Siguldas tûrisma objektu raksturojums

Biznesa augstskolas “Turîba” studiju programmas “Tûrisma un viesmîlîbas nozares uzòçmumu vadîba”

3.kursa nepilna laika nodaïas studentes

Aijas Rengartes

studiju darbs

 Latvijas un pasaules tûrisma ìeogrâfijâ.

Siguldas tûrisma objektu raksturojums

Pasniedzçja: Elga Apsîte

Novçrtçjums:

Novçrtçjuma pamatojums:

1.11.1999.

Satura râdîtâjs

1. Sigulda - perspektîvâkâ tûrisma pilsçta Latvijâ……………………3.lpp.

2. Siguldas gleznainâ daba un iedzîvotâji…………………………….3.lpp.

3. Jau no sendienâm tûrisma pilsçta………………………………….5.lpp.

4. Siguldas pilsçtbûvniecîba un arhitektûra…………………………..8.lpp.

5. Skaistums rada iedvesmu radît…………………………………….9.lpp.

6. Tûristu iecienîtâkâs apskates vietas Siguldâ……………………..10.lpp.

7. Siguldas atpûtas zonu perspektîvas………………………………14.lpp.

8. Secinâjumi un priekðlikumi………………………………………15.lpp.

9. Izmantotâ literatûra………………………………………………16.lpp.

Sigulda - perspektîvâkâ tûrisma pilsçta Latvijâ.

          Sigulda - tûristu visvairâk apmeklçtâ vieta Latvijâ. Tûristus saista gan Gaujas senlejas gleznainâ daba, gan ievçrojamie vçstures pieminekïi. Upes krastos ðeit atsedzas sarkanîgi devona smilðakmeòi, veidojot stâvas klintis un alas, kuru dçï Sigulda jau izsenis tiek dçvçta par Vidzemes Ðveici un ir iecienîts tûrisma objekts. Pilsdrupu brîvdabas estrâdç ik vasaru notiek tradicionâlie Opermûzikas svçtki. Ikgadçjie pilsçtas svçtki ievziedu laikâ - maijâ, saistâs ar Starptautiskâ gaisa balonu festivâla aktivitâtçm, bet ziemas sezonâ Sigulda aicina viesus atpûsties slçpojot vai vçrojot sacensîbas kamaniòu un bobsleja trasç. Rudens zelta lapkritî pilsçtu apmeklç tûkstoðiem viesu, sakot ardievas vasarai.

Ðobrîd Sigulda var piedâvât plaðu tûrisma, atpûtas un kultûras programmu izvçli. Nekas neierobeþo tûristu iespçjas pilnvçrtîgi pavadît laiku neskartas dabas un vçstures liecîbu tuvumâ.

Sigulda sniedz pakalpojumus ikvienam Siguldas viesim - no ekotûrista ar savu telti mugursomâ lîdz tam, kurð dod priekðroku ceïojumam ar auto un nakðòoðanai viesnîcâ.

Tûrisma attîstîbas ziòâ Sigulda ir krietnu soli priekðâ jebkurai citai Latvijas pilsçtai (protams, izòemot Rîgu), tomçr, salîdzinot ar pasaules mçroga atpûtas un tûrisma vietâm, Siguldai vçl daudz kas bûtu jâpilnveido, jâpaplaðina piedâvâtâs programmas, tâdçï vispirms nepiecieðams noskaidrot, ar ko tad tieði Sigulda ir îpaða un kas tieði varçtu piesaistît (un jau piesaista) tûristus Siguldai un tâs apkârtnei.

Siguldas gleznainâ daba un iedzîvotâji.

Lai pilnîgâk izprastu Siguldas unikâlâs tûrisma iespçjas, jâizpçta Siguldas ìeogrâfiskais stâvoklis, jo tieði no tâ ir atkarîgi tûristu  interese un apmeklçjums.

Siguldai nav lauku teritorijas, tâ ir brîvi apbûvçta pilsçta, varçtu teikt - dârzu pilsçta. Aizgaujas daïa - Krimulda un Turaida robeþojas ar Krimuldas pagastu. Siguldas pildçtas pamatdaïu apòem Siguldas pagasts, tâ apdzîvotâs vietas Peltes, Íipari, Beites piekïaujas pilsçtai. Sigulda ir Gaujas nacionâlâ parka centrs, tâ atrodas labâ transportìeogrâfiskâ stâvoklî. Tai ir arî reìionveidojoða saimnieciska centra nozîme.

Siguldai ir pilsçtas tiesîbas kopð 1928.gada. Pilsçtas platîba ir 18,2 kvadrâtkilometri. Pilsçtâ ir 10870 iedzîvotâji (1997.g). No tiem 83,4% latvieði, 11,8% krievi, 1,6% baltkrievi, 1% ukraiòi. Attâlums no Rîgas lîdz Siguldai ir  52 km, braucot pa autoceïu A2. Braucot ar vilcienu lînijâ Rîga - Lugaþi, dzelceïa stacija Sigulda ir 53,1 km no Rîgas.

Sigulda izveidojusies uz morçnplatformas Viduslatvijas zemienes Viduslatvijas nolaidenuma Z malâ Gaujas senlejas krastâ. Pilsçtas vidusdaïu aizòem Gaujas senlejas dabas apvidus (Gaujava), kas iekïauts Idumejas augstienes dabas rajonâ. Aizgaujâ sâkas Limbaþu viïòotais lîdzenums. Uz DR no Siguldas sâkas Ropaþu lîdzenums. Ðî pâreja labi pamanâma, no Siguldas nonâkot Silciema smiltâju silos aiz eglçm un platlapjiem aizuaguðâs Lorupes gravas.

Gaujas senleja Siguldâ ir ap 1 km plata, lîdz 70 - 85 m dziïa - tas ir Gaujas krastu iespaidîgâkais posms; tik liels relatîvais augstums nav nekur citur Latvijâ, pat augstâko pauguru nogâzçs. Gaujas ûdenslîmenis ir 11,1 m vjl., ielejas krasti Gleznotâju kraujâ 93,1 m vjl., Turaidâ 100,1 m vjl., pilsçtas A mala aatrodas 106,5 m vjl. Ïoti izteiktas arî sângravas. Daudzviet smilðakmens atsegumi, alas. Gaujas platums 95 m, dziïums ap 1,6 m. Siguldas tuvumâ ir arî dolomîts, veidojas ðûnakmens (Allaþos), minerâlûdeòi.

Siguldas klimatiskie apstâkïi labvçlîgi gan pilnvçrtîgai atpûtai, arî ziemas sportam, gan daudzu slimîbu ârstçðanai. Janvâra vidçjâ temperatûra -5,9°C, jûlija 16,8°C, nokriðòi 798 mm gadâ. Gaujas senkrastos attîstîjusies bagâtîga veìetâcija, ðeit aug platlapju meþs - liepas, gobas, vîksnas, ozoli, oði. Sastopami diþkoki: Kalnasikðòu ozols pie Turaidas 7,2 m apkârtmçrâ, bçrzs Paparþu gravâ Siguldâ - 3,1 m, diþpriedes Siguldas meþniecîbâ, pie Krimuldas Liepençm (4,4 m un 3,8 m) un Laurenèos (3,6 m), Kalnaklauku vîksna (4,4 m) un ozoli, Turaidas Rozes liepa (6,2 m). GNP (Gaujas Nacionâlais Parks) ir viens no floristiski bagâtâkajiem apvidiem ziedaugu, paparþaugu, íçrpju un sûnu sugu daudzveidîbas ziòâ.

Sigulda ir sena apdzîvota vieta, taèu tâs funkcijas krietni mainîjuðâs. Sigulda kïuvusi par viesu pilsçtu; vismaz 20.gs. tâs pastâvîgais iedzîvotâju skaits vairs îsti neatspoguïo tâs attîstîbu. Sezonâ apmeklçtâju skaits ir vismaz trîsreiz lielâks, brîvdienâs pârsniedzis arî pastâvîgo iedzîvotâju skaitu. Siguldâ kopâ ar Siguldas pagasta apdzîvotajâm vietâm Peltçm (1500 iedz.), Íipariem (300 iedz.) un Beitçm (190 iedz.) ir pâri par 13 tk iedzîvotâju.

Jau no sendienâm tûrisma pilsçta…

          Sigulda izveidojusies pie senâ tirdzniecîbas ceïa Rîga - Cçsis - Valmiera - Tartu - Krievzeme; tas noteica ðîs vietas stratçìisko nozîmi. Sigulda sevî apvieno trîs senus centrus - Siguldu, Krimuldu un Turaidu. Tagad Sigulda apvieno senos lîbieðu zemes novadus abos Gaujas krastos. Akmens cirvju atradumi Siguldas pilsçtâ un pagasta teritorijâ un daudzie kapulauki liecina, ka Siguldas novads ir intensîvi apdzîvots no 1.gt.pr. Kristus akmenðíirstu kapi pie Turaidas Pûteïiem raduðies 1.gt.2.pusç pr. Kristus, bet  “batariòu” tipa uzkalniòkapi datçjami ar laiku no 1.gt sâkuma pr. Kristus lîdz pat 7.-8.gadsimtam. Tieðâ Siguldas teritorijâ ir kulta vietas - Gûtmaòa ala Gaujas senlejas labajâ krastâ un Krusta kalns Gaujas senlejas kreisajâ krastâ blakus Siguldas pilij. Tur atrastas mâla trauku lauskas un arî mûra sienu paliekas, kas apliecina senu dzîvesvietu. Iespçjams, ka te bija sâkotnçjais Zobenbrâïu ordeòa nocietinâjums.

Lîbieðu laika (11.gs.sâk.-13.gs.sâk.) pieminekïi ir Saksukalna uzkalniòkapi, pilskalni - Rata kalns (Elku kalns), Turaidas, Satezeles, Vikmestes, Vieðu pilskalns un citi. Senkapi ir vçl pie Krimuldas Liepençm, Turaidas Pûteïiem, Gaujas krastos pie Krimuldas Priedçm u.c. Arheoloìijas un vçstures pieminekïi ir Sigudas, Krimuldas un Turaidas mûra pilis.

Lîdz 12.gs.beigâm, kad sâkâs vâcu krustneðu iebrukumi, Gaujas senlejas krastâ, tagadçjâ Siguldaas teritorijâ atradâs lîbieðu feodâïa Dabreïa Satezeles pils, kas bija viena no Gaujas lîbieðu nocietinâtajâm pilîm, minçta Latvieðu Indriía hronikâ. 1212.gadâ Satezeles pils kïuva par Autînes latgaïu sacelðanâs centru pret vâcu feodâïiem, lai atgûtu atòemtos tîrumus un biðu dravas. Pie nozîmîgâ Gaujas ûdensceïa Siguldas apkaimç atradâs arî lîbieðu Turaidas, Metsepoles un Idumejas apdzîvotie novadi,, kur atradâs spçcîgi nocietinâtas pilis.

13.gs sâkumâ vâcu krusneði iekaroto teritoriju sadalîja; Gaujas labo krastu ieguva Rîgas bîskaps (no 1255.g arhibîskaps), kreiso - Zobenbrâïu ordenis (no 1237.g Livonijas ordenis). 1207.gadâ ordeòa mestrs Venno netâlu no Satezeles pils, Gaujas krasta izvirzîjumâ sâka celt savu pili (vâcu Segewold, Siegewald). Ðim krasta izvirzîjumam trîs sânu nogâzes turpinâjâs senlejas dziïumâ, bet dienvidu pusç pieeja pilij bija pârrakta ar dziïu un lpaðu grâvi. Pilij bija arî liela ârçjâ priekðpils. Siguldas pils èetrstûru dienvidu vârtu tornis un tornis tilta galâ celts 15.gs un to arî var uzskatît par Siguldas pils celtniecîbas nobeiguma laiku.

Pie ðâs pils savukârt izveidojâs tirgotâju un amatnieku apmetne. Uz D no apmetnes bija uzcelta Siguldas baznîca. Tâs celtniecîba saistâs ar Romas pâvesta legâta Modenas Vilhelma vizîti 1225.g Siguldâ, lai izðíirtu strîdu starp bîskapu un ordeni, kas bija kïuvuði par nesamierinâmiem sâncenðiem. Sûtnis nodibinâja draudzi, un jaunâ baznîca bija domâta ar pils aprûpi saistîtajiem amatniekiem un tirgotâjiem, kâ arî jaunkristîtajiem lîbieðiem. Ðî pirmâ tirgotâju un amatnieku apmetne, kas, domâjams, atradâs uz Z no tagadçjâs Siguldas baznîcas (mûsu dienâs tâ ir vieta starp Siguldas baznîcu un Jauno Siguldas pili), 15.gs.vçstures avotos dçvçta par pilsçtiòu. 1434.gadâ Siguldâ minçta melngalvju sabiedrîba, kurai pieðíirta zeme un krogs. Siguldas melngalvju organizâcijâ ietilpa pils ierçdòi - amatnieki un kalpotâji.

Arî otrpus Gaujas - Turaidâ (Rîgas bîskapa pils, sâkta celt 1214.g.) un Krimuldâ (13.gs2.pusç cçla Rîgas domkapituls) - tika uzceltas vâcu iekarotâjumûra pilis. 1385.,1429.-1432.g un 1560.-1562.g Sigulda bija komtura (ordeòa bruòinieks, kas pârzinâja garîgâ ordeòa pârvaldes iecirkni, t.s komturiju) rezidence, bet 1385.-1429.g.,1435.-1560.g. - ordeòa landmarðala (mestra vietnieka un karaspçka pavçlnieka) rezidence.

Livonijas kara laikâ (1558.-1583.g.) pie Siguldas pils mûriem cînîjâs krievu, poïu un zviedru karaspçks. 1562.gadâ Siguldu iekaroja poïi un par Siguldas pârvaldnieku kïuva poïu stârasts, bet 1582.gadâ, kad tika sadalîta Pârdaugavas hercogiste, Sigulda kïuva par Cçsu vaivadijas administratora - vaivada mîtni. Polijas - Zviedrijas  kara laikâ (1600. - 1629.g) 1601.gadâ poïus padzina zviedri, pçc tam poïu un Kurzemes gercogistes karaspçks Siguldu iekaroja no jauna. Varas mainîjâs vçl vairâkkârt, lîdz beidzot 1621.gadâ to atkal ieguva zviedri. Daþus gadus vçlâk Gustavs II Âdolfs dâvinâja Siguldu G. Uksenðçrnam.  Karâ cieta arî Siguldas pils, mazinâjâs tâs militârâ nozîme. Kara laikâ arî Siguldas pilsçtiòu nopostîja. 1613.gadâ Siguldâ dzîvoja tikai piecas ìimenes, bet 1624.gadâ - septiòas ìimenes. Zviedru dokumentos 1638.gadâ Siguldâ minçti arî divi krogi, kas piederçjuði G. Uksenðçrnam. Daþus gadu desmitus Sigulda vçl nîkuïoja, bet 1656.gadâ beidza pastâvçt, un sâkotnçjâ vietâ to vairs neatjaunoja. 17.gs vidû bijuðâs pilsçtas vietâ izveidojâs Siguldas muiþa.

Ziemeïu kara laikâ (1700. - 1721.g) Siguldas pili nopostîja un pçc tam to vairs neatjaunoja. Vidzemi un arî Siguldas novadu iekïâva Krievijas impçrijâ. Novads bija ïoti cietis gan karâ, gan arî Lielâ mçra (1710. - 1711.g) epidçmijâ. 1737.gadâ Krievijas imperatore Anna Ivanovna Siguldu atdâvinâja Generâlfeldmarðalam grâfam P. Lasi. Lîdz 19.gs 90.gadiem Sigulda pastâvçja kâ muiþas centrs. Tagadçjâ Siguldas pilsçta sâka veidoties pçc 1889.gada, kad atklâja Rîgas - Pleskavas dzelzceïu (caur Valku). Muiþas îpaðnieku kòazu Kropotkinu dzimta gadsimtu mijâ izkopa Siguldu par Krievijâ populâru atpûtas vietu. Çrtâ satiksme ar Rîgu veicinâja atpûtnieku pieplûdumu, kuri varçja pastaigâties pa tâ saucamajâm “Alpu takâm”, aplûkot pilsdrupas un alas, izklaidçties vizinoties ar ormani vai braucot ar bobseja kamanâm.

1905.gada revolûcijas laikâ 1906.g janvârî soda ekspedîcija Siguldâ noðâva vairâkus revolucionârus.

1.pasaules kara laikâ Sigulda bija stipri nopostîta. 1918.gada decembra beigâs, kad sâkâs Latvijas brîvîbas cîòas, pie Siguldas notika neliela kauja starp landesvçra rotu un lieliniekiem, kas devâs uz Rîgu. Cîòu laikâ pret lieliniekiem Sigulda bieþi kïuva par piefrontes pilsçtu. Pçc grûtajâm Cçsu kaujâm (1919.g jûnijâ) Siguldâ rezervç novietojâs latvieðu nacionâlâ karspçka sabiedrotie - igauòu karaspçka vienîbas. 1919.g vasarâ, formçjot Latvijas armiju, viens no tâs pulkiem tika nosaukts par 7. Siguldas kâjinieku pulku.

Pçc kara Sigulda pamazâm sâka atplaukt un bûvçties. Tâ kïuva par iecienîtu nedçïas nogales izbraukumu vietu. Tai bija çrta satiksme ar Rîgu, turklât labi attîstîtâ Siguldas infrastruktûra nodroðinâja ârzemju tûristiem vai vienkârðiem atpûtniekiem çrtîbas, jo pilsçtâ iekârtoja viesnîcu, izveidoja pansijas “Karmena” un “Francs” un daudz citu naktsmîtòu un çstuvju.

Pilsçtâ darbojâs vairâki tirdzniecîbas uzòçmumi. Lielâkie no tiem bija lauksaimniecîbas ekonomiskâs s-bas “Gauja” Siguldas nodaïa, Siguldas Patçrçtâju b-ba, toties faktiski netika attîstîta rûpniecîba. Lielâkie uzòçmumi bija A. Konèa kokapstrâdâðanas un galdniecîbas darbnîca, J. Eglîða kokzâìçtava un dzirnavas. Iedzîvotâju galvenâ nodarboðanâs bija dârzkopîba, tirdzniecîba un sîkrûpniecîba.

1940.g jûnijâ Siguldâ ienâca PSRS karaspçka vienîbas. Sâkâs padomju okupâcijas iestâþu darbîba, 1941,g jûlija sâkumâ visu Latviju okupçja vâcu karaspçks. 1944.g 7.oktobrî Siguldâ atkal ienâca PSRS karaspçks. Daudzi Siguldas iedzîvotâji cieta PSRS okupâcijas varas iestâþu rîkotajâs deportâcijâs un arestos. 1926.g Siguldai pieðíirtas miesta tiesîbas, bet 1928.g - pilsçtas tiesîbas. 1950. - 1962.g Sigulda bija rajona centrs. Tâs Aizgaujas daïâ 1953.gadâ iekïâva Krimuldu un Turaidu, pilsçtâ darbojâs Rîgas gaïas un konservu kpmbinâta putnu cehs, krejotava, maizes kombinâts, r/a “Daiïrade” iecirknis, lauku celtniecîbas PMK, sadzîves pakalpojumu kombinâts. Siguldas novadâ (arî Mâlpilî, Allaþos) bija augsti attîstîta lauksaimniecîbas kultûru audzçðana un nozîmîgi sasniegumi lopkopîbâ. Sâka darboties  3 sanatorijas un tûristu bâze Turaidâ. Satiksmi ar Krimuldu uzlaboja gaisa trosu ceïð (1969). Gaujas Nacionâlajâ parkâ Sigulda veidojâs kâ intensîvâs atpûtas zona, kuru gada laikâ apmeklç ap 1,5 miljoni tûristu. Lîdzâs Siguldai Peltçs 60.gados tika veidots lopkopîbas un veterinârijas zinâtniskâs pçtniecîbas centrs un izmçìinâjumu saimniecîba; attîstîta arî putnukopîba Lorupç. Uz D no ðosejas veidojâs lauksaimniecîbas, transporta apkalpes un bûvuzòçmumu zona - 1991.gadâ tur atradâs putnu gaïas pârstrâdes cehs, maizes ceptuve, Siguldas un Biíernieku specializçtâ PMK, uzòçmums “Bûvmeistars”, CATA filiâle, Rîgas ceïu remonta rajona iecirknis, agroíîmijas bâze, noliktavas, Peltçs veterinârmedicînas preparâtu raþotne “Sigfarm”, a/s “Latplanta” (augu koncentrâti). Siguldai raksturîga suvenîru, tekstilizstrâdâjumu gatavoðana, arî mâjamatniecîba.

Pçc kamaniòu un bobsleja trases uzcelðanas (1986.) Sigulda kïuva par starptautiskas nozîmes sporta centru.

Siguldas pilsçtbûvniecîba un arhitektûra

Visvecâkâ çka Siguldâ ir luterâòu baznîca. Tâs altârdaïa celta ap 1225.gadu. baznîca ir vairâkkârt pârbûvçta, uzcelts arî tornis (1930.g, arhit. K. Pçkðçns). Pie ðâs baznîcas atradusies pati pirmâ apmetne ârpus Siguldas pils, kur 15.gs jau bija izveidojusies Siguldas pilsçtiòa ar amatniekiem, tirgotâjiem un krodziniekiem. 17.gs sâkumâ pilsçtiòa galîgi nopostîta.

Tagadçjâ Sigulda sâkusi attîstîties citâ vietâ, kas atrodas dzelzceïa stacijas apkaimç. Sigulda par vasarnîcu un atpûtas vietu veidojâs no 1858.g, kad tika izbûvçta Vidzemes ðoseja. 1878. - 1881.g Siguldas muiþas îpaðniece kòaze O. Kropotkina uzcçla Siguldas Jauno pili (Cçsu bûvmeistars J. Meòìelis). Ïoti intensîvi Sigulda attîstîjâs pçc tam, kad tika atklâts dzelzceïð. Pirmais nams, ko uzcçla pie stacijas, bija viesnîca. Siguldas muiþnieks to iznomâja. Ap viesnîcu izcirta kokus un krûmâjus, ierîkoja vairâkus ðíçrseïus, zemi starp dzelzceïu un Gauju sadalîja gruntsgabalos. Sâkâs gruntsgabalu izpârdoðana Rîgas bagâtniekiem pansiju un vasarnîcu celðanai. 1892.gadâ Siguldas pilij piederçjuði pieci krogi. 1909.gadâ pilsçtâ bija tikai 35 çkas, bet lîdz 1.pasaules kara sâkumam Siguldâ bija jau uzceltas 183 çkas.

Pçc 1920.gada agrârâs reformas pilçtas izbûvei atkal pieðíîra jaunus apbûves gabalus. Vislielâkâs platîbas izbûvei tika iegûtas 1926.gadâ, kad no Siguldas pagasta atdalîja bijuðo Siguldas muiþas zemi un pieðíîra to Siguldai. Tautas vienîbas parkâ uzcçla estrâdi (arhit. P. Kundziòð), kur katru vasaru notika 7. Siguldas kâjinieku pulka rîkotie brîvkoncerti.

1935.gadâ Siguldâ vija 374 dzîvojamâs çkas, no tâm 37 mûra, 246 koka, 91 jaukta materiâla çka, 240 vienstâva çkas, 131 divstâvu un 3 trîsstâvu çkas. Pavisam Siguldâ bija 805 gruntsgabali. 1936.gadâ uzcelts tilts pâr Gauju (projekta aut.prof. K. Gailis).

Sigulda ir dârzu pilsçta bez kpmpaktas apbûves. 1.pasaules kara laikâ iznîcinâtâs dzelzceïa stacijas vietâ pçc prof. P. Federa meta arhitekta P. Kundziòa vadîbâ bija uzcelta plaða stacijas çka, un tâ bija viena no oriìinâlâkajâm stacijâm Latvijâ (2.pasaules kara laikâ sagrauta). Siguldas sabiedriskais centrs ir izveidojies ap dzelzceïa staciju - netâlu no tâs atrodas autoosta, daudzi veikali, viesnîca, citas sabiedriskâs iestâdes. Starp abiem pasaules kariem Sigulda veidojâs par savrupmâju pilsçtu.

Rajons starp dzezceïu un Vidzemes ðoseju lielâkoties ir apbûvçts tikai pçc 2.pasaules kara. Tur uzceltas gan savrupmâjas, gan daudzdzîvokïu mâjas. 1950.gadâ atjaunots tilts pâr Gauju. 1969.gadâ atklâts gaisa troðu ceïð pâr senleju uz Krimuldu, uzcelta tûristu bâze Turaidâ, kultûras nams (1961.g., zâlç 660 vietu).

Skaistums rada iedvesmu radît.

Ìeoloìiski un ainaviski bagâtâs Siguldas vidû esoðie senatnes pieminekïi radîjuði poçtiski piesâtinâtu gaisotni, kas ir emocionâli bagâtinâjusi ne vienu vien radoðo profesiju pârstâvju paaudzi.

Ar viduslaiku militârâs celtniecîbas kvalitâtçm var lepoties 13.gs sâkumâ Zobenbrâïu ordeòa celtâ Siguldas pils, kuras skarbajâs formâs ieraugâmi românikas un agrînâs gotikas formu elementi. Rîgas bîskapa celtâs Turaidas pils sarkano íieìeïu sienas atklâj Ziemeïvâcijai un Prûsijai raksturîgu celtòu formas.

Pçc viduslaiku feodâlo valstiòu sabrukuma sekojoðais muiþu saimniecîbsas sistçmas laiks ðai teritorijai ir devis vçlîna klasicisma stilâ celto Krimuldas muiþas dzîvojamo çku (1854.g ) ar plaðu saimniecîbas celtòu ansambli. No Turaidas muiþas  lîdz mûsu dienâm saglabâjuðâs tikai izklaidus celtâs palîgçkas. Siguldas Jaunâ pils (1878. - 1881.g) celta no Vidzemei raksturîgâ laukakmens mûra. Tâs atraðanâs blakus Zobenbrâïu ordeòa celtâs pils drupâm, iespçjams, veicinâjusi pasûtîtâja izvçli par labu 19.gs vidû populârajâm t.s. Tjûdoru gotikas formâm. 1937.gadâ pçc arhitekta A. Birkhâna projekta paaugstinâja torni un pârbûvçja pils interjerus. Çkas oreizçjais îpaðnieks - Latvijas Preses biedrîba - ieguva Latvijâ unikâlu celtni, kuru var vçrtçt ar modernâ Art Deco un nacionâli etnogrâfisko formu prasmîgas stilizâcijas mçru. Izcilâkie latvieðu mâkslinieki - N. Strunke (vitrâþas, intarsijas), V. Vasariòð (kamîns), J. Briedis (dekoratîvâ vâze), R. Suta (vâze), P. Ozoliòð (sienas glezna “Atpûta”), P. Kïaviòð (akvârijs) un citi ir radîjuði neatkârtojami bagâtu dekoratîvo formu vienîbu. Ðo ansambli vçl papildina teicami uzturçtais parks un dârzs, kurâ 1938.gadâ ievietots T. Zaïkalna no bronzas darinâtais piemineklis tauskolotâjam Kronvalda Atim.

Luterâòu baznîcas arhitektûtâ vçrojami visu Vidzemes kristianizâcijas gadsimtu uzslâòojumi: altârdaïa - 13.gs, draudzes telpa - 17.gs, tornis - 20.gs. Ap 1750.gadu no koka celtâ Turaidas baznîciòa demonstrç Vidzemei raksturîgu arhitektûru un interjera vienkârðîbu. Siguldas centrâ 1996.gadâ uzceltâ katoïu baznîca (arhit. M. Krastiòa) apliecina laikmetîgu materiâlu izmantojuma, tradicionâla dievnama silueta un gaumîgas arhitektoniskâs apdares, kâ arî iekârtojuma vienîbu.

Pilsçtâ izvietoti daudz monumentu un dekoratîvâs tçlniecîbas darbu. Apstâdîjumos pie Ðveices ielas novietota 1939.gadâ kaltâ un no Vîgantes parka atvestâ A. Briedes skulptûra “Daina”. Dainu kalnâ izietoto tçlnieka I. Rankas skulptûru poçtika asociatîvi saistîta ar nozîmîgâkajiem latvieðu tautas dzîvesziòas, folkloras un arî vçstures mirkïiem. Latvieðu tautas Treðâs atmodas priekðvçstesis bija folklorista K. Barona jubilejas atcere, kas rosinâja nacionâlâs paðapziòas attîstîbu. 1985.gada vasarâ netâlu no Siguldas Jaunâs pils atklâja 1979.gadâ pçc T. Zaïkalna meta izgatavoto pieminekli K. Baronam. Tâdçjâdi ar tautiskâs atmodas darbinieku pieminekïiem un dekoratîvâs tçlniecîbas darbiem Sigulda kïuvusi par nozîmîgu patriotisma jûtu apliecinâjuma vietu.

Tûristu iecienîtâkâs apskates vietas Siguldâ.

Turaidas muzejrezervâts

Îpaði aizsargâjamais kultûras piemineklis Turaidas muzejrezervâts izveidots 1988.gadâ uz Siguldas novadpçtniecîbas muzeja bâzes un ir kultûras pieminekïu komlekss ar izcilu zinâtnisku , vçsturisku un kultûras vçrtîbu. Muzejrezervâta  teritorija ir gandrîz 45 ha. Turaidas vçsture ir atklâjusi arheoloìijas, arhitektûras, mâkslas un dabas pieminekïus tûkstoðgadîgâ ritçjumâ. Muzejrezervâta pamatuzdevums ir saglabât, vâkt, pçtît, nodot tâlâkâm paaudzçm gadsimtu gaitâ uzkrâtâs garîgâs, materiâlâs un kultûras vçrtîbas. Turaidâ pieminekïi atrodas savâs vçsturiskajâs vietâs, tâ lîdznesdami agrâko gadsimtu vçsturisko pieredzi. Lîdzîgi kâ latvieðu zemnieka sçtai, Turaidas muzejrezervâta vietâm doti to vçsturiskajai funkcijai atbilstoði nosaukumi.

Baznîckalns.

Pa rudens lapu apbçrto, ziemas sniegu vai pavasara ievziedu apsniguðo ceïu arvien redz nâkam jaunlaulâtos. Viòi dodas pie Turaidas Rozes kapa nolikt ziedus, tâ savâ kâzu dienâ apliecinot viens otram uzticîbu un mîlestîbu. Romantiskâ teika par meitenes Maijas un viòas lîgavaiòa Siguldas muiþas dârznieka Viktora mîlestîbu sakòojas patiesâ 17.gadsimta notikumâ Turaidâ. Dzîvu ðo leìendu uztur piemiòas vieta senajâ kapsçtâ Maijai - Turaidas Rozei. Kopð 18.gadsimtâ aizliedza apbedît miruðos baznîcu tieðâ tuvumâ, kapsçta pamazâm izzuda.

Baznîckalna vçsturi glabâ 13.gadsimtâ kristîto lîvu kapsçta un 1750.gadâ zemnieku celtâ koka baznîca. Te baznîcas bûvçtas un nopostîtas vairâkkârt, tomçr lîdz mûsdienâm esam saglabâjuði vienu no senâkajâm koka baznîcâm Latvijâ. Çku 1926.gadâ no ârpuses nostiprinâja, apmetot ar javu.

Baznîcâ apskatâms barokâli veidotais altâris ar altârgleznu “Golgâta”, ar kokgriezumiem rotâti soli, ekspozîcija par baznîcas celðanu un Baznîckalna vçsturi.

Turaidas muiþa.

Turaidas muiþas administratîvais centrs 16.gadsimtâ izveidojâs viduslaiku pils pagalmâ, bet saimnieciskâ daïa atstatu - ceïu, tîrumu un ganîbu tuvumâ. Sâkotnçji tur atradâs daþas celtnes - rija, siena ðíûnis, lopu novietne, krogs un dîíis. Muiþas uzplaukuma likâ pirms Pirmâ pasules kara saimniecisko centru veidoja vairâk nekâ trîsdesmit daþâda rakstura celtnes. Bija izveidota vçrienîga dîísaimniecîba ar vismaz 28 dîíiem, uzstâdinâtiem dabas veidotajâs strautiòu gravâs.

Pçc Pirmâ pasaules kara Latvijas valsts îstenotâs agrârreformas gaitâ muiþa tika sadalîta jaunsaimniecîbâs, pçdçjam muiþas îpaðniekam atstâjot 55 ha zemes un daþas çkas.

Turaidas muzejrezervâts restaurç vçl saglabâjuðâs çkas, sakopj un atjauno vidi ap tâm. Apskatâma muiþas pârvaldnieka vecâ un jaunâ dzîvojamâ mâja, kûts, pagrabklçts, piíiera kûtiòa, smçde, pirts, kalpotâju dzîvojamâ mâja, jaunâ klçts, vagara mâja. Skatienu piesaista muiþas dîíi, kuriem ir praktiska, ekoloìiska un ainaviska nozîme.

Tautasdziesmu parks.

Latvieðu tautasdziesma - daina, atspoguïo tautas pastâvçðanas laikâ uzkrâto gara bagâtîbu, vçsturisko pieredzi. Daudzus gadsimtus sentçvu gudrîbs tika nodotas no paaudzes paaudzç ar mutvârdu palîdzîbu. Deviòpadsmitajâ gadsimtâ latviskâs atmodas idejas autori saprata, ka folklora var stiprinât tautas pârlicîbu par tâs spçju bût neatkarîgai un paðai noteicçjai savâ zemç. Sâkâs nopietna garamantu apzinâðana un vâkðana. Kriðjânis Barons lielâko sava mûþa daïu ziedojis tautasdziesmu krâðanai un apkopoðanai. Dzîves pçdçjo vasaru viòð pavadîja Turaidâ - Dainu mâjâs. Pastaigâjoties Baro9ntçvs mçdza uzkâpt arî Turaidas kalnâ, kur atradâs ramantiskâs viduslaiku pilsdrupas. Godinot K. Barona darbu, 1985.gadâ viòa 150.dzimðanas dienâ lîvu apmetnes vietâ Turaidas Jelgavkalnâ atklâja skulptûru dârzu - Dainu kalns, un desmit gadu likâ blakus tam izkopa Dziesmu dârzu, tâ kopâ veidojot Tautasdziesmu parku. Tajâ izvietotas latvieðu tçlnieka Induïa Rankas skulptûras. Divdesmit ceturto darbu - veltîjumu zmnieka neaizstâjamajam palîgam - zirgam atklâja 1996.gada vasarâ. I. Rankas darbi nav ilustrâcija kâdai konkrçtai tautasdziesmai. Akmenî kaltus redzam Dainu tçvu, Bitenieka lîgaviòu, Veïu akmeni, Mâti un meitu, Trîs mâsas, Mîlestîbas akmeni, Austras koku, Veltîjumu Saulei un citus tçlus. Tajos izteikta dainu poçzija, tâs pamats ir vispârcilvçciskas vçrtîbas - mîlestîba, gods, sadzîvoðana ar apkârtçjo vidi, lîdzcilvçkiem, rûpes par tuviniekiem, tautu, dabu.

Gaujas lîvi.

Senatnç tagadçjo Latvijas teritoriju apdzîvoja baltu un somugru tauts. Mûsdienu latvieðu valodâ, tautas tçrpu krâsâs un rakstos jûtams gan vienas, gan otras atstâtais iespaids. Turaidas apkârtnç 11.gadsimtâ ienâca Baltijas jûras somu tautu saimei piederoða tauta - lîvi, kuru ikdienas dzîvi vadîja daudzâs paaudzçs sakòotâs tradîcijas. Viens no vârda Turaida skaidrojumiem tulkojumâ no lîvu valodas nozîmç - Dieva dârzs. Lîviem 13.gadsimtâ bija jâsastopas ar ienâcçjiem no sveðâm zemçm, kuri sludinâja savu dievu un ticîbu tam. Turaidas vadonis Kaupo pieòçma jauno ticîbu - kristietîbu, lai gan daudzi tai pretojâs.

Kristietîbas piekritçju un tâs savstarpçjo cîòu rezultâtâ 1206.gadâ nodega Kaupo koka pils, kura atradâs Turaidas pilskalnâ. Trîspadsmitajâ gadsimtâ sâkâs lîvu etniskâ asimilâcija. Tikai nedaudz cilvçku mûsdienu Latvijâ runâ lîvu valodâ. Turaidas muzejrezervâts lîvu kultûras mantojuma apzinâðanai un popularizçðanai izstrâdâjis projektu “Gaujas lîvi Latvijas kultûrvçsturç”. Tâ ietvaros notiek senvietu apzinâðana, arheoloìiskie izrakumi, lîvu valodas ietekmçto vietvârdu pçtîðana, lîvu koka pils rekonstrukcijas projektu izstrâde, ekspozîciju veidoðana. Katru gadu augusta pçdçjâ svçtdienâ Turaidas muzejrezervâts ikvienu aicina uz tradicionâlo Lîvu dienu.

Turaidas pilskalns un viduslaiku pils.

Turaidas vârds daudiem saistâs ar viduslaiku mûra pili, kura tâlu redzama pâri Gaujas senlejas zaïajiem meþiem un ir iecienîta apmeklçtâju apskates vieta jau kopð pagâjuðâ gadsimta. Nodedzinâtâs lîvu koka pils vietâ 1214.gadâ sâkâs mûra pils celtniecîba. Sâkotnçji pilskalns veidots kâ nocietinâta teritorija ar centrâlo torni. Turpmâkajos gadsimtos notika dzîvojamo un saimniecîbas çku celtniecîba nocietinâjumu iekðpusç, papildinâta pils aizsardzîbas sistçma. Pilî 1776.gadâ izcçlâs postoðs ugunsgrçks. Tajâ ievçrojamus zaudçjumus cieta apbûve un arhîvs. Postîtâs celtnes vairs neatjaunoja. Laika gaitâ tika nojaukta ziemeïu priekðpils, kuras bûvmateriâlus izmantoja muiþas saimnieciskâs daïas celtniecîbai, bet pils pagalmâ uzcçla muiþas îpaðnieku dzîvojamo mâju.

Turaidas pilsdrupâs notiek arhioloìiskie izrakumi, kuros iegûta nozîmîga informâcija par pils vçsturi. Izrakumu gaitâ pçtîti 11. - 13.gs lîvu koka pils pamati un mûra pils apbûve. Noòemot kârtu pçc kârtas, pamazâm atklâjas viduslaiku pils plânojumss un pârbûves. Lîdztekus arheoloìiskajiem izrakumiem notiek mûra pils konservâcija un restaurâcija. Apmeklçtâjiem apskatâma viduslaiku mûra pils aizsardzîbas sistçma, interjeri un ekspozîcijas, kuras atspoguïo dzîvi pilî.

No pils galvenâ toròa vislabâk var apskatît Gaujas senlejas gleznaino panorâmu un Turaidas muzejrezervâta teritoriju. Bijuðajâ muiþas kûtî atrodas izjâdes zirgu noma. Gan pajûgâ, gan jâðus iespçjams apskatît tuvâko apkârtni. Iegâdâjoties atïauju, iespçjams pavadît jaukas atpûtas stundas, makðíerçjot muiþas dîíos.

Gaujas nacionâlais parks.

Gaujas  nacionâlais parks dibinâts 1973.gada 14.septembrî, lai aizsargâtu unikâlo dabas kompleksu - pirms 12000 gadiem izveidojuðos Gaujas upes un tâs pieteku senleju, kuras platums sasniedz 2,5 km, bet Siguldas posmâ saðaurinâs lîdz 0,9km un Gaujas straume, lîkumodama starp stâvajiem krastiem, dziïi iegrauþas miljoniem gadu vecajos devona ieþos. Gauja  ir vienîgâ no Latvijas upçm, kas savu tecçjumu sâk un beidz Latvijâ, un no upes  kopçjâ garuma - 460 km aptuveni 1/5 daïa (93,5 km)  ietilpst Gaujas NP teritorijâ, kas sastâda 92 048 ha, no tâs meþi - 49%. Gaujas nacionâlajâ parkâ sastopamas vairâk nekâ 900 augstâko augu sugas, ap 200 putnu sugas, 48 zîdîtâju sugas, vairâk nekâ 400 kultûras un vçstures pieminekïu.

Ûdenstûristus Gaujas nacionâlajâ parkâ piesaista Gaujas straujais un lîkumainais tecçjums ar iekârtotajâm apmetnçm. Dabas pçtniekus priecç ierîkotâs ainavu takas.

Vispopulârâkais marðruts Siguldâ ir Paradîzes kalna apskate: to sauc arî par Gleznotâjkalnu, jo ainavu, kas paveras no îpaði izbûvçtas skatu vietas, savos darbos iemûþinâjuði vairâki slaveni latvieðu gleznotâji - no ðî skatu punkta paveras skats 12 km tâlumâ; turpinâjumâ var doties uz Kraukïu aizu, kur apskatâmas Kraukïu un Pçtera alas. Ja vçlas, tad turpinâjumâ var doties lîdz pat Satezeles pilskalnam.

Savukârt tie, kas nevçlas izðíiest enerìiju pârgâjienos (un tâdi ir lielâkâ daïa tûristu), labprât apmeklç Gûtmaòa un Velna alas, jo tâm var çrti piebraukt ar maðînu. Gûtmaòa ala ir lielâkâ ala Baltijâ - 18,8 m dziïa, 12 m plata un 10 m augsta. Velna ala ir 19 m dziïa, 7 m plata un 4,7 m augsta.

Siguldas atpûtas zonu perspektîvas.

Apmeklçtâju skaita palielinâðanâs Siguldâ rada baþas par visvairâk apmeklçto objektu strauju nolietoðanos. No ðâdas situâcijas ir tikai divas izejas - vai nu krasi samazinât pârslogoto objektu apmeklçðanu, vai arî atrast un iekârtot citus - papildu tûrisma objektus un marðrutus. Kâ Gaujas nacionâlais parks, tâ atseviðíi pieminekïi veido sabiedrîbâ saudzîgu, zinâtniski pamatotu un racionâlu attieksmi pret dabu un iepriekðçjo paaudþu atstâto kultûras mantojumu.

Tâdçï viens no svarîgâkajiem uzdevumiem ðajâ jomâ ir arheoloìisko pieminekïu aprûpe un saglabâðana tâdâ stâvoklî, lai tie bûtu paraugs pieminekïu aizsardzîbas darbam visâ valstî.

Kâ viens no risinâjumiem Siguldâ pçdçjâ laikâ ïoti izvçrsies aktîvo atpûtas iespçju piedâvâjumu klâsts. Tas ir nekaitîgs dabai (izòemot daþus, piemçram, pilsçtas aplûkoðanu ar lidmaðînu), nebojâ arhitektûras pieminekïus un tanî pat laikâ novirza lielu tûristu masu pulcçðanos aizsargâjamo objektu apskates vietâs, kas varçtu veicinât to nolietoðanos. Paðlaik tûristiem Siguldâ ir iespçjams lçkt ar gumijâm, vizinâties ar zirgiem, braukt ar laivâm pa upi, spçlçt minigolfu, nobraukt pa bobslejtrasi, vizinâties ar gaisa vagoniòu, apskatît pilsçtu no panorâmas rata, vai vienkârði atpûsties kâdâ no Siguldas viesnîcâm, kuru skaits drîz nebeidz papildinâties.

Es uzskatu, ka tâ arî ir Siguldas nâkotnes perspektîva - arvien attîstît aktîvâs atpûtas iespçjas, kâ arî kultûras pasâkumus (kâ Opermûzikas svçtki, Siguldas pilsçtas svçtki un Gaisa balonu festivâls), lai tûrisms Siguldâ balstîtos ne tikai uz skaistajiem dabas skatiem.

Secinâjumi un priekðlikumi

Secinâjumi:

1. Sigulda ir ideâlâkâ pilsçta Latvijâ tûrisma attîstîðanai (izòemot Rîgu un Jûrmalu).

2. Vienîgâ problçma ir tûristu plûsmas kontrolçðana un organizâcija.

3. Galvenâs Siguldas “bagâtîbas” ir: Gaujas nacionâlais parks ar skaisto dabu, arheoloìiskie pieminekïi, çrtâ satiksme ar Rîgu un tâs tuvums, salîdzinoði labi attîstîtâ tûrisma industrija.

          Priekðlikumi:

1. Lai gan Sigulda ir soli priekðâ pârçjâm Latvijas pilsçtâm tûrisma industrijas attîstîbâ, tomçr tâ vçl jâbagâtina un jâpilnveido, lai tûrisms Siguldâ tiktu kontrolçts un mçrítiecîgi virzîts vçlamajâ virzienâ, nevis plûstu paðplûsmâ.

2.  Arvien vairâk jâveido cilvçka radîtie tûrisma resursi, lai no lielâs noslogotîbas nenolietotos vçsturiskie un dabas resursi.

3. Jâpilnveido reklâma un mârketinga sistçma, jo, lai gan Sigulda visâ Latvijâ ir slavenâkâ vieta, kur “skatîties zelta rudeni” utt., tomçr cilvçkiem trûkst detalizçtâkas informâcijas, ko tieði varçs darît, kad aizbrauks uz Siguldu, tâ kâ tâ nav “Akvalandija”, kur tikai jânopçrk biïete un pârçjo noorganizçs uzòçmuma darbinieki. Siguldâ tûristam paðam ir jâplâno, kâ viòð pavadîs dienu - pârgâjienos, aktîvâ izklaidç, vai aplûkojot vçstures liecîbas - iespçjams, ka tieði tas kavç neizlçmîgâkos Latvijas pilsoòus pavadît savas brîvdienas Siguldâ. Tâpçc jâpiedâvâ arî pakalpojumu pakete, ar detalizçti izplânotu, piesâtinâtu tûrista dienu.

Izmantotâ literatûra

1. ”Arheoloìiskie pieminekïi GNP” J. Apals.Rîga “Zinâtne” 1986.

2. “Aicinâm uz Siguldu”, informatîvs izdevums, 1997, Siguldas pilsçtas dome.

3. “Turaidas pilsçtas ziòas”, 1997, Siguldas pilsçtas dome.

4. “Sigulda. Ceïvedis”, Siguldas pilsçtas dome, Siguldas Tûrisma Informâcijas centrs.

5. “Ceïvedis pa Turaidas muzejrezervâtu”, A. Diverts, A. Linarts, G. Vîtola, I. Siliòa.

6. “Brîvdienas Gaujas nacionâlajâ parkâ”, A. Linarts, A. Grants, GNP IC, 1999.

7. “Latvijas pilsçtas”, enciklopçdija, Preses nams, 1999.

8. “Latvija kabatâ”, Valdis Veilends, Preses nams, Rîga, 1995.

9. “Vidzeme - Latvijas dabas un kultûras pçrle”, Vidzemes tûrisma asociâcija, 1999.

10. “Ziemeïlatvija”, ceïvedis, Latvijas tûrisma pârvalde.

11. “Gaujas nacionâlâ parka ziòas”, GNP, 1999.februâris.

12. “Aicinâm uz Siguldu”, informatîvs izdevums, 1999, Siguldas pilsçtas dome.

13. “Sezona”, tûrisma un atpûtas þurnâls, 1998.12.