ŠISTOMONOZES

Autors: Nezināms

Šistozomozes ir karsto zemju un Tālo Austrumu zemju slimības, ko rada Shistosoma Weinland ģints un Shistosomatidae dzimtas pārstāvji.

            Cilvēkam reģistrētas trīs šistozomu sugas (S. haematobium, S. mansoni, S. japonikum), kas parazitē zarnu trakta asinsvados un urīnpūslī.

            Atšķirībā no citām trematodēm šistozomām ir abi dzimumi. Mātītes izdētās oliņas iziet cauri asinvadu sieniņas un nokļūst zarnu trakta dobumā vai urīnpūslī, no kurienes izdalās ar izkārnījumiem vai urīnu apkārtējā vidē. No oliņas izšķiļas noformējies dīglītis(MIRACILIJS), kas pēc tam nokļūst sava starpsaimnieka – moluska ķermenī, kur notiek sarežģīta attīstības līdz cerkarija  Cerkariji pamet molusku un peld ūdenī. Cilvēka organismā tie brīvi nokļūst cauri ādai vai gļotādai, peldoties., strādājot ar inficētiem ūdeņiem vai dzerot. Migrēdami pa asinsvadiem, tie nokļūst portālā vēnu sistēmā , kur sasniedz dzimumgatavību.  Slimo vairāk lauku iedzīvotāji, kuru darbs ir saistīts ar ūdeņiem lauku darbos(rīsi, kokvilna)

            Katrai šistozomu sugai izšķir trīs cilvēku šistozomozes : urogenitālo, zarnu un japāņu šistozomozi.

            Uz cilvēka organismu patoloģiski iedarbojas pamatā parazīta toksiskā un sensibilizējošā iedarbība, kā arī mehāniskie audu bojājumi.

            Oliņas, ko mātītes dēj asinsvados, virzās ar asins straumi, aktīvi izejot cauri asinsvada sieniņai, nokļūst zarnu dobumā vai urīnpūslī un dzimumorgānos. No oliņām izdalās proteolītiski fermenti, ko izdala oliņā esošais kāpurs (miracidijs). Tā rezultātā tiek mehāniski bojāti audi. Oliņas var nokļūt arī citos orgānos, kur ap tām izveidojas granulomas. No oliņām, kuras ilgstoši atrodas audos ar toksīnu iedarbi var veicināt Ca veidošanos.

            Uroģenitālā šistozomoze

            Plaši izplatīta Āfrikā, Rietumāzijā, Austrālijā, Madagaskarā.

Izraisītājs Schistosoma haematobium

Parazīta apraksts:

            Tēviņš 12-14 mm garš un 1 mm plats: ķermeni klāj piesūcekņi. Parazīta vēderpusē ir rieva, kurā atrodas mātīte.

            Mātīte 20 mm gara, 0,25 mm plata. Vāji piesūcekņi. Zarnu trakts sastāv no 2 caurulītēm

            Oliņas lielas, vārpstveidīgas ar dzeloni vienā no poliem. Parazitē vārtu un apakšējā dobā vēnā. Mātītes pēc apaugļošanās pārvietojas uz dzimumorgānu sīkajiem asinsvadiem un te producē oliņas

            Klīnika

Kāpuri ādā rada stipru niezi, to, cefalgiju, apmēram mēnesi. Simptomi parādās pēc mēneša līdz gadam. Urinēšanas beigās slimniekam parādās hematourija (oliņas ieurbjas audos). Urīnpūšļa gļotādā izveidojas papilomveidīgi izaugumi, hemorragijas un ulcerus. Urethras nosprostojumi rada hydronephrosis cum pielonephrosis. Veidoties var arī fistulas un akmeņi.

            Diagnostika

            Oliņas atrod urīnā, kā arī ar komplementa saistīšanas reakciju. Antigēnu izgatavo no invazētu molusku aknām.

Zarnu šistozomoze

Izplatīta Nillas ielejā, Augšudanā, Rietumāfrikā, Dienvidamerikā.

Izsaucējs – Schistosoma mansoni Sambour

Tēviņš 10-12 mm garš, ar 8 sēkliniekiem; mātīte 12-16 mm gara, dzemdē tai nedaudz oliņu, bet dažreiz var būt viena Oliņas liela, uz sāniem var būt āķveidīgi izaugumi - dzelonis

Pieauguši helminti parazitē cilvēka resno zarnu vai taisnās zarnas venozā sistēmā. Mātīšu izdētās olas iziet cauri zarnas sienai un ar fēcēm izdalās ārā. Asins straume oliņas var aiznest uz aknām, nierēm, plaušām un citiem orgāniem.

Starpsaimnieks ir Planorbis un Physopsis ģints moluski. Cilvēkā cerkariji nokļūst caur ādu un mutes, taisnās zarnas un dzimumorgānu gļotādām.

Klīnika

Simptomi: vēdersāpes, caureja, nātrene, drudzis. 6-8 nedēļu laikā pēc invāzijas slimniekam rodas zarnu saslimšana, kas līdzinās dizentērijai. Rectuma gļotādā parādās čūlas un papilomas. Vēlīni attīstās aknu cirroze ar splennomegaliju, ascītu un locekļu tūskām. Var būt letāli gadījumi.

Diagnostika

Oliņas atrod fekālijās. Nosaka ar iepriekšminēto metodi.

           

           

            Japāņu šistozomoze

Izplatīta Tālajos Austrumos- Ķīnā, Japānā, retāk Korejā, kā arī Taivānā.

Izraisītājs –Schistosoma japonicum Katsurada

Kutīkulai nav piesūcekņu. Tēviņam 7 sēklinieki. Mātītes dzemdē atrodas 50-300 oliņu.

            Pieauguši helminti parazitē cilvēka, kaķa, liellopu, cūku vārtu vēnā, kā arī taukplēves vēnās. Apaugļotas mātītes izdētās oliņas izspiežas cauri zarnām un ar fēcēm nonāk apkārtējā vidē.

            Starpsaimnieki – Oncomelania, Katajama un citu ģinšu moluski.

            Klīnika

            Norisinās ar trijām stadijām:

1)      sākuma stadiju, raksturojas ar nātreni, niezi paaugstinātu to;

2)      zarnu stadiju, kas atgādina dizentēriju + hepatosplenniju;

3)      beigu stadiju, kuras laikā attīstas aknu cirroze, bet zarnu sieniņas veidojas papilomatozi izaugumi, čūlas, fistulas

            Ja oliņas ar asins straumi tiek aiznestas uz cerebri, veidojas epistatusi, paralīzes un aklums.

            Diagnostika

            Ar iepriekšminētām metodēm.

            Terapija

Profilaksei- nedzert inficētu ūdeni, kā arī tajā nepeldēties!!!