Telekompāniju veidi un to finansējumi

LU Filoloģijas fakultātes Komunikāciju zinātņu nodaļas 2. kursa studentes

Antras Tautkevičas

 referāts TV žurnālistikā

Telekompāniju veidi un to finansējumi.

Telekompānijas gluži tā pat kā radio stacijas ir dažādas gan struktūras, gan finansējuma ziņā. Katra telekompānija atšķiras viena no otras ar daudzām sīkām iezīmēm un paradumiem – tas ir tā sauktais TV formāts, pēc kura skatītājs viegli var atpazīt sev nepieciešamo kanālu. Taču šīs iezīmes nav tās, kuras nosaka telekompānijas darbības pamatus u.tml. Visus telekompāniju veidus var iedalīt trīs lielās grupās:

1.          Sabiedriskā televīzija,

2.          Valsts televīzija,

3.          Komerciālā televīzija.

Šie trīs televīziju (TV) veidi atšķiras ne tikai ar finansējuma avotiem (kaut arī tieši no tiem ir veidojušies šīs klasifikācijas nosaukumi), bet arī ar to programmu. Tagad sīkāk par katru atsevišķi:

1.        Sabiedriskā TV:

 Tās pamatīpašība, protams, ir finansējuma ieguves avoti, kuri šajā gadījumā ir skatītāji – sabiedrība. No tā mēs varam izsecināt, ka šai TV ir jākalpo sabiedrībai un tās vēlmēm, ko gan patiesībā varētu teikt arī par abiem pārējiem TV veidiem, taču šeit ir arī kas īpašs. Tā kā skatītāju vidū nav tikai pilsoņi vai nepilsoņi, izglītoti vai neizglītoti cilvēki, sportisti vai mākslas un mūzikas cienītāji. Šīs TV publika ir ļoti plaša un, tā kā visi par to maksā, tad iespēju robežās nākas ievērot visu sabiedrības daļu vēlmēs. Tāpēc starp izklaidējošajiem raidījumiem un filmām šajā TV varēs redzēt arī raidījumus minoritātēm, izglītojošos raidījumus u.tml. Daļu sava budžeta STV iegūst arī no reklāmas.

2.        Valsts televīzija (VTV):

VTV funkcijas patiesībā lielā mērā ir tādas pat kā sabiedriskajai TV, jo arī tai ir jārūpējas par sabiedrību, par minoritāšu tiesībām un interesēm. VTV programmā lielu daļu laika aizņems arī izglītojošie raidījumi. VTV pienākumos ietilpst arī mazo producentuzņēmumu atbalstīšana, proti, VTV ir jāuzpērk šo uzņēmumu veidotie raidījumi. Kāpēc? Tāpēc, ka Valsts uzdevums ir rūpēties par saviem padotajiem, pilsoņiem un arī nepilsoņiem. Tā nedrīkst vienkārši pelnīt naudu, tai ir jākalpo sabiedrībai, ko VTV arī dara, bet… Naudu VTV, protams, saņem no valdības un tai ir jāklausa ko finansētājs saka. Teorētiski valdība nedrīkst neko teikt un diktēt, jo pastāv demokrātija un preses brīvība, taču, ja TV atklāti un naidīgi darbosies pret valdību, viņi var zaudēt savu vienīgo stabilo finansētāju. Daļu budžeta veido arī no reklāmas iegūtā nauda, taču tā pavisam nav liela, tādēļ no reklāmas vien VTV izdzīvot nespēj.

3.        Komerciālā TV (KTV):

Kāda tad ir KTV pamatīpašība? Protams, privāts īpašnieks. Tas vēl nebūt nenozīmē, ka šāda veida TV var piederēt tikai vienam cilvēkam, jo KTV var būt gan fiziskas, gan juridiskas personas īpašums, gan akciju sabiedrība utt. KTV galvenais uzdevums ir gūt peļņu: piesaistīt pēc iespējas vairāk skatītāju, jo, ja ir daudz skatītāju, ir arī daudz dārgas reklāmas, kura neapšaubāmi nesīs peļņu. Tātad KTV uzdevums nebūt nav izglītot sabiedrību un rūpēties par mazajām sabiedrības daļām, bet gan sniegt vairumam sabiedrības to, kā viņa alkst visvairāk – izklaides. Šāda veida TV programma sastāv no filmām, izklaidējošiem raidījumiem, erotikas un sporta – lietām, kuras piesaista slinko cilvēka būtību. Tā kā KTV ir ļoti daudz skatītāju tad arī reklāmdevēju ir daudz – no reklāmas iegūtā peļņa ir krietni vien lielāka kā STV vai VTV.

Tabula

	Finansu līdzekļu ieguves veidi	Galvenie uzdevumi
Sabiedriskā TV	Abonoment maksa Reklāma	Strādāt sabiedrības (savu skatītāju) interesēs
Valsts TV	Valsts lobiji Reklāma	Strādāt sabiedrības (savu skatītāju) interesēs, aizstāvēt valsts intereses
Komerciālā TV	Reklāma	Gūt peļņu