Reģistrēti
Latvijas republikas
Uzņēmumu reģistrā
1999.gada___._____
Nr. _____________
valsts
notārs
SABIEDRĪBA AR IEROBEŢOTU ATBILDĪBU
“DZENĪTIS”
STATŪTI
Apstiprināti kopsapulcē
1999.gada 26.aprilī
protokols
Nr. 111
Jelgavā, 1999
1.VISPĀRĪGIE
NOTEIKUMI
1.1
“DZENĪTIS” ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk Sabiedrība).
Uzņēmuma nosaukums: “DZENĪTIS” SIA.
1.2. Sabiedrības dibinātāji ir:
Zigmārs Dzenis (Latvijas
Republika)
Ivars Dzenis (LR)
Linda Ðulca (LR)
1.3. Sabiedrība tiek veidota, lai
sekmētu Latvijas Republikas tautsaimniecības attīstību, veicinātu Latvijas
ražojumu pārdošanu pasaules tirgū, kā arī, lai gūtu peļņu dalībnieku interesēs.
1.4. Sabiedrības galvenie darbības
virzieni ir :
Þ Biškopība (6123)
Þ
Þ
1.5.
Savā darbībā Sabiedrība ievēro Latvijas
Republikas teritorijā spēkā esošo likumdošanu, dibināšanas līgumu un šos
Statūtus.
1.6.
Sabiedrība ir juridiska persona, tai ir patstāvīga bilance un zīmogs ar savu
nosaukumu. Sabiedrība iegūst juridiskās personas tiesības ar tās reģistrācijas
brīdi Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.
Sabiedrībai
ir atsevišķa manta, tā var savā vārdā iegūt mantiskas un personiskas
nemantiskas tiesības un uzņemties pienākumus, tā var būt prasītājs un
atbildētājs tiesā, arbitrāžā un šķīrējtiesā, veikt darījumus Latvijas
Republikas teritorijā un ārzemēs saskaņā ar saviem darbības mērķiem, veikt
ārējos ekonomiskos sakarus likumdošanā noteiktajā kārtībā.
1.7.
Sabiedrība atbild par savām saistībām ar visu tai piederošo mantu. Valsts
neatbild par Sabiedrības saistībām, bet Sabiedrība savukārt neatbild par valsts
saistībām. Sabiedrības Dalībnieki atbild par Sabiedrības saistībām tikai ar
savu iemaksāto daļu tās pamatkapitālā, bet neatbild ar savu personīgo mantu. Sabiedrība
neatbild par savu dalībnieku saistībām.
1.8.
Sabiedrība var veidot savas struktūrvienības un filiāles, atvērt savas
pārstāvniecības. Filiāles un pārstāvniecības darbojas Sabiedrības vārdā uz
nolikuma pamata. Filiāles un pārstāvniecību
nolikumus apstiprina un tie
jāreģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.
Filiālēm
un pārstāvniecībām Latvijas teritorijā nav juridiskas personas statusa.
Filiāles un pārstāvniecības vadītājs rīkojas uz Sabiedrības pilnvaras pamata.
1.9. Sabiedrības darbības laiks ir
neierobežots.
1.10.
Sabiedrības atrašanās vieta ir Graudu ielā 68 - A 316.
2. SABIEDRĪBAS KAPITĀLI
2.1.
Sabiedrības pamatkapitāls ir 2100 (divi tūkstoši viens simts) Ls, kas sadalās 3
(trijās) daļās.
2.2.
Sabiedrības pamatkapitālu veido Dalībnieku daļu vērtības kopums.
2.3.Visam Sabiedrības pamatkapitālam
jābūt ieguldītam gada laikā pēc reģistrācijas Latvijas Republikas Uzņēmumu
reģistrā. Par visu Sabiedrības daļu pilnīgu ieguldījumu Direkcijai jāziņo
Uzņēmumu reģistram.
2.4. Sabiedrība var palielināt un
samazināt savu pamatkapitālu. Palielinot vai samazinot pamatkapitālu ir
jāizdara attiecīgas izmaiņas Statūtos. Šīs izmaiņas jāpiesaka Latvijas
Republikas Uzņēmumu reģistram.
2.5. Sabiedrība var palielināt savu
pamatkapitālu:
1) Pieaicinot jaunus dalībniekus, kas iegulda savas daļas;
2) Paaugstinot ieguldīto daļu vērtību;
3) esošiem Dalībniekiem izdarot
papildus daļu ieguldījumus.
2.6. Jaunus dalībniekus Sabiedrība var
iesaistīt tikai pēc tam, kad pilnā apjomā ieguldītas visas iepriekšējās daļas.
2.7. Ja Sabiedrība pamatkapitālu
palielina, paaugstinot agrāk ieguldīto daļu vērtību, pamatkapitālā jāieskaita
tā Sabiedrības īpašuma daļa, kura pēc gada bilances vai ārkārtas bilances
apstiprināšanas pārsniedz pamatkapitāla apjomu.
2.8. Ja pamatkapitālu palielina, esošajiem
Dalībniekiem izdarot papildus ieguldījumus, tādejādi palielinot katras
kapitāldaļas vērtību, Sabiedrības Dalībnieku sapulcei jāapstiprina daļu
vērtības palielināšanas noteikumi.
2.9. Ja Dalībnieku sapulces noteiktajos
termiņos visi paredzētie daļu ieguldījumi vai papildus ieguldījumi nav
izdarīti, tad Dalībnieku sapulce var nolemt, ka pamatkapitāls palielināts tikai
par faktiski ieguldīto vērtību vai arī uzskatīt palielinājumu par nenotikušu.
Šajā gadījumā
ieguldītā nauda vai manta jāatdod atpakaļ ieguldītājiem, jāizdara attiecīgie
grozījumi Sabiedrības Statūtos, kas jāpaziņo Uzņēmumu reģistram.
2.10. Sabiedrība var samazināt savu
pamatkapitālu:
1) samazinot katras daļas vērtību;
2) Paðai
Sabiedrībai iegūstot savas daļas zem to
vērtības un par šo daļu vērtību samazot pamatkapitālu;
3)
dzēšot pamatkapitāla samazināšanai iesniegtās daļas.
2.11.
Lēmumu par Sabiedrības pamatkapitāla samazināšanu pieņem Dalībnieku sapulce
vienbalsīgi, kura apstiprina pamatkapitāla samazināšanas noteikumus.
2.12.
Pamatkapitāla samazināšanas gadījumā Direkcija nosaka termiņu, līdz kuram
iesniedzamas daļu apliecības to apzīmogošanai vai apmaiņai pret jaunām daļu
apliecībām. Šis termiņš jādara zināms Sabiedrības Dalībniekiem un tas nedrīkst
būt mazāks par trim mēnešiem.
Anulēto
daļu apliecību vietā Direkcija izgatavo attiecīgajā skaitā jaunas daļu
apliecības, kuras realizē šajos Statūtos noteiktajā kārtībā. No summas, kas
ienākusi, realizējot daļas, atvelk realizācijas izdevumus, bet pārējā summa
Direkcijai jāizsniedz anulēto daļu bijušajiem īpašniekiem proporcionāli, viņiem
agrāk piederējušo (anulēto), daļu skaitam.
2.13.
Daļu vērtības izmaiņas gadījumā, daļu apliecībās jāatzīmē to jaunā vērtība,
likumā noteiktā kārtībā.
2.14.
Ja Sabiedrība iegūst īpašumā pati savas daļas, tad tās realizējamas gada laikā
no daļu iegūšanas dienas. Šis noteikums neattiecas uz gadījumu, ja Sabiedrība
iegūst savas daļas, lai samazinātu pamatkapitālu. Laikā, kad daļas atrodas
Sabiedrības īpašumā, tām nav balstiesību.
2.15.
Sabiedrība veido rezerves fondu, kas izmantojams vienīgi neparedzētu izdevumu
segšanai. Rezerves fonds ir desmitā daļa no Sabiedrības bruto peļņas gada
laikā.
2.16.
Rezerves fonds veidojas kā obligāti atskaitījumi no peļņas. Obligātie
atskaitījumi veicami no katra gada peļņas neatkarīgi no rezerves fondā esošās
naudas summas procentuālās attiecības pret attiecīgā gada peļņu.
2.17.
Rezerves fondā naudas daudzums ir atjaunojams, līdz ko tas neveido piekto daļu
no iepriekšējā gada peļņas.
2.18.
Rezerves fonds jānogulda tādā veidā, lai to katrā laikā var bez kavēkļiem
izmantot. Rezerves fondu var izmantot tikai uz Direkcijas lēmumu pamata.
2.19.
Sabiedrībā var būt arī citi fondi. Lēmumu par citu fondu izveidošanu pieņem
Direkcija, kura apstiprina šo kapitālu izveidošanas un izlietošanas noteikumus.
3. SABIEDRĪBAS DALĪBNIEKI UN TO
KAPITĀLA DAĻAS
3.1.
Sabiedrības Dalībnieki ir fiziskās personas, kuras ir ieguldījušas savu īpašumu
pamatkapitālā.
Dalībnieki,
kuri ir parakstījuši Dibināšanas līgumu, ir uzskatāmas par Sabiedrības
dibinātājiem.
3.2.
Katra Dalībnieka kapitāla daļu skaits tiek fiksēts Sabiedrības dalībnieku
grāmatā.
3.3.
Dalībniekam pilna savu daļu vērtība jāiegulda Direkcijas noteiktajos termiņos
ar tādu aprēķinu, lai katra daļa būtu pilnīgi ieguldīta ne vēlāk kā gada laikā
no Sabiedrības reģistrēšanas dienas.
Ja
Dalībnieks mēneša laikā pēc Direkcijas noteiktā pilnīga ieguldījuma
termiņa izbeigšanās neiegulda noteiktu
summu, izsniegtās daļu pagaidapliecības tiek anulētas. Par daļas
pagaidapliecību anulēšanu Direkcijai jāpaziņo daļas īpašniekam. Šajā gadījumā
Dalībnieks zudē savas Dalībnieka tiesības.
Bijušais
daļas īpašnieks saņems jau iemaksāto daļas vērtību tikai pēc tam, kad šī daļa
tiks realizēta Statūtos paredzētajā kārtībā vai samazinās savu pamatkapitālu
par šīs daļas vērtību.
Dalībniekam
jāmaksā nokavējuma nauda par termiņā neiemaksāto summu, aprēķinot piecus
procentus mēnesī un skaitot nepilnu mēnesi par pilnu.
3.4.
Par pilnībā ieguldītajām daļām Dalībnieks saņem daļu apliecības. Daļu
apliecības līdz ar ziņām par to īpašnieku, ierakstāmas Sabiedrības dalībnieku
grāmatā.
3.5.
Par pilnībā neieguldītām daļām Sabiedrība izdod daļu pagaidapliecības.
Pagaidapliecības sešu mēnešu laikā pēc daļu pilnīga ieguldījuma, bet ne vēlāk
kā pusotra gada laikā no reģistrēšanas dienas, apmaināmas pret daļu apliecībām.
Daļu
pagaidapliecības Sabiedrības Direkcijai jāizsniedz Dalībniekam ne vēlāk kā trīs
mēnešu laikā pēc Sabiedrības reģistrēšanas dienas apmaiņā pret kvītīm par
Dalībnieka izdarītajiem ieguldījumiem.
3.6.
Daļu apliecības un daļu pagaidapliecības jāizgatavo pēc Latvijas Republikas
Tieslietu ministrijas noteiktas formas un jāaizpilda likumā paredzētajā
kārtībā.
3.7.
Gadījumā, ja Dalībnieks vēlas visas savas daļas vai daļu no tām realizēt, tad
šo daļu apliecības līdz ar rakstisku paziņojumu iesniedzamas Direkcijai.
Direkcija vispirms piedāvā nododamās daļas esošajiem Sabiedrības Dalībniekiem.
Ja uz nododamajām daļām piesakās vairāki Dalībnieki, tad daļas pārdod
proporcionāli
viņiem jau piederošo daļu skaitam. Ja esošie Dalībnieki nepiesakās iegūt
nododamās daļas, tad Direkcijai ir tiesības tās atpirkt vai pārdot citām
personām pēc visu Dalībnieku daļu vienbalsīga ieskata. Ja mēneša laikā no daļu apliecību saņemšanas dienas Direkcija daļas nav pārdevusi, tās
jāizsniedz atpakaļ to īpašniekam, kas var tās atsavināt tikai pēc vairākuma
Dalībnieku daļu ieskatiem.
3.8.
Sabiedrības Dalībnieks var nodot visas savas daļas vai daļu no tām citam šīs
Sabiedrības dalībniekiem, ja tam piekrīt pārējie Dalībnieki.
3.9.
Atsavināt var tikai pilnībā ieguldītas daļas. Kamēr Sabiedrība nav reģistrēta
Uzņēmumu reģistrā, Dalībnieki savas daļas nevar realizēt citām personām.
Izņēmums ir to mantošana daļas īpašnieka nāves gadījumā.
3.10.
Daļu īpašnieka nāves gadījumā tās pāriet mantiniekiem.
Ja
mantinieki nevēlas kļūt par Sabiedrības dalībniekiem, Sabiedrībai šīs daļas no
viņiem jāatpērk gada laikā, maksājot 10 mēnešus pa 10 procentiem no atpērkamo
daļu kopējās vērtības.
Ja
bijušajam Dalībniekam nav mantinieku vai, ja mantinieki atsakās pieņemt šo daļu
vērtību, tad tās pāriet Sabiedrības īpašumā.
Direkcijai
daļu īpašnieku maiņa jāatzīmē Sabiedrības dalībnieku grāmatā. Atzīme dalībnieku
grāmatā jāizdara trīs dienu laikā no dienas, kad saņemti dokumenti, kas
pierāda, ka daļas likumīgi pārgājušas citas personas īpašumā.
Daļa
pāriet citas personas īpašumā ar pāradresējuma uzrakstu uz daļas apliecības vai
daļas pagaidapliecības.
3.11.
Dalībniekiem ir tiesības pieprasīt no Sabiedrības Direkcijas, informāciju par
ierakstiem Kopīgā uzņēmuma dalībnieku grāmatā.
3.12.
Katrs Sabiedrības Dalībnieks ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies
Sabiedrībai, citiem Dalībniekiem vai trešajām personām, ja viņš ar nolūku vai
neuzmanības dēļ Sabiedrības dibināšanas dokumentos, kas iesniegti Uzņēmumu
reģistram, citām valsts institūcijām vai Sabiedrības Dalībniekiem, uzrādijis
nepareizas, nepilnīgas vai neskaidras ziņas vai citādā veidā rīkojies pretēji
likumu vai Statūtu noteikumiem.
Sabiedrības
Dalībnieki ir solidāri atbildīgi ar visu savu īpašumu par zaudējumiem mantai,
kas nodota viņu glabāšanā līdz Sabiedrības nodibināšanai.
4.SABIEDRĪBAS PĀRVALDE
4.1.
Sabiedrības pārvaldes institūcijas ir Dalībnieku sapulce un Direkcija.
4.2.
Dalībnieku sapulce ir augstākā Sabiedrības pārvaldes institūcija. To veido
Sabiedrības Dalībnieki vai to pārstāvji.
Tiek
sasauktas kārtējās un ārkārtas Dalībnieku sapulces.
4.3.
Dalībnieku kārtējās sapulces sasauc Direkcija ik gadu ne vēlāk līdz 26.martam
pēc pārskata gada beigām.
Sabiedrības
saimnieciskās darbības gads ir no 1.janvāra līdz 31.decembrim. Ja Sabiedrības
Direkcija nav sasaukusi Dalībnieku kārtējo sapulci, tad Direkcijai tiek
anulētas pilnvaras un nekavējoties tiek iecelta jauna Direkcija.
4.4.
Ārkārtas sapulces sasauc Direkcija vai nu pēc savas iniciatīvas, vai tad, ja to
rakstiski pieprasa revidents vai Dalībnieki, kas kopā pārstāv ne mazāk kā
piekto daļu no Sabiedrības pamatkapitāla. Pieprasījumā jāuzrāda sapulces
sasaukšanas iemesli un vēlamā darba kārtība. Direkcijai sapulce jāsasauc 10 dienu laikā no pieprasījuma
iesniegšanas dienas.
Ja
Sabiedrības Direkcijas minētajā laikā nesasauc Dalībnieku ārkārtas sapulci, tad
Direkcijai tiek anulētas pilnvaras un nekavējoties tiek iecelta jauna Direkcija.
4.5.
Dalībnieku sapulce ir tiesīga izskatīt jebkuru jautājumu, kas attiecas uz
Sabiedrības darbību. Vienīgi Dalībnieku sapulce ir tiesīga:
Þ lemt jautājumus par Sabiedrības Statūtu
grozīšanu;
Þ izskatīt Direkcijas ziņojumus,
apstiprināt Sabiedrības darbības gada pārskatu, sadalīt pagājušā gada tīro peļņu,
apstiprināt revidenta pārskatus un slēdzienus;
Þ palielināt vai samazināt Sabiedrības
pamatkapitālu, apstiprināt palielināšanas vai samazināšanas noteikumus;
Þ lemt jautājumus par Sabiedrības
lividācijas uzsākšanu, darbības izbeigšanu, tās turpināšanu un apvienošanu ar
citām sabiedrībām, par Sabiedrības pārveidošanu citās uzņēmējdarbības formās,
likvidācijas komisijas vai likvidatoru nozīmēšanu, likvidācijas bilances
apstiprināšanu;
Þ atcelt vai atsaukt no amata un iecelt
vai ievēlēt amatā Direkciju un revidentu, lemt par prasību celšanu pret viņiem,
vai par atteikšanos no prasības, lemt jautājumu par Direkcijas darbinieku
atalgojumu;
Þ apstiprināt un grozīt Direkcijai un
revidentam domātas instrukcijas;
Þ lemt par Sabiedrības struktūrvienību,
pārstāvniecību un filiāļu izveidošanu vai likvidēšanu.
Dalībnieku sapulce var izlemt jebkuru
citu saimnieciskās darbības un
pārvaldes jautājumu, ja to pieprasa Direkcija, kā arī izlemt visus citus
jautājumus, kuru izskatīšanu Dalībnieku sapulcē spēkā esošā likumdošana vai
kuru izskatīšana pārsniedz citu Sabiedrības institūciju kompitenci.
4.6. Dalībniekiem ir balstiesības
Dalībnieku sapulcē tikai tad, ja viņi pilnībā nomaksājuši savas daļas un ir ierakstīti
Sabiedrības dalībnieku grāmatā vismaz divas dienas pirms sapulces sasaukðanas.
4.7. Dalībnieki var piedalīties sapulcē
personiski, gan ar savu pilnvarnieku starpniiecību. Pilnvarai jābūt noformētai
rakstveidā un tā pievienojama sapulces protokolam.
Dalībnieka pilnvarnieks var būt tikai
Sabiedrības dalībnieks.
Sapulcē
ar padomdevēja tiesībām drīkst piedalīties Direkcijas pārstāvji, kas nav
Dalībnieki, kā arī revidents.
4.8. Katra daļa sapulcē dod tiesības uz
vienu balsi. Ikvienam Dalībniekam balsu skaits atbilst viņam piederošo daļu
skaitam.
4.9. Par Dalībnieku sapulces sasaukšanu ir jāziņo nedēļu iepriekš.
Paziņojumā jānorāda sapulces sasaukšanas diena un stunda, vieta un sapulcē
izskatāmie jautājumi. Paziņojums par Dalībnieku sapulces sasaukšanu ir
jāaizsūta Dalībniekiem ierakstītās vēstulēs vai caur elektroniskajiem saziņas līdzekļiem, saņemot
apstiprinājumu par paziņojuma saņemšanu.
4.10. Dalībnieku sapulce ir tiesīga, ja
tās Dalībnieki pārstāv vairāk nekā pusi no pamatkapitāla. Ja laikus izsludināta
sapulce nav tiesīga kvoruma trūkuma dēl, tad ne vēlāk kā piecu dienu laikā tiek
sasaukta atkārtota sapulce ar to pašu darba kārtību, un tā ir tiesīga lemt
neatkarīgi no klātesošo balsstiesīgo Dalībnieku skaita. Lai izlemtu jautājumus
par Statūtu grozīšanu (izņemot pamatkapitāla palielināšanu) un likvidāciju,
nepiecieðams
kvorums, kas kopā pārstāv vismaz četras piektdaļas no pamatkapitāla.
4.11. Sapulces lēmumi Sabiedrības
Dalībniekiem ir obligāti, ja par tiem nobalso dalībnieki ar vienkāršu balsu vairākumu.
Ja balsojot balsis “par” un “pret” dalās uz pusēm, tad parpieņemtu uzskatāms
lēmums, par kuru balso puse, kurai ir lielāks īpatsvars Sabiedrības
pamatkapitālā.
Izlemjot jautājumus par Sabiedrības
Statūtu grozīšanu, lēmums ir spēkā, ja par to nobalso vismaz ar četru piektdaļu
balsu vairākumu.
4.12. Lemjot jautājumus par kāda
Dalībnieka izslēgšanu no Sabiedrības, šis Dalībnieks balsošanā nepiedalās.
Dalībnieks nevar piedalīties balsošanā arī tad, ja Dalībnieku sapulce lemj par
prasības celšanu pret viņu vai par atteikšanos no prasības.
4.13. Balsošana sapulcē notiek atklāti,
izņemot gadījumus, kad aizklātu balsošanu pieprasa kaut viens no Dalībniekiem.
Aizklāta balsošana ir obligāta, ievēlot
amatā un atceļot no amata Direkciju un revidentu, kā arī pieņemot lēmumu par
prasību celšanu pret viņu vai par atteikšanos no prasības.
4.14. Dalībnieku sapulci atklāj viens
no dalībniekiem (vai nu pēc viņa paša brīvas izvēles vai tas, kuram ir lielāka
kapitāla daļa). Pēc sapulces atklāšanas balsstiesīgie Dalībnieki izvēl no sava
vidus sapulces vadītāju.
4.15. Sapulces norisi jāprotokolē.
Protokolējot sapulces lēmumus jānorāda,
ar kādu balsu vairākumu no nodotām balsīm lēmumi pieņemti. Protokolā jāatzīmē
Dalībnieku iesniegtās atsevišķās domas. Protokolu kārto persona, kuru
uzaicinājis sapulces vadītājs. Sapulces vadītājs atbild par to, lai ieraksti
protokolā atspoguļotu sapulces gaitu, izteiktos spriedumus un pieņemtos
lēmumus. Protokolu paraksta sapulces vadītājs, sekretārs, kā arī Sabiedrības
Dalībnieki vai to pilnvarotie darbinieki. Direkcijai Dalībniekiem, pēc to
pieprasījuma, apliecināti izraksti no Dalībnieku sapulces protokola.
4.16. Dalībnieku sapulce nav tiesīga
izskatīt un pieņemt lēmumu jautājumos, kas nav iekļauti sapulces dienas
kārtībā, izņemot gadījumu, kad sapulcē piedalās visi Sabiedrības Dalībnieki.
4.17. Sabiedrību vada Direkcija.
Direkcija Direktora vadībā risina un izlemj visus Sabiedrības jautājumus, kuri
neietilpst Dalībnieku sapulces kompetencē. Direkcija ir pakļauta Dalībnieku
sapulcei un organizē tās lēmumu izpildi. Direkcijai nav tiesību pieņemt
lēmumus, kas būtu obligāti Sabiedrības Dalībniekiem.
4.18. Ja Sabiedrības Direkcijas locekļi
rīkojas nelikumīgi, pārkāpj savu pilnvaru ietvarus vai neievēro likumu un šo
Statūtu noteikumus vai Dalībnieku sapulču lēmumus un instrukcijas vai darbojas
nolaidīgi, tad viņi ir solidāri atbildīgi ar visu savu īpašumu par zaudējumiem,
kas tādejādi radušies Sabiedrībai, tās atsevišķiem Dalībniekiem vai trešajām
personām.
5.GADA PĀRSKATA, BILANCES SASTĀDĪÐANA
UN PEĻŅAS SADALĪÐANA
5.1. Sabiedrība organizē lietvedību,
grāmatvedību un statistisko uzskaiti, kā arī sastāda un iesniedz gada pārskatu
un bilanci saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
5.2. Peļņas sadales nosacījumus regulē
Dalībnieku sapulce.
5.2. Pēc gada pārskata un bilances
apstiprināšanas Sabiedrības Dalībnieku sapulcē ne mazāk par desmit procentiem
no tīrās peļņas, atrēķinot norakstījumus, jāieskaita rezerves fondā. Par
atlikušās summas izlietojumu Dalībnieku sapulce. Tā nosaka summas, kas
ieskaitāmas citos kapitālos, ja tādi ir, kā arī nosaka Dalībniekiem izmaksājamo
dividenžu lielumu. Dividendes aprēķināmas tikai par pilnībā ieguldītajām daļām.
Sabiedrības Dalībnieku nevar piespiest
kaut vai uz laiku atstāt dividendi uzņēmuma rīcībā.
5.4. Dividendes, kas nav izņemtas gada
laikā, pāriet Sabiedrības īpašumā, izņemot gadījumus, kad pēc likuma noilguma
termiņš uzskatāms par pārtrauktu vai apturētu. Par laikā neizņemtajām
dividendēm procentus nemaksā.
Sabiedrības dalībniekus nevar piespiest
saņemtās dividendes atdot atpakaļ uzņēmumam, izņemot likumā paredzētajos
gadījumos.
6. SABIEDRĪBAS DARBĪBAS KONTROLE UN
REVĪZIJA.
6.1. Sabiedrības darbību kontrolē
revidents, zvērināts revidents, kā arī neatkarīga algota auditoru organizācija.
6.2. Revidentu ievēl Dalībnieku sapulce
uz 3 gadiem.
Revidents nedrīkst būt Sabiedrības Direkcijas pārstāvis. Bijušos
Direkcijas pārstāvjus 3 gadu laikā pēc izstāšanās no tās nedrīkst ievēlēt par
revidentu.
6.3. Ne vēlāk kā mēnesi pirms kārtējās
Dalībnieku sapulces Direkcija paziņo revidentam, ka Sabiedrības gada pārskats
sagatavots, bilance noslēgta un dokumenti pieejami pārbaudei.
Revidentam ir tiesības apskatīt un
revidēt visu Sabiedrības mantu un pārbaudīt visu uzņēmuma darbību.
6.4. Revidentam ir tiesības jebkurā
laikā veikt tūlītējas kontroles un pārbaudes pasākumus. Viņš var pieaicināt
ekspertus vai speciālistus un ir par tiem atbildīgs. Par pieaicinātajām
personām revidents ziņo Direkcijai, kā arī nosaka pieaicināto personu
atalgojumu, iepriekš saskaņojot to ar Direkciju.
6.5. Revidentam jāziņo Direkcijai un
Dalībnieku sapulcei par konstatētajām
nepilnībām un pārkāpumiem Direkcijas un tai pakļauto struktūru darbā.
Revidentam septiņas dienas pirms
Dalībnieku kārtējās sapulces jāiesniedz Direkcijai ziņojums par gada pārskata
pārbaudes rezultātiem. Ziņojums līdz ar Direkcijas paskaidrojumiem nolasāms
Dalībnieku kārtējā sapulcē.
Par izdarīto revīziju zvērināts
revidents sakaņā ar likumu “ Par uzņēmumu gada pārskatiem” prasībām sagatavo
atzinumu, kuru sabiedrības Direkcija līdz ar saviem paskaidrojumiem un gada
pārskatu iesniedz Dalībnieku kārtējai sapulcei.
6.6. Revidents veic savu darbību
saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Viņš atbild par Sabiedrībai un
trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies viņas kļūdainas un
prettiesiskas darbības rezultātā.
Revidents neatbild par Direkcijas un
tai pakļauto struktūrvienību pārkāpumiem, izņemot gadījumus, kad viņš par šiem
pārkāpumiem zināja, bet neinformēja.
7. SABIEDRĪBAS DARBĪBAS IZBEIGŠANA UN
ATZĪŠANA PAR SPĒKĀ NEESOŠU.
7.1. Sabiedrības darbība izbeidzas
sekojošajos gadījumos:
Þ saskaņā ar Dalībnieku sapulces lēmumu;
Þ saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu un
uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”;
Þ saskaņā ar tiesas nolēmumu;
Þ ja gada laikā pēc Sabiedrības
reģistrācijas tā nav uzsākusi uzņēmējdarbību;
Þ ja Sabiedrība
tiek pārveidota citās uzņēmējdarbības formās likumā paredzētajos gadījumos:
7.2. Ja Sabiedrības darbība izbeidzas
ar likvidāciju, tad to izdara Direkcija, kas šajā gadījumā ir uzskatāma par
Sabiedrības likvidatoru.
7.3. Sabiedrības likvidācijas uzsākšanu
likvidatori izsludina Valdības laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Sabiedrības
kreditoriem, kuru adreses uzņēmumam ir zināmas, par likvidācijas uzsākšanu
jāpaziņo atsevišķi. Kreditoru prasījumu un citu varbūtēju pretenziju
pieteikšanai jādod trīs mēnešu termiņš, skaitot no dienas, kad
likvidācija izsludināta laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Pēc minētā termiņa
beigšanās savas pretenzijas nepieteikušie kreditori nevar prasīt, lai tiktu
grozīts, pieņemtais Sabiedrības īpašuma sadales plāns. Parādsaistības, kas fiksētas Sabiedrības grāmatvedības
dokumentos, likvidatoriem jāņem vērā neatkarīgi no tā, vai kreditori tās
pieteikuši vai ne.
7.4. Likvidatoriem jāpaziņo Uzņēmumu
reģistram lēmums par Sabiedrības likvidāciju.
7.5. Sabiedrības dalībniekiem, kas vēl
nav pilnībā ieguldījuši savas daļas, jāiegulda trūkstošā daļa pamatkapitālā
tādā apmērā, kāds nepieciešams uzņēmuma vārdā pieņemto saistību izpildei.
7.6. Nevienam Dalībniekam nevar
izmaksāt viņa likvidācijas kvotu, kamēr nav apmierināti kreditoru prasījumi un
citas pretenzijas. Kreditoru prasījumi un citas pretenzijas jāapmierina
Latvijas Republikas likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”
paredzētajā kārtībā un secībā.
7.7. Likvidatoriem jāpabeidz
Sabiedrības iesāktās darbības Dalībnieku sapulces noteiktajā kārtībā un laikā,
jāpārdod manta, jāiekasē no debitorim Sabiedrībai piederošās summas, jānokārto
parādi, jāapmierina citas pretenzijas un jāsadala atlikums starp Sabiedrības
Dalībniekiem proporcionāli viņu daļām pamatkapitālā.
7.8. Likvidatoru darbībai piemērojami tie paši noteikumi, kas Sabiedrības
Direkcijai.
7.9. Likvidācijas laikā Sabiedrībai
saglabājas juridiskas personas tiesības, bet Sabiedrības nosaukumam jāpievino
vārds “likvidējamais”.
7.10. Likvidatoriem jāiesniedz
Dalībnieku sapulcei tā noteiktajos termiņos, bet ne retāk kā reizi gadā
pārskats par savu darbību, bet, likvidāciju izbeidzot - arī pārskats par visu
likvidācijas laiku.
7.11. Sabiedrības Dalībnieku sapulce,
kas pieņem lēmumu par Sabiedrības darbības izbeigšanu, var uzdot kādam no
likvidatoriem vai kādai citai uzticības personai saņemt visas Sabiedrībai par
labu ienākošās summas un citu mantu. Sabiedrībā ienākošās summas un cita manta
izlietojama sakaņā ar uzņēmuma Dalībnieku sapulces lēmumu.
Pēc savas darbības izbeigšanas šis
likvidators vai Sabiedrības uzticības persona iesniedz Uzņēmumu reģistram
pārskatu par saņemtajām summām un to izlietošanu.
7.12. Ja Sabiedrības darbība izbeidzas
Statūtos paredzētajos gadījumos vai ar Dalībnieku sapulces lēmumu, bet
likvidatori nav vēl stājušies pie mantas sadalīšanas starp Dalībniekiem,
Dalībnieku sapulce var pieņemt lēmumu par Sabiedrības darbības turpināšanu.
Lēmuma pieņemšanai nepieciešams, lai sapulcē piedalītos Dalībnieki, kuri kopā
pārstāv ne mazāk par divām trešdaļām pamatkapitāla. Sabiedrības darbības turpināšana
jāpiesaka Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram.
7.13. Sabiedrības likvidatori, kas
apzināti vai nolaidības nav izpildījuši viņiem, sakaņā ar likumu prasībām,
Statūtu noteikumiem vai Dalībnieku sapulces lēmumu uzliktos pienākumus ir
solidāri atbildīgi par zaudējumiem, kas tādēļ radušies Sabiedrībai, tās atsevišķiem
Dalībniekiem vai trešajām personām.
7.14. Katrs Sabiedrības Dalībnieks,
Dalībnieku sapulce, Direkcija, revidents, Uzņēmumu reģistrs un prokuratūra ir
tiesīgi celt tiesā vai Šķīrējtiesā prasību par Sabiedrības atzīšanu par neesošu
šādos gadījumos;
Þ ja Sabiedrības Statūti ir pretrunā ar
Latvijas Republikas likuma “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību” prasībām -
visu laiku, kamēr Sabiedrības Statūti neatbilst likuma prasībām;
Þ ja tiesiskās attiecības, uz kurām
pamatojas Sabiedrības dibināšana, ir apstrīdamas pēc likumu prasībām - divu
gadu laikā pēc Sabiedrības reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā.
7.15. Ja tiesa pieņem lēmumu par
Sabiedrības atzīšanu par neesošo, Uzņēmumu reģistrs uzsāk likvidācijas procesu
likuma “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību” noteiktajā kārtībā.
Sabiedrības dibinātāji:
Linda
ÐULCA
.............................
Zigmārs DZENIS .............................
Ivars
DZENIS
.............................
1999. gada 26. aprilī
Dibinātāju pilnvarotais pārstāvis
Ainārs KEIŠS apliecina, ka Sabiedrības dibinātāju paraksti ir īsti, izdarīti
manā klātbūtnē, parakstītāju pilnvaras un personības pārbaudītas.
Dibinātāju pilnvarotais pārstāvis Ainārs KEIŠS
...........................
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru