Ievads
Kopuzņēmumi
(KU) ir darbību kompleksi uzņēmumu apvienošanai un integrēšanai. Ja tie ir
starptautiski, tie veicina pasaules ekonomikas globalizēšanos. Pretēji ar līgumsaistībām noteiktiem partneruzņēmumiem,
KU raksturo jaunas korporatīvās identitātes radīšana, kura ir veidota
līdztiesīgi starp vairākiem uzņēmumiem.
KU
radīšana ir ne tikai tādēļ, ka ir jārada
jaunu kompāniju, bet arī ir nepieciešams skart pašus attīstības pamatus. Sarunu
mērķis ir radīt vienošanos starp kompānijām, kas kopīgi darboties noteiktās
jomās. KU veidošanā ir iesaistītas vismaz divas valstis, kas rada papildus
sarežģījumus, kas saistīti ar dažādu kulturu un darbības stilu apvienošanu.
Uzņēmumiem ir kopējas intereses, kas balstās uz vienādiem vai līdzīgiem
mērķiem. Šie mērķi var tikt sasniegti, ja dalībnieki darbojas ievērojot godīgas
spēles un savstarpējas uzticēšanās
principus. Jebkurš uzņēmums savā būtībā iekļauj riska faktoru, ko jāņem vērā
jau sarunu laikā.
Sākotnēji
katram KU partnerim ir savas intereses. Vai šīs intereses ir atklātas vai
slēptas? Kādas tās ir? Vai tās iespējams apvienot ar citu partneru interesēm?
Dalībnieki
Sarunu
dalībnieku intereses ir tas, kas veido sarunu apstākļus. Tiklīdz individuālās intereses
ir noskaidrotas un nonākušas līdz sarunu partneru apziņai, tās var tikt
apspriestas, lai nonāktu pie kopējas organizācijas.
Individuālās vēlmes - sarunu pamats
Sarunas
sākas tiklīdz visi iesaistītie uzņēmumi
ir izanalizējuši savu reālo situāciju
resursu un vājo un stipro punktu ziņā, salīdzinājuši tos ar vajadzībām attīstībai un nonākuši pie
secinājuma, ka kopēja darbība var dot lielāku labumu nekā neatkarīgi projekti.
A. Dalības uzņēmumu sākotnējā
motivācija
ar
pieejamību saistītās vēlmes
·
tehnoloģija, ko jau ir apguvis partneris, vai kas var tikt
kopīgi radīta
·
izejmateriāli, kas ir
stratēģiski vai reti
·
pieeja produktiem, ko kontrolē
oligopoli
·
sarežģītas darbības nozares
·
kontrolēti vai aizsargāti tirgi
·
kompetence kultūras jautājumos
Šīs
vēlmes ir relatīvi būtiskas, jo bez KU veidošanas to realizācija ir ļoti
sarežģīta vai neiespējama
ar
konkurētspēju saistītās vēlmes
·
funkcionālā efektivitāte
·
konkurētspējīga darbības
dinamika
·
korporatīvās attīstības
potenciāls
Katrā
atbildības līmenī KU var būt īpaši
noderīgs risinājums noteiktos apstākļos. Krustojoties konkurētspējas faktoriem
un KU dibināšanas motīviem veidojas sekojošs saraksts:
|
Konkurētspējas
faktori:
|
KU
partneru motīvi
|
|
1.
Izmaksas, cena
|
· ietaupījumi izmantojot kopējus resursus
· vieglāk sasniegt kritisko izmēru
gadījumos, kad jāpārvar starta kapitāla limiti
· riska dalīšana
· nodokļu un vides resursu izmaksu
samazinājums
· produkta dzīves cikla pagarinājums
|
|
2.
Kvalitāte
|
· ierobe˛otu resursu apvienošana
· prasmes un tehnoloģiju apmaiņa
· spēja pielāgoties vietējām prasībām un
normām
· sortimenta paplašināšanās
· jaunu iespēju veidošana
· labāka vertikālā integrācija ražošanas un
izplatīšanas ķēdē
· izkļūšana no tradicionālā partneru
biznesa ierobežojumiem
· partneru stratēģiskā stāvokļa uzlabošanās
tirgu
· ekonomisko svārstību radīšana un izmantošana
|
|
3.
Organizācija
|
· uzlabota vienošanās iespēja
· organizācijas pieredzes apmaiņa
· konkurentu pārvēršana sabiedrotajos
· labāka pasaules tirgus aptveršana
· vieglāka iekļaušanās vietējos tirgos
|
B. KU partneru motīvi ir atkarīgi
no vides kurā tie attīstās
Ir
pieci galvenie virzošie spēki konkurences struktūrā
·
konkurence starp vienas nozares
firmām
·
spējas vienoties ar klientiem
·
spējas vienoties ar
piegādātājiem
·
draudi, ko rada nozares
jaunpienācēji
·
draudi, ko rada alternatīvi
produkti
Saistībā
ar šiem faktoriem katrs KU partneris radīs savu stratēģiju sarunām, balstoties
uz savām zināšanām par partnera situāciju.
C. Kompāniju sarunu un stratēģijas
priekšstats
Katras
kompānijas mērķis sarunu procesā būs
atkarīgs no konkurences pozīcijas.
Katrai
biznesa nozarei ir sava noteikta vides
ietekme, kas palielina vai samazina komfortu pie sarunu galda. Biznesa
globalizācijā arvien lielāka loma ir KU. Tam tiek minēti vairāki iemesli:
·
Starpnacionālie uzņēmumi vēlas
nodrošināt savu kontroli mazāk attīstītās zonās
·
Starpnacionālie uzņēmumi atklāj
vietējo partneru ieguldījuma iespējas
·
Uzņēmējdarbības un nacionālā
politika arvien vairāk kļūst savstarpēji saistītas
No
teorētiskā viedokļa
internacionalizācijas process ir saistīts ar arvien pieaugošu
starptautiskās tirdzniecības un ražošanas nozīmi attīstībā.
Sarunu process
Normāli
sarunu process noved pie jauna KU rašanās, ja vien nerodas nesaprašanās, ko nav
iespējams atrisināt. KU veidošanas process ir riskants un bieži gadās neveiksmes. Galvenā problēma ir
partneru izvēle, vienošanās par sarunu gaitu un metodisko organizāciju.
Pareiza partnera atrašana
Bieži
topošie partneri ir labi informēti pirms sarunu uzsākšanas. Parasti pietiek ar
profesionāla līmeņa tikšanos, bet atsevišķos gadījumos par sapratni var
rūpēties neatkarīga trešā persona. Parasti kopuzņēmumus veido divi aktīvi
partneri, vairāk partneru vienošanās ir
būtiski sarežģītāka.
Laba
partnera izvēle ir komplicēta, kā galvenos punktus veiksmīgai KU veidošanai var
minēt:
·
Partneriem piemīt papildinošas
prasmes
·
Starp firmām eksistē sadarbības
kultūra
·
Firmām ir apvienojami mērķi
·
Ir noteikti atbilstoši riska
līmeņi
Papildus
šiem punktiem var minēt potenciālā
partnera reputāciju, drošību iepriekšējo pieredzi.
Sarunu vadība
Sākotnējais
kontakts starp partneriem var būt neformāls, var notikt atsevišķu
amatpersonu starpā. Sarunas sākas ar
informācijas apmaiņu, parasti sākumā ne konfidenciālas. Noteikti tiek aptverti paredzamo aktivitāšu, atbildības un resursu
raksturojumi. Sarunu komanda būs tā, kas noteiks turpmāko sarunu norisi.
Stiprākais sarunu partneris mēģinās vairāk uzspiest savu viedokli. Sarunu gaita
vienmēr būs atkarīga no nacionālajām biznesa īpatnībām.
Sarunas
konceptuāli notiek trīs līmeņos:
1)
saruna notiek noteiktos
apstākļos, tādēļ tai vismaz sākumā ir noteikta struktūra
2)
turpmākajā procesā tiek
pretstatītas interešu atšķirības un partneru aktivitāte
3)
sarunu dalībnieki nonāk līdz
individuālām diskusijām
Attīstoties
uzmanības lokam, tiek veikta pāreja no vispārējas informācijas apmaiņas uz
zināšanu, tradīciju un intuitīvas informācijas apmaiņu.
Sarunu procesa soļi
Sarunas
nevar notikt pēc noteiktiem likumiem, tomēr ir pamata fāzes, kas tiek izietas
sarunu gaitā:
1)
Atbilstošu kvalitatīvo un kvantitatīvo rādītāju analīze
2)
Konstruktīvisma, savstarpējās
cieņas un uzticības panākšana. Dalībnieku hierarhiskā statusa nodibināšana
3)
Komunikācija - sapratnes un
konfliktu identificēšana, tālākās rīcības noteikšana
4)
Iespējamo alternatīvu un
risinājumu noteikšana. Iespējamo KU vadības metožu definēšana. Kultūras
prasību integrēšana. Vadības un
informācijas sistēmu izvēle.
5)
Noslēgums. Precīza KU
organizācijas metožu noteikšana, realizācijas vieta, darbības vērtējuma
kritēriji, vadlīnijas darba atskaitēm radītājkompānijām, termiņu noteikšana,
izveidei un investīciju atmaksai
Juridiskais statuss
Vajadzības,
kuras ir jāapmierina starptautiska kopuzņēmuma struktūrai, var atšķirties
atkarībā no kopuzņēmuma mērķa un veida. Viesiem kopuzņēmumiem ir noteiktas
kopējas īpašības, piemēram, diskusiju forums. Var izdalīt sekojošus korporāciju
tipus:
Kompānijas ar neierobežotu atbildību (unlimited
partnership).
Šādu
sadarbības veidu ir praktiski neiespējami izmantot joint venture dibināšanai,
jo šādām kompānijām parasti nav diskusiju struktūras, kā arī nav definēts
atbildības sadalījums starp partneriem.
Tomēr
šadas kompānijas reizēm tiek veidotas, ja partneri paredz zaudējumus
kopuzņēmuma darbībā. Tādā gadījumā zaudējumi tiek segti no partneru peļņas, kas
ļauj samazināt to nodokļus.
Ierobe˛otas līdzdalības sabiedrības (limited
partnership).
Šādas
sabiedrības ir veiksmīgs ierocis cīņai pret pārņemšanas mēģinājumiem, jo te ir
stingri nodalīta lēmumu pieņemšana un kapitāls. Tomēr partneru neiejaukšanās
kompānijas vadīšanā neļauj modeli pielāgot kopuzņēmumiem, kur finansu vadība un
ražošanas politika ir cieši saistītas.
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (private limited
liability companies)
Šādas
sabiedrības balstās uz vadības dominējošo lomu un nepiedāvā struktūru partneru
diskusijām. Tā kā ieguldītās daļas nav brīvi pārdodamas, tiek aizsargātas
kopuzņēmuma dibinātāju intereses un viņiem nav jābaidās no citām organizācijām,
kas varētu viegli iegūt ietekmi uzņēmumā. Šāds sadarbības modelis piedāvā
ievērojamu brīvību organizācijas vadīšanas noteikumu izveidošanā, kas ir
sevišķi vērtīgi starptautiskā, nevienmērīgā vidē.
Akciju sabiedrības (limited liability companies)
Lielākajā
daļā gadījumu tiek izvēlēts tieši šis sadarbības modelis. Akciju sabiedrības
valde dod iespēju kopēji noteikt sadarbības stratēģiju, tās pat dod iespēju
statūtu autoriem noteikt nepieciešamo balsu skaitu svarīgu lēmumu pieņemšanai
direktoru padomē, kā arī ierobežot vadītāju tiesības pieņemt stratēģiskus
lēmumus.
Starptautisko kopuzņēmumu līgumi un statūti
Tā kā
bieži tiek izmantota vienādu kapitāla daļu ieguldīšana, ir nepieciešams noslēgt
savstarpēju līgumu. Jau kopš paša statūtu apspriešanas sākuma ir jāvienojās par
konfliktu risināšanas kārtību, transformēšanas veidiem, kā arī izstāšanās
iespējām. Pamatā tiek izmantoti divu veidu līgumi: “akcionāru līgums” un
“satelītlīgums”.
“Akcionāru līgums”
Tas
rada priekšnoteikumus dibināmā kopuzņēmuma statūtiem un ietver sekojošus
punktus:
Ø
Kapitāla struktūra: līgumā
jānosaka, kā sadalīsies kapitāls uzņēmumā. Visbiežāk kapitālu veido akcijas,
bet bieži rodās situācijas, kad jāizmanto sarežģītāki kapitāla veidošanas
paņēmieni. Piemēram, var tikt izveidotas vairākas akciju kategorijas ar
specifiskām tiesībām - vairāk balsu akcijas, bezbalss priviliģētās akcijas,
bezbalss akcijas. Līgumā jānosaka, vai iespējams izlaist akcijas uzņēmuma
dibināšanas brīdī, cik liels būs kopējais akciju kapitāls, pilna kapitāla
apmaksas termiņš, kapitāla palielināšanas noteikumi.
Ø
Vadošo amatu sadalījums
kopuzņēmumā: te ir iespējamas dažādas vienošanās, piemēram, vadības rotācija,
lai nodrošinātu savstarpēju partneru uzticību. Nepieciešams noteikt direktora
autonomiju.
Ø
Lēmumu saraksts, kurus
nepieciešams apstiprināt direktoru padomē
Ø
Izstāšnās noteikumi
Ø
Mazākuma akciju īpašnieku
interešu aizstāvēšanas pasākumi.
“Satelītlīgumi”
Šie specifiskie līgumi ir saistīti līguma izpildes
metodēm:
Ø Preču zīmes un patenti: šie līgumi nosaka
tiesiskos, tehniskos un finansu noteikumus ieguldot kopuzņēmumā patentus vai
licenzes
Ø Tehniskās palīdzības līgumi
Ø Piegādes līgumi ar dibinātājorganizācijām
Ø Līgumi starp kopuzņēmumu un
dibinātājorganizācijām par preču reklāmu un izplatīšanu
Konfliktu risināšana
Var izdalīt divas konfliktu kategorijas starp
partneriem kopuzņēmumā: ar vadības lēmumiem saistīti un par pienākumu un
tiesību sadalījumu. Lai sekmīgi risinātu konfliktus, ir jābūt definētām
metodēm.
Rīcības komitejas izveide
Šīs komitejas, kurā ietilpst ierobežots partneru
pārstāvju skaits, atbildība ir pieņemt lēmumus, kurus nav atļauts pieņemt uzņēmuma
vadībai. Ir iespējamas vairākas situācijas, ar kurām strādā komiteja:
Ø Lēmumi, kuru pieņemšanai ir nepieciešama
vienbalsība (jaunu partneru pieņemšana, kapitāla palielināšana, darbības
izbeigšana)
Ø Ar vairākumu balsu pieņemami lēmumi (preču
cenu politikas noteikšana)
Ø Ikdienas vadības lēmumi
Neraugoties uz piesardzību, tomēr ir iespējamas
nesaskaņas starp partneriem. Šajā gadījumā var palīdzēt konfliktu risināšanas
noteikumi, kas iestrādāti dibināšanas līgumā.
Strupceļa gadījumi: konfliktu risināšanas metodes
Klasiskā metode ir nodot lietas izskatīšanu tiesā,
tomēr eksistē alternatīvas metodes, kuras ļauj ātrāk un lētāk atrisināt
konfliktsituācijas. Ir vairākas alternatīvās metodes:
Ø Samierināšana: nepieciešama neatkarīgas
personas iesaistīšanās partneru dialoga uzlabošanai. Samierinātājam nav
pilnvaru pieņemt lēmumu
Ø Starpniecība: starpniekam, papildus
samierinātāja lomai, ir jāiesniedz savi secinājumi iesaistītajām pusēm
rakstiskā formā
Ø Miniprocess: katra no pusēm aizstāv savu
viedokli sarunās, kuras vada neatkarīga persona. Sarunu mērķis ir nonākt pie
biznesa vienošanās, t.i. ekonomiski apmirinoša risinājuma
Ø Strīdu izskatīšanas padome: bieži lieto
ASV. Tā tiek izveidota dibinot kopuzņēmumu un tajā iekļauj tehniski kompetentus
cilvēkus. Padomes funkcijās ietilpst regulāras apspriedes, pec kurām partneriem
tiek iesniegti ieteikumi. Tā kā padomes locekļi ir autoritātes visiem
partneriem, tās ieteikumi parasti tiek izpildīti.
Pārrunas par kopuzņēmuma attīstību un izstāšanos no tā
Uzņēmums navar palikt nemainīgs ilgu laiku, un it
sevišķi tas attiecās uz starptautiskiem kopuzņēmumiem, kurus ietekmē dažādas
vides, politiskās, ekonomiskās,
likumdošanas atšķirības starp valstīm.
Pielāgošanās izmaiņām
Strauji mainīgā vidē efektīvā kopuzņēmuma
struktūrai ir jābūt spējīgai pielāgoties izmaiņām. Tam ir vairāki iemesli:
1. Katram produktam ir noteikts dzīves cikls
2. Arī kopuzņēmumam ir savs dzīves cikls
3. Katra organizācija attīstās: no aliansēm
uz starptautiskiem kopuzņēmumiem, tālāk uz uzņēmumu tīkliem, kas paver iespējas
jauniem tirgiem, kas paši attīstās
4. Partneri var izmantot kopuzņēmumu mērķiem,
ks atšķirās no sākotnējiem: kopuzņēmums ir lielisks līdzeklis
restrukturizācijai.
Starptautisko kopuzņēmumu un produktu dzīves cikls
Sākotnējās uzņēmuma dibināšanas sarunās ir ļoti
svarīgi precīzi noteikt projekta mērķus un tā vietu katra partnera stratēģijā.
Skat. Attēlu!!!
Produkta izaugsmes un stabilizācijas fāzēs
starptautisks kopuzņēmums ir labi piemērota struktūra jaunu ģeogrāfisko tirgu
apgūšanai un klientu loka paplašināšanai. Tādā veidā kompānijas var iegūt tādus
resursus, kā vietējo vadītāju pieredze un pieju izplatīšanas tīklam.
Vēlāk labākais risinājums produkta brieduma un
norieta fāzēs var būt apvienošanās. Tas var palīdzēt arī gadījumos, kad kāds no
partneriem pamet uzņēmumu.
Kopuzņēmumu dzīves cikls
Kopuzņēmums izdzīvo izveides, darbības un, ar
augstu varbūtību, arī likvidēšanas fāzes. Vides un stratēģijas izmaiņas var
izmainīt partneru spēku samēru kopuzņēmumā, kas var novest pie nestabilitātes.
Faktiski šo nestabilitāti ietekmē partneru savstarpējā konkurence un konkurence
tirgū. Augošā nozarē kopuzņēmumi parasti izdzīvo, bet koncentrācijas fāzē
atrodošās nozarēs kompānijas bieži likvidējas. Paralēli tam kopuzņēmums spēlē
arī citu lomu, t.i. kopuzņēmums ir līdzeklis ar kura palīdzību partneri mācās
viens no otra un pārņem zināšanas.
No kopuzņēmuma uz tīklu
Ekonomikas globalizācija sekmē stratēģisku alianšu
veidošanu un intensīvu starptautisku kopuzņēmumu radīšanu. Šis pats iemesls ir
priekšnoteikums globālu tīkla korporāciju izveidei. Šīs virzības rezultātā
daudz starptautiski kopuzņēmumi pārveidosies par elastīgākām struktūrām, kas
apvienos dažādas tehnoloģijas, vadības sistēmas, tirgus un uzņēmējdarbības
kultūras.
Izstāšanās no starptautiska kopuzņēmuma
Šajā procesā bieži tiek sastaptas grūtības.
Parasti parādās sekojošas izstāšanās problēmas (dilstošā nozīmīguma secībā):
Ø Pielāgošanās vietējai kultūrai
Ø Integrācijas nepietiekamība
Ø Novirzīšanās no stratēģiskajiem mērķiem
Ø Nesaderīga uzņēmumu kultūra
Ø Pārāk liels kāda partnera pārspēks
Ø Nepiemēots un sarežģīts lēmumu pieņemšanas
process
Ø Nesaskaņas finansu mērķos
Ø Tirgus nepilnīgs novērtējums vai tā
izmaiņas
Ø Neuzticība partneru starpā
Zinot potenciālās grūtības, sarunu laikā ir
jānoskaidro, kādi apstākļi var izraisīt izstāšanos.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru