Sods un tā būtība





 

VeA 3. kursa studenta

Mārčā Nēliusa
referāts publisko tiesību
priekšmetā
 




SATURS

 
Soda jēdziens, tā izpratne vēstures gaitā..................................................................................... 3
Sods Latvijas Republikā................................................................................................................................. 3
Kriminālsods............................................................................................................................................................ 4
Kriminālsods un tā mērķis................................................................................................................................ 4
Kriminālsodu iedalījums.................................................................................................................................... 4
Pamatsodi.................................................................................................................................................................. 5
Nāves sods............................................................................................................................................................... 5
Brīvības atņemšana............................................................................................................................................... 5
Arests........................................................................................................................................................................ 5
Piespiedu darbs..................................................................................................................................................... 6
Naudas sods............................................................................................................................................................ 6
Papildsodi.................................................................................................................................................................. 6
Mantas konfiskācija.............................................................................................................................................. 6
Izraidīšana no LR.................................................................................................................................................. 7
Naudas sods............................................................................................................................................................ 7
Tiesību ierobežošana............................................................................................................................................ 7
Soda noteikšana..................................................................................................................................................... 8
Soda noteikšanas vispārīgie principi................................................................................................................ 8
Atbildību mīkstinošie apstākļi............................................................................................................................ 8
Atbildību pastiprinošie apstākļi......................................................................................................................... 8
Vieglāka soda noteikšana nekā likumā paredzētais sods........................................................................... 10
Soda noteikšana par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem..................................................................... 10
Soda noteikšana pēc vairākiem spriedumiem................................................................................................ 11
Sodu saskaitīšana un aizstāšana..................................................................................................................... 11
Soda noteikšana par sagatavošanos noziegumam un par nozieguma mēģinājumu.............................. 11
Soda noteikšana par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts līdzdalībā..................................................... 11
Nosacīta notiesāšana......................................................................................................................................... 12
Nepilngadīgo kriminālatbildības īpatnības........................................................................................... 12
Galvenās īpatnības, piespriežot sodu nepilngadīgajiem............................................................................ 12
Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana nepilngadīgajiem................................................. 12
Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi.................................................................................................. 13
Administratīvais sods..................................................................................................................................... 13
Administratīvais sods un tā mērķis............................................................................................................ 13
Administratīvo sodu iedalījums................................................................................................................... 13
Pamatsodi................................................................................................................................................................ 14
Brīdinājums.......................................................................................................................................................... 14
Naudas sods......................................................................................................................................................... 14
Administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskācija............................................... 14
Pilsonim piešķirto speciālo tiesību (transporta līdzekļu vadīšanas tiesību, medību tiesību) atņemšana.             15
Tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšana uz zināma veida vai visu veidu uzņēmējdarbību.       15
Administratīvais arests....................................................................................................................................... 15
Administratīvā soda uzlikšana.................................................................................................................... 16
Vispārīgie noteikumi soda uzlikšanai par administratīvo pārkāpumu.................................................... 16
Apstākļi, kas mīkstina atbildību par administratīvo pārkāpumu.............................................................. 16
Apstākļi, kas pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu........................................................... 16
Administratīvo sodu uzlikšana, ja izdarīti vairāki administratīvie pārkāpumi...................................... 17
Administratīvā soda termiņu aprēķināšana................................................................................................... 17
Administratīvā soda uzlikšanas termiņi.......................................................................................................... 17
Termiņš, pēc kura izbeigšanās persona atzīstama par administratīvi nesodītu..................................... 17
Pienākums atlīdzināt nodarīto zaudējumu.................................................................................................... 18
Nepieciešamība izpildīt pienākumu, par kura nepildīšanu uzlikts administratīvais sods.................... 18
Izmantotā literatūra:................................................................................................................................. 18

 

Soda jēdziens, tā izpratne vēstures gaitā.


Sodu juridiskā izpratnē saprot kā kādas tiesību institūcijas pasākumus, ar kuriem tā reaģē uz izdarītu netaisnīgu, prettiesisku rīcību[1]. Vainīgajam tiek nodarīt kāds fizisks kaitējums (poena sensus), atsavināta kāda manta (poena damni) vai ierobežota kāda no viņa pamattiesībām, piemēram, brīvība.
Viduslaikos sodu attaisnoja, pamatojoties uz Dieva gribu, vēlāk uz karaļa gribu. Domātājs Akvīnas Toms (1225 – 1274) bija viens no pirmajiem, kurš attaisnoja soda jēdzienu- sods balstās uz Dieva noteikto kārtību. Tajā laikā ar sodu saprata ciešanas, kas tiek uzliktas par ļaunu darbību.
Daudzās apgaismības laikmetā uzrakstītajās soda likumu grāmatās par soda mērķi tika uzskatīta atmaksa par kādu pāridarījumu.
Tajā pašā laikā radās mācība par sabiedrisko līgumu (Monteskjē, Ruso). Tai bija milzīga ietekme jaunās krimināltiesību izpratnes veidošanā. 1575.gadā Londonā, 1595.gadā Amsterdamā, bet 1906.gadā Vācijā parādījās pirmie cietumi. Sākotnēji tie tika saukti par pāraudzināšanas namiem. Līdz ar cietumu izveidošanos mainās arī soda teorijas un soda pamatojums. Sods vairs neizrietēja no Dieva gribas. Jaunizveidotajās teorijās soda galvenais uzdevums bija sabiedrības aizsardzība no tās ienaidniekiem. Šī soda uztvere ir arī mūsdienu moderno soda teoriju pamatā. Ar soda atbaidošo raksturu cilvēki jānovērš no vēlmes izdarīt noziegumus, kā arī vainīgie jāaudzina par sabiedrībai nekaitīgiem indivīdiem. Pēc šīm teorijām vainīgās personas netiek sodītas tādēļ, ka izdarīts noziegums (quia peccatum est), bet lai aizkavētu tā izdarīšanu (ne peccatur). Šādu soda uztveri pauda jau Platons savā darbā “Protagoras”.
Tādējādi izšķir divus soda veidus: relatīvo sodu un absolūto sodu. Absolūtajam sodam tiek uzsvērts tā atdarīšanas raksturs- taisnība tiek izlīdzināta un neviens nevienam nepaliek parādā. Relatīvajam sodam turpretī piemīt preventīvā, aizsargājošā un novērsošā funkcija. Mūsdienās šīs teorijas tiek kombinētas- lielā mērā dominē soda preventīvā jēga, kas apvienota ar vainas principu kā daļu no absolūtā soda izpratnes. Šīs teorijas attiecināmas uz sabiedrisko sodu. Upura atriebības novēršana vēsturiski vienmēr ir bijusi soda sankciju minimālā funkcija[2].      

Sods Latvijas Republikā.

Latvijas Republikas likumos noteikti divi soda veidi- administratīvais- un kriminālsods. Attiecīgi tie tiek piešķirti par administratīviem pārkāpumiem un kriminālpārkāpumiem. Administratīvais sods sīkāk tiek iztirzāts Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā. Kriminālsodu regulējošās normas ietvertas Krimināllikumā. Abi šie normatīvie akti būtībā būvēti pēc vienas shēmas. Tie sastāv no vispārīgās daļas un sevišķās daļas. (Administratīvo pārkāpumu kodeksā vēl ir sadaļas, kas nosaka institūcijas, kas izskata administratīvos pārkāpumus, lietvedību un lēmumu izpildi administratīvo pārkāpumu lietās.)
Vispārīgajā daļā dotas definīcijas, soda veidu apraksti, piešķiršanas termiņu robežas, noteikumi pēc kuriem jāvadās nosakot kādu sodu vai papildsodu, apstākļi, kas mīkstina vai pastiprina vainu.
Sevišķajā daļā sistematizēti uzskaitīti sodāmie pārkāpumi, kam pievienoti piešķiramie soda veidi un to apmēri.

Kriminālsods.

Kriminālsods un tā mērķis.

Kriminālsods jeb krimināllikumā paredzētais sods ir piespiedu līdzeklis, ko personai, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, Krimināllikuma ietvaros valsts vārdā piespriež tiesa.
 Soda mērķis ir vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.[3]

Kriminālsodu iedalījums.

Kriminālsodus iedala pamatsodos un papildsodos
Pamatsodi ir soda veidi, kurus par noziedzīgiem nodarījumiem piespriež kā patstāvīgus sodus un šie soda veidi nevar papildināt viens otru. Pamatsodi[4] ir
1) nāves sods;
2) brīvības atņemšana;
3) arests;
4) piespiedu darbs;
5) naudas sods.
Papildsodi notiesātajam var tikt piespriesti tikai kopā ar pamatsodiem. Likumā noteiktie papildsodi ir:
1) mantas konfiskācija;
2) izraidīšana no Latvijas Republikas;
3) naudas sods;
4) tiesību ierobežošana;
5) policijas kontrole.
Sodu izciešanas kārtību nosaka saskaņā ar likumu.


Pamatsodi.

Pamatsodi ir kriminālkodeksa sistēmā paredzēts valsts piespiedu līdzeklis, kura tiesa likuma ietvaros piespriež personai, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Piemērojot šādus soda veidus, tiesa spriež sodu tādās robežās, kādas tās fiksētas krimināllikuma pantā, kas paredz atbildību par konkrēti izdarītu noziegumu.

Nāves sods.

-Nāves sodu[5] mūsu valstī praktiski neizpilda. Likums nosaka, ka to var piespriest vienīgi par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja noziegums izdarīts kara laikā.
-Nāves sods nav piemērojams personām, kuras līdz nozieguma izdarīšanai nav sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu, un sievietēm.

Brīvības atņemšana[6].

 -Šis soda veids izpaužas kā notiesātā turēšana ieslodzījumā tiesas sprieduma noteiktā kārtībā un laikā. Brīvības atņemšanu nosaka uz laiku no sešiem mēnešiem līdz piecpadsmit gadiem, bet par sevišķi smagiem noziegumiem - uz laiku līdz divdesmit gadiem. Likumā paredzētos īpašos gadījumos var piespriest arī mūža ieslodzījumu. Brīvības atņemšanas laiks nosakāms gados un mēnešos, bet Krimināllikumā paredzētajos gadījumos - arī dienās.
-Šis ir viens no smagākajiem kriminālsodiem - notiesātais tiek izolēts no sabiedrības, sabiedrība tiek aizsargāta no šīs personas jauniem prettiesiskiem nodarījumiem. Šī kriminālsoda veida lielākais trūkums ir tas, ka indivīds tek izrauts no viņa sociālās vides un tiek iekļauts specifiskā mikrovidē, kura 70% ietekmē negatīvi. Statistika rāda, ka no 1,5 - 5% katru gadu ar noziedzību saistīto personu loks pieaug.

Arests.

-Arests[7] ir personas īslaicīga piespiedu turēšana ieslodzījumā. Pēc būtības arests ir līdzīgs brīvības atņemšanai, tikai atšķirībā no tās, tas ir īslaicīgs, un sākas pirms tiesas lēmuma.
-Arestu nosaka uz laiku no trim dienām līdz sešiem mēnešiem.
-Aizstājot naudas sodu ar arestu, to var noteikt uz laiku līdz vienam gadam.
-Aresta laikā personu var iesaistīt pašvaldības noteikto sabiedrībai nepieciešamo darbu veikšanā.
- Militārpersonas arestu izcieš virssardzē.
- Arests nav piemērojams grūtniecēm un mātēm, kuru aprūpē ir bērns līdz viena gada vecumam.

Piespiedu darbs.

-Piespiedu darbs[8] ir jauns sods, kad notiesātas tiek piespiedu kārtā iesaistīts sabiedrībai nepieciešamos darbos un kas tiek uzskatīts kā sods, kas tiek realizēts dzīves vietas apvidū, veicot pašvaldības noteiktos darbus no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā.
-Šādu piespiedu darbu var noteikt no 40 - 280 stundām.
-Piespiedu darbs nav piemērojams darbnespējīgām personām un militārpersonām.
- Ja persona, kas notiesāta ar piespiedu darbu, ļaunprātīgi izvairās no soda izciešanas, tiesa neizciesto sodu aizstāj ar arestu, astoņas darba stundas rēķinot kā vienu aresta dienu.

Naudas sods.

- Naudas sods[9] ir naudas piedziņa, ko likumā noteiktos gadījumos tiesa piemēro, kā pamatsodu. Naudas sods var būt arī papildsods.
- Naudas sods atbilstoši noziedzīgā nodarījuma smagumam un vainīgā mantiskajam stāvoklim nosakāms no vienas līdz divsimt Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā sprieduma taisīšanas brīdī, norādot spriedumā šā naudas soda summu Latvijas Republikas naudas vienībās.
- Naudas soda samaksu tiesa var sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu no dienas, kad spriedums stājies likumīgā spēkā.
- Ja naudas sodu nevar piedzīt, tad gadījumos, ja tas noteikts līdz četrdesmit minimālo mēnešalgu apmērā, to aizstāj ar arestu, vienu minimālo mēnešalgu rēķinot kā desmit aresta dienas, taču ne vairāk par vienu gadu aresta; ja naudas sods noteikts virs četrdesmit minimālo mēnešalgu apmērā, to aizstāj ar brīvības atņemšanu, vienu minimālo mēnešalgu rēķinot kā desmit brīvības atņemšanas dienas.
- Ja naudas sodu vai tā daļu samaksā laikā, kad notiesātais naudas soda vietā izcieš brīvības atņemšanas sodu vai arestu, notiesātais atbrīvojams vai brīvības atņemšanas vai aresta ilgums saīsināms atbilstoši samaksātajai naudas soda daļai. Saīsinot norādītajā veidā soda laiku, brīvības atņemšanas vai aresta laiks ieskaitāms atbilstoši tiesas noteiktajam samēram.

Papildsodi.

Kā jau augstāk minēts, papildsodi ir valsts piespiedu līdzeklis, kuru tiesa piespriež reizē ar pamatsodu.

Mantas konfiskācija.

-Mantas konfiskācija[10] ir notiesātā īpašumā esošās mantas vai tās daļas piespiedu un bezatlīdzības atsavināšana valsts vajadzībām.
-Daļējās konfiskācija gadījumā tiesa norāda, kāda manta ir konfiscējama.
-Var konfiscēt arī notiesātā īpašumā esošu mantu, ko tas nodevis citai fiziskajai vai juridiskajai personai.
-Likums nosaka to notiesātajam vai viņa apgādībā esošajām personām nepieciešamo mantu, kas nav konfiscējama. Tā nav konfiscējama sekojošos gadījumos:
a) dzīvojamā māja ar saimniecības ēkām vai atsevišķas daļas, personām kuru pamatnodarbošanās ir lauksaimniecība,
b) ja notiesātais un viņa ģimene pastāvīgi dzīvo šajā mājā. Konfiscējot mantu valsts neatbild par notiesātā parādiem un saistībām, ja tādi radušies pēc tam, kad izziņas iestādes ir veikušas pasākumus mantas saglabāšanā.

Izraidīšana no LR[11].

-Šo soda veidu var piemērot tikai pret personām, kurām ir patstāvīgas uzturēšanās atļaujas.
-Šo sodu piešķir pēc pamatsoda izciešanas, un tam nenorāda termiņu.

Naudas sods.

Šis sods tika jau aplūkots, runājot par pamatsodiem.

Tiesību ierobežošana[12].

-Tiesību ierobežošana ir tiesību atņemšana uz noteiktu laiku vai visu veidu uzņēmējdarbību vai arī konkrētu veidu uzņēmējdarbību nodarbošanās aizliegums, vai arī speciālā likumā paredzēta tiesību vai atļauju ierobežošana. Šis sods tiek uzskatīts kā ļoti efektīvs. Parasti notiesā personas, kas nodarbojas ar nelikumīgu uzņēmējdarbību. Var tikt arī atņemta autovadītāja apliecība.
Policijas kontrole.
-Policijas kontrole[13] ir papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu līdzekli, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvotu personu un pakļautu šo personu policijas iestādes norādītajiem ierobežojumiem.
-Policijas kontroli piespriež uz laiku no viena gada līdz trim gadiem.
-Pēc brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas vai policijas iestādes iesnieguma tiesa var samazināt policijas kontroles termiņu vai to atcelt.
-Ja persona, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, ļaunprātīgi pārkāpj tās noteikumus, tiesa pēc policijas iestādes iesnieguma var aizstāt neizciesto papildsoda laiku ar brīvības atņemšanu uz tādu pašu laiku.
-Policijas kontroles noteikumu pārkāpšana ir ļaunprātīga, ja persona gada laikā divas reizes administratīvi sodīta par šādu pārkāpumu.

Soda noteikšana.

Soda noteikšanas vispārīgie principi

Tiesa piespriež sodu tādā apmērā, kādu nosaka Krimināllikuma sevišķās daļas pants, kas paredz atbildību par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, un ievērojot šā likuma vispārīgās daļas noteikumus.
Nosakot sodu tiesa vadās no tiesiskās apziņas, ņem vērā izdarītā nozieguma sabiedriskās bīstamības pakāpi, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos lietas apstākļus.

Atbildību mīkstinošie apstākļi.

Apstākļi kas mīkstina vainu[14] ir:
1) ja noziedzīgā nodarījuma izdarītājs pieteicies par vainīgu, vaļsirdīgi atzinies un nožēlojis izdarīto;
2) ja vainīgais aktīvi veicinājis noziedzīgā nodarījuma atklāšanu un izmeklēšanu;
3) ja vainīgais sekmējis citas personas nozieguma atklāšanu;
4) ja vainīgais labprātīgi atlīdzinājis nodarīto zaudējumu vai novērsis radīto kaitējumu;
5) ja noziedzīgais nodarījums izdarīts smagu personisku vai ģimenes apstākļu dēļ;
6) ja noziedzīgais nodarījums izdarīts vardarbības iespaidā, materiālas vai citādas atkarības dēļ;
7) ja noziedzīgais nodarījums izdarīts cietušā prettiesiskas vai amorālas uzvedības ietekmē;
8) ja noziedzīgais nodarījums izdarīts, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās, galējās nepieciešamības, noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas aizturēšanas, attaisnojama profesionālā riska, pavēles un rīkojuma izpildīšanas tiesiskuma nosacījumus;
9) ja noziedzīgo nodarījumu izdarījusi grūtniece;
10) ja noziedzīgo nodarījumu izdarījusi persona ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī.

Atbildību pastiprinošie apstākļi.

Apstākļi, kas pastiprina vainu[15] ir:
1) ja noziedzīgais nodarījums izdarīts atkārtoti vai veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu;
2) ja noziedzīgais nodarījums izdarīts personu grupā;
3) ja noziedzīgais nodarījums izdarīts, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli vai citas personas uzticību;
4) ja noziedzīgais nodarījums izraisījis smagas sekas;
5) ja noziedzīgais nodarījums izdarīts pret sievieti, apzinoties, ka viņa ir grūtniecības stāvoklī;
6) ja noziedzīgais nodarījums izdarīts pret personu, kas nav sasniegusi piecpadsmit gadu vecumu, vai pret personu, izmantojot tās bezpalīdzības stāvokli vai vecuma nevarību;
7) ja noziedzīgais nodarījums izdarīts pret personu, izmantojot tās dienesta, materiālo vai citādu atkarību no vainīgā;
8) ja noziedzīgais nodarījums izdarīts ar sevišķu cietsirdību vai ņirgājoties par cietušo;
9) ja noziedzīgais nodarījums izdarīts, izmantojot sabiedriskā posta apstākļus;
10) ja noziedzīgais nodarījums izdarīts, lietojot ieročus vai sprāgstošas vielas vai citā vispārbīstamā veidā;
11) ja noziedzīgais nodarījums izdarīts mantkārīgu tieksmju dēļ;
12) ja noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu ietekmē;
13) ja noziedzīgo nodarījumu izdarījusī persona nolūkā panākt soda samazināšanu ir sniegusi apzināti nepatiesas ziņas par citas personas izdarītu noziedzīgo nodarījumu.

Vieglāka soda noteikšana nekā likumā paredzētais sods[16].

Tiesa, ievērojot vairākus vainīgā atbildību mīkstinošos apstākļus un vainīgā personību, var piemērot sodu, kas ir zemāks par minimālo robežu, kāda par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēta likumā, vai noteikt citu, vieglāka soda veidu. Šādā gadījumā spriedumā obligāti jānorāda šāda nolēmuma motīvus.
Uz tiem pašiem pamatiem tiesa var nepiemērot papildsodu, kas par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu likumā paredzēts kā obligāts.
Vieglāku sodu nevar piemērot, ja tiesa ir atzinusi, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts atbildību pastiprinošos apstākļos.

Soda noteikšana par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem[17].

Ja kāda persona atzīta par vainīgu divu vai vairāku noziegumu izdarīšanā, kuri paredzēti Krimināllikuma dažādos pantos un gadījumā, ja persona ne par vienu no šiem noziegumiem agrāk nav notiesāta, tiesa noteiks sodu pēc soda sankciju kopības vai nu ietverot vieglāko sankciju smagākajā vai nu pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus tajās robežās, ko paredz smagākā sankcija. Pamatsodam var pievienot jebkuru papildsodu, kurš paredzēts papildsankcijā.

Soda noteikšana pēc vairākiem spriedumiem[18].

Ja notiesātais pēc sprieduma taisīšanas, bet pirms pilnīgas soda izciešanas izdarījis jaunu noziedzīgu nodarījumu, tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji pievieno sodu, kas nav izciests pēc iepriekšējā sprieduma.
Galīgajam sodam pēc vairākiem spriedumiem jābūt lielākam par sodu, kāds noteikts par jaunu izdarītu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par neizciestā soda daļu pēc iepriekšējā sprieduma.
Saskaitot sodus pēc vairākiem spriedumiem, soda kopējais laiks nedrīkst pārsniegt attiecīgajam soda veidam noteikto maksimālo laiku. Saskaitot brīvības atņemšanas sodus (izņemot mūža ieslodzījumu), soda kopējais laiks nedrīkst pārsniegt divdesmit piecus gadus.

Sodu saskaitīšana un aizstāšana[19].

Sodus par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem var saskaitīt vienā spriedumā vai pēc vairākiem spriedumiem. Tādā gadījumā brīvības atņemšanas soda viena diena atbilst:
1) vienai aresta dienai;
2) astoņām piespiedu darba stundām;
3) vienai policijas kontroles dienai.
Naudas sods, tiesību ierobežošana, ja šie sodi tiek piespriesti kopā ar brīvības atņemšanas sodu, arestu, piespiedu darbu, tiek izpildīti patstāvīgi.

Soda noteikšana par sagatavošanos noziegumam un par nozieguma mēģinājumu[20].

Nosakot sodu par sagatavošanos noziegumam vai par nozieguma mēģinājumu, tiesa ņem vērā vainīgā izdarīto darbību raksturu un ar tām radīto kaitējumu, noziedzīgā nodoma realizēšanas pakāpi un iemeslus, kuru dēļ noziegums nav izdarīts līdz galam.

Soda noteikšana par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts līdzdalībā[21].

Nosakot sodu noziedzīga nodarījuma līdzdalībniekiem, tiesa ņem vērā katra līdzdalības raksturu un lomu izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā.

Nosacīta notiesāšana[22].

Ir iespējama arī nosacīta notiesāšana. Krimināltiesībās tas nozīmē, ka tiesa piespriezdama brīvības atņemšanu, ņem vērā izdarītā nozieguma raksturu, radīto kaitējumu un galvenais vainīgā personību un citus lietas apstākļus un ja tai ir pārliecība, ka vainīgā persona reāli neizviešot sodu turpmāk uzvedīsies nevainojami, var sodu reāli neizpildīt. Parasti piespriež no 6 mēnešiem - 3 gadiem.

Nepilngadīgo kriminālatbildības īpatnības

Par nepilngadīgām tiek uzskatītas personas, kas līdz noziedzīga nodarījuma izdarīšanai nav sasniegušas 18 gadu vecumu. Galvenās atšķirības ir tās, ka nepilngadīgajiem tiek piešķirti vieglāki sodi un sodu veidi.  
Nepilngadīgajiem piemērojami šādi sodu veidi:
1) brīvības atņemšana;
2) arests;
3) piespiedu darbs;
4) naudas sods.

Galvenās īpatnības, piespriežot sodu nepilngadīgajiem.

-Personu, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas, var nosacīti pirms termiņa atbrīvot no soda, ja tā izcietusi ne mazāk par pusi no piespriestā soda.
-Naudas sods piemērojams tikai tiem nepilngadīgajiem, kuriem ir savi ienākumi.
-Persona, kas pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas izdarījusi kriminālpārkāpumu, pēc soda izciešanas atzīstama par nesodītu.

Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana nepilngadīgajiem[23].

Ievērojot noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas īpašus apstākļus un par vainīgā personību iegūtās ziņas, kas mīkstina viņa atbildību, tiesa var nepilngadīgo atbrīvot no piespriestā soda, nosakot šādus audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus:
1) uzlikt nepilngadīgajam, kas sasniedzis piecpadsmit gadu vecumu, pienākumu atlīdzināt nodarīto zaudējumu, ja nepilngadīgajam ir izpeļņa un ja zaudējuma summa nepārsniedz vienu Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu;
2) uzlikt nepilngadīgajam, kas sasniedzis piecpadsmit gadu vecumu, pienākumu ar savu darbu novērst radītā kaitējuma sekas;
3) nodot nepilngadīgo galvojumā vecākiem vai personām, kas tos aizstāj, kā arī citām personām, iestādēm vai organizācijām;
4) ievietot nepilngadīgo mācību un audzināšanas iestādē.
Sods izpildāms, ja nepilngadīgais, kas atbrīvots no tā, piespriestā soda laikā nepilda tiesas uzliktos pienākumus.

Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi[24].

Personām, kas izdarījušas Krimināllikumā paredzētus nodarījumus, bet sirgst ar psihiskiem traucējumiem un ir atzītas par nepieskaitāmām vai ierobežoti pieskaitāmām, var noteikt šādus medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus:
1) ambulatoriska ārstēšana medicīnas iestādē;
2) ārstēšana vispārēja tipa psihiatriskajā slimnīcā (nodaļā);
3) ārstēšana specializētā psihiatriskajā slimnīcā (nodaļā) ar apsardzi.
Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu izbeidz vai to groza tiesa pēc ārstniecības iestādes atzinuma, ja attiecīgā persona izveseļojusies vai saslimšanas raksturs mainījies tiktāl, ka nav nepieciešams šādus līdzekļus piemērot.

Administratīvais sods.

Administratīvais sods un tā mērķis.

Administratīvais sods ir sods par administratīvajiem pārkāpumiem, un tiek piešķirts balstoties uz Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksu.
Administratīvais sods[25] ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Administratīvo sodu iedalījums.

            Līdzīgi kā kriminālsodus arī administratīvos sodus iedala pamatsodos un papildsodos. Pamatsodus piešķir par administratīvo pārkāpumu. Pēc tam tiem var pievienot papildsodus.
            Administratīvie pamatsodi[26] ir:
1) brīdinājums;
2) naudas sods;
3) administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskācija;
4) pilsonim piešķirto speciālo tiesību (transporta līdzekļu vadīšanas tiesību, medību tiesību) atņemšana;
5) tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšana uz zināma veida vai visu veidu uzņēmējdarbību;
6) administratīvais arests.
            Administratīvie papildsodi[27] ir:
1)      administratīvā pārkāpuma priekšmeta un izdarīšanas rīka konfiskācija;
2)      tiesību atņemšanu ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšanu veikt zināma veida vai visu veidu uzņēmējdarbību;

Pamatsodi.

Brīdinājums[28].

-Brīdinājumu kā administratīvā soda līdzekli izsaka rakstveidā. Likumā paredzētajos gadījumos brīdinājumu fiksē citā noteiktā veidā.

Naudas sods[29].

-Maksimālais sods, ko saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par administratīvajiem pārkāpumiem (izņemot atsevišķus likumā paredzētus gadījumus) uzliek fiziskajām personām, ir 250 latu, bet juridiskajām personām – 10 000 latu.
-Minimālais sods, ko uzliek par administratīvajiem pārkāpumiem, ir viens lats.
-Rajonu padomes, pilsētu domes un pagastu padomes var apstiprināt saistošos noteikumus, kuros par to pārkāpšanu var noteikt naudas sodus līdz piecdesmit latiem.
-Amatpersonām uzliktos naudas sodus aizliegts maksāt no uzņēmumu, iestāžu vai organizāciju līdzekļiem.
-Sods par pārkāpumiem, kas uzlikts juridiskajai personai, maksājams no juridiskās personas līdzekļiem.


Administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskācija[30].

-Administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskācija nozīmē tā piespiedu bezatlīdzības nodošanu valsts īpašumā.
-Konfiscēt var tikai pārkāpēja personiskajā īpašumā esošus priekšmetus.
-Citu personu īpašumā esošus priekšmetus var konfiscēt par pārkāpumiem tirdzniecībā, uzņēmējdarbībā, muitas jomā vai par pārkāpumiem saistībā ar precēm, kuras apliekamas ar akcīzes nodokli.

Pilsonim piešķirto speciālo tiesību (transporta līdzekļu vadīšanas tiesību, medību tiesību) atņemšana[31].

-Šo soda veidu piemēro uz laiku līdz trim gadiem par šo tiesību izmantošanas kārtības rupju vai sistemātisku pārkāpšanu.
- Transporta līdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu nevar piemērot personām, kas šos līdzekļus lieto sakarā ar invaliditāti, izņemot gadījumus, kad tās šos līdzekļus vadījušas alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā.
-Medību tiesību atņemšanu nevar piemērot personām, kam medības ir galvenais eksistences avots.

Tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšana uz zināma veida vai visu veidu uzņēmējdarbību[32].

-Uzliekot šo sodu, minētās tiesības var tikt atņemtas uz laiku no viena līdz trim gadiem.

Administratīvais arests[33].

-Administratīvo arestu nosaka un piemēro tikai izņēmuma gadījumos par atsevišķiem administratīvo pārkāpumu veidiem uz laiku no vienas līdz piecpadsmit diennaktīm.
-Administratīvo arestu nevar piemērot:
1)      sievietēm grūtniecības stāvoklī;
2)      sievietēm, kam ir bērni vecumā līdz divpadsmit gadiem;
3)      personām, kas nav sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu;
4)      pirmās un otrās grupas invalīdiem.

Administratīvā soda uzlikšana.

Vispārīgie noteikumi soda uzlikšanai par administratīvo pārkāpumu[34].

Sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.
Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Institūcijas un amatpersonas, kas ir pilnvarotas uzlikt administratīvos sodus, nav tiesīgas prasīt no personas, kas izdarījusi pārkāpumu, lai tā tieši vai ar starpnieku palīdzību apmaksātu spēkā esošajos likumos neparedzētus maksājumus.

Apstākļi, kas mīkstina atbildību par administratīvo pārkāpumu[35].

Atbildību par administratīvo pārkāpumu mīkstina šādi apstākļi:
1) ja vainīgais vaļsirdīgi nožēlojis izdarīto;
2) ja vainīgais novērsis pārkāpuma kaitīgās sekas, labprātīgi atlīdzinājis zaudējumu vai novērsis nodarīto kaitējumu;
3) ja pārkāpums izdarīts stipra psihiska uzbudinājuma ietekmē vai arī smagu personisku vai ģimenes apstākļu sagadīšanās dēļ;
4) ja pārkāpumu izdarījis nepilngadīgais;
5) ja pārkāpumu izdarījusi sieviete grūtniecības stāvoklī vai sieviete, kam ir bērns vecumā līdz vienam gadam.
Institūcija (amatpersona), kas izlemj administratīvā pārkāpuma lietu, var atzīt par mīkstinošiem arī apstākļus, kuri likumā nav minēti.

Apstākļi, kas pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu[36].

Atbildību par administratīvo pārkāpumu pastiprina šādi apstākļi:
1) ja prettiesiskā rīcība turpināta, neraugoties uz pilnvaroto personu prasību to izbeigt;
2) ja gada laikā atkārtoti izdarīts līdzīgs pārkāpums, par kuru persona jau administratīvi sodīta; ja pārkāpumu izdarījusi persona, kas agrāk izdarījusi noziegumu;
3) ja pārkāpumā iesaistīts nepilngadīgais;
4) ja pārkāpumu izdarījusi personu grupa;
5) ja pārkāpums izdarīts stihiskas nelaimes vai citos ārkārtējos apstākļos;
6) ja pārkāpums izdarīts alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā. Atkarībā no administratīvā pārkāpuma rakstura institūcija (amatpersona), kas uzliek administratīvo sodu, var neatzīt to par atbildību pastiprinošu apstākli.

Administratīvo sodu uzlikšana, ja izdarīti vairāki administratīvie pārkāpumi[37].

Ja viena persona ir izdarījusi divus vai vairāk administratīvos pārkāpumus, administratīvais sods tiek uzlikts par katru pārkāpumu atsevišķi.
Ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, par kuriem lietas vienlaicīgi izskata viena un tā pati institūcija (amatpersona), administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu. Šajā gadījumā pamatsodam var pievienot kādu no papildsodiem, kuri ir paredzēti pantos, kas nosaka atbildību par jebkuru no izdarītajiem pārkāpumiem.

Administratīvā soda termiņu aprēķināšana[38].

Administratīvā aresta termiņš tiek aprēķināts diennaktīs, bet termiņš, uz kuru tiek atņemtas speciālās tiesības, tiesības ieņemt noteiktus amatus un veikt zināma veida vai visu veidu uzņēmējdarbību, - gados un mēnešos.

Administratīvā soda uzlikšanas termiņi[39].

Administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, - divu mēnešu laikā no tā atklāšanas dienas.
Ja saņemts atteikums ierosināt krimināllietu vai krimināllieta izbeigta, bet pārkāpēja rīcībai ir administratīvā pārkāpuma pazīmes, administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par atteikumu ierosināt krimināllietu vai par tās izbeigšanu.
Šie termiņi neattiecas uz gadījumiem, kad piemēro konfiskāciju muitas noteikumu pārkāpumu lietās, pamatojoties uz Latvijas Republikas muitas kodeksu.

Termiņš, pēc kura izbeigšanās persona atzīstama par administratīvi nesodītu[40].

Administratīvi sodītā persona atzīstama par administratīvi nesodītu, ja gada laikā no dienas, kad beigusies soda izpildīšana, nav izdarījusi jaunu administratīvo pārkāpumu.

Pienākums atlīdzināt nodarīto zaudējumu[41].

Ja administratīvā pārkāpuma rezultātā nodarīts mantisks zaudējums fiziskajai vai juridiskajai personai, tad, izlemjot jautājumu par administratīvā soda uzlikšanu, administratīvajai komisijai ir tiesības vienlaikus izlemt jautājumu par vainīgā pienākumu atlīdzināt mantisko zaudējumu līdz piecdesmit latiem, bet rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim - līdz divsimt latiem.
Citos gadījumos jautājumu par administratīvā pārkāpuma rezultātā nodarīta mantiskā zaudējuma vai morālā kaitējuma atlīdzināšanu izlemj civilās tiesvedības kārtībā.

Nepieciešamība izpildīt pienākumu, par kura nepildīšanu uzlikts administratīvais sods[42].

Administratīvā soda uzlikšana neatbrīvo personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, no tā pienākuma izpildīšanas, par kura nepildīšanu uzlikts administratīvais sods.

Izmantotā literatūra:

-          “Metzler Philosophie Lexikon”, 2.Aufl., Stuttgart,1999;
-           LR Krimināllikums
-          Latvijas administratīvo pārkāpumu kodekss


[1] “Metzler Philosophie Lexikon”. Stuttgart,1999,2.Aufl., Strafe, S.570-571.
[2] turpat.
[3] LR Krimināllikuma IV nodaļa  35.pants
[4] turpat 36.pants
[5] turpat 37. pants
[6] turpat 38. pants
[7] turpat 39. pants
[8] turpat 40. pants
[9] turpat 41. pants
[10] turpat 42. pants
[11] turpat 43.pants
[12] turpat 44.pants
[13] turpat 45.pants
[14] turpat V nodaļa 47.pants
[15] turpat 48.pants
[16] turpat 49.pants
[17] turpat 50.pants
[18] turpat 51.pants
[19] turpat 52.pants
[20] turpat 53.pants
[21] turpat 54.pants
[22] turpat 55.pants
[23] turpat VII nodaļa 66.pants
[24] turpat VIII nodaļa 68.-70.panti
[25] Latvijas administratīvo pārkāpumu kodekss III nodaļa 22.pants
[26] turpat 23.pants
[27] turpat 24.pants
[28] turpat 25.pants
[29] turpat 26.pants
[30] turpat 28.pants
[31] turpat 29.pants
[32] turpat 29.1pants
[33] turpat 31.pants
[34] turpat IV nodaļa 32.pants
[35] turpat 33.pants
[36] turpat 34.pants
[37] turpat 35.pants
[38] turpat 36.pants
[39] turpat 37.pants
[40] turpat 38.pants
[41] turpat 39.pants
[42] turpat 40.pants

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru