Tirgus veidi un darbaspēka tirgus.

Referāts.

Tirgus veidi un darbaspēka tirgus.

Tirgus (Market) ir pircēju un pārdevēju kopums, kuru mijiedarbības rezultātā notiek preču un pakalpojumu maiņa (pirkšana un pārdošana). Tirgu var formulēt kā institūciju kopumu jeb mehānismu, kas saved kopā atsevišķu preču vai pakalpojumu pircējus un pārdevējus.

            Tirgu iedala arī pēc konkurences veidiem. Tie ir:

1)      pilnīgā konkurence

2)      monopols un monopsols

3)      oligapols un oligapsons

4)      monopolistiskā konkurence.

            Teritoriālā  skatījumā  izšķir  vietējo,  nacionālo,  reģionālo un pasaules          tirgu.

            Tirgus saimniecību raksturo vairāki tirgus veidi. Viens no tiem ir patēriņa priekšmetu tirgus – ekonomisko attiecību sistēma, kas savieno patēriņa preču ražotājus ar patērētājiem. Šim tirgum ir raksturīgi specifiski pārdošanas nosacījumi un organizācija, savi īpaši konkurences un cenu veidošanas mehānismi. Preces no ražotājiem pie patērētājiem novada starpnieki – vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumi. Šo tīklu veido gan šauri veikali, kioski, gan lieli universālveikali, lielas tirdzniecības firmas u.c. Pakalpojumu tirgū  realizē sadzīves, sociālos u.c. pakalpojumus, kam ir preces ekonomiskā forma. Ražošanas līdzekļu (kapitālu) tirgū tiek pārdoti darba līdzekļi un darba priekšmeti, t.i. materiālie resursi. Ir iespējams izdalīt energoresursu tirgu, metālu tirgu, būvmateriālu tirgu, iekārtu tirgu u.t.t. Arī ražošanas tirgū darbojas starpnieki, tajā skaitā lieli vairumtirdzniecības uzņēmumi ar plašām noliktavām. Šis tirgus veids ir cieši saistīts ar investīciju preču tirgu. Nekustamo īpašumu tirgus. Šajā tirgū ietilpst daļa no ražošanas faktoru tirgus (būves, celtnes, veikalu un darbnīcu tirgus, pamatkapitāla elementi, ceļi lidlauki u.c.) un daļa no patēriņa priekšmetu un sadzīves pakalpojumu tirgus. Zemes, dabas resursu tirgus. Zemes, tās dzīļu bagātību, dabas resursu tirgus ir visai plašs un daudzveidīgs. Zeme ir lauksaimniecības pamats, bet zemes dzīļu bagātības ir ogles, nafta, krāsainie metāli, pat zelts. Bet ir arī tāda zemes bagātība kā oļi, grants, māls, kūdra. Šajā tirgū nozīmīgu segmentu ieņem mežs ar tā augu valsti un dzīvnieku pasauli. Šī tirgus objekti ir arī ūdeņi – upītes, dīķi, ezeri ar tā floru un faunu. Naudas tirgus. Tas ir tirgus, kur par noteiktu maksu (procentu) pārdod (aizdod) īpašu preci – brīvas naudas līdzekļus. Vērtspapīru tirgū notiek akciju, obligāciju un citu vērtspapīru realizācija. Bez tam vēl darbojas informācijas tirgus, kuram ir divi novirzieni: tehniskās informācijas tirgus un komerciālās informācijas tirgus, dzīvojamo namu, vasarnīcu, kā arī dzīvokļu tirgus. Valūtas tirgū pastāv specializētas bankas, birža, maiņas punkti.

            Darbaspēka tirgus. Terminoloģiski jārunā par darbaspēku, potenciālām darba spējām, kas sakarā ar viņa kvalifikāciju piemīt cilvēkam tirgus ekonomikā – darba ņēmējam. Darbs ir darbaspēka patērēšanas process. Prece, ko var pirkt konkrētajā tirgū ir vai nu darbaspēks, vai arī darba rezultāts – ražojums, pakalpojums. Ja darba spējas netiek pirktas, tad ir runa par bezdarbu – darbs netiek veikts, nav arī darba rezultāta. Kas tiek pirkts darba tirgū? Apgalvojumu, ka šī pērkamā prece ir darbaspēks, kas neatdalāms no sava īpašnieka, dažkārt kritizē. Šis apgalvojums tiek argumentēts ar to, ka prece esot pats cilvēks. Lai šo problēmu atrisinātu, tiek ieteikts, ka darba spējas tiek uz laiku iznomātas, proti, uz noteiktām stundām dienā. Darba alga ir darbaspēka cena. Darbaspēka pieprasījumu nosaka daudzi faktori: * Ražojumu un pakalpojumu pieprasījums; līdz ar to darbaspēka pieprasījums jāuzskata kā atvasināts pieprasījums * Darba     ražīgais   spēks    un    darba    intensitātes   pakāpe   * Darba dienas ilgums  *  Darbinieku kvalifikācija aroda ietvaros * Monopols (izpaužas kā samaksa profesionāliem sportistiem, muzikantu, aktieru, rakstnieku “zvaigžņu” honorārs. Darbaspēka  piedāvājums.   To nosaka šādi faktori: *  Demogrāfiskā            situācija

( iedzīvotāju kopskaits, noteiktais pensijas vecums, kvalifikācijas, specialitātes apgūšanas laiks)  * Darbinieku profesionālā struktūra un kvalifikācija pa darbaspēku tirgus segmentiem * Darba algas līmenis, jo tā ietekmē ražošanas izmaksu kopējo lielumu. Svarīgs darbaspēka tirgus nosacījums ir brīva darbaspēka kustība.  Eiropas Savienībā (15 valstīs) ir brīva darbaspēka kustība un visu šo valstu darba ņēmējiem ir vienādota sociālo jautājumu risināšana valstī, kurā tie pašlaik strādā. Ir izveidojies Eiropas Savienības darbaspēka tirgus.

Oskars Brizga 12^a

^{1999. gada 29. septembris}