Ventspils augstskolas
Pārvaldības nodaļas
I P3.1 studenta Ģirta Poļikova
referāts uzņēmējdarbībā.
Tūrisms kā uzņēmējdarbība.
Saskaņā ar Vispasaules tūrisma organizācijas
apkopoto informāciju tūrisma industrija deviņdesmitajos gados pretendē uz vienu
no vadošajām vietām pasaules ekonomikā. Tūrisma industrijas īpatsvars kopējā
pasaules eksportā ir 7%, tiešā vai netiešā veidā tūrisms veido aptuveni 10%
pasaules nacionālā kopprodukta, kā arī nodrošina katru desmito darba vietu
pasaulē.
Tūrismam ir īpaša nozīme:
·
ārzemju
valūtas piesaistīšanā, kļūstot par eksporta nozari, kas pozitīvi ietekmē
maksājumu bilanci;
·
ievērojamā
jaunu darba vietu radīšanā;
·
valsts reģionu
attīstībā, kur tūristu iztērētā nauda var dot ievērojamu ieguldījumu rajonu un
pagastu saimnieciskās dzīves rosināšanā.
Arī Latvijai ar tās izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, vēsturiskajiem
tirdzniecības ceļiem, bagāto kultūrvēsturisko mantojumu, kūrortu tradīcijām un
mazpārveidoto dabu ir labi priekšnoteikumi kļūt par tūristiem pievilcīgu zemi.
Tikpat būtiski ir veicināt arī vietējā tūrisma attīstību, tādējādi radot
Latvijas iedzīvotājiem jaunas iespējas apceļot un iepazīt dzimto zemi un
atpūsties.
ES PHARE progrmmas konsultantu 1997. gadā veiktie aprēķini rādīja, ka 1996.
gadā tiešie ienākumi no tūrisma pakalpojumiem Latvijas iekšzemes kopproduktā
veidoja 3%, bet netiešo īpatsvars pārsniedza 5%. Tūrisma industrijā tiešā un
netiešā veidā bija nodarbināti apmēram 60 tūkst. valsts iedzīvotāju jeb 5,1% no
nodarbināto kopskaita.
Tūrisma produktu veido tūrisma resursi, atbilstošs materiāli tehniskais
nodrošinājums un pakalpojumu infrastruktūras bāze. Atkarībā no šo komponentu
esamības un to kvalitātes (piemēram, apmešanās vietu skaits un kvalitāte,
ēdināšanas iespējas un kvalitāte, izklaides iespēju daudzveidīgums, informācija
un reklāma, tūrisma pakalpojuma cena) veidojas tā vai cita produkta
popularitāte kā ārvalstu, tā arī vietējo tūristu vidū. Saskaņā ar Latvijas
tūrisma attīstības koncepciju šobrīd iecienītākie Latvijas tūrisma produkti ir:
·
atpūta ar vai
bez ārstniecības ( kūrortoloģiskā dziedniecība; pasīvā atpūta – klusa atpūta
laukos, pie jūras, ezera u.c.; aktīvā atpūta – pārgājieni, medības,
makšķerēšana u.c.);
·
dažu dienu
ceļojums pa Latviju, ietverot Rīgas apskati, Siguldu, Rundāli u.c.;
·
dažu dienu
ceļojums pa Baltijas valstu galvaspilsētām;
·
nedēļas nogale Rīgā;
·
lietišķas
konforences un tikšanās nelielam dalībnieku skaitam (50-100 cilvēku),
specializētas interešu ekskursijas (dažādu profesiju, vecumu un izcelsmes
cilvēkiem);
·
notikumi
(dziesmu svētki, dažādi festivāli, sporta pasākumi).
Pēdējos
gados aug pieprasījums pēc lauku tūrisma, ceļojumiem pa Latvijas novadiem, kā
arī pēc augstas kvalitātes izmitināšanas servisa. Pieaug pieprasījums pēc īsiem
ceļojumiem (līdz vienai nedēļai) un brīvdienām dabā.
Latvijas
tūrisma produkta konkurētspēju Baltijas un Skandināvijas mērogā mazina tūrisma
pakalpojumu nesamērīgā dārdzība, kas atsevišķos gadījumos par 20-30% pārsniedz
ne tikai Baltijas kaimiņvalstu, bet arī Somijas, Zviedrijas attiecīgā līmeņa
tūrisma pakalpojumu cenas. Pirmām kārtām būtu minami Latvijas viesnīcu pakalpojumi, kuru izmantošanu ārvalstu
tūristiem ievērojami sadārdzina pievienotās vērtības nodokļa (PVN) augstā
likme. Vairākas Eiropas valstis, īstenojot tālredzīgu ilgtermiņa tūrisma
attīstības politiku un rūpējoties par savu valstu tūrismu produktu
konkurētspējas saglabāšanu vai pieaugumu Eiropas piesātinātajā tūrisma tirgū,
ir samazinājušas PVN likmi viesnīcu pakalpojumu eksportam. Ilgtermiņā šāda
politika sevi attaisno, piemēram, Īrijas tūrisma industrijas augšupeja sakrīt
ar Irijas valdības lēmumu samazināt gandrīz uz pusi PVN piemērojamo likmi
viesnīcām.
Kopumā
Latvijas robežu šķērsojošo Latvijas un ārzemju ceļotāju procentuālais
sadalījums pa transporta veidiem ir samērā līdzīgs, ja neskaita to, ka Latvijas
ceļotāji nedaudz vairāk nekā ārzemnieki izmantojuši ceļošanai dzelzsceļa
pakalpojumus, ārzemnieki savukārt vairāk izmanto gaisa satiksmi. Visbūtiskākā
atšķirība ir novērojama ceļošanā ar jūras transportu: ārzemju ceļotāji
izmantojot šo transporta veidu, Latvijā ieradušies vairāk nekā divas reizes
lielākā skaitā nekā Latvijas iedzīvotāji, izbraucot no valsts.
Runājot
par jūras pasažieru transportu, diemžēl, nākas secināt, ka šajā jomā Latvija
joprojām neizmanto tās iespējas, ko dod tās izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis
(1996. Gadā no ceļotāju kopskaita 5.8% ārzemju tūristu mūsu valstī ieradās pa
jūru, savukārt izbraukušo Latvijas iedzīvotāju īpatsvars izbraukušo kopskaitā
bija tikai 2.4%. Salīdzinājumam, 60% ceļotāju Igaunijā ieradušies, izmantojot
prāmju satiksmi). Intensīvāku jūras pasažieru satiksmi vismaz pagaidām lielā
mērā kavē Rīgas pasažieru ostas joprojām nesakārtotā infrastruktūra (tā
neatbilst mūsdienu pasažieru ostas standartiem, tādēļ ir nepieciešamas
ievērojamas pašvaldības un privātās investīcijas).
Latvijas tūrisma produkta sekmīga
realizācija ir visciešākā mērā saistīta ar pašas valsts tēlu. Diemžēl, pagaidām
joprojām neskaidrais, izplūdušais vai nereti ne īpaši labvēlīgais Latvijas tēls
ārzemēs, kas saistīts ar pārejas ekonomikai raksturīgām saimnieciskām un
sociālām problēmām, samēro augsto kriminogēno situāciju, priekšstatiem par
etniskajiem konfliktiem, uz Latviju atbraukušā ārzemju tūrista pieredzē tiek
uzturēts ar viduvēju tūrisma produkta kvalitāti.
Lai piesaistītu tūristus un stimulētu
tos uzkavēties noteiktā teritorijā ilgāk, ir jārada attiecīga infrastruktūra,
ar to saprotot kā maksas pakalpojumus (izmitināšana, ēdināšana, izklaides,
suvenīri, inventāra noma utt.), tā arī bezmaksas ērtības ( autostāvvietas,
atpūtas vietas, tualetes, atkritumu tvertnes utt.). Īpaša nozīme atsevišķu
valsts reģionu tūrisma attīstībā ir informācijai: potenciālajam tūristam ir
jābūt pieejamai vispusīgai informācijai par attiecīgās teritorijas interesantām
vietām, objektiem, notikumiem. Tūrisma informāciju sākotnēji var pasniegt
informācijas stendu, norāžu, informācijas zīmju veidā utt. Tomēr attīstīto
tūrisma valstu pieredze liecina, ka sevišķi efektīva ir tūrisma informācijas
centru (TIC) sistēma. Pašlaik šādi centri sāk attīstīties arī Latvijā ( šobrīd
valstī darbojas 20 TIC). Tūrisma informācijas sniegšana pati par sevi nav peļņu
nesošs bizness, tādēļ jo īpaši svarīga ir Latvijas pašvaldību ieinteresētība un
atbalsts TIC darbībai, kuri palīdz radīt labvēlīgu vidi tūrisma attīstībai
reģionā un valstī kopumā.
BEIGAS
Izmantotā literatūra: “Ziņojums par
Latvijas tautsaimniecības attīstību” 1997. gada decembra un 1998. gada jūnija
izdevumi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru