiņš
Kārkliņš
|
4 800,-
|
4
|
|
Rīgā,
1999.gada 10. decembrī
es,
Dibinātāju pilnvarotais pārstāvis
Arona
Tomariņa
apliecinu
Dibinātāju parakstus, kuri kapitāla
daļu sarakstu parakstīja
manā
klātbūtnē,
viņu
personības un rīcībspēja pārbaudītas.
………………………………………….
(paraksts)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru