VeA 3. kursa studenta
Mārčā
Nēliusa
referāts publisko tiesību
priekšmetā
VeA 3. kursa studentaMārčā Nēliusa
referāts publisko tiesību
priekšmetā
|
|
Sods Latvijas Republikā................................................................................................................................. 3
Kriminālsods............................................................................................................................................................ 4
Kriminālsods un tā mērķis................................................................................................................................ 4
Kriminālsodu iedalījums.................................................................................................................................... 4
Pamatsodi.................................................................................................................................................................. 5
Nāves sods............................................................................................................................................................... 5
Brīvības atņemšana............................................................................................................................................... 5
Arests........................................................................................................................................................................ 5
Piespiedu darbs..................................................................................................................................................... 6
Naudas sods............................................................................................................................................................ 6
Papildsodi.................................................................................................................................................................. 6
Mantas konfiskācija.............................................................................................................................................. 6
Izraidīšana no LR.................................................................................................................................................. 7
Naudas sods............................................................................................................................................................ 7
Tiesību ierobežošana............................................................................................................................................ 7
Soda noteikšana..................................................................................................................................................... 8
Soda noteikšanas vispārīgie principi................................................................................................................ 8
Atbildību mīkstinošie apstākļi............................................................................................................................ 8
Atbildību pastiprinošie apstākļi......................................................................................................................... 8
Vieglāka soda noteikšana nekā likumā paredzētais sods........................................................................... 10
Soda noteikšana par vairākiem noziedzīgiem
nodarījumiem..................................................................... 10
Soda noteikšana pēc vairākiem spriedumiem................................................................................................ 11
Sodu saskaitīšana un aizstāšana..................................................................................................................... 11
Soda noteikšana par sagatavošanos noziegumam un par
nozieguma mēģinājumu.............................. 11
Soda noteikšana par noziedzīgu nodarījumu, kas
izdarīts līdzdalībā..................................................... 11
Nosacīta notiesāšana......................................................................................................................................... 12
Nepilngadīgo kriminālatbildības īpatnības........................................................................................... 12
Galvenās īpatnības, piespriežot sodu nepilngadīgajiem............................................................................ 12
Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana
nepilngadīgajiem................................................. 12
Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi.................................................................................................. 13
Administratīvais sods..................................................................................................................................... 13
Administratīvais sods un tā mērķis............................................................................................................ 13
Administratīvo sodu iedalījums................................................................................................................... 13
Pamatsodi................................................................................................................................................................ 14
Brīdinājums.......................................................................................................................................................... 14
Naudas sods......................................................................................................................................................... 14
Administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas
rīka konfiskācija............................................... 14
Pilsonim piešķirto speciālo tiesību (transporta
līdzekļu vadīšanas tiesību, medību tiesību) atņemšana. 15
Tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai tiesību
atņemšana uz zināma veida vai visu veidu uzņēmējdarbību. 15
Administratīvais arests....................................................................................................................................... 15
Administratīvā soda uzlikšana.................................................................................................................... 16
Vispārīgie noteikumi soda uzlikšanai par
administratīvo pārkāpumu.................................................... 16
Apstākļi, kas mīkstina atbildību par administratīvo
pārkāpumu.............................................................. 16
Apstākļi, kas pastiprina atbildību par administratīvo
pārkāpumu........................................................... 16
Administratīvo sodu uzlikšana, ja izdarīti vairāki
administratīvie pārkāpumi...................................... 17
Administratīvā soda termiņu aprēķināšana................................................................................................... 17
Administratīvā soda uzlikšanas termiņi.......................................................................................................... 17
Termiņš, pēc kura izbeigšanās persona atzīstama par
administratīvi nesodītu..................................... 17
Pienākums atlīdzināt nodarīto zaudējumu.................................................................................................... 18
Nepieciešamība izpildīt pienākumu, par kura
nepildīšanu uzlikts administratīvais sods.................... 18
Izmantotā literatūra:................................................................................................................................. 18
Soda jēdziens, tā izpratne vēstures gaitā.
Sodu juridiskā
izpratnē saprot kā kādas tiesību institūcijas pasākumus, ar kuriem tā reaģē uz
izdarītu netaisnīgu, prettiesisku rīcību[1].
Vainīgajam tiek nodarīt kāds fizisks kaitējums (poena sensus), atsavināta kāda
manta (poena damni) vai ierobežota kāda no viņa pamattiesībām, piemēram,
brīvība.
Viduslaikos sodu attaisnoja, pamatojoties uz Dieva gribu, vēlāk uz karaļa
gribu. Domātājs Akvīnas Toms (1225 – 1274) bija viens no pirmajiem, kurš
attaisnoja soda jēdzienu- sods balstās uz Dieva noteikto kārtību. Tajā laikā ar
sodu saprata ciešanas, kas tiek uzliktas par ļaunu darbību.
Daudzās apgaismības
laikmetā uzrakstītajās soda likumu grāmatās par soda mērķi tika uzskatīta
atmaksa par kādu pāridarījumu.
Tajā pašā laikā radās mācība par sabiedrisko līgumu (Monteskjē, Ruso).
Tai bija milzīga ietekme jaunās krimināltiesību izpratnes veidošanā. 1575.gadā
Londonā, 1595.gadā Amsterdamā, bet 1906.gadā Vācijā parādījās pirmie cietumi.
Sākotnēji tie tika saukti par pāraudzināšanas namiem. Līdz ar cietumu
izveidošanos mainās arī soda teorijas un soda pamatojums. Sods vairs
neizrietēja no Dieva gribas. Jaunizveidotajās teorijās soda galvenais uzdevums bija sabiedrības aizsardzība no tās ienaidniekiem.
Šī soda uztvere ir arī mūsdienu moderno soda teoriju pamatā. Ar soda atbaidošo raksturu
cilvēki jānovērš no vēlmes izdarīt noziegumus, kā arī vainīgie jāaudzina par
sabiedrībai nekaitīgiem indivīdiem. Pēc šīm teorijām vainīgās personas netiek
sodītas tādēļ, ka izdarīts noziegums (quia peccatum est), bet lai aizkavētu tā
izdarīšanu (ne peccatur). Šādu soda uztveri pauda jau Platons savā darbā
“Protagoras”.
Tādējādi izšķir
divus soda veidus: relatīvo sodu un absolūto sodu. Absolūtajam sodam tiek
uzsvērts tā atdarīšanas raksturs- taisnība tiek izlīdzināta un neviens nevienam
nepaliek parādā. Relatīvajam sodam turpretī piemīt preventīvā, aizsargājošā un
novērsošā funkcija. Mūsdienās šīs teorijas tiek kombinētas- lielā mērā dominē
soda preventīvā jēga, kas apvienota ar vainas principu kā daļu no absolūtā soda
izpratnes. Šīs teorijas attiecināmas uz sabiedrisko sodu. Upura atriebības
novēršana vēsturiski vienmēr ir bijusi soda sankciju minimālā funkcija[2].
Sods Latvijas Republikā.
Latvijas Republikas
likumos noteikti divi soda veidi- administratīvais- un kriminālsods. Attiecīgi
tie tiek piešķirti par administratīviem pārkāpumiem un kriminālpārkāpumiem.
Administratīvais sods sīkāk tiek iztirzāts Latvijas administratīvo pārkāpumu
kodeksā. Kriminālsodu regulējošās normas ietvertas Krimināllikumā. Abi šie
normatīvie akti būtībā būvēti pēc vienas shēmas. Tie sastāv no vispārīgās daļas
un sevišķās daļas. (Administratīvo pārkāpumu kodeksā vēl ir sadaļas, kas nosaka
institūcijas, kas izskata administratīvos pārkāpumus, lietvedību un lēmumu
izpildi administratīvo pārkāpumu lietās.)
Vispārīgajā daļā
dotas definīcijas, soda veidu apraksti, piešķiršanas termiņu robežas, noteikumi
pēc kuriem jāvadās nosakot kādu sodu vai papildsodu, apstākļi, kas mīkstina vai
pastiprina vainu.
Sevišķajā daļā
sistematizēti uzskaitīti sodāmie pārkāpumi, kam pievienoti piešķiramie soda
veidi un to apmēri.
Kriminālsods.
Kriminālsods un tā mērķis.
Kriminālsods jeb
krimināllikumā paredzētais sods ir piespiedu līdzeklis, ko personai, kura ir
vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, Krimināllikuma ietvaros valsts vārdā
piespriež tiesa.
Soda mērķis ir vainīgo personu sodīt par
izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas
personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.[3]
Kriminālsodu iedalījums.
Kriminālsodus iedala pamatsodos un papildsodos
Pamatsodi ir soda veidi, kurus par noziedzīgiem nodarījumiem piespriež kā
patstāvīgus sodus un šie soda veidi nevar papildināt viens otru. Pamatsodi[4] ir
1) nāves sods;
2) brīvības
atņemšana;
3) arests;
4) piespiedu darbs;
5) naudas sods.
Papildsodi
notiesātajam var tikt piespriesti tikai kopā ar pamatsodiem. Likumā noteiktie
papildsodi ir:
1) mantas
konfiskācija;
2) izraidīšana no
Latvijas Republikas;
3) naudas sods;
4) tiesību
ierobežošana;
5) policijas
kontrole.
Sodu
izciešanas kārtību nosaka saskaņā ar likumu.
Pamatsodi.
Pamatsodi ir kriminālkodeksa sistēmā paredzēts valsts piespiedu
līdzeklis, kura tiesa likuma ietvaros piespriež personai, kura ir vainīga
noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Piemērojot šādus soda veidus, tiesa spriež
sodu tādās robežās, kādas tās fiksētas krimināllikuma pantā, kas paredz
atbildību par konkrēti izdarītu noziegumu.
Nāves sods.
-Nāves sodu[5]
mūsu valstī praktiski neizpilda. Likums nosaka, ka to var
piespriest vienīgi par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja noziegums
izdarīts kara laikā.
-Nāves sods nav
piemērojams personām, kuras līdz nozieguma izdarīšanai nav sasniegušas
astoņpadsmit gadu vecumu, un sievietēm.
Brīvības atņemšana[6].
-Šis soda veids izpaužas kā
notiesātā turēšana ieslodzījumā tiesas sprieduma noteiktā kārtībā un laikā. Brīvības atņemšanu nosaka uz laiku no sešiem mēnešiem līdz piecpadsmit
gadiem, bet par sevišķi smagiem noziegumiem - uz laiku līdz divdesmit gadiem.
Likumā paredzētos īpašos gadījumos var piespriest arī mūža ieslodzījumu.
Brīvības atņemšanas laiks nosakāms gados un mēnešos, bet Krimināllikumā
paredzētajos gadījumos - arī dienās.
-Šis ir viens no smagākajiem kriminālsodiem - notiesātais tiek izolēts no
sabiedrības, sabiedrība tiek aizsargāta no šīs personas jauniem prettiesiskiem
nodarījumiem. Šī kriminālsoda veida lielākais trūkums ir tas, ka indivīds tek
izrauts no viņa sociālās vides un tiek iekļauts specifiskā mikrovidē, kura 70%
ietekmē negatīvi. Statistika rāda, ka no 1,5 - 5% katru gadu ar noziedzību
saistīto personu loks pieaug.
Arests.
-Arests[7]
ir personas īslaicīga piespiedu turēšana ieslodzījumā. Pēc būtības arests ir līdzīgs brīvības atņemšanai, tikai atšķirībā no tās, tas ir īslaicīgs,
un sākas pirms tiesas lēmuma.
-Arestu nosaka uz
laiku no trim dienām līdz sešiem mēnešiem.
-Aizstājot naudas
sodu ar arestu, to var noteikt uz laiku līdz vienam gadam.
-Aresta laikā
personu var iesaistīt pašvaldības noteikto sabiedrībai nepieciešamo darbu
veikšanā.
- Militārpersonas
arestu izcieš virssardzē.
- Arests nav
piemērojams grūtniecēm un mātēm, kuru aprūpē ir bērns līdz viena gada vecumam.
Piespiedu darbs.
-Piespiedu darbs[8] ir jauns
sods, kad notiesātas tiek piespiedu kārtā iesaistīts sabiedrībai nepieciešamos
darbos un kas tiek uzskatīts kā sods, kas tiek realizēts dzīves vietas apvidū,
veicot pašvaldības noteiktos darbus no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā.
-Šādu piespiedu darbu var noteikt no 40 - 280 stundām.
-Piespiedu darbs
nav piemērojams darbnespējīgām personām un militārpersonām.
- Ja persona, kas
notiesāta ar piespiedu darbu, ļaunprātīgi izvairās no soda izciešanas, tiesa
neizciesto sodu aizstāj ar arestu, astoņas darba stundas rēķinot kā vienu
aresta dienu.
Naudas sods.
- Naudas sods[9]
ir naudas piedziņa, ko likumā noteiktos gadījumos tiesa piemēro, kā pamatsodu.
Naudas sods var būt arī papildsods.
- Naudas sods
atbilstoši noziedzīgā nodarījuma smagumam un vainīgā mantiskajam stāvoklim
nosakāms no vienas līdz divsimt Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu
apmērā sprieduma taisīšanas brīdī, norādot spriedumā šā naudas soda summu
Latvijas Republikas naudas vienībās.
- Naudas soda
samaksu tiesa var sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku, kas nav ilgāks par
vienu gadu no dienas, kad spriedums stājies likumīgā spēkā.
- Ja naudas sodu
nevar piedzīt, tad gadījumos, ja tas noteikts līdz četrdesmit minimālo
mēnešalgu apmērā, to aizstāj ar arestu, vienu minimālo mēnešalgu rēķinot kā
desmit aresta dienas, taču ne vairāk par vienu gadu aresta; ja naudas sods
noteikts virs četrdesmit minimālo mēnešalgu apmērā, to aizstāj ar brīvības
atņemšanu, vienu minimālo mēnešalgu rēķinot kā desmit brīvības atņemšanas
dienas.
- Ja naudas sodu
vai tā daļu samaksā laikā, kad notiesātais naudas soda vietā izcieš brīvības
atņemšanas sodu vai arestu, notiesātais atbrīvojams vai brīvības atņemšanas vai
aresta ilgums saīsināms atbilstoši samaksātajai naudas soda daļai. Saīsinot
norādītajā veidā soda laiku, brīvības atņemšanas vai aresta laiks ieskaitāms
atbilstoši tiesas noteiktajam samēram.
Papildsodi.
Kā jau augstāk minēts, papildsodi ir valsts piespiedu līdzeklis, kuru
tiesa piespriež reizē ar pamatsodu.
Mantas konfiskācija.
-Mantas konfiskācija[10] ir
notiesātā īpašumā esošās mantas vai tās daļas piespiedu un bezatlīdzības
atsavināšana valsts vajadzībām.
-Daļējās konfiskācija gadījumā tiesa norāda, kāda manta ir konfiscējama.
-Var konfiscēt arī
notiesātā īpašumā esošu mantu, ko tas nodevis citai fiziskajai vai juridiskajai
personai.
-Likums nosaka to
notiesātajam vai viņa apgādībā esošajām personām nepieciešamo mantu, kas nav
konfiscējama. Tā nav konfiscējama sekojošos
gadījumos:
a) dzīvojamā māja ar saimniecības ēkām vai
atsevišķas daļas, personām kuru pamatnodarbošanās ir lauksaimniecība,
b) ja notiesātais un viņa ģimene pastāvīgi dzīvo
šajā mājā. Konfiscējot mantu valsts neatbild par notiesātā parādiem un
saistībām, ja tādi radušies pēc tam, kad izziņas iestādes ir veikušas pasākumus
mantas saglabāšanā.
Izraidīšana no LR[11].
-Šo soda
veidu var piemērot tikai pret personām, kurām ir patstāvīgas uzturēšanās
atļaujas.
-Šo sodu piešķir pēc pamatsoda izciešanas, un tam nenorāda termiņu.
Naudas sods.
Šis sods tika jau
aplūkots, runājot par pamatsodiem.
Tiesību ierobežošana[12].
-Tiesību ierobežošana ir tiesību atņemšana uz noteiktu laiku vai visu
veidu uzņēmējdarbību vai arī konkrētu veidu uzņēmējdarbību nodarbošanās
aizliegums, vai arī speciālā likumā paredzēta tiesību vai atļauju ierobežošana.
Šis sods tiek uzskatīts kā ļoti efektīvs. Parasti notiesā personas, kas
nodarbojas ar nelikumīgu uzņēmējdarbību. Var tikt arī atņemta autovadītāja
apliecība.
Policijas
kontrole.
-Policijas kontrole[13] ir
papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu līdzekli, lai uzraudzītu no
brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvotu personu un pakļautu šo personu policijas
iestādes norādītajiem ierobežojumiem.
-Policijas kontroli
piespriež uz laiku no viena gada līdz trim gadiem.
-Pēc brīvības
atņemšanas iestādes administratīvās komisijas vai policijas iestādes iesnieguma
tiesa var samazināt policijas kontroles termiņu vai to atcelt.
-Ja persona, kurai
ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, ļaunprātīgi pārkāpj tās
noteikumus, tiesa pēc policijas iestādes iesnieguma var aizstāt neizciesto
papildsoda laiku ar brīvības atņemšanu uz tādu pašu laiku.
-Policijas
kontroles noteikumu pārkāpšana ir ļaunprātīga, ja persona gada laikā divas
reizes administratīvi sodīta par šādu pārkāpumu.
Soda noteikšana.
Soda noteikšanas vispārīgie principi
Tiesa piespriež
sodu tādā apmērā, kādu nosaka Krimināllikuma sevišķās daļas pants, kas paredz
atbildību par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, un ievērojot šā likuma vispārīgās
daļas noteikumus.
Nosakot sodu tiesa vadās no tiesiskās apziņas, ņem vērā izdarītā
nozieguma sabiedriskās bīstamības pakāpi, vainīgā personību, atbildību
mīkstinošos un pastiprinošos lietas apstākļus.
Atbildību mīkstinošie apstākļi.
Apstākļi kas mīkstina vainu[14] ir:
1) ja noziedzīgā
nodarījuma izdarītājs pieteicies par vainīgu, vaļsirdīgi atzinies un nožēlojis
izdarīto;
2) ja vainīgais
aktīvi veicinājis noziedzīgā nodarījuma atklāšanu un izmeklēšanu;
3) ja vainīgais
sekmējis citas personas nozieguma atklāšanu;
4) ja vainīgais
labprātīgi atlīdzinājis nodarīto zaudējumu vai novērsis radīto kaitējumu;
5) ja noziedzīgais
nodarījums izdarīts smagu personisku vai ģimenes apstākļu dēļ;
6) ja noziedzīgais
nodarījums izdarīts vardarbības iespaidā, materiālas vai citādas atkarības dēļ;
7) ja noziedzīgais
nodarījums izdarīts cietušā prettiesiskas vai amorālas uzvedības ietekmē;
8) ja noziedzīgais
nodarījums izdarīts, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās, galējās
nepieciešamības, noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas aizturēšanas,
attaisnojama profesionālā riska, pavēles un rīkojuma izpildīšanas tiesiskuma
nosacījumus;
9) ja noziedzīgo
nodarījumu izdarījusi grūtniece;
10) ja noziedzīgo
nodarījumu izdarījusi persona ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī.
Atbildību pastiprinošie apstākļi.
Apstākļi, kas
pastiprina vainu[15]
ir:
1) ja noziedzīgais
nodarījums izdarīts atkārtoti vai veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu;
2) ja noziedzīgais
nodarījums izdarīts personu grupā;
3) ja noziedzīgais
nodarījums izdarīts, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli vai citas
personas uzticību;
4) ja noziedzīgais
nodarījums izraisījis smagas sekas;
5) ja noziedzīgais
nodarījums izdarīts pret sievieti, apzinoties, ka viņa ir grūtniecības
stāvoklī;
6) ja noziedzīgais
nodarījums izdarīts pret personu, kas nav sasniegusi piecpadsmit gadu vecumu,
vai pret personu, izmantojot tās bezpalīdzības stāvokli vai vecuma nevarību;
7) ja noziedzīgais
nodarījums izdarīts pret personu, izmantojot tās dienesta, materiālo vai citādu
atkarību no vainīgā;
8) ja noziedzīgais
nodarījums izdarīts ar sevišķu cietsirdību vai ņirgājoties par cietušo;
9) ja noziedzīgais
nodarījums izdarīts, izmantojot sabiedriskā posta apstākļus;
10) ja noziedzīgais
nodarījums izdarīts, lietojot ieročus vai sprāgstošas vielas vai citā
vispārbīstamā veidā;
11) ja noziedzīgais
nodarījums izdarīts mantkārīgu tieksmju dēļ;
12) ja noziedzīgais
nodarījums izdarīts alkohola, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu
ietekmē;
13) ja noziedzīgo
nodarījumu izdarījusī persona nolūkā panākt soda samazināšanu ir sniegusi
apzināti nepatiesas ziņas par citas personas izdarītu noziedzīgo nodarījumu.
Vieglāka soda noteikšana nekā likumā paredzētais sods[16].
Tiesa, ievērojot vairākus vainīgā atbildību
mīkstinošos apstākļus un vainīgā personību, var piemērot sodu, kas ir zemāks
par minimālo robežu, kāda par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu paredzēta likumā,
vai noteikt citu, vieglāka soda veidu. Šādā gadījumā spriedumā obligāti
jānorāda šāda nolēmuma motīvus.
Uz tiem pašiem pamatiem tiesa var nepiemērot
papildsodu, kas par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu likumā paredzēts kā
obligāts.
Vieglāku sodu nevar piemērot, ja tiesa ir
atzinusi, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts atbildību pastiprinošos
apstākļos.
Soda noteikšana par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem[17].
Ja kāda persona
atzīta par vainīgu divu vai vairāku noziegumu izdarīšanā, kuri paredzēti
Krimināllikuma dažādos pantos un gadījumā, ja persona ne par vienu no šiem
noziegumiem agrāk nav notiesāta, tiesa noteiks sodu pēc soda sankciju kopības
vai nu ietverot vieglāko sankciju smagākajā vai nu pilnīgi vai daļēji saskaitot
piespriestos sodus tajās robežās, ko paredz smagākā sankcija. Pamatsodam var
pievienot jebkuru papildsodu, kurš paredzēts papildsankcijā.
Soda noteikšana pēc vairākiem spriedumiem[18].
Ja notiesātais pēc sprieduma taisīšanas, bet
pirms pilnīgas soda izciešanas izdarījis jaunu noziedzīgu nodarījumu, tiesa
jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji pievieno sodu, kas nav
izciests pēc iepriekšējā sprieduma.
Galīgajam sodam pēc vairākiem spriedumiem
jābūt lielākam par sodu, kāds noteikts par jaunu izdarītu noziedzīgu
nodarījumu, kā arī par neizciestā soda daļu pēc iepriekšējā sprieduma.
Saskaitot sodus pēc vairākiem spriedumiem,
soda kopējais laiks nedrīkst pārsniegt attiecīgajam soda veidam noteikto
maksimālo laiku. Saskaitot brīvības atņemšanas sodus (izņemot mūža
ieslodzījumu), soda kopējais laiks nedrīkst pārsniegt divdesmit piecus gadus.
Sodu saskaitīšana un aizstāšana[19].
Sodus par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem
var saskaitīt vienā spriedumā vai pēc vairākiem spriedumiem. Tādā gadījumā
brīvības atņemšanas soda viena diena atbilst:
1) vienai aresta dienai;
2) astoņām piespiedu darba stundām;
3) vienai policijas kontroles dienai.
Naudas sods, tiesību ierobežošana, ja šie sodi
tiek piespriesti kopā ar brīvības atņemšanas sodu, arestu, piespiedu darbu,
tiek izpildīti patstāvīgi.
Soda noteikšana par sagatavošanos noziegumam un par nozieguma mēģinājumu[20].
Nosakot sodu par sagatavošanos noziegumam vai
par nozieguma mēģinājumu, tiesa ņem vērā vainīgā izdarīto darbību raksturu un
ar tām radīto kaitējumu, noziedzīgā nodoma realizēšanas pakāpi un iemeslus,
kuru dēļ noziegums nav izdarīts līdz galam.
Soda noteikšana par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts līdzdalībā[21].
Nosakot sodu noziedzīga nodarījuma
līdzdalībniekiem, tiesa ņem vērā katra līdzdalības raksturu un lomu izdarītajā
noziedzīgajā nodarījumā.
Nosacīta notiesāšana[22].
Ir iespējama arī nosacīta notiesāšana. Krimināltiesībās tas nozīmē, ka
tiesa piespriezdama brīvības atņemšanu, ņem vērā izdarītā nozieguma raksturu,
radīto kaitējumu un galvenais vainīgā personību un citus lietas apstākļus un ja
tai ir pārliecība, ka vainīgā persona reāli neizviešot sodu turpmāk uzvedīsies
nevainojami, var sodu reāli neizpildīt. Parasti piespriež no 6 mēnešiem - 3
gadiem.
Nepilngadīgo kriminālatbildības īpatnības
Par nepilngadīgām tiek uzskatītas personas,
kas līdz noziedzīga nodarījuma izdarīšanai nav sasniegušas 18 gadu vecumu.
Galvenās atšķirības ir tās, ka nepilngadīgajiem tiek piešķirti vieglāki sodi un
sodu veidi.
Nepilngadīgajiem piemērojami šādi sodu veidi:
1) brīvības atņemšana;
2) arests;
3) piespiedu darbs;
4) naudas sods.
Galvenās īpatnības, piespriežot sodu nepilngadīgajiem.
-Personu, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu
pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas, var nosacīti pirms termiņa
atbrīvot no soda, ja tā izcietusi ne mazāk par pusi no piespriestā soda.
-Naudas sods piemērojams tikai tiem
nepilngadīgajiem, kuriem ir savi ienākumi.
-Persona, kas pirms astoņpadsmit gadu vecuma
sasniegšanas izdarījusi kriminālpārkāpumu, pēc soda izciešanas atzīstama par
nesodītu.
Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana nepilngadīgajiem[23].
Ievērojot noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas
īpašus apstākļus un par vainīgā personību iegūtās ziņas, kas mīkstina viņa
atbildību, tiesa var nepilngadīgo atbrīvot no piespriestā soda, nosakot šādus
audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus:
1) uzlikt nepilngadīgajam, kas sasniedzis
piecpadsmit gadu vecumu, pienākumu atlīdzināt nodarīto zaudējumu, ja
nepilngadīgajam ir izpeļņa un ja zaudējuma summa nepārsniedz vienu Latvijas
Republikā noteikto minimālo mēnešalgu;
2) uzlikt nepilngadīgajam, kas sasniedzis
piecpadsmit gadu vecumu, pienākumu ar savu darbu novērst radītā kaitējuma
sekas;
3) nodot nepilngadīgo galvojumā vecākiem vai
personām, kas tos aizstāj, kā arī citām personām, iestādēm vai organizācijām;
4) ievietot nepilngadīgo mācību un
audzināšanas iestādē.
Sods izpildāms, ja nepilngadīgais, kas
atbrīvots no tā, piespriestā soda laikā nepilda tiesas uzliktos pienākumus.
Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi[24].
Personām, kas izdarījušas Krimināllikumā
paredzētus nodarījumus, bet sirgst ar psihiskiem traucējumiem un ir atzītas par
nepieskaitāmām vai ierobežoti pieskaitāmām, var noteikt šādus medicīniska
rakstura piespiedu līdzekļus:
1) ambulatoriska ārstēšana medicīnas iestādē;
2) ārstēšana vispārēja tipa psihiatriskajā
slimnīcā (nodaļā);
3) ārstēšana specializētā psihiatriskajā
slimnīcā (nodaļā) ar apsardzi.
Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu
piemērošanu izbeidz vai to groza tiesa pēc ārstniecības iestādes atzinuma, ja
attiecīgā persona izveseļojusies vai saslimšanas raksturs mainījies tiktāl, ka
nav nepieciešams šādus līdzekļus piemērot.
Administratīvais sods.
Administratīvais sods un tā mērķis.
Administratīvais
sods ir sods par administratīvajiem pārkāpumiem, un tiek piešķirts balstoties
uz Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksu.
Administratīvais
sods[25]
ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi
administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu
cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas
neizdarītu jaunus pārkāpumus.
Administratīvo sodu iedalījums.
Līdzīgi kā kriminālsodus arī administratīvos
sodus iedala pamatsodos un papildsodos. Pamatsodus piešķir par administratīvo
pārkāpumu. Pēc tam tiem var pievienot papildsodus.
Administratīvie pamatsodi[26]
ir:
1) brīdinājums;
2) naudas sods;
3) administratīvā
pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskācija;
4) pilsonim
piešķirto speciālo tiesību (transporta līdzekļu vadīšanas tiesību, medību
tiesību) atņemšana;
5) tiesību
atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšana uz zināma veida vai
visu veidu uzņēmējdarbību;
6) administratīvais
arests.
Administratīvie papildsodi[27]
ir:
1)
administratīvā pārkāpuma
priekšmeta un izdarīšanas rīka konfiskācija;
2)
tiesību atņemšanu ieņemt noteiktus
amatus vai tiesību atņemšanu veikt zināma veida vai visu veidu uzņēmējdarbību;
Pamatsodi.
Brīdinājums[28].
-Brīdinājumu kā
administratīvā soda līdzekli izsaka rakstveidā. Likumā paredzētajos gadījumos
brīdinājumu fiksē citā noteiktā veidā.
Naudas sods[29].
-Maksimālais sods,
ko saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par administratīvajiem pārkāpumiem
(izņemot atsevišķus likumā paredzētus gadījumus) uzliek fiziskajām personām, ir
250 latu, bet juridiskajām personām – 10 000 latu.
-Minimālais sods,
ko uzliek par administratīvajiem pārkāpumiem, ir viens lats.
-Rajonu padomes,
pilsētu domes un pagastu padomes var apstiprināt saistošos noteikumus, kuros
par to pārkāpšanu var noteikt naudas sodus līdz piecdesmit latiem.
-Amatpersonām
uzliktos naudas sodus aizliegts maksāt no uzņēmumu, iestāžu vai organizāciju
līdzekļiem.
-Sods par
pārkāpumiem, kas uzlikts juridiskajai personai, maksājams no juridiskās
personas līdzekļiem.
Administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskācija[30].
-Administratīvā
pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskācija nozīmē tā piespiedu
bezatlīdzības nodošanu valsts īpašumā.
-Konfiscēt var
tikai pārkāpēja personiskajā īpašumā esošus priekšmetus.
-Citu personu
īpašumā esošus priekšmetus var konfiscēt par pārkāpumiem tirdzniecībā,
uzņēmējdarbībā, muitas jomā vai par pārkāpumiem saistībā ar precēm, kuras
apliekamas ar akcīzes nodokli.
Pilsonim piešķirto speciālo tiesību (transporta līdzekļu vadīšanas tiesību, medību tiesību) atņemšana[31].
-Šo soda veidu
piemēro uz laiku līdz trim gadiem par šo tiesību izmantošanas kārtības rupju
vai sistemātisku pārkāpšanu.
- Transporta līdzekļu
vadīšanas tiesību atņemšanu nevar piemērot personām, kas šos līdzekļus lieto
sakarā ar invaliditāti, izņemot gadījumus, kad tās šos līdzekļus vadījušas
alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā.
-Medību tiesību
atņemšanu nevar piemērot personām, kam medības ir galvenais eksistences avots.
Tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšana uz zināma veida vai visu veidu uzņēmējdarbību[32].
-Uzliekot šo sodu, minētās tiesības var tikt
atņemtas uz laiku no viena līdz trim gadiem.
Administratīvais arests[33].
-Administratīvo
arestu nosaka un piemēro tikai izņēmuma gadījumos par atsevišķiem
administratīvo pārkāpumu veidiem uz laiku no vienas līdz piecpadsmit
diennaktīm.
-Administratīvo
arestu nevar piemērot:
1)
sievietēm grūtniecības stāvoklī;
2)
sievietēm, kam ir bērni vecumā
līdz divpadsmit gadiem;
3)
personām, kas nav sasniegušas
astoņpadsmit gadu vecumu;
4)
pirmās un otrās grupas invalīdiem.
Administratīvā soda uzlikšana.
Vispārīgie noteikumi soda uzlikšanai par administratīvo pārkāpumu[34].
Sodu par
administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā
paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar Administratīvo
pārkāpumu kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.
Uzliekot sodu, ņem
vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi,
mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Institūcijas un
amatpersonas, kas ir pilnvarotas uzlikt administratīvos sodus, nav tiesīgas
prasīt no personas, kas izdarījusi pārkāpumu, lai tā tieši vai ar starpnieku
palīdzību apmaksātu spēkā esošajos likumos neparedzētus maksājumus.
Apstākļi, kas mīkstina atbildību par administratīvo pārkāpumu[35].
Atbildību par
administratīvo pārkāpumu mīkstina šādi apstākļi:
1) ja vainīgais
vaļsirdīgi nožēlojis izdarīto;
2) ja vainīgais
novērsis pārkāpuma kaitīgās sekas, labprātīgi atlīdzinājis zaudējumu vai
novērsis nodarīto kaitējumu;
3) ja pārkāpums
izdarīts stipra psihiska uzbudinājuma ietekmē vai arī smagu personisku vai
ģimenes apstākļu sagadīšanās dēļ;
4) ja pārkāpumu
izdarījis nepilngadīgais;
5) ja pārkāpumu
izdarījusi sieviete grūtniecības stāvoklī vai sieviete, kam ir bērns vecumā
līdz vienam gadam.
Institūcija
(amatpersona), kas izlemj administratīvā pārkāpuma lietu, var atzīt par
mīkstinošiem arī apstākļus, kuri likumā nav minēti.
Apstākļi, kas pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu[36].
Atbildību par
administratīvo pārkāpumu pastiprina šādi apstākļi:
1) ja prettiesiskā
rīcība turpināta, neraugoties uz pilnvaroto personu prasību to izbeigt;
2) ja gada laikā
atkārtoti izdarīts līdzīgs pārkāpums, par kuru persona jau administratīvi
sodīta; ja pārkāpumu izdarījusi persona, kas agrāk izdarījusi noziegumu;
3) ja pārkāpumā
iesaistīts nepilngadīgais;
4) ja pārkāpumu
izdarījusi personu grupa;
5) ja pārkāpums
izdarīts stihiskas nelaimes vai citos ārkārtējos apstākļos;
6) ja pārkāpums
izdarīts alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā.
Atkarībā no administratīvā pārkāpuma rakstura institūcija (amatpersona), kas
uzliek administratīvo sodu, var neatzīt to par atbildību pastiprinošu apstākli.
Administratīvo sodu uzlikšana, ja izdarīti vairāki administratīvie pārkāpumi[37].
Ja viena persona ir
izdarījusi divus vai vairāk administratīvos pārkāpumus, administratīvais sods
tiek uzlikts par katru pārkāpumu atsevišķi.
Ja persona ir
izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, par kuriem lietas vienlaicīgi
izskata viena un tā pati institūcija (amatpersona), administratīvais sods tiek
uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu. Šajā
gadījumā pamatsodam var pievienot kādu no papildsodiem, kuri ir paredzēti
pantos, kas nosaka atbildību par jebkuru no izdarītajiem pārkāpumiem.
Administratīvā soda termiņu aprēķināšana[38].
Administratīvā
aresta termiņš tiek aprēķināts diennaktīs, bet termiņš, uz kuru tiek atņemtas
speciālās tiesības, tiesības ieņemt noteiktus amatus un veikt zināma veida vai
visu veidu uzņēmējdarbību, - gados un mēnešos.
Administratīvā soda uzlikšanas termiņi[39].
Administratīvo sodu
var uzlikt ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet,
ja pārkāpums ir ilgstošs, - divu mēnešu laikā no tā atklāšanas dienas.
Ja saņemts
atteikums ierosināt krimināllietu vai krimināllieta izbeigta, bet pārkāpēja rīcībai
ir administratīvā pārkāpuma pazīmes, administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā
mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par atteikumu ierosināt
krimināllietu vai par tās izbeigšanu.
Šie termiņi
neattiecas uz gadījumiem, kad piemēro konfiskāciju muitas noteikumu pārkāpumu
lietās, pamatojoties uz Latvijas Republikas muitas kodeksu.
Termiņš, pēc kura izbeigšanās persona atzīstama par administratīvi nesodītu[40].
Administratīvi
sodītā persona atzīstama par administratīvi nesodītu, ja gada laikā no dienas,
kad beigusies soda izpildīšana, nav izdarījusi jaunu administratīvo pārkāpumu.
Pienākums atlīdzināt nodarīto zaudējumu[41].
Ja administratīvā pārkāpuma rezultātā
nodarīts mantisks zaudējums fiziskajai vai juridiskajai personai, tad, izlemjot
jautājumu par administratīvā soda uzlikšanu, administratīvajai komisijai ir
tiesības vienlaikus izlemt jautājumu par vainīgā pienākumu atlīdzināt mantisko
zaudējumu līdz piecdesmit latiem, bet rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim - līdz
divsimt latiem.
Citos gadījumos jautājumu
par administratīvā pārkāpuma rezultātā nodarīta mantiskā zaudējuma vai morālā
kaitējuma atlīdzināšanu izlemj civilās tiesvedības kārtībā.
Nepieciešamība izpildīt pienākumu, par kura nepildīšanu uzlikts administratīvais sods[42].
Administratīvā soda
uzlikšana neatbrīvo personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, no tā
pienākuma izpildīšanas, par kura nepildīšanu uzlikts administratīvais sods.
Izmantotā literatūra:
-
“Metzler Philosophie Lexikon”,
2.Aufl., Stuttgart,1999;
-
LR Krimināllikums
-
Latvijas administratīvo pārkāpumu
kodekss
[1] “Metzler Philosophie Lexikon”. Stuttgart,1999,2.Aufl., Strafe,
S.570-571.
[2] turpat.
[3] LR Krimināllikuma IV nodaļa
35.pants
[4] turpat 36.pants
[5] turpat 37. pants
[6] turpat 38. pants
[7] turpat 39. pants
[8] turpat 40. pants
[9] turpat 41. pants
[10] turpat 42. pants
[11] turpat 43.pants
[12] turpat 44.pants
[13] turpat 45.pants
[14] turpat V nodaļa 47.pants
[15] turpat 48.pants
[16] turpat 49.pants
[17] turpat 50.pants
[18] turpat 51.pants
[19] turpat 52.pants
[20] turpat 53.pants
[21] turpat 54.pants
[22] turpat 55.pants
[23] turpat VII nodaļa 66.pants
[24] turpat VIII nodaļa 68.-70.panti
[25] Latvijas administratīvo pārkāpumu kodekss III nodaļa 22.pants
[26] turpat 23.pants
[27] turpat 24.pants
[28] turpat 25.pants
[29] turpat 26.pants
[30] turpat 28.pants
[31] turpat 29.pants
[32] turpat 29.1pants
[33] turpat 31.pants
[34] turpat IV nodaļa 32.pants
[35] turpat 33.pants
[36] turpat 34.pants
[37] turpat 35.pants
[38] turpat 36.pants
[39] turpat 37.pants
[40] turpat 38.pants
[41] turpat 39.pants
[42] turpat 40.pants
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru