Autors: Iveta Salaka
Ievads
Apģērbs ir kods, ietvars ,kurā cil-
vēks
pats sevi ievieto. Ar šī ietvara
palīdzibu
viņš cenšas ietekmēt
apkārtējo
pasauli un tikai retais
no
mums var atļauties nerūpēties
par
to, kā izskatīties.
S. Lasila
Uzticības attiecību
veidošana starp partneriem ir viens no svarīgākajiem jebkuras organizācijas
uzdevumiem. Mūsdienās ļoti liela nozīme ir arī apkalpošanas kultūrai,
psiholoģiskajai kompetencei, kā arī ētiskajiem un tikumiskajiem aspektiem.
Cilvēka
apģērbs ir viena no viņa individualitātes izpausmēm, tomēr, izvēloties apģērbu
darbam, vispirms jāievēro iestādes darba specifika, koptēls un mērķis, kā arī
tradīcijas.
Ikdienā
mums ikvienam nākas saskarties ar policijas, prokuratūras, tiesu un advokatūras
darbu, un šo iestāžu darbinieku ārējais izskats ir viens no svarīgākajiem
lietišķa cilvēka vērtēšanas kritērijiem. Tā kā es jau vairākus gadus strādāju
valsts policijā un mans darbs saistīts ar ikdienas saskarsmi ar cilvēkiem, šī
darba mērķis ir tuvāk apskatīt un novērtēt tiesības aizsardzības iestāžu
darbinieku apģērbu un ģērbšanās kultūru. Kā galvenos uzdevumus mērķa
sasniegšanai formulēšu:
1.
Iepazīšanos ar tiesas, prokuratūras un advokatūras darbinieku apģērbu, tā
kopšanu, valkātprasmi un modernizēšanu.
2. Iepazīšanos ar iekšlietu iestāžu
darbinieku apģērbu, tā kopšanu un valkātprasmi.
3.Tiesību
aizsardzības iestāžu darbinieku ģērbšanās kultūru.
Šī
temata risinājumā izmantotie avoti ir literatūra, preses izdevumi, LR Iekšlietu
Ministrijas pavēles, mācību materiāls un personīgā pieredze.
1.
Ieskats apģērba vēsturē
Apģērba
attīstība ilgusi daudzus gadsimtus, pat gadu tūkstošus. Apģērba attīstību
noteicis attiecīgais laikmets, nacionālās un etniskās tradīcijas, cilvēku darba
un sadzīves raksturs, sabiedriskās attiecības, kultūra un māksla, kā arī
protams, klimatiskie apstākļi.
Senajos
laikos vairākām tautām apģērbs vispirms norādīja cilvēka piederību noteiktam
sabiedrības slānim. Pastāvēja pat stingri aizliegumi vienkāršiem ļaudīm vilkt
mugurā augstākai kārtai piederoša cilvēka drānas.
Sensenos
laikos apģērbs sastāvēja no gurnu apsējiem un zvērādu apmetņiem. Daudzus
gadsimtus cilvēki valkāja galvenokārt pašdarinātu apģērbu. Eiropā kopš 12.gs.
izplatījās jau īpaši piegriezts apģērbs.
Jau
no senseniem laikiem apģērbs ir raksturojis arī tā valkātāja sociālo un
mantisko stāvokli, profesiju, tautību, viņa raksturu un izpratni par apģērbu un
ģērbšanos, kā arī attiecīgo laikmetu. Mūsdienās apģērba un ģērbšanās kultūras
galvenais motīvs ir elegance. Katrā ziņā nedrīkst jaukt jēdzienus
"elegants" un "moderns". Noteicošais ir tas, ka tērps, ko
esi izvēlējies, ir piemērots situācijai un pašam valkātājam. Elegancē galvenā
ir personība. Var tikai lieku reizi atkārtot, ka gaume un elegance stāv pāri
laikam.
Ritot
gadsimtiem, radās valsts veidotās institūcijas, kuru pamatfunkcijas bija
aizsargāt cilvēka tiesības. Dažās no šīm institūcijām, lai tās spētu atšķirt no
pārējiem, tika ieviesta "uniforma ", piem. policijā, tiesā.
Izvēloties darba apģērbu, neatkarīgi no katra individualitātes, tika ņemta vērā
arī darbavietas vide, tādēļ darba drēbēm bija jābūt lietišķām, ērtām un
izturīgām. Šinī darbā es sīkāk pievērsīšos tiesības aizsardzības iestāžu
darbinieku apģērbam mūsdienās, par ko izklāstīšu nākamajā nodaļā.
2.
Tiesības aizsardzības iestāžu darbinieku apģērbs
2.1.
Tiesu, prokuratūras un advokatūras darbinieku apģērbs
Iepazīstoties tuvāk ar
tiesas, prokuratūras un advokatūras darbinieku apģērbu, jāpiezīmē, ka pildot
savus pienākumus, speciālā apģērbā ir tikai tiesneši. Piedaloties tiesas sēdē,
tiesnesis ir tērpies mantijā un aplicis amata zīmi. Tiesneša amata zīmi
piešķir, tiesnesim stājoties amatā.
Zemesgrāmatu
nodaļas tiesnešiem nav mantijas, bet ir zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata
zīme, ko piešķir tiesnesim stājoties amatā.
Vispirms
aplūkosim sieviešu apģērba prasības prokuratūras, advokatūras un tiesas
darbiniecēm, atrodoties darba vietā. Šo profesiju sievietes pārstāv valsts
institūcijas, kuras aizsargā cilvēku tiesības un tā kā sievietes parasti
izvēlas garderobi atbilstoši savai gaumei, ir grūti runāt par vispārējām un
viennozīmīgām prasībām. Tomēr darbs tiesību aizsardzības iestādēs pieprasa no
sievietes atturību apģērba stila izvēlē un personīgo interešu un gaumes
pakļaušanu darba interesēm. Darba apģērbam jābūt praktiskam, ērtam, glītam un
izturīgam, kā arī lietišķam, mēreni elegantam un modernam. Būtu jāatceras, ka
darba vietā vajadzētu ieturēt zināmu atturību apavu un rotaslietu izvēlē, matu
sakārtojumā un mērenību kosmētisko līdzekļu lietošanā. Šo iestāžu darbiniecēm
nav pieļaujams nēsāt darbā :
-)
šauras, pieguļošas bikses;
-)
šortus;
-)
svārkus ar dziļiem šķēlumiem;
-)
pārāk īsus svārkus ( mini );
-)
pārāk spilgtu un izaicinošu tērpu;
-)
zeķes ar rakstiem.
Ikdienā nav ieteicams šāds apģērbs:
-)
vakara un svinīgs tērps;
-)
vakarkleita;
-)
dekoltēti tērpi;
-)
sporta tērpi un apavi;
-)
pārāk daudz rotaslietu;
-)
kā arī aizraušanās ar dārglietām, īpaši ar briljantiem un pērlēm. Nav vēlams
valkāt:
-)
ielas apavus ( zābaki, kurpes ) darba telpās;
-)
audzēt pārmērīgi garus nagus un krāsot tos spilgtās krāsās;
-)
pārmērīgi lietot kosmētiku un smaržas.
Iestādes
darbiniekiem ( gan vīriešiem, gan sievietēm ) ar savu izskatu jārada
stabilitāte, nopietnības un nemainīguma iespaids. Nevajadzētu nedz atpalikt no
modes, nedz censties to apsteigt. Gan novecojis, gan pārāk moderns tērps var
radīt klientā šaubas, nedrošību un neuzticību. Konservatīvisms un klasiskais
stils veicina nopietnības, stabilitātes, drošības iespaidu saistībā ar
pārstāvošas iestādes vārdu.
Protams,
katras profesijas pārstāvjiem var būt savi priekšstati par apģērbu. Pavisam
atšķirīgas ir situācijas apģērba izvēlei, ja cilvēks strādā viens vai darbojas
nelielā uzņēmumā, vai valsts iestādē. Ja cilvēks strādā mājās vai savā ofisā un
negrasās ne ar vienu tikties, tad, protams, viņa apģērbs var būt demokrātiskāks. Bet tiklīdz
viņam jādodas uz tikšanos un jātiekas ar cilvēkiem, - stilam jāmainās
atbilstoši apstākļiem.
Runājot
par kungiem, tiesu, prokuratūras un advokatūras darbinieku ikdienas apģērbs ir
uzvalks. Uzvalks var būt kombinēts ( bikses var būt citādā krāsā nekā žakete
vai otrādi ). Atkarībā no gadalaika vai laika apstākļiem uzvalks var būt
tumšāks vai gaišāks.
Oficiālos
gadījumos ( piem. apmeklējot tiesas sēdes u. c. ) žaketei jābūt aizpogātai.
Klasiskā uzvalka žaketes augšējai pogai jābūt aizpogātai, bet uzvalkam ar
divrindu pogājumu - pilnīgi aizpogātam. Apsēžoties vai strādājot citos darba
apstākļos, žakete var būt neaizpogāta. Karstos laika apstākļos telpās var
uzturēties bez žaketes, bet, uzsākot darbu ar klientu, tā jāuzvelk. Žaketes
augšējā kabatā nenēsā rakstāmpiederumus un citus priekšmetus. Svinīgos
gadījumos žaketes augšējā kabatā var atrasties kabatlakatiņš, kuru pieskaņo
kaklasaitei.
Bikses
nedrīkst būt ne pārāk īsas, lai neatsegtu zeķes, ne pārāk garas. Žaketes un
bikšu kabatās rokas netur.
Apavi
- tumšas kurpes. Apavi nedrīkst būt gaišāki par uzvalku. Ziemas laikā iestādēs
telpās āra apavus nevalkā.
Zeķēm
jābūt tumšām, vēlams - melnā krāsā, baltas zeķes nav piemērotas tumšam
uzvalkam.
Krekls
- ar vienu kabatu, ar cieto apkaklīti un garām piedurknēm. Krekla piedurknēm
jābūt garākām ( 2 - 2,5 cm ) par žaketes piedurknēm. Krekla krāsa - balta,
zilgana, krēmkrāsa utt. Lietišķa cilvēka garderobē nedrīkst būt melnas, tumši
zilas, brūnas krāsas krekli, kā arī rūtainie un raibie krekli.
Kaklasaiti
izvēlas, ņemot vērā īpašnieka gaumi, bet darba apstākļos tā nedrīkst būt pārāk
spilgta un grezna. Kaklasaites platums un garums parasti tiek pieskaņots modes
prasībām.
Kaklasaiti
aizsien tādā veidā, lai šaurā daļa nebūtu garāka par plato. Platajai daļai
jābeidzas jostas līmenī. Pastāv vairāki kaklasaišu mezglu sasiešanas varianti,
un katru no tiem izmanto atbilstošā gadījumā.
Katrā
ziņā jebkurā gadījumā jāatceras, ka ārējais izskats ir viens no svarīgākajiem
lietišķa cilvēka vērtēšanas kritērijiem. Ir labi zināms, ka cilvēku vispirms
vērtē pēc viņa izskata un tikai pēc tam - pēc profesionālajām iemaņām un
cilvēciskajām īpašībām. Vienkārši, bet eleganti apģērbts tiesības aizsardzības
iestādes darbinieks psiholoģiski rada vairāk uzticības un simpātiju nekā
nevērīga izskata kungs saburzītā uzvalkā. Neuzticību rada arī pārāk grezni,
ekstravaganti "sapucējies " darbinieks.
2.2.
Latvijas Republikas iekšlietu iestāžu darbinieku apģērbs
Atšķirībā no citām
tiesību aizsardzības iestādēm, iekšlietu iestāžu darbiniekiem ir noteikts
formas tērps, kuru šo iestāžu darbinieki valkā atbilstoši Latvijas Republikas
AP Prezidija 1993. gada 3. maija lēmumam "Par Latvijas Republikas
iekšlietu iestāžu darbinieku formas tērpu un atšķirības zīmju aprakstu ".
2.2.1. LR iekšlietu iestāžu darbinieku formas
tērpa apraksts.
Tiesības
un pienākums nēsāt LR iekšlietu iestāžu darbinieku formas tērpu ir atestētiem
iekšlietu iestāžu darbiniekiem un aktīvajā militārajā dienestā iesauktajām
personām.
LR
iekšlietu iestāžu darbinieku formas tērpiem ir noteiktas šādas krāsas:
1.
Tumši zila - Ministrijas centrālā aparāta, Policijas departamenta, Izmeklēšanas
departamenta, Latvijas policijas akadēmijas, Drošības policijas un Mobilā
policijas pulka, Valsts apsardzes dienesta darbiniekiem ;
2.
Melna - Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamenta darbiniekiem ;
3.
Zaļa - Ieslodzījuma vietu departamenta, Sardzes pulka darbiniekiem .
Ir
noteikti šādi LR iekšlietu iestāžu darbinieku formas tērpu veidi :
-
) svētku ( parādes ) ;
-
) ikdienas ;
-
) lauka .
Ikviens no šiem formas tērpu veidiem iedalās
vasaras un ziemas tērpos.
Svētku
parādes formas tērps valkājams :
-
) piedaloties parādēs ;
-
) ārvalstu pārstāvju pieņemšanā ;
-
) valsts svētku un atceres dienās, pašvaldību un Iekšlietu ministrijas
oficiālajās svinībās ;
-
) vainagu nolikšanā pie pieminekļiem un bēru procesijās;
-)
pēc augstākā priekšnieka rīkojuma.
Sīkāk raksturošu svētku parādes formas tērpu
:
Vīriešiem - vasaras cepure, vasaras mētelis,
svārki, bikses, melnas kurpes (saišu zābaki ), zeķes ( atbilstoši formas tērpa
krāsai ), balts krekls, siksna, kamīnsarkana kaklasaite, balta šalle ( parādē
balti cimdi ).
Sievietēm - vasaras galvassega ( cepure,
berete ), vasaras mētelis, kostīms, melnas kurpes, balta blūze, kamīnsarkana
kaklasaite, balta šalle ( parādē balti cimdi ). Šie formas tērpi attiecināmi
pie vasaras, savukārt raksturojot ziemas formas tērpu, vīriešiem tiek izmantota
ziemas cepure, ziemas mētelis ( siltinātā jaka ), melni saišu zābaki, tumši
zili cimdi, bet sievietes izmanto sieviešu ziemas cepuri, ziemas mēteli ( vai
virsjaku ), melnus zābakus un tumši zilus cimdus.
Raksturojot
ikdienas formas tērpu, vīrieši vasarā lieto vasaras cepuri, vasaras mēteli (
vai virsjaku ), svārkus, īso jaku vai puloveru, bikses, melnas kurpes, zeķes (
atbilstoši formas tērpa krāsai ), pelēku kreklu, ieroču jostu, kamīnsarkanu
kaklasaiti. Sievietes vasarā nēsā vasaras cepuri, vasaras mēteli ( vai virsjaku
), kostīmu ( puloveru ), melnas kurpes, pelēku blūzi, kamīnsarkanu kaklasaiti. Ziemas laika apstākļos gan
sievietes, gan vīrieši nēsā ziemas cepures, ziemas mēteļus, kā arī ziemas
apavus.
Lauka
vasaras formas tērpā ietilpst vasaras kostīms, apakškrekls ar īsām piedurknēm,
saišu zābaki, vasaras cepure un ieroču josta, savukārt ziemā - ziemas kostīms,
saišu zābaki, ziemas cepure, ieroču josta un šalle.
Nēsājot
formas tērpu atļauts :
1. Virs kreklu ( blūžu ), puloveru, virsjaku,
lauka formas tērpu uzplečiem nēsāt attiecīgās krāsas ( tumši zila, melna, zaļa
) uzpleču pārvalkus ar atbilstošu atšķirības zīmju izvietojumu.
2. Ārpus ierindas vasaras sezonā nēsāt formas
kreklus ( blūzes ) ar atrotītām un attiecīgi nostiprinātām ( vai īsām )
piedurknēm, bez kaklasaites un vaļēju ( ar atpogātu augšējo pogu ) krādziņu.
3. Ārpus ierindas ziemas sezonā nēsāt vasaras
galvassegas ( cepures, laiviņcepures ).
4. Ārpus ierindas sievietēm virs vasaras vai
ziemas formas tērpa nēsāt civilās virsdrēbes un galvassegas (mētelis, jaka ).
Nēsājot formas tērpus aizliegts formas tērpa
priekšmetus jaukt ar civildrēbēm.
2.2.2.
Iekšlietu iestāžu darbinieku atšķirības zīmju izvietošana formas tērpā.
Dienesta
pakāpes atšķirības zīmes izvietojamas uz formas tērpiem piešūtiem uzplečiem vai
uzpleču pārvalkiem saskaņā ar 1.pielikumu.
Savukārt,
emblēmu, uzšuvju, zīmotņu un žetonu izvietojumu uz formas tērpa skatīt
pielikumā Nr. 2.
3.
Tiesības aizsardzības iestāžu darbinieku ģērbšanās kultūra
3.1.
Elegance - apģērba un ģērbšanās vadmotīvs
Mūsdienās,
kad apģērba un ģērbšanās kultūras vadmotīvs ir elegance, apģērbs nav tikai
ārējais ietērps. Tas uzskatāmi raksturo pašu cilvēku, viņa gaumi un skaistuma
izpratni, attieksmi pret sevi un citiem, kā arī prasmi atbilstoši ģērbties un
eleganti valkāt savu apģērbu, to uzturēt tīru un kārtīgu.
Tiesības
aizsardzības iestāžu darbinieku apģērbam vajadzētu būt elegantam, modernam,
gaumīgam, glītam, dažādām stuācijām atbilstošam, izturīgam, ērtam un
praktiskam. Šāds apģērbs rada patiku un simpātijas pret tiesību aizsardzības
iestādes darbinieku, tāpat ceļ viņu pašapziņu, uzlabo omu un pašsajūtu.
Elegants apģērbs dara iestādes darbinieku taktiskāku, izturētāku,
disciplinētāku un pieklājīgāku, nekā valkājot ieņemamajam amatam neatbilstošas,
vecmodīgas un nevīžīgas drānas. Tāpat elegants un kopts iekšlietu iestāžu
darbinieku formas tērps ir daudzu panākumu ķīla, kas nodrošina sekmes un
panākumus darbā ar cilvēkiem.
Sievietes
pievilcība un skaistums ir cieši saistīta ar eleganci, modi un gaumi. Visvairāk
elegance izpaužas apģērba un valkātāja individualitātes atbilstībā un
saskaņotībā. Elegantas sievietes tērpā ir ieturēta vienkāršība. Viņa
nepārspīlē, lietojot rotaslietas un citus aksesuārus. Vienkāršs ir apģērba
modeļa piegriezums, bet modelis un stils rūpīgi izstrādāts. Šāda vienkāršība
krietni atvieglo tērpa uzturēšanu kārtībā.
Eleganci
palielina apģērba tīrība un akurātība. Strādājot tiesības aizsardzības
iestādēs, neklājas uz darbu ierasties nevīžīgā, netīrā un neizgludinātā
apģērbā. Elegance ietver prasmi ģērbties atbilstoši vietai un laikam. Tā
izpaužas prasmē ar tērpa palīdzību izcelt auguma priekšrocības un noslēpt
defektus, tāpat arī prasmē izvēlēties sev visatbilstošāko apģērba krāsu un
stilu, akli nesekojot modei.
Tāpat
eleganti ģērbies, pieklājīgs tiesību aizsardzības iestādēs strādājošs vīrietis
ievērojami ceļ tur strādājošo sieviešu eleganci.
3.2.
Apģērba valkātprasme un kopšana
Ģērbšanās kultūras
viens no svarīgākajiem rādītājiem ir
apģērba valkātprasme. Tā kā tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku darbs ir
cieši saistīts ar cilvēkiem, apģērbam ir jābūt praktiskam, ērtam, glītam,
izturīgam, atturīgi modernam, atbilstošam profesijai, darba apstākļiem u. c.
Maza nozīme ir lietišķam, elegantam kostīmam, ja valkātājam ir slikta stāja,
smagnēja gaita, vulgāri žesti, nekulturāla valoda un bravūrīga uzvedība. Īpaši
jāvērš uzmanība uz iekšlietu iestāžu darbinieku formas tērpu valkātprasmi, jo
ikdienas saskarsmē ( piem. uz ielas ) ar šo iestāžu darbiniekiem, nereti nākas
novērot viņu vulgaritāti ( piem. atklāti smēķējot sabiedriskā vietā u. c. ),
nevīžīgo apģērbu, slikto stāju. Līdz ar to šo iestāžu darbinieku uzticības
reitings iedzīvotāju vidū ir zems, lai gan pēdējo gadu laikā tam ir vērojama
tendence nedaudz palielināties.
Svarīgs
nosacījums apģērba valkātprasmē ir šī apģērba uzturēšana tīrībā un kārtībā,
tādējādi nedaudz būtu jāpievēršas apģērba kopšanai.
Valkāšanas
gaitā apģērbs kļūst netīrs un saburzīts, tādēļ strādājot tiesības aizsardzības
iestādēs, to darbiniekiem jāraugās, lai apģērbs un apavi nebūtu saburzīti,
nosmērēti vai citādi sabojāti. Tāpat apģērbs un apavi ar laiku nolietojas un
zaudē savu sākotnējo izskatu, tādēļ tie
sistemātiski jātīra u jākopj, ik pa laikam apģērbu ir nepieciešams iztīrīt vai
izmazgāt, izgludināt, piešūt iztrūkstošās pogas un veikt citus sīkus labojumus.
Piemēram, traipi jāiztīra, tikko tie radušies, jo vēlāk tos būs grūti iztīrīt.
Uzvalki, mēteļi, kostīmi, kleitas, svārki, kā arī iekšlietu iestāžu darbinieku
formas tērps ar drēbju suku regulāri jāattīra no putekļiem. Virsdrēbes parasti
tīra speciālās tīrītavās. Mājas apstākļos apģērbus var iztīrīt ar siltu ūdeni
un mazgāšanas līdzekļiem.
Nepatīkamu
iespaidu saskarsmē ar apkārtējiem cilvēkiem rada tiesību aizsardzības iestāžu
darbinieku apģērbs, kurš ir saburzīts un nevīžīgs, tāpēc tas regulāri
jāgludina. Tikko izgludinātu apģērbu vēlams atdzesēt un tikai tad likt skapī.
Apģērbam jāstāv noteiktā vietā, kur to novieto tā, lai tas iespējami mazāk
saburzītos. Parasti drēbes glabā skapī, gan uzkarinātas uz speciāliem
pleciņiem, gan ievietotas plauktos vai atvilknēs.
Kā
jau pieminēju, ne tikai apģērbam, bet arī apaviem vienmēr jābūt tīriem, rūpīgi
nospodrinātiem, kārtīgi aizšņorētiem, aizsprādzētiem vai aizvilktiem. Nav
ieteicams nēsāt vecas kurpes, kas jau zaudējušas formu, jo var deformēties
kāja, tās var kaitēt arī pareizai stājai. Ieteicams valkāt ādas apavus vai arī
apavus, kas gatavoti no elastīga materiāla.
3.3.
Apģērba modernizēšana
Cilvēka, it īpaši
sievietes, skaistums, pievilcība un valdzinājums cieši saistīts ar eleganci un
modi. Visvairāk tā izpaužas cilvēka ārienē, it īpaši apģērbā, sakoptībā un,
protams, prasmē kulturāli uzvesties. Dažkārt ārienes sakoptība, dabiskums un
sirsnība ir vērtīgāki par sejas skaistumu.
Apģērba
elegance, atbilstība un saskaņotība cieši saistīta ar modi. Tā ir ģērba un
ģērbšanās pamatvirzības noteicēja. Mode ir savdabīgs tradīciju un paražu
papildinājums gan uzvedībā, gan apģērbā, gan savstarpējās attiecībās. Ar modi
cieši saistīta ir gaume. Tā ir katra cilvēka estētiskā pārliecība, spēja
novērtēt un ieviest savā dzīvē skaisto, labo un daiļo, kā arī sapratne par
apģērba eleganci un ģērbšanās kultūru ar sekojošu pieklājīgu uzvedību.
Strādājot
tiesību aizsardzības iestādēs, to darbiniekiem jāprot saskatīt, kā apģērbā
trūkst un kas ir nekārtībā, kas tajā kļuvis lieks un nemoderns, kas
nolietojies, kas pārveidojams. Ieteicams nenovalkātus apģērbus atjaunināt un
atsvaidzināt. Ir iespējams modernizēt pavalkātus tērpus, vienkārši vajadzīga
modes izjūta un gaume.
Prokuratūras,
advokatūras un tiesu darbiniekiem nevajadzētu nēsāt pārmodernu apģērbu, kā arī
censties saglabāt vecmodīgo. Saprātīgi būtu savā garderobē saglabāt cieņu un
labvēlīgu attieksmi pret augstāko modi, jo ģērbšanās kultūras stabilitāte un
attīstība ir iepriekšējās modes mantojums. Vienlaicīgi saprātīgi un radoši
jāievieš jaunās tendences ģērbšanās kultūrā. Tiesību aizsardzības iestāžu
darbiniekiem vēlams sistemātiski savu garderobi atjaunināt, turklāt ņemot par
vadmotīvu attiecīgā laika ģērbšanās tendences
Runājot
par iekšlietu iestāžu darbinieku formas tērpiem, ieteicams pēc noteikta laika
posma ieviest darbinieku formas tērpos
jaunākās modes tendences.
Izmantotā literatūra
1. V. Kincāns. Lietišķā
etiķete un protokols, Rīga, Zvaigzne ABC, 1997.
2. S. Lasila. Jaunā zelta uzvedības grāmata, Rīga, Sprīdītis, 1994.
3. Ģ. Toisene. Kā jāuzvedas
darba vietā?, Rīga, Iljus, 1996.
4. V. Veics. Uzvedības kultūrai, Rīga , Avots, 1992.
5. V. Veics. Uzvedības un saskarsmes kultūra, Rīga, Junda, 1997.
6. LR IeM pavēle Nr. 25 par iekšlietu iestāžu darbinieku formas tērpu.
Nobeigums
Šī
darba mērķis bija tuvāk iepazīstināt ar tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku
apģērbu un ģērbšanās kultūru. Prokuratūras, tiesu un advokatūras darbiniekiem ,
izvēloties darba apģērbu, neatkarīgi no savas individualitātes, jāņem vērā arī
darbavietas vide. Viņu apģērbam jābūt gan elegantam, gan modernam, gan
praktiskam, kas ir daudzu panākumu ķīla un nodrošina panākumus kā darbā, tā
sadzīvē. Elegants apģērbs, sakopta āriene, prasme kulturāli uzvesties ir
svarīgi nosacījumi tiesības aizsardzības iestāžu darbinieku ģērbšanās kultūrā,
kuri ataino cilvēka intelektu, viņu skaistuma izpratni, kā arī attieksmi pret
sevi un citiem. Runājot par iekšlietu iestāžu darbinieku apģērbu un vadoties
pēc personīgās pieredzes, nepieciešams uzlabot šo iestāžu darbinieku formas
apģērbu, to modernizējot un uzlabojot auduma kvalitāti, lai tas būtu pēc iespējas
praktiskāks, ērtāks un izskatīgāks. Tāpat iekšlietu iestāžu darbiniekiem jāvērš
uzmanība uz formas tērpu valkātprasmi un kopšanu, jo nevīžīgs, saburzītā un
nosmērētā formas tērpā ģērbts iekšlietu iestāžu darbinieks nerada cieņu un
uzticību sabiedrībā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru