SPECIĀLO LĪDZEKĻU PIELIETOŠANAS TIESISKAIS PAMATS UN KĀRTĪBA

Autors: Andrejs Melnalksnis, Valsts policijas Policijas skolas vecākais pasniedzējs.

Tel.mob.9545810.

SPECIĀLO LĪDZEKĻU PIELIETOŠANAS TIESISKAIS PAMATS UN KĀRTĪBA

2000.g. 2.oktobrī

Izmantojamā literatūra:

1.       Latvijas Republikas Satversme.

2.       LR “Likums par policiju”, Rīga, 04.06.1991.g. ar grozījumiem, kas izdarīti līdz 2000.g.1.augustam.

3.       Instrukcija par kārtību, kādā IeM sistēmas iestāžu darbinieki pielieto atsevišķu veidu speciālos līdzekļus. Rīga, 1999.gada IeM pavēle Nr.215.

4.       LR Krimināllikums, LR Kriminālprocesa kodekss un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss.

5.       LR Augstākās tiesas 29.05.1995.gada lēmums Nr.3. “Par tiesu praksi, piemērojot likumus par nepieciešamo aizstāvēšanos”.

6.       LR Augstākās tiesas 2.06.1997.gada Plēnuma lēmums Nr.5. “Par tiesu praksi krimināllietās par neatļautām darbībām ar ieročiem, munīciju, sprāgstvielām un speciāliem līdzekļiem”.

7.       Personīgā drošība policijas iestādē. Rīga, Latvijas Policijas Akadēmija, 1998.g.

8.       Policijas darbinieku šaujamieroču pielietošanas apmācības metodikas aspekti. Rīga, Latvijas Policijas Akadēmija, 1996.g.

9.       Latvijas Policijas Akadēmijas raksti Nr.6. Rīga, 1999.g.

10.    Likumpārkāpēja aizturēšana pielietojot fiziskos paņēmienus un speciālos līdzekļus. Rīga, Latvijas Policijas Akadēmija, 1998.g.

11.    Modris Žeivots. Kāpēc policistam nepieciešams šaujamierocis. “Administratīvā un kriminālā justīcija”, 1997.g. Nr.1.

1.Ievads

Latvijas Republikas Satversmē noteikts, ka Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības. Viena no valsts institūcijām, kura saskaņa ar Satversmi veic šo uzdevumu ir Valsts policija. Likumā Par policiju noteikts, ka policija ir apbruņota militarizēta valsts vai pašvaldības institūcija, kuras pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem.

Lai policija varētu efektīgi veikt savus pienākumus, likums tai piešķir diezgan plašas tiesības. Likumā “Par policiju” 12.pantā uzskaitīti policijas darbinieka vispārējās tiesības. Šī paša likuma 13. un 14.pantos uzskaitīti policijas darbinieka īpašas tiesības lietot fizisku spēku, speciālos līdzekļus un pat šaujamieročus. Šīs īpašas tiesības noteiktas atsevišķos pantos, lai uzsvērtu to nozīmīgumu un atbildību, kura guļas uz policijas darbinieka pleciem, lemjot jautājumu par fiziska spēka, speciālo līdzekļu vai šaujamieroču pielietošanu.

Likumā “Par policiju” 13.pantā ierakstīts: “Policijas darbiniekam ir tiesības lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus, roku dzelžus, (durkļus, dunčus, zobenus – izslēgti ar grozījumiem likumā, kas izdarīti 2000.g.), sasiešanas līdzekļus, stekus, asaras izraisošas vielas, speciālas krāsvielas, psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņu ierīces, ierīces likumpārkāpēju ieņemto telpu atvēršanai, šķēršļu sagraušanas un transporta piespiedu apstādināšanas līdzekļus, ūdensmetējus, bruņumašīnas, helikopterus un citus speciālos transportlīdzekļus, kā arī dienesta suņus un zirgus, ja tas nepieciešams, lai:

1) atvairītu uzbrukumu personām, policijas darbiniekiem, citiem iekšlietu iestāžu darbiniekiem un personām, kas pilda dienesta pienākumus sabiedrības drošības garantēšanā un cīņā pret noziedzību;

2) atvairītu uzbrukumu ēkām, telpām, celtnēm un transportlīdzekļiem neatkarīgi no to piederības vai atbrīvotu apbruņotu personu ieņemtos objektus;

3) atbrīvotu ķīlniekus;

4) novērstu masu nekārtības un sabiedriskās kārtības grupveida pārkāpumus;

5) aizturētu un nogādātu policijas iestādē vai citās dienesta telpās likumpārkāpējus, kā arī konvojēšanas un uzturēšanas laikā savaldītu aizturētās un apcietinātās personas un notiesātos, ja tās nepakļaujas vai pretojas policijas darbiniekiem vai ir pamats uzskatīt, ka tās var bēgt vai nodarīt kaitējumu apkārtējiem cilvēkiem vai sev;

6) pārtrauktu ļaunprātīgu nepakļaušanos likumīgām prasībām, kuras izvirza policijas darbinieki vai citas personas, pildot dienesta pienākumus sabiedriskās kārtības garantēšanā vai cīņā pret noziedzību.

Speciālo līdzekļu veidu un fiziska spēka un speciālo līdzekļu lietošanas intensitāti nosaka, ņemot vērā konkrēto situāciju, pārkāpuma raksturu un pārkāpēja individuālās iezīmes, maksimāli ierobežojot šo līdzekļu nodarīto kaitējumu. Ja fiziska spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas dēļ ir cietušie, policijas darbinieka pienākums ir nekavējoties sniegt medicīnisko palīdzību cietušajiem un ziņot par notikušo savam tiešajam priekšniekam, kurš par to paziņo prokuroram. Par visiem speciālo līdzekļu lietošanas gadījumiem policijas darbiniekam rakstveidā jāziņo tiešajam priekšniekam.

Aizliegts lietot speciālos cīņas paņēmienus, roku dzelžus, stekus, asaras izraisošas vielas un dienesta suņus pret sievietēm, pret personām ar redzamām invaliditātes pazīmēm un mazgadīgām personām, izņemot gadījumus, kad tās izdara grupveida uzbrukumu, apdraud citu personu un policijas darbinieku dzīvību vai veselību vai izdara bruņotu pretošanos.

Policijai šajā likumā atļautos speciālo līdzekļu veidus, to glabāšanas, nēsāšanas un lietošanas kārtību nosaka Latvijas Republikas iekšlietu ministrs pēc saskaņošanas ar Latvijas Republikas Labklājības ministriju”.

Tātad likums noteica, ka atļautos speciālo līdzekļu veidus lietošanas kārtību nosaka Latvijas Republikas iekšlietu ministrs. Šo speciālo līdzekļu lietošanas kārtību apskatīsim zemāk. Bet vispirms izskatīsim jautājumu par fizisku spēku un speciālo cīņas paņēmienu pielietošanu.

2.Fiziska spēka un speciālo cīņas paņēmienu pielietošana

Lai fiziskos paņēmienus varētu pielietot reālos apstākļos, tie būtu taktiski pareizi un sasniegtu mērķi, viņiem ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem:

-          Tiem ir jābūt vienkāršiem, pakāpeniskiem, viegli apgūstamiem un ātri pielietojamiem pat spēcīga stresa apstākļos.

-          Tiem jābūt efektīviem neatkarīgi no policista izmēriem, fiziska spēka vai dzimuma un apstākļiem, kuros tos jāpielieto. Ir jāpaspēj aizsargāt savu dzīvību un apspiest pretestību neatkarīgi no tā, kur policists reaģē uz situāciju – telpā, gaitenī, vai uz ielas, atrodoties aiz galda vai dīvāna.

-          Tiem jāpamatojas uz precīzu ķermeņa anatomisko procesu un biomehānikas izpratni.

-          Tiem jābūt plašas un daudzpusīgas sistēmas sastāvdaļai, bet tai savukārt ir jādod policistam iespēju:

a)           pielietot paņēmienus atbilstoši pretestībai (pasīva, sēdošās protesta demonstrācijas dalībnieka akla nepakļaušanās; iereibušas personas nekoordinētas aizsardzības kustības; psihiski slimas personas pēkšņs neparedzams uzbrukums; bīstama noziedznieka apdomāta un plānota agresija u.t.t.);

b)           pakāpeniski palielināt pielietojamo spēku vai arī bez zaudējumiem atstāt sadursmi, ja neizdodas kontrolēt situāciju;

c)            attaisnot savas darbības kā nepieciešamas, reaģējot uz briesmām.

Policista darbībai jābūt virzītai divu uzdevumu risināšanai:

1.          veikt sākotnējo uzdevumu un pārvarēt briesmas, kuru pievēršanai ir nepieciešams pielietot speciālos cīņas paņēmienus;

2.          veikt darbības, lai attaisnotu savu rīcību.

Policistam ir jāizprot starpība starp tiem paņēmieniem, kurus viņš spējīgs pielietot un kurus ir atļauts izmantot.

Paņēmieni, kurus policists spējīgs pielietot, ir veidi, kurus viņš var lietot savas profesionālās fiziskās sagatavotības dēļ.

Piemēram, policists var pielietot pret pretojošos personu šādu paņēmienu – iebāzt viņam pirkstus mutē aiz vaiga un paraut. Sāpes un spiediens uz vaigu būs tik spēcīgi, ka pretinieka galva kustēsies līdzi policista rokai, pat ja viņš ir izturīgs pret sāpēm. Ja šī persona mēģinās iesist policistam ar dūri vai kāju, policists varēs to nogāzt gar zemi. Kamēr policists tur viņu aiz vaiga, tas var policistam iekost. Taču pretojošās persona var burtiski viegli pārplēst savu vaigu, ja turpinās pretošanos. Policists var apturēt noziedznieku, kas mēģina viņām durt ar nazi, pārgriežot tā plaukstu un iedurt viņām pašām vēderā, policists var nožņaugt noziedznieku, saspiežot tam kaklu ar sviras neņēmienu un ievainojot traheju. Ārkārtējās situācijās var izdurt acis noziedzniekam ar lodīšu pildspalvu, izspiest ar pirkstiem acis no dobumiem, sist pa ausi, saplēšot bungādiņas, sist pa deniņiem ar kāju, pārplest traheju, pārsist ar sitienu miega artēriju, kas apgādā ar skābekli smadzenes.

Zinot par dažādiem spēka pielietošanas paņēmieniem un saprotot, kā tie iedarbojas uz noziedznieku, policistam jāizvēlas tas veids, kurš visvairāk atbildīs pretestībai. Ja policists pārliecināts un labi sagatavots sarunām un spēka paņēmienu pielietošanai, maz ticams, ka nāksies priekšlaicīgi pielietot speciālos līdzekļus vai pat šaujamieročus.

3. Speciālo līdzekļu klasifikācija

Ja speciālos cīņas paņēmienus vai fiziskā spēka pielietošana ir apgrūtināta vai neiespējama, tad policijas darbinieki pielieto speciālos līdzekļus likuma noteiktajos gadījumos un kārtībā. Tomēr pirms fiziskā spēka vai speciālo cīņas paņēmienu, vai aktīvo speciālo līdzekļu pielietošanas policijas darbiniekiem jāmēģina izmantot visas citas likumpārkāpēju ietekmēšanas formas. Ja tās nav devušas vēlamo rezultātu (pārliecināšana, pierunāšana, brīdinājums u.c.) tad tiek pielietoti speciālie līdzekļi.

Likums noteica sekojošus speciālo līdzekļu veidus, kurus atļauts lietot policijas darbiniekiem:

-          roku dzelžus;

-          sasiešanas līdzekļus;

-          stekus;

-          asaras izraisošas vielas;

-          speciālas krāsvielas;

-          psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņu ierīces;

-          ierīces likumpārkāpēju ieņemto telpu atvēršanai;

-          šķēršļu sagraušanas ierīces;

-          transporta piespiedu apstādināšanas līdzekļus;

-          ūdensmetējus;

-          bruņumašīnas;

-          helikopterus;

-          citus speciālos transportlīdzekļus;

-          dienesta suņus un zirgus.

Saskaņa ar likuma prasībām iekšlietu ministrs 1999.g.11.martā ar pavēli Nr.215. apstiprināja Instrukciju par kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieki pielieto atsevišķu veidu speciālos līdzekļus.

Instrukcijā noteikts kādos gadījumos policijas darbinieki drīkst pielietot speciālos līdzekļus. Ja tos salīdzina ar likuma prasībām, tad var redzēt nelielas atšķirības. Zemāk tos var aplūkot salīdzinājuma tabulā.

Salīdzinoša tabula speciālo līdzekļu pielietošanas nosacījumi:

Tabula Nr. 1.

IeM 215 pavēlē minētie nosacījumi, kad drīkst pielietot speclīdzekļus	Likumā par policiju minētie nosacījumi, kad drīkst pielietot speclīdzekļus
1.       atvairītu uzbrukumu fiziskām vai juridiskām personām	1.       atvairītu uzbrukumu personām, policijas darbiniekiem, citiem iekšlietu iestāžu darbiniekiem un personām, kas pilda dienesta pienākumus sabiedrības drošības garantēšanā un cīņā pret noziedzību;
2.       atvairītu uzbrukumu ēkām, telpām, celtnēm vai transportlīdzekļiem neatkarīgi no to piederības vai atbrīvotu apbruņotu personu ieņemtos objektus;	2.       atvairītu uzbrukumu ēkām, telpām, celtnēm un transportlīdzekļiem neatkarīgi no to piederības vai atbrīvotu apbruņotu personu ieņemtos objektus;
3.       atbrīvotu ķīlniekus;	3.       atbrīvotu ķīlniekus;
4.       novērstu masu nekārtības vai sabiedriskās kārtības pārkāpumus, kurus izdara grupa;	4.       novērstu masu nekārtības un sabiedriskās kārtības grupveida pārkāpumus;
5.       aizturētu vai nogādātu policijas iestādē vai citās dienesta telpās likumpārkāpējus, kā arī konvojēšanas vai aizturēšanas laikā savaldītu aizturētās, apcietinātās vai notiesātās personas, ja tās nepakļaujas vai pretojas darbiniekiem, vai ir pamats uzskatīt, ka tās var bēgt vai nodarīt kaitējumu apkārtējiem cilvēkiem vai sev;	5.       aizturētu un nogādātu policijas iestādē vai citās dienesta telpās likumpārkāpējus, kā arī konvojēšanas un uzturēšanas laikā savaldītu aizturētās un apcietinātās personas un notiesātos, ja tās nepakļaujas vai pretojas policijas darbiniekiem vai ir pamats uzskatīt, ka tās var bēgt vai nodarīt kaitējumu apkārtējiem cilvēkiem vai sev;
6.       pārtrauktu ļaunprātīgu nepakļaušanos likumīgām prasībām, kuras izvirza darbinieki vai citas personas, pildot dienesta pienākumus sabiedriskās kārtības garantēšanā vai cīņā pret noziedzību.	6.       pārtrauktu ļaunprātīgu nepakļaušanos likumīgām prasībām, kuras izvirza policijas darbinieki vai citas personas, pildot dienesta pienākumus sabiedriskās kārtības garantēšanā vai cīņā pret noziedzību.

Kā redzams no tabulas, tad instrukcija ir precīzāki formulējumi.

Speciālo līdzekļu veidu un to pielietošanas intensitāti nosaka, vadoties no konkrētās situācijas, pārkāpuma rakstura un pārkāpēja individuālajām iezīmēm, kā arī no speciālo līdzekļu taktiskā un tehniskā raksturojuma, maksimāli ierobežojot šo līdzekļu nodarīto kaitējumu.

Ja speciālo līdzekļu pielietošanas rezultātā ir cietušie, darbinieka pienākums ir nekavējoties sniegt medicīnisko palīdzību cietušajiem un ziņot par notikušo savam tiešajam priekšniekam. Par visiem aktīvo speciālo līdzekļu pielietošanas gadījumiem darbiniekam rakstveidā jāziņo tiešajam priekšniekam.

Aizliegts pielietot roku dzelžus, speciālos cīņas paņēmienus, stekus vai asaras izraisošas vielas pret sievietēm, personām ar redzamām invaliditātes pazīmēm vai mazgadīgām (vecumā līdz 14 gadiem) personām, izņemot gadījumus, kad tās izdara uzbrukumu grupā, apdraud citu personu vai darbinieku dzīvību vai veselību, vai izrāda bruņotu pretošanos. Tā kā ne likums ne arī instrukcija neaizliedz pielietot pret minētām personām sasiešanas līdzekļus, tad pēc daudzu policijas darbinieku viedokļa sasiešanas līdzekļus drīkst pielietot. Šāda veida likuma interpretācija var izraisīt nevēlamas sekas. Tāpēc vadoties no aizlieguma lietot rokudzelžus būtu arī jāaizliedz lietot sasiešanas līdzekļus.

Instrukcijā speciālo līdzekļu veidi sadalīti pēc šādas klasifikācijas:

1. Individuālās aizsardzības speciālie līdzekļi:

1.1.         pasīvās aizsardzības speciālie līdzekļi:

1.1.1. aizsargķiveres un bruņu ķiveres;

1.1.2. aizsargvestes un bruņu vestes;

1.1.3. aizsargvairogi un bruņu vairogi.

2. aktīvās aizsardzības speciālie līdzekļi:

2.1. steki;

2.2. roku dzelži un roku saites;

2.3. sasiešanas līdzekļi;

2.4. asaras izraisošu vielu, izšaušanas vai izsmidzināšanas ierīces;

2.5. elektrošoka ierīces;

2.6.    durkļi, dunči, zobeni;

2.7.    speciālās krāsvielas;

2.8.    dienesta suņi, dienesta zirgi.

Durkļus, dunčus, zobenus, speciālās krāsvielas, dienesta suņus vai zirgus var izmanot atkarībā no veicamo dienesta uzdevumu specifikas. To izmantošanas kārtību nosaka katra policijas iestāde atsevišķi. Tātad, katrā policijas iestādē (nodaļā, pārvaldē, galvenajā pārvaldē) ar policijas priekšnieka pavēli jānosaka durkļu, dunču, zobenu, speciālo krāsvielu, dienesta suņu vai zirgu izmantošanas un pielietošanas kārtību.

2. Kolektīvās aizsardzības speciālie līdzekļi:

2.1. gāzes patronas;

2.2. gāzes granātas;

2.3. dūmu sveces;

2.4. dūmu rokas granātas;

2.5. patronas ar gumijas šāviņiem;

2.6. gaismas un trokšņa granātas;

2.7. sprāgstpaķetes;

2.8.iekārtas autotransporta piespiedu apstādināšanai.

3. Speciālo operāciju nodrošināšanas līdzekļi:

3.1. gāzes ģeneratori;

3.2. ūdensmetēji;

3.3. bruņumašīnas;

3.4. helikopteri;

Dienesta vajadzībām aizliegts izmantot speciālo līdzekļu veidus, kuri nav uzskaitīti instrukcijā. Izejot no iepriekšējās pieredzes, kad policijas darbinieki ilgstoši lietoja speciālus līdzekļus (gāzes pistoles, elektrošoka ierīces u.t.t.), kuri nebija minēti iepriekšējā Iekšlietu ministrijas instrukcijā, var izdarīt secinājumus, ka ja speciālie līdzekļi pielietoti saskaņā ar likuma prasībām un ievērojot likumā minētos pielietošanas nosacījumus, tad pārkāpuma no policijas darbinieku puses nav. Bet lai likumīgi varētu lietot šāda veida personīgi iegādātos individuālās aizsardzības speciālos līdzekļus, jāsaņem priekšnieka, kurš tiesīgs pieņemt dienestā, rakstisku atļauju. To nosaka instrukcija.

4. Speciālo līdzekļu pielietošanas kārtība.

                Katram patruļdienesta policijas darbiniekam jābūt ekipētām ar individuālās aizsardzības speciālajiem līdzekļiem – steks, rokudzelži, sasiešanas līdzekļi, asaras izraisošu vielu izšaušanas (gāzes pistoles, ierīce “UDAR”) vai izsmidzināšanas (gāzes baloniņi) ierīces. Papildus var būt elektrošoka ierīce, speciālās krāsvielas. Dienesta suņus, ka speciālos līdzekļus var izmantot tikai speciālu kursu izgājuši policijas darbinieki, Ja patrulēšanā ar dienesta suni iesaistīti vairāki policijas darbinieki, tad arī šiem darbiniekiem jābūt zināšanām dienesta suņu pielietošanā, lai nejauši nekļūtu par suņa upuri.

Steka pielietošanas kārtība:

1.       pildot dienesta pienākumus, steks atkarībā no apstākļiem nēsājams rokā vai speciālā steka uzkabē pie jostas;

2.       steku pielieto, lai atvairītu likumpārkāpēja uzbrukumu vai lai pārtrauktu viņa nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgām prasībām;

3.          aizliegts ar steku tīši sist pa galvu, kaklu, vēderu vai cirkšņu rajonā.

Instrukcijā nav minēts, ka steku var pielietot lai aizturētu likumpārkāpēju, kurš izrāda vai var izrādīt pretošanos policijas darbiniekiem. Prasme ātri un pareizi lietot steku garantē policijas darbinieku drošību un tiek samazinātas pretošanās iespējas. 

Roku dzelžu pielietošanas kārtība:

1.       roku dzelžus pielieto, lai ierobežotu likumpārkāpēja fizisku pretošanos, aizturētu vai konvojētu personu. Konvojējot personu autotransportā, vilcienā, kuģī, prāmī vai gaisakuģī, likumpārkāpēja rokas roku dzelžos jāsaslēdz no priekšpuses, bet konvojējot kājām - no aizmugures. Šeit gan jāpiebilst, ka instrukcijas autori nav praktiski nekad konvojējuši aizturētās personas. Tāpēc nav pieņemams viedoklis, ka konvojējot likumpārkāpēju autotransportā rokas roku dzelžos jāsaslēdz no priekšpuses. Ka rāda citu valsts pieredze, tad šāda veida konvojēšana apdraud policistu veselību un pat dzīvību, kā arī rodas iespējas likumpārkāpējam izmukt no policijas darbiniekiem tajā brīdī, kad tiek pārslēgti roku dzelži no aizmugures uz priekšu, sēdinot mašīnā un atpakaļ izsēdinot no automašīnas.

2.       konvojējot aizturēto, apcietināto vai notiesāto personu, roku dzelži jāizmanto:

-          ja persona atsakās no konvojēšanas, ievietošanas soda vai disciplinārajā izolatorā;

-          ja ir pamatotas aizdomas, ka konvojam vai tiesas sastāvam fiziski pretosies vai uzbruks;

-          personas bēgšanas gadījumā;

-          ja tiesājamai personai tiek piespriests nāves sods vai mūža ieslodzījums;

-          konvojējot personu, kas izdarījusi sevišķi smagu noziegumu;

-          izpildot tiesas priekšsēdētaja lēmumu tiesas laikā.

Roku dzelži personai jānoņem:

1.       ēdienreižu laikā;

2.       tiesas laikā;

3.       tualetes apmeklēšanas laikā;

4.       sniedzot medicīnisko palīdzību;

5.       nododot konvojēto personu galapunktā;

6.       kad apdraudēta aizturētās, apcietinātās vai notiesātās personas dzīvība (ugunsgrēks, plūdi u.c. tml. apstākļi);

7.       aizturētās, apcietinātās vai notiesātās personas smagas saslimšanas gadījumā, ja par šādu faktu ir rakstisks medicīnas iestādes slēdziens.

Konvojējot personu kājām, ja gaisa temperatūra ir zemāka par 0⁰ pēc Celsija, roku dzelžus atļauts pielietot ne ilgāk kā:

-          1 stundu, ja gaisa temperatūra nav zemāka par 20⁰C;

-          0,5 stundas, ja gaisa temperatūra ir zemāka par 20⁰C.

Nepārtraukta aizturētās, apcietinātās vai notiesātās personas roku turēšana roku dzelžos nedrīkst pārsniegt 2 stundas pēc kārtas. Roku dzelži pēc katrām 2 stundām jānoņem uz 15 minūtēm.

Konvojējot aizturēto, apcietināto vai notiesāto personu gaisakuģī, roku dzelžus (roku saites) nenoņem visa lidojuma laikā.

Par visiem roku dzelžu pielietošanas gadījumiem (izņemot konvojēšanu) darbinieks, norādot pielietošanas pamatojumu un ilgumu, rakstiski ziņo savam tiešajam priekšniekam.

Asaras izraisošu vielu izšaušanas vai izsmidzināšanas ierīču pielietošanas kārtība:

1. pildot dienesta pienākumus, šīs ierīces pārnēsājamas speciāli tām paredzētās makstīs pie jostas, bet ziemas laikā - zem virsdrēbēm;

2. aizliegts izšaut vai izsmidzināt asaras izraisošas vielas atklātas uguns tuvumā, kā arī telpās, kurām ir eksteritoriāls statuss (vēstniecības, konsulāti u.c.), izņemot gadījumus, kad to lūdz ārvalstu pārstāvniecību amatpersonas;

3. masveidīgi asaras izraisošo vielu izšaušanas vai izsmidzināšanas speciālos līdzekļus pielieto gadījumos lai novērstu masu nekārtības vai sabiedriskās kārtības pārkāpumus, kurus izdara grupa.

Pirms asaras izraisošo vielu pielietošanas, jāņem vērā:

-          vieta un notikumu attīstība;

-          esošie spēki un līdzekļi, kurus iespējams izmantot, lai novērstu nelikumīgās darbības;

-          vēja stiprums, virziens un klimatiskie apstākļi;

-          iespējamie cilvēku atkāpšanās ceļi no bīstamās zonas, lai izsargātos no nelaimes gadījumiem.

                Aizliegta tādu gāzes granātu, dūmu sveču, dūmu rokas granātu pielietošana telpās, kuras pēc saviem tehniskajiem pielietošanas noteikumiem ir paredzētas pielietot tikai atklātā teritorijā.

Darbiniekam par katru aktīvās aizsardzības speciālo līdzekļu pielietošanu rakstiski jāziņo savam tiešajam priekšniekam, kurš, ja nepieciešams, ziņo augstākstāvošam priekšniekam. Ziņojumā jānorāda: kur, pret ko un kādos apstākļos speciālie līdzekļi tika pielietoti.

Iekārtas autotransporta piespiedu apstādināšanai aizliegts izmantot pret:

1. diplomātiskajiem transportlīdzekļiem, izņemot gadījumus, kad to lūdz ārvalstu pārstāvniecību amatpersonas;

2. divriteņu un trīsriteņu (ar jaudu mazāku par 47 cm³) ar motoru darbināmiem mehāniskiem transporta līdzekļiem;

3. ceļu posmos ar ierobežotu redzamību ne mazāku kā 100m vienā virzienā, ceļu kāpumos vai kritumos, uz tramvaja sliedēm, dzelzceļa pārbrauktuvēm, tuneļos, uz tiltiem, estakādēm, pārvadiem, kā arī citās vietās, kur šo iekārtu pielietošanas gadījumā var izraisīt ceļu satiksmes negadījumu ar likumpārkāpumā neiesaistītu cilvēku upuriem.

Izpētot likumā “Par policiju” 13.pantā norādītus speciālos līdzekļus tādus, ka durkļi, dunči, zobeni, steki un salīdzinot ar atbildību, kāda iestājas pēc Krimināllikuma 233.panta “Ieroču, munīcijas un sprāgstošu vielu neatļauta izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana un realizēšana” pirmās daļas, kurā teikts, ka par aukstā ieroča neatļautu izgatavošanu, nēsāšanu, pārsūtīšanu vai realizēšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz četrdesmit minimālajām mēnešalgām, policijas darbiniekiem rodas jautājumi, kas tad ir aukstie ieroči. Vai var saukt pie kriminālatbildības policijas darbinieku, kurš brīvajā no dienesta laika nēsā vai izgatavo un vēlāk realizē durkļus, dunčus vai zobenus? Ja vecais, nu jau spēku zaudējošs Kriminālkodeksa 218.pants daļēji noteica, kas tad ir aukstie ieroči (dunči, somu dunči vai citu aukstie ieroči), tad Krimināllikumā tas nav noteikts. Arī citi Latvijas likumi un noteikumi to nedefinē. Pēc daudzu ekspertu viedokļa, steki tiek uzskatīti par sitamiem aukstiem ieročiem.

Cita problēma rodas policijas darbiniekiem, aizturot personas, kurām klāt ir rokudzelži. Likums “Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai” nodefinēja, kas ir speciālie līdzekļi šī likuma izpratnē (gāzes pistoles (revolveri), to patronas, gāzes baloniņi ar kairinošas iedarbības vielām un elektrošoka ierīces). Rokudzelži nav minēti. Tātad, tos var brīvi pārdot, pirkt, glabāt, nēsāt. Tomēr policijas darbiniekiem jāpievērš īpaša uzmanība šādai aizturētai personai. Tas var būt apsardzes darbinieks, kurš dodas mājās pēc dežūras. Bet tā var būt persona, kura dodas no nozieguma vietas. Tāpēc policijas darbiniekiem ļoti rūpīgi jāapskata rokudzelži ar nolūku atrast asins traipus, matus, ādas gabaliņus. Konstatējot kaut - ko līdzīgu rokudzelžus izņem pieaicināto personu klātbūtnē, noformējot atbilstošus procesa darbībai dokumentus.

Sakarā ar to, ka patruļdienesta un ceļu policijas darbiniekiem biežāk nākas lietot gāzes ieročus un elektrošoka ierīces, zemāk tiks apskatīti to sastāvs, uzbūve un iedarbība uz cilvēka organismu.

5. Gāzes ieroči

1.Kairinošas darbības toksisko vielu īss raksturojums.

Kaujas toksisko vielu klāstā kairinošas iedarbības toksiskās vielas ieņem īpašu vietu sakarā ar to nelielo toksiskumu un nepietiekamo efektivitāti kaujas apstākļos. Plašu pielietojumu tās nav ieguvušas praktiski nevienā no pasaules valstu armijām, galvenokārt tās tiek izmantotas tikai speclīdzekļos un specsastāvos, kuri ir domāti personālsastāva apmācībai. Galveno savu pielietojumu šīs vielas ir guvušas daudzu valstu policijā, kur tiek uzskatītas par vienu no galvenajiem līdzekļiem lai neitralizētu aktīvu pretestību, lokalizētu masu nekārtības vai grupveida huligānisma izpausmes. Daļa no šīm kairinošas iedarbības toksiskām vielām tiek izmantotas arī speciālos pašaizsardzības līdzekļos, kurus personas var iegādāties, glabāt, nēsāt, pārvadāt, ievērojot attiecīgajā valstī pastāvošo likumdošanu.

Pēc savas fizioloģiskās iedarbības uz cilvēka organismu karinošas iedarbības toksiskās vielas iedalās divās lielās grupās: asaru gāzēs – lakrimatoros (latīņu lacrima - asara), kā arī deguna, rīkles kairinātājos. Lielākās daļas kairinošas darbības toksisko vielu asaru izraisošā iedarbība galvenokārt balstās uz halogēnu atomiem to molekulās. Šīs iedarbības efektivitāte atkarīga no halogēna īpašībām un daudzuma. Halogēni pēc savas iedarbības efektivitātes tiek izvietoti sekojošā secībā FCS.

Viens no galvenajiem kairinošas darbības toksisko vielu raksturojumiem ir aktīvas vielas koncentrācija (C), kura tiek izteikta mg uz 1 litru. Minimāla šo vielu deva, kura var izsaukt sajūtamu fizioloģisko efektu, tiek uzskatīta par sliekšņa koncentrāciju.

Maksimāli iespējamais vai pieļaujamais kairinošas darbības toksisko vielu daudzums tiek saukts par izturības robežu - tā ir toksisko vielu koncentrācija, kuru cilvēks spēj izturēt noteiktu laiku bez paliekošām sekām. Nāvējošā deva (jeb koncentrācija), tas ir kairinošas darbības toksisko vielu daudzums, kurš noved pie cilvēka bojāejas gadījumā, ja tam savlaicīgi netiek sniegta medicīniskā palīdzība.

Asaru gāzes baloniņos kā aktīvā viela tiek izmantoti hlor-(brom)-acetofēns, CS, Kapsaicīns, retāk – brommetiletilketons.

Hlorpikrīns, adamsīts, retāk - brombenzilcianīds tiek izmantoti dažādos militāros speclīdzekļos.

1.Visplašāk no kairinošas darbības toksiskajām vielām tiek pielietots hloracetofēns (HAF). Šī savienojuma militārais apzīmējums CN (ASV), CAP (Anglija), O-Salz (Vācija), Čerjomuha (NVS). Tā ir bezkrāsaina kristāliska viela ar vāji iz teiktu vijolīšu smaržu. Šī savienojuma tehniskajam produktam piemīt pelēcīga krāsa. HAF piemīt ļoti augstas izgarošanas spējas (pie 20° C tā tvaiku maksimālā koncentrācija var sasniegt 0,105mg/l), un atklātās vietās var veidoties tādas šīs vielas koncentrācijas, kuras izslēdz iespēju pārvietoties pa tām bez individuālas aizsardzības līdzekļiem. Sakarā ar augsto termostabilitāti un pretdetonācijas spējām HAF tiek pielietots gan aerosolu iepakojumos, tā arī granātās, dūmu svecēs un gāzes ģenerācijas ierīcēs (ģeneratoros).

2. Bromacetofēns. Pēc sava ārējā izskata tie ir bezkrāsaini rombveidīgi kristāli, un pēc savām īpašībām analoģiski HAF. Tehniskais produkts var būt dzeltenā krāsā. Salīdzinājumā ar HAF, šai vielai piemīt mazāka lakrimatorā iedarbība. Ar to ir saistīta samērā niecīgā pielietošana speclīdzekļos.

3. Viena no efektīvajām un pielietojamām militārajos un policijas formējumos vielām - hlorbenzilidenmalononitrils - CS. Šī savienojuma militārais apzīmējums CS (ASV), "Sireņ" (NVS). CS - balta kristāliska viela, labi izšķīst organiskajos šķīdinātājos. Kaut arī CS kā toksiskai vielai piemīt samērā vājš vispārēji resorbtīvais toksiskais efekts, tomēr tā ir 10 reizes stiprāks lakrimators nekā CN.

4. Brom - un hloracetons un brommetilketons. Šiem abiem ķīmiskiem savienojumiem piemīt samērā vāja lakrimatorā iedarbība, tamdēļ pielietojumu armijas un policijas speclīdzekļos tie praktiski nav guvuši. Pateicoties tam, ka to iegūšana ķīmiskā ceļā ir ļoti primitīva un nav ne pieciešamas sarežģītas laboratoriju iekārtas, šos ķīmiskos savienojumus diezgan bieži izgatavo mājas apstākļos un iepilda aerosolu baloniņos.

Visi šie savienojumi ir bezkrāsas šķidrumi, bet to tehniskiem produktiem piemīt dzelteni - brūngana nokrāsa un asa smarža. Bromacetonam salīdzinājumā ar hloracetonu piemīt lielākas asaru izraisīšanas spējas. Pirmā pasaules karā laikā šie savienojumi tika pielietoti rokas granātās un artilērijas lādiņos ("V" - gāzes).

                5. Hlorpikrīns - PS. Hlorpikrīns tīrā veidā ir bez krāsas, bet parasti sastopams kā dzelteni - brūns šķidrums ar asu izteiktu smaržu. Bez lakrimatorās tam piemīt arī smacējoša iedarbība uz cilvēka organismu. Plašu pielietojumu tas ir ieguvis militārajos mācību speclīdzekļos, kā arī lauksaimniecībā (cīņā ar kaitēkļiem).

6. Adamsīts - DM. Ķīmisks savienojums, kuram bez spēcīgas kairinošas darbības piemīt arī vispārēji resorbtīvais toksiskais efekts. Tīrā veidā adamsīts ir dzeltenu kristālu veidā bez smaržas. Tehniskais produkts parasti ir tumši zaļā krāsā. Šīs vielas pielietošana ir ierobežota - tikai militāros speclīdzekļos.

7. Difenilhlors, difenilciānarsīns. Pie šo arsēnu saturošo savienojumu iedarbības uz cilvēka organismu vispārējā toksiskā efekta simptomi parādās tikai pēc kāda laika (parasti no 10 sek. līdz 2-3 minūtēm. Tāpēc pirmās saindēšanās pazīmes var parādīties jau pēc gāzmaskas uzvilkšanas. Speciālajos līdzekļos šos savienojumus praktiski vairs nepielieto

8. Daudzās valstīs patlaban plašu pielietojumu sāk iegūt augsti efektīva kairinošas darbības toksiska viela dibenzoksazepīns - CR. Pēc ekspertu domām, šī viela, tāpat kā CS, iegūs ļoti plašu pielietojumu speclīdzekļos. Tas izskaidrojams ar šī ķīmiskā savienojuma īpašībām - tā ir 6 reizes toksiskāka par CS un 20 reizes toksiskāka par CN.

9. Visiem augšminētajiem ķīmiskajiem savienojumiem, ņemot vērā to specifisko pielietojumu speclīdzekļos, piemīt vismaz viens no būtiskākajiem trūkumiem - vai nu zemais toksiskums, vai arī nepietiekama izgarošanas spēja. Ir zināms, ka patlaban ārzemēs ir sintezēta jauna lakrimatora viela, kurai nepiemīt šie trūkumi, - ķīmiskais savienojums CH. Tai ir vienkārša uzbūve, pēc ārējā izskata bezkrāsains šķidrums, kuram piemīt pietiekoša stabilitāte. Viela ļoti toksiska - panesamības līmenis sastāda 10-6 mg/l un, visticamāk, tā atradīs plašu pielietojumu militārajos un policijas speclīdzekļus.

10. Pēdējos gados aerosolu gāzes, sevišķi tajos, kuri domāti personu pašaizsardzībai, iepilda aktīvo vielu kapsaicīns (trans-8-metil-N-vanillil-6-nonamīds). Tīrā veidā kapsaicīns ir balta kristāliska viela. Ir sastopams 2 veidu kapsaicīns - dabīgais un sintētiskais. Dabīgo kapsaicīnu iegūst iztvaicēšanas rezultātā no sarkanajiem un zaļajiem pipariem. Dabīgam tehniskajam produktam piemīt krāsa sākot no oranžas līdz gaiši sarkanai. Militārais apzīmējums - OC. Aerosolu baloniņos, kuri ir domāti personu pašaizsardzībai, visbiežāk pielieto tieši dabīgo kapsaicīnu. ASV un Anglijā policijas speclīdzekļos tiek izmantots kapsaicīna analogs - tā saucamā "piparu gāze" CP (enantās skābes vanillilamīds).

Kapsaicīna iedarbībai uz cilvēka organismu ir specifisks raksturs. Viņš ir attiecināms pie neirotoksīnu grupas (nervu inde), iedarbojas uz nervu receptoriem un ir sāpju sajūtas iniciators. Nokļūstot uz ādas, tas, tāpat kā citas kairinošas darbības toksiskas vielas, izsauc spēcīgu dedzinošu sajūtu un niezi.

Analoģiska iedarbība uz cilvēka organismu piemīt arī citam savienojumam - allilizotiocianātam - sinepju gaisīgam komponentam. Tīrā veidā kā aktīvā viela tas tiek izmantots samērā reti. Tā pielietošana lielākoties sastopama kombinācijā ar citām kairinošas darbības toksiskām vielām.

Pašreizējos Latvijā legalizētajos speciālajos līdzekļos ar Labklājības ministrijas Veselības departamenta 1993.gada 15.aprīļa lēmumu atļauts lietot, ņemot vērā vispārējo klīnisko efektu, šādas kairinošas darbības toksiskās vielas:

1.       lakrimātorus (asaru gāzes):

-          hlorocetafēnu (CH);

-          ortohlorobenzilidenemalononitrilu (CS);

2.       minēto kairinošo vielu koncentrācija izmantojamos speciālajos līdzekļos nedrīkst pārsniegt 1%;

3.       CN un CS koncentrācija, kas lielāka par 1% speciālajā līdzeklī, var būt cilvēka veselībai un dzīvībai bīstama, un šajos gadījumos minēto vielu izraisītais efekts vērtējams par stipras iedarbības vielu darbības rezultātu.

4.       Speciālajos līdzekļos nav pieļaujama neiroparalītisko vielu vai to un lakrimātoru kombinācijas izmantošana.

CN un CS tipa lakrimātori ir maztoksiski, ja netiek lietoti :

1)       no maza attāluma, kas var izraisīt mehāniskus bojājumus, barotraumu, pārsvarā acīs (asaru gāzes baloniņi);

2)       paaugstinātā koncentrācijā, izraisot smagus, apdegumiem līdzīgus gļotādas un ādas bojājumus ;

3)       šaurās, neventilējamās telpās.

To iedarbība ir vājāka, ja cietušajam netiek liegta iespēja pašam sev palīdzēt un ja kontakts ar asaru gāzi nav ilgstošs. CN un CS tipa lakrimātori ir stipri gļotādu un asaru dziedzeru kairinātāji. Reaģējot uz plazmas proteīniem (olbaltumvielām), tie veido vielas, no kurām dažām ir antigēnu īpašības, bet citas var izraisīt sirdsdarbības palēnināšanos un asinsvadu spazmas.

Visbiežāk šo legalizēto asaru gāzu iedarbība izpaužas ar intensīvu dedzinošu sajūtu acīs, izteiktu asarošanu, cietušajam grūti atvērt acis sāpju un paaugstinātas gaismas jutības dēļ. Vērojams ādas un gļotādas apsārtums, apkārtējo audu tūska un īslaicīgs intraokulārā spiediena pieaugums. Acu ievainojumi var variēt no viegla kairinājuma un tūskas līdz ļoti nopietniem redzes bojājumiem un dziļām acābola pārmaiņām un audu atmiršanu. Audu bojājumi un atmiršana veidojas gan traumas, gan toksisku vielu darbības dēļ.

Augšējos ceļos vērojams gļotādas kairinājums ar izteiktām iesnām, krēpām, klepu, dedzināšanu un nepatīkamu sajūtu mutē.

Pēc ieilguša kontakta ar asaru gāzi veidojas balsenes, trahejas un bronhu akūts iekaisums ar dažādas pakāpes gļotādas atmiršanu (nekrozi). Plaušu alveolās attīstās saasiņojumi, plaušu karsonis (bronhopneimonija), smakšana, smadzeņu tūska un nāve.

Ādas pārmaiņas kontaktvietās ar asaru gāzi raksturo apsārtums, ķīmiskam apdegumam līdzīgas pārmaiņas, kā arī kontaktdermatīts. Uz sausu, vēsu ādu iedarbība ir mazāka nekā uz mitru, karstu ādu, kad var rasties otrās pakāpes ķīmiskam apdegumam atbilstošas pārmaiņas.

Pēc kontakta ar asaru gāzi minētie kairinošas darbības efekti sākās jau pirmās sekundēs, bet, pārtraucot kontaktu, daudzi no tiem var izzust 30 minūšu laikā, tomēr gan acu, gan ādas un gļotādu bojājumu simptomi var saglabāties 24-48 stundas.

Pēc ārzemju policijas pieredzes var secināt, asaru gāze CS iedarbojas spēcīgāk un ilgāk nekā CN un nepieciešama daudz mazākās devās. Bez tam tā ir mazāk bīstama, jo letāls iznākums var iestāties tikai pēc daudz lielākas koncentrācijas. Gāze CS neiedarbojas uz atklātām rētām, bet toties uz lielāku cilvēku skaitu nekā CN. Sākotnēji tā iedarbojas lēnāk – reizēm nepieciešamas gandrīz divas minūtes. Tāpēc tiek uzskatīts, ka labāk pielietot šo gāzu kombināciju: CN, panākot ātru iedarbību, un CS, to padziļinot un pagarinot. Ja gāzes CN iedarbība uz cilvēku var turpinātie 15 minūtes, tad CS efekts var turpināties vairākas stundas.

Jāņem vērā arī tas apstāklis, ka asaru gāzes uz dažādiem cilvēkiem iedarbojas dažādi. Uz personām, kas ir lietojušas alkoholu, narkotiskās vielas, vai arī ir psihiski nosvērtas, asaru gāzes var arī neiedarboties.

Kā varam palīdzēt sev vai citam, ja bijis kontakts ar asaru gāzi?

1.       Pēc iespējas ātrāk jāizkļūst no gāzes piesārņotās vides.

2.       Jāatrodas labi vēdināmā vidē.

3.       Jāatbrīvojas no piesārņotā apģērba, to aizstājot ar tīru, bet piesārņoto apģērbu nav ieteicams lietot bez mazgāšanas vai tīrīšanas, ilgākas vēdināšanas.

4.       Ja jūs nēsājat kontaktlēcas, nekavējoties noņemiet tās.

5.       Acis jāskalo tīrā, aukstā ūdenī (vēlams tekošā).

6.       Āda, deguns, rīkle jāskalo ar tīru, aukstu ūdeni.

7.       Ja iespējams, acīs (pēc skalošanas) var iepilināt dezinficējošus acu pilienus.

8.        Pēc iespējas ātri jāapmeklē tuvākā veselības aprūpes iestāde, kur novērtēs acu bojājuma pakāpi, kā arī elpceļu gļotādu stāvokli un vispārējās intoksikācijas pakāpi.

9.       Lielākās pilsētās tūlīt jāapmeklē acu traumpunkts.

Brīdinājumi:

1.       Nedrīkst berzēt acis.

2.       Nedrīkst lietot eļļainus līdzekļus (krēmus, ziedes).

3.       Asaru slaucīšanai atsevišķi jālieto pilnīgi tīrs kabatlakats.

4.       Nedrīkst turēt acis cieši aizvērtas (acu aizvēršana atvieglo pašsajūtu ļoti īslaicīgi, kam seko pasliktināšanās).

5.       Nedrīkst lietot nezināmus acu pilienus.

Nekādā gadījumā nedrīkst aizmirst to, ka izsmidzinātā kairinošā viela var būt neatbilstoša likumā paredzētām prasībām gan koncentrācijas, gan maisījuma ziņā, tāpēc vērtēt radušos bojājumu nopietnību un sekas pašam ir sarežģīti, tas ir jāveic tikai ārstam speciālistam.

 

Galvenie kairinošas darbības toksisko vielu saturošu izstrādājumu veidi.

Lielākā daļa no kairinošas darbības toksiskām vielām ir ķīmiski savienojumi, kuru fizikālās īpašības, it sevišķi to iztvaikošanas spējas, apgrūtina iespēju īsā laikā radīt pietiekošu šo vielu koncentrāciju. Lai radītu pietiekošu kairinošas darbības toksisko vielu koncentrāciju, tiek izmantotas dažādas tehniskās ierīces. Kairinošas darbības toksiskās vielas iedarbojas uz cilvēka organismu vai nu caur elpceļiem, acu gļotādu (inhalācijas veids), Vai caur ādu (kontaktveids). Lielākai kairinošas darbības toksisko vielu daļai tomēr visefektīvākais ir inhalācijas pielietošanas veids, šajā gadījumā viela tiek izsmidzināta aerosola veidā.

Galvenie kairinošas darbības toksisko vielu saturošo izstrādājumu veidi, ar kuru palīdzību tiek radīti aerosolu un gāzu maisijumi, ir sekojoši:

1.       Aerosolu gāzes baloniņi;

2.       Patronas gāzes pistolēm un revolveriem;

3.       Gāzes granātas;

4.       Patronas ar gāzes granātām;

5.       Portatīvie gāzes ģeneratori.

1.Aerosolu gāzes baloniņi.

Gāzes baloniņš ir speciāls līdzeklis, kurš paredzēts īslaicīgai darbībai uz cilvēka organismu un kurā zem spiediena iepildīta sašķidrināta gāze ar kairinošas darbības vielām.

Aerosolu baloniņa darbības princips balstās uz to, kā aktīvā viela tiek izšķīdināta speciālā šķidrumā - propellentā, kura vārīšanās temperatūra ir zemāka apkārtējās vides temperatūru, bet tā piesātināto tvaiku spiediens ir augstāks par atmosfēras spiedienu. Nokļūstot atmosfērā, šķidrums iztvaiko, radot aerosolu mākoni. Spiediens baloniņos parasti sastāda 2-2.5 atmosfēras. Kā propellentu parasti izmanto freonu 11 (trihloroftormetāns- CC12F) ar vārīšanās temperatūru 29.8^OC un piesātināto tvaiku spiedienu 5.8 kg/cm². Kā aktīvās vielas aerosolu baloniņos parasti izmanto sekojošas kairinošas darbības toksiskas vielas: CN, CS, kapsaicīnu.

Galvenās šo individuālo aizsardzības līdzekļu ražotājvalstis ir ASV, Francija, Vācija un NVS.

Pēc ārējā izskata aerosolu gāzes baloniņi ir alumīnija konteineri ar tilpumu 20, 40, 75-100 ml, kura augšējā daļā ir ierīkots izsmidzināšanas vārsts. Šie izmidzināšanas vārsti parasti ir aprīkoti ar aizsargierīcēm – drošinātājiem, kas izslēdz iespēju nejauši nospiest izsmidzināšanas vārsta galviņu.

Uz rūpnieciski ražotiem aerosolu gāzes baloniņiem parasti ir uzraksti, kas informē par ražotājfirmu, par pielietotās kairinošas darbības toksiskās vielas veidu, tās procentuālais sastāvs, kā arī ekspluatācijas instrukcija un drošības pasākumi, kuri ir jāievēro pie pielietošanas.

Dažiem baloniņiem uz sānu virsmas ir redzama skala, ar kuras palīdzību, iegremdējot baloniņu traukā ar ūdeni, var noteikt tā iekšējā satura daudzumu (parasti procentos) (100%, 75%, 50%, 25% un 0). Dažas ražotājfirmas izvieto asaru gāzes baloniņus plastmasa korpusos, kuri ar savas ārējās formas veidu palielina pielietošanas ērtības un aerosolu strūklas precizitāti.

Vācijā daudzas firmas, kuras specializējas uz speclīdzekļu ražošanu, piedāvā policijas vajadzībām stekus, kuros iemontēti asaru gāzes baloniņi.

Pēdējā laikā aerosolu baloniņos ir vērojama aktīvās vielas procentuālā sastāva paaugstināšanās tendence. Tā, piemēram, dažos baloniņos sastāda jau 15 – 20%, kaut gan pāris gadus atpakaļ kairinošas darbības toksisko vielu sastāvs nepārsniedza 0.5 – 1%. Tas, protams, ļoti spēcīgi palielina šo pašaizsardzības līdzekļu efektivitāti.

Bez tam plašu izplatību gāzes baloniņos ir ieguvis ķīmiskais savienojums - dibenzoksazepīns (CR), kurš efektivitātes ziņā daudz kārt pārsniedz iepriekš minētos.

Daudz retāk ražotājfirmas asaru gāzes baloniņu pildījumos izmanto hlorpikīnu (PS), adamsītu (DM), difenilhlorarsīnu(DA), kā arī hloracetonu, bromacetonu. Ir sastopami gāzes baloniņi, kuri satur dažādu aktīvo vielu kombināciju.

To aerosolu gāzes baloniņu ķīmiskajā sastāvā, kuri tiek izgatavoti speciāli tiesību sargājošo struktūru vajadzībām, tiek iekļautas arī augu un minerāleļļas piedevas. Tās nodrošina labāku saskarsmi ar kontaktvirsmu un palēnina aerosolu pilienu iztvaikošanas procesu, tādējādi veicinot ilgstošas iedarbības efektu.

Sīkāk aplūkosim samērā plaši izplatītu asaru gāzes baloniņu “ Čerjomuha-10”. Tas ir pieskaitāmas aktīvas aizsardzības speciālajiem līdzekļiem, tiek ražotas NVS valstīs speciāli iekšlietu orgānu vajadzībām. Pēc ārējā izskata tas ir dzeltenīgas krāsas aerosolu baloniņš ar baltu plastmasa aizsargvāciņu. Balona pildījums ir šķidrums gaiši dzeltenīgā līdz pat gaiši brūnai krāsai, kuram piemīt ļoti asa smarža. Šķidrumam piemīt eļļaina īpašības, pēc sastāva tas ir hloracetofēna, freona-11 šķīdums izopropanola spirtā. Aktīvās vielas koncentrāciju 0,33+0,3%.

Sākotnējais spiediens baloniņā sastāda 2,5 atm. Lai paaugstinātu izstrādājuma ekspluatācijas īpašības, šķīdumam tiek pievienota arī olīveļļa. Izstrādājuma masa 106+ 5g, augstumā kopā ar vāciņu 13 cm, tā diametrs 3,5 cm.

No 1988. G. iekšlietu orgānu apbruņojumam sāka piegādāt mazliet citāda veida izstrādājumu “Čerjomuha-10”. Baloniņš ir baltā krāsā, uz tā ir uzlīme ar paskaidrojošu uzrakstu. Kā aktīvā viela baloniņā tiek izmantots labi attīrīts hlora cetofēns, tamdēļ tā saturs praktiski ir bezkrāsains. Spiedienu baloniņā rada freona-11 un freona-12 maisījums, bet olīveļļas vietā tiek izmantota kukurūzas eļļa. Izstrādājuma masa 120+5g, tā augstums kopā ar vāciņu 13,5+ 0,5 cm. Baloniņa korpusu no iekšpuses klāj divas lakas FL-559 kārtas.

Nospiežot baloniņa vārsta galviņu, šķidrums tiek izsmidzinātas līdz 0,9 m attālumam, ar izsmidzināšanas fronti ~0,7 m. Izsmidzināšanas laiks ir atkarīgs no tā, cik ilgi nospiestā stāvoklī atrodas vārstiņas galvā. Lai iegūtu maksimālu pielietošanas efektu, aerosola strūklu nepieciešams 2-3 sekunžu laikā raidīt no attāluma 40-70 cm pretinieka krūšu augšdaļas- zoda rajonā. Pielietojot šo speclīdzekli obligāti ir jāņem vērā vēja virziens. Strūklu jāraida pa vējam, pretējā gadījumā var ciest pats pielietotājs. Sevišķi to vajag ievērot telpās, liftos. Šī baloniņa darbība tiek grantēta pie ārējās temperatūras no –5⁰C līdz +50⁰C. Ziemas laikā šis izstrādājums jānēsā zem apģērba.

                Beidzot asaru gāzes baloniņu apskatu, būtu lietderīgi aplūkot jau 80-tajos gados Krievijas Kļimovskas pilsētas zinātnieciski - pētnieciskajā precīzās mašīnbūves institūtā izrādīto dozētās aerosolu izsmidzināšanas ierīci “UDAR”, kura pašlaik ir brīvā tirdzniecībā daudzos ieroču veikalos Latvijā. Sērijveidā to ražo Kirovas pilsētas militārā kompleksa rūpnīca “Majak”. Šī ierīce atšķiras ar vienkāršu un nēsāšanai piemērotu konstrukciju, lielu drošības pakāpi tās ekspluatācijas gaitā. Tā sastāv no speciālas bezstobra pistoles, kuras aptverē ietilpst 5 tā saucamās pirotehniski likvidējamās patronas – baloniņi. Pēc būtības tās ir aerosolu baloniņi ar aktīvās vielas “CS” pildījumu bez iepriekš radīta iekšējā spiediena. Spiediens tiek radīts ar pirotehnisks kapseles palīdzību pielietošanas brīdī. Kapsele iemontēta baloniņa pamatnē un nostrādā no belzējierīces iedarbības.

                Ierīces “UDAR” taktiski – tehniskais raksturojums 2 reizes pārsniedz jebkura esošā pašaizsardzības gāzes ieroča parametrus:

-          darbības attālums 6 m;

-          izsmidzinātā šķidruma daudzums 2 cm;

-          svars 250 g;

-          ierīces garums 100mm;

-          patronas garums 60mm;

-          aptveres ietilpība 5 patronas;

-          aktīvā viela “CS”.

Pēc savas klases šī ierīce ir attiecināma pie aerosolu izsmidzināšanas ierīcēm, tamdēļ tās iegādei, atšķirībā no gāzes pistolēm un revolveriem, nav vajadzīgi saskaņā ar likumu “Par speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai” izvirzītie priekšnosacījumi – atļauja speclīdzekļu iegādei.

2. gāzes ieroči

Ieroči, kuri domāti šaušanai ar gāzes patronām galvenokārt ir šaujamieroču kopijas. Vairumā gadījumu tie tiek izgatavoti no trausliem metāliem vai to sakausējumiem. Pistoles, kuras lieto šaušanai ar gāzes patronām, ir pašlādējoši ieroči, tāpēc ka pārlādēšana notiek, izmantojot pulvera gāzu enerģiju. To galvenās sastāvdaļas ir: stobrs, rāmis ar rokturi, aizslēgs, belzējmehānisms, nolaižamais mehānisms, izšauto čaulu izmešanas mehānisms, drošinātājs, aptvere, tēmēklis. Stobrs - ir caurule ar 6,8 vai 9 mm diametru un dažādu garumu, kas domāta gāzes mikrodaļiņu ar kairinošas iedarbības vielām izmešanai pulvera gāzu ietekmē. Stobrs ir gluds, bez vītņu rievām kā šaujamieročos. Stobra kanālā ir metāla stienītis - šķērslis, kas neļauj pārtaisīt stobru šaušanai ar kaujas patronām.

Stobra galā ir vītne speciālas uzmavas nostiprināšanai. Uzmavas galā, kurš saskaras ar stobru, ir urbums 2 mm diametrā, bet tās kalibrs 15 mm. Uzmava domāta šaušanai ar signālraķetēm.

Pašaizsardzības nolūkā šaušanai ar gāzes patronām bez pistolēm lieto arī revolverus. Revolveris sastāv no stobra, rāmja ar rokturi, nolaižamā belzējmehānisma, rullīša un izšauto patronu čaulu izmešanas mehānisma.

Galvenā revolvera atšķirība no pistoles - grozāmais rullītis, kurš kalpo vienlaicīgi kā aptvere un patrontelpa. Patronligzdu skaits rullītī var būt dažāds: no 2 līdz 9. Rullīša pielādēšana ar patronām notiek ar rokām.

Nolaižamais - belzējmehānisms ir sarežģītākā revolvera konstrukcijas daļa. Pēc principa tos iedala: vienkāršos, dubultdarbības un pašuzvilcēja mehānismos. Gāzes ieročus var izlietot šaušanai ar gāzes patronām, kā arī lai dotu signālu, pievērstu uzmanību, izsauktu palīdzību vai brīdinātu. Šim nolūkam pielieto tā saucamās trokšņa ('starta') patronas un raķetes. Lai izšautu ar raķeti gāzes pistolei uz stobra gala vai revolverim stobra galā ieskrūvē speciālu uzmavu, kas domāta raķešu patronai.

Pēc šāviena notiek sekojošais: gāzes daļiņas, kuras kristāliskā veidā ir ievietotas patronu čaulā, iztvaiko pulvera lādiņam sadegot. Caur stobru uz priekšu tiek izsviesta gāzes strūkla 1,5-3 m vai lielākā attālumā, atkarībā no ieroča kalibra. Gāzes mākonītis ātri izklīst, tāpēc jāņem vērā: vēja virziens un stiprums, gaisa mitrums, nokrišņi, attālums līdz mērķim. Vienkāršas darbības revolveris var šaut tikai tad, ja jūs ar roku atvelkam gaili. Dubultdarbības mehānisma revolveri ir visizplatītākie. Tie var šaut kā uzvelkot gaili ar roku, tā arī izdarot šo operāciju automātiski, t.i. mēlītes nospiešanas procesā.

Retāk sastopami revolveri, kuru gailis noslēpts rāmī un kuri šauj tikai ar pašuzvilkšanu, t.i., kad gaiļa uzvilkšana notiek mēlītes nospiešanas procesā.

Maza kalibra patronām marķējuma uz čaulu dibena nav. Lielāka kalibra [8-9 mm] patronu čaulām uz dibena ir uzraksts: kalibrs un gāzes sastāvs [CS,CN]. Marķējums var būt norādīts arī ar krāsu uz patronu uzgaļiem. Gaiši zils, violets vai balts plastmasas uzgalis vai krāsa norāda, ka patrona satur gāzi CN. Dzeltens CS. Zaļa krāsa liecina, ka patrona ir trokšņa jeb “starta”. Apgaismojuma patronām jeb raķetēm krāsu marķējuma nav.

Runājot par speciālo līdzekļu - gāzes revolveru un pistoļu efektivitāti, būtu lietderīgi atzīmēt sekojošus aspektus. Tie ir balstīti uz izmēģinājumu rezultātiem, kuri tika veikti Latvijas policijas akadēmijā, un kurus apstiprina arī tie, kuri notika Krievijas valsts uzņēmumā “Iževskas mehāniskā rūpnīca”, kas ir viena no galvenajām gāzes ieroču ražotājam. Šiem mērķiem tika pakļauti lielākā daļa no visbiežāk sastopamajiem gāzes ieročiem, sākot no kalibra 6 mm līdz 11,43 mm. Pie salīdzinošiem izmēģinājumiem tika konstatēts, ka prioritātē pašaizsardzības mērķiem piemīt nevis ieroča kalibram, bet gan šāviena rezultātā radītam gāzes mākoņa apjomam un tā ģeometriskiem izmēriem, jo tas ir galvenais faktors, kurš notur agresīvi noskaņoto uzbrucēju attiecīgā distancē. Pie tam pārsteidzoši ir tas, ka neatkarīgi no kalibra, gāzes ieroču munīcija praktiski satur vienādu ar attiecīgās valsts likumdošanu atļauto aktīvās vielas “CS” vai “CN” lādiņu.

Veicot izmēģinājumu eksperimentus tika konstatēts, ka daži mazkalibra gāzes ieroči akustiskā un iedarbības efekta ziņā neatpaliek no daudz jaudīgākajiem, pat pārspēj tos. Tā, piemēram, Vācijā ražotā kabatas gāzes pistole Reck “Beby” ar kalibru 8 mm un aptveres ietilpību 5 patronas rada ļoti spēcīgu šāviena akustisko efektu un gāzes mākoni vismaz 2,5 m garu un 1 m platu.

 

             3.Munīcija gāzes ieročiem

Gāzes pistoles un revolveri var šaut ar gāzes, starta (trokšņa) un signālpatronām. Gāzes bv patronās iepildītas gāzes mikrodaļiņas kristāliskā veidā ar kairinošas iedarbības vielām, kuras tiek izgrūstas caur stobru līdz 3-4m attālumam.

Starta (trokšņa) patronas tiek pielietotas skaņu došanai.

Patronu čaulām ir cilindriska forma. Tās izgatavotas no vara vai misiņa. 5,6 un 6mm patronās kapsele nav čaulas dibena centrā, bet tās apmalē, jo dzelksnis sit nevis vidū, bet pa malu. Pārējās 8-9mm patronās kapsele ir čaulītes dibena vidū.

Patronu augšgali ir aizvalcēti zvaigznītes veidā vai tām ir plastmasas uzgaļi. Gāzes patronu saturs norādīts ar krāsu marķējumu augšgalā (6mm patronām) vai plastmasas uzgaļa krāsu ( 8-9mm patronās), kā arī uz čaulīšu dibena apmalēm.

Visplašāk asortimentā mūsu ieroču veikalos ir sastopamas Vācijas firmās “Umarex” un “Wadie” ražotās gāzes patronas. Šeit var minēt to, ka “Umarex” patronām ir lielāka aktīvās vielas koncentrācija, vidēji 15% un izmēģinājumos, atšķirībā no “Wadite” patronām, tās nedeva nevienu kļūmi.

 ELEKTROŠOKA IERĪCES UN TO IZMANTOŠANA PAŠAIZSARDZĪBAS NOLŪKOS

Saskaņā ar 1997.gada 5.februāra grozījumos likumā “Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai”, ikvienai personai, kura sasniegusi 18 gadu vecumu, ir tiesības pašaizsardzības nolūkā iegādāties, glabāt un nēsāt sertificētas eletrošoka ierīces.

Elektrošoka ierīces ir speciāls līdzeklis, kurš paredzēts īslaicīgai iedarbībai uz cilvēka organismu ar elektrisko lādiņu.

Elektrošoku – paralizātoru darbības princips balstās uz augstsprieguma Volta loku, kurš spēj neitralizēt pretinieku. Pie samērā liela sprieguma, kurš parasti sastāda 20.000-200.000 voltu, strāvas stiprums nav liels, un apmēram 0,3-0,6 miliampēru. Tieši tādēļ, elektrotraumu, kaut arī neitralizēs pretinieku uz pāris minūtēm, neizsauks letālu iznākumu.

Elektrošoka korpusa galā atrodas dzelkšņi – elektrodi. Īslaicīga pieskaršanās ar tiem pretinieka ķermenim ir pietiekoša, lai ieslēgtu elektrisko ķēdi un uz pāris minūtēm neitralizētu pretinieku.

Elektriskais lādiņš 0,1 – 0,2 sekunžu laikā izsauc sāpes un muskuļu spazmas, 0,5 sekundēs tas izsauc apkārtējās orientācijas zaudēšanu, 1. sekundē - kontroles un līdzsvara zaudēšanu pār ķermeņi, tāpēc jādomā par to, lai vajadzības gadījumā pretinieka kritienu varētu kontrolēt .

Atšķirībā no atļautajām aktīvajām “CS” un “CN” vielām asaru gāzi saturošajos objektos, elektriskais lādiņš iedarbojas gan uz cilvēkiem, kuri lietojuši alkoholu, narkomāniem, toksikomāniem, kā arī dzīvniekiem. Pat biezs apģērbs nespēj mazināt elektrošoka iedarbību uz cilvēka organismu.

Noteikti jāmin arī tas, ka elektrošoka ierīces ir visērtāk pielietojamas tādās situācijās, kad jāatvaira uzbrukums neliela izmēra telpās, automašīnas salonā, liftā, vilciena kupejā un ne velti to sauc par “tuvcīņas ieroci”.

Piedāvātais elektrošoku klāsts mūsu ieroču veikalos ir ļoti plašs – sākot no miniatūriem modeļiem un beidzot ar profesionāliem, kuru spriegums ir līdz pat 200.000 voltiem (sk. 2.tab.).

Tabula Nr. 2

Elelekrtošoka modelis	Ražotāj- valsts	Izlādes spriegums (V)	Gabarīti (mm)	Svars (g)	Barošanas avots
AIR-105 MO “Skorpions”	Krievija	60.000	320x41	720	Akumulators
“Poket-90”	Vācija	40.000	200x35	300	Sārma batarejas 2x9(v)
“TŠP-189”	Taivāna	90.000	452x40	450	Sārma batarejas 1x9(v)
“Personal konvoi TŠP-191"	Taivāna	80.000	208x40	220	Sārma batarejas 1x9(v)
“Konvoi mini TŠP-195”	Taivāna	60.000	123x56	125	Sārma batarejas 1x9(v)
“Tander”	ASV	80.000	120x60	400	Sārma batarejas 1x9(v)
“Saftron PRO-007”	Taivāna	400	85x30	100	Batarejas 2x1,5(v)
Patruļlukturis “Patrolait”	Taivāna	35.000	360x74	550	Batarejas 8x1,5(v)
Militārais paralizātors	Vācija	120.000	450x70	-	Akumulators

Piemēram firma “Konsul sistems” (Taivāna) piedāvā elektrošoku, kurš pēc sava ārējā izskata atgādina elektrisko kabatas lukturīti, bet iekļauj sevī arī sekojošas funkcijas – bākuguni, sirēnu ar skaņas stiprumu 120 decibeli un elektroperalizatoru ar izlādes spriegumu 36.000 voltu.

Krievijā ražotais elektrošoks “Toros” pēc ārējā izskata atgādina rokas saliekamo lietussargu, tomēr lielāko daļu profesionāļiem domāto ierīču izskats atgādina policijas steku.

Galvenais elektrošoku barošanas avots ir viena vai vairākas sārma batarejas ierīcē “Alkalain” ar iekšējo spriegumu 9v. Ir iespēja izmantot arī akumulatoru batarejas, kuras var izmantot vairākkārtīgi, attiecīgi pirms lietošanas tās uzlādējot barošanas ierīcēs.

Ja ir jāveic izvēle, kādu elektrošoku iegādāties, priekšroka būtu jādod akumulatoru variantam.

Vēl viens izvēles kritērijs pie iegādes – attālums starp dzelkšņiem – elektrodiem. Tiem ir jāatrodas pēc iespējas tālāk vienam no otra. Neiedziļinoties tehniskos jautājuma risinājumos, var atzīmēt, ka pēc šī parametra var spriest par elektrošoka jaudu, tātad arī par “caursitamā” apģērba biezumu pretiniekam.

Protams, arī elektrošoka ierīcēm piemīt daudz trūkumu. Elektrošoka terapija var būt bīstama cilvēkiem, kuri sirgst ar sirds slimībām. Kaut gan parasti šo cilvēku kategorija ir mazāk iesaistīta likumpārkāpumos un neizsauc vajadzību lietot nomierinošus līdzekļus no policijas puses.

Pats galvenais, jāatceras, ka elektrošoka ierīces rada efektu pielietošanas brīdī tikai pie cieša kontakta ar pretinieku.

Tas nozīmē to, ka tām ir būtiski ierobežots darbības rādiuss un tās ir bezspēcīgas cīņā ar gāzes ieročiem un baloniņiem, šaujamieročiem un cita veida uzbrukumiem no distances.

Būtu lietderīgi sakarā pieminēt jaunu un samērā efektīvu ierīci “AIR TASER”, kura Latvijā lielāko tiesu tiek ievesta no Baltkrievijas. Tā sastāv no elektrošoka ierīces, kura pēc ārējā izskata atgādina kabatas elektrisko lukturīti, kā arī lādiņu, kurš satur divas miniatūras šautriņas, savienotas ar elektrošoku vadiem.

Pie šīs ierīces pielietošanas, šautriņas tiek no attāluma izšautas pretinieka ķermenī un pa vadiem tas saņem elektriskās strāvas izlādes impulsu. Pie tam impulsu forma ir izstrādāta tāda, lai pretinieks zaudētu kontroli pār saviem muskuļiem. Darbības attālums (vadu garums) - 4,5 m.

Jāatzīmē arī tas, ka pēc elektriskā lādiņa iedarbības pārtraukšanas pretinieks pilnībā atgūstas, pie tam bez kaut kādām sekām, kaitīgām veselībai. To var pielietot arī pret cilvēkiem, kuri sirgst ar vieglas formas sirds slimībām.

Piezīme: Latvijas likumi diezgan bieži tiek laboti un papildināti, tāpēc nepieciešams vērsties pie pirmavotiem.