Uzņēmuma dibināšana

Ventspils Augstskolas

Ekonomikas un pārvaldības nodaļas

1. kursa 1.1.grupas studenta

Guntara Saldaka

 

 

 

 

 

Referāts uzņēmējdarbībā

Uzņēmuma dibināšana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

VENTSPILS 1999

Ievads

Kāpēc cilvēki veido jaunus uzņēmumus, kāds iemesls ir uzņēmējdarbības sākšanai? Vispār cilvēkam ir jābūt kaut kādam noteiktam mērķim, ko viņš gribētu realizēt. Cilvēkam vajag zināt, ko viņš īsti grib. Tādēļ ir  vajadzīgs mērķis uz ko doties (mērķis šajā gadījumā būtu uzņēmuma izveidošana). Mērķa sasniegšanai cilvēkam vajag veltīt visus savus spēkus. Kas tad vispār ir mērķis? Mērķis – iepriekš paredzēts (iedomāts, gribēts, projektēts) cilvēku darbības rezultāts. Sabiedrībā nekas netiek darīts bez apzināta nolūka, bez gribēta mērķa. Mērķi cilvēks parasti neizvēlās patvaļīgi, to rada viņa eksistences objektīvie apstākļi, kas atspoguļojas viņa vajadzībās un interesēs.

 Lai varētu dibināt uzņēmumu ir jāpārzina likumi par uzņēmējdarbības veikšanu. Kādā veidā vispār var sākt nodarboties ar uzņēmējdarbību? Lai veiktu uzņēmējdarbību ir jādibina uzņēmums. Nedibinot uzņēmumu, uzņēmējdarbību var veikt tikai individuālā darba veidā. Individuālais darbs ir uzņēmējdarbība, ko patstāvīgi neizmantojot algotu darbaspēku veic fiziskā persona, kas iegādājusies patentu vai izņēmusi reģistrācijas apliecību. Uz jautājumu, kāpēc cilvēki veido jaunus uzņēmumus, var samērā viegli atbildēt. Pastāv uz pasaules tāda lieta kā nauda un eksistē tāds uzskats, jo vairāk naudas, jo labāk. Nauda tas ir gandrīz viss, ko cilvēks vispār var vēlēties. Nauda dod varu . Es domāju, ka katrs no mums gribētu pieklājīgu kontu kādā Šveices bankā. Uzņēmums ir tā vieta, kur varētu iegūt šo naudu, vai  precīzāk būtu teikts, gūt peļņu, kas mums ir tik ļoti nepieciešama. Uzņēmuma dibināšana -  ko tas vispār nozīmē? Nezinātāji varētu teikt “tas vispār nav nekas - paņem naudu un sāc kaut ko pirkt un pārdot” ļoti vienkārši. Īstenībā ir daudz sarežģītāk nekā sākumā liekās. Tā vien šķiet, ka runa visu laiku ir par uzņēmumu. Kas tad īsti ir uzņēmums? “Uzņēmums ir juridiska persona, ko izveido uzņēmējs uzņēmējdarbības veikšanai, nošķirot tai sava īpašuma daļu; tehniska, sociāla, ekonomiska, ar apkārtējo vidi saistīta vienība, kas ražo preces un sniedz pakalpojumus apmierinot sabiedrības vajadzības; saimnieciska vienība, kas patstāvīgi lemj, darbojas un riskē ar savu mantu.”, ” Juridiskā persona ir organizācija, kam ir atsevišķa manta un kas savā vārdā var iegūt mantiskas un nemantiskas tiesības un uzņemties pienākumus un var būt prasītāja vai atbildētāja tiesā vai šķīrējtiesā.”, “Uzņēmējdarbība - ilgstoša vai sistemātiska saimnieciska darbība (jebkura darbība, ko veic dažādas personas par atlīdzību) - nolūkā gūt peļņu.” Nav peļņas, nav uzņēmējdarbības!

 Pašpārbaude

Jebkuram cilvēkam, kurš vēlās dibināt uzņēmumu no sākuma ir jānovērtē viņa paša dotības un izglītība. Ne visi cilvēki var vadīt uzņēmumus. Piemēram, cilvēkam patīk pakļauties pavēlēm un viņš nekādā veidā nevar pavēlēt kādam citam, viņam nepadodas vadīšana. Tādam cilvēkam labāk neķerties pie uzņēmuma vadīšanas. Tāds uzņēmums ļoti ātri bankrotēs.

Uzņēmuma dibināšanas apsvērumi

Pēc uzņēmuma definīcijas mēs varām secināt, ka uzņēmums ir ļoti sarežģīta un daudzpusīga sistēma. Uzņēmuma dibināšana tās ir liekas problēmas, jo uzņēmums ir ļoti sarežģīta sistēma un lai tādu sistēmu radītu ir jābūt ļoti oriģinālam un daudzpusīgam cilvēkam. Ar ko vispār ir jāsāk uzņēmuma dibināšana? Tas ir laikam pats vienkāršākais jautājums uzņēmuma dibināšanā, jo galvenais sākums ir ideja! Un ideja pati par sevi nav nekas tā ir tikai doma, kas atrodas manā vai kāda cita cilvēka galvā. Ideja ir vajadzīga lai sāktu. Tālāk ideja ir jāizanalizē vai tā vispār ir kaut kam derīga. Kā un kāpēc tad īsti rodas idejas? Idejas var rasties un arī rodas  visdažādākajos veidos un visneparastākajos apstākļos:

1.     “Idejas rodas spontāni - kad indivīds nonācis labvēlīgos vai arī ļoti nelabvēlīgos apstākļos.

2.     Idejas rodas tikai vienreizējos apstākļos, kuriem netiekot izmantotiem, idejas pazūd uz visiem laikiem.

3.     Idejas rodas pakāpeniski. Konkrētos apstākļos kāda persona rod ideju, vēl ne visai konkrētu, lai tūlīt varētu sākt uzņēmējdarbību.”

4.     Idejas rodas kad indivīds ir nonācis kaut kādos vienreizējos, neparastos, ekstremālos apstākļos. Piemēram, viņš atrodas kāda augsta kalna virsotnē, (viņš nav alpīnists, un kalnā  ir kāpis pirmo reizi)

Tagad, pieņemsim, ka mums ir jau ideja, kas būtu jādara tālāk? Tālāk seko šīs idejas novērtēšana. Ideja ir jāizanalizē pilnībā jāatrod tās visi plusi un mīnusi. Tālāk šī ideja ir jācenšas realizēt dzīvē t.i. jāpārliecina savi biznesa partneri un kreditori, ka tieši šī ideja ir unikāla un vienreizēja. Tālāk, kad visi jūsu partneri ir piekrituši šai idejas realizācijai ir jāsāk novērtēt tirgus. Ir jāapsver savas idejas vērtība tagad un arī tālā nākotnē, jo jūs taču nedibināt uzņēmumu vienai dienai, vai vienam gadam. Jūsu mērķis ir radīt tādu uzņēmumu, kas kalpotu ne tikai jums, bet arī jūsu bērniem un mazbērniem (īsāk sakot, lai uzņēmums kalpotu mūžīgi) un nestu peļņu vienmēr. Kādā veidā tieši drīkst dibināt uzņēmumus. Uzņēmuma dibinātājam (dibinātājiem) ir tiesības saskaņā ar normatīvajiem aktiem brīvi izvēlēties uzņēmējdarbības organizatorisko formu. Dibinātājam (dibinātājiem) var dibināt divu veidu uzņēmumus: viena īpašnieka uzņēmumu vai uzņēmumsabiedrību. Uzņēmuma organizatoriskās formas izvēle ir viens no nozīmīgākajiem uzņēmēja lēmumiem. Jautājums – “kura uzņēmuma forma ir vislabākā?” – ir aktuāls, ne tikai dibinot jaunu uzņēmumu, bet visā uzņēmuma pastāvēšanas laikā. Mainoties uzņēmējdarbības videi, jādomā par adekvātu uzņēmuma formu. Varbūt neko nevajag mainīt, bet analizēt, pārdomāt, secināt nekad nav par ļaunu. Ja tomēr izrādās ka līdzšinējā uzņēmuma forma neder, tad jāķeras pie reorganizācijas. Reorganizācija – uzņēmuma pārkārtošana, kas var izpausties: uzņēmējdarbības vai īpašuma formas maiņā; uzņēmuma sadalīšanā vai daļas atdalīšanā; uzņēmuma pievienošanā citam uzņēmumam; cita uzņēmuma pievienošana esošajam; jauna uzņēmuma izveidošanā, apvienojoties uzņēmumiem. Reorganizētie uzņēmumi jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā. Reorganizācijas procesā iesaistītie uzņēmumi var būt vienas vai dažādu formu uzņēmumi, ja vien likumā nav noteikts citādi.

Nav grūti izprast, ka pie tik liela problēmu klāsta, uzņēmējam ir ļoti svarīgas viņa paša zināšanas un arī profesionāļa (konsultanta) padoms, jo pati mazākā kļūda vai neprecizitāte uzņēmuma dibināšanā var novest pie neatgriezeniska procesa jau uzņēmuma sākotnējajā pastāvēšanas laikā t.s. pie uzņēmuma maksātnespējas. Maksātnespēja ir tas  ko mēs vismazāk vēlamies. Bieži vien laicīgs padoms var novērst vai vismaz mazināt šo kļūdu. Taču neskatoties uz lielo riska pakāpi, cilvēki vēlas būt patstāvīgi un tas ir arī pats par sevi saprotams, jo alga divās darbavietās nu nekādi nav salīdzināma ar naudu, ko saņem uzņēmuma īpašnieks. Beidzot tu vari būt pats sev priekšnieks, arī par atlaišanu vairs nav jābaidās. Tiesa gan, ka uzņēmuma īpašniekam papildus nāk liela riska pakāpe un neziņa vai viss izdosies. Arī augstskolu absolventi ne visai bieži paši dibina savu uzņēmumu. Pie mums Latvijā lielākajam vairumam cilvēku ir bailes riskēt un tādēļ pie mums tiek dibināts tik mazs daudzums uzņēmumu salīdzinot, piemēram, ar ASV. Mūsu uzskati ir ļoti atšķirīgi. ASV cilvēkiem patīk risks un tādēļ tur ir daudz vairāk jaundibinātu uzņēmumu. Latvijā neviens kreditors negrib iesaistīties kaut kādos darījumos ar  vienreiz bankrotējušu uzņemēju (šim uzņemējam tiek “uzlikta neveiksminieka maska”)

Uzņēmuma vides analīze.

“Jebkura ražošanas sfēra funkcionē noteiktā vidē – neveiksmes, videi pielāgojoties, var kļūt par uzņēmējdarbības neveiksmēm. Uzņēmējam ir jāpārzina uzņēmējdarbības vide, jo pretējā gadījumā uzņēmējs dzīvo kā pa miglu. Kas tad īsti ir uzņēmējdarbības vide? Uzņēmējdarbības vide ir “objektīva realitāte; no cilvēka gribas neatkarīgu saimniecisku, juridisku, administratīvu, ekoloģisko, demogrāfisko un citu nosacījumu un procesu reāla eksistence; aktīvu saimniekošanas subjektu, objektu, procesu un spēku kopums, kas pastāv reālā īstenībā neatkarīgi no cilvēku gribas. Izšķir uzņēmējdarbības mikro un mikro vidi. Kas tad īsti ir uzņēmējdarbības makrovide? Makrovide – katra atsevišķa uzņēmuma vai uzņēmumu grupas konkrētā pastāvēšanas un attīstības realitāte. Mikrovide – atsevišķā valstī, valstu grupā, pasaules mērogā pastāvošās ekonomiskās, demogrāfiskās, sociālās, politiskās, ekoloģiskās un citas objektīvās realitātes, kuras ietekmē uzņēmējdarbības mikrovidi.

 Viens no svarīgākiem uzdevumiem jaunam uzņēmējam ir tirgus analīze. Jaunajam uzņēmējam liela uzmanība ir jāpievērš konkurencei, jānovērtē tā. Konkurence ir ļoti svarīgs elements uzņēmējdarbībā. Savs jaundibinātais uzņēmums ir jānostāda pretstatā konkurencei, lai varētu labāk izprast un izzināt savas iespējas tieši šinī darbības sfērā. Starp tirgus dalībniekiem notiek bezkompromisa cīņa  par izejvielu un noieta tirgiem. Ņemot vērā pastāvošo tirgus ietilpību, pārdevēja pozīcijas iespējams saglabāt un uzlabot, iedāvājot pircējam kaut ko labāku par konkurenta piedāvāto preci un pakalpojumiem (cena, kvalitāte, serviss). Senākpastāvošajiem uzņēmumiem ir vieglāk no tirgus “izspiest” jauniņos, vēl “zaļos” uzņēmumus, jo viņiem jau ir samērā liela pieredze un arī daudz plašāki sakari salīdzinot ar tik tiko dibinātu uzņēmumu. Sakariem ir ļoti liela nozīme uzņēmuma vadīšanas procesā.

Secinājumi

Katram, kurš vēlas dibināt jaunu uzņēmumu vajadzētu iesākt ar vārdiem, es zinu, ka es nekā nezinu. Jo visa uzņēmējdarbība ir lielā miglā tīta un tam, kurš sāk no jauna ir vis grūtāk. Es šajā savā referātā esmu apskatījis tikai mazu daļu no tā visa, kas būtu jāzina jaunajam uzņēmējam dibinot savu uzņēmumu. Cik var noprast no augstāk minētā, tad uzņēmuma dibināšana nav nemaz tik grūts process. Pats grūtākais ir vadīt uzņēmumu, tā, lai tas nestu peļņu un lai to nevajadzētu likvidēt. Jāsāk ar sevis novērtēšanu. Vajag sevi paškritiski novērtēt un izanalizētu,  vai jūs tiešām esiet gatavi un atbilstat tam, lai kļūt par uzņēmuma īpašnieku un vadītāju. Tirgus analīzei un tirgvedībai ir liela nozīme konkurences novērtēšanā un klientu vajadzību izzināšanā. Sevis pārvērtēšana pretstatā konkurencei var būt bīstama, jo konkurence jau darbojas šinī jomā, un zina klientus, tā vēlmes, bet jaunie uzņēmēji vēl nezina. Pareiza uzņēmējdarbības formu izvēle ir būtiska, jo katra  uzņēmējdarbības forma paredz savu atbildības pakāpi. Liela uzmanība ir jāpievērš kapitāliem it sevišķi aizņemtajam kapitālam. Galvenais nepārvērtēt savas iespējas, un savu paredzamo peļņu. Es tieši uzsveru peļņu, jo no tās ir atkarīga jūsu uzņēmuma pastāvēšana. Ja jūs esiet paredzējis lielāku peļņu nekā saņemat, tad var gadīties, ka jūs nespējat atmaksāt laicīgi parādus saviem kreditoriem un jūsu uzņēmums var nonākt līdz bankrotam, ko jūs vismazāk vēlaties. Liela vērība ir jāpievērš uzņēmuma atrašanās vietai, jo pareizi izvelēta uzņēmuma atrašanās vieta var divkāršot jūsu peļņu. Nevajadzētu steigties ar jūsu uzņēmuma nosaukšanu, jo kā mēs lieliski zinām Latvijā ir aizliegti divi vienādi uzņēmuma nosaukumi, tādēļ jums no sākuma ir jānoskaidro vai nav kāds cits uzņēmums reģistrēts ar tādu pašu nosaukumu, kādu jūs vēletos dot savam uzņēmumam. Izanalizēt vidi kurā atradīsies uzņēmums, ir nepieciešams, jo, ja tā nebūs, tad uzņēmumam nāksies dzīvot neziņā, un tas var beigties traģiski.

Izmantotā literatūra

1)    Andris Klauss “Uzņēmējdarbība” Ventspils augstskola 1998 gads.

2)    Lufsort datu bāze.

3)     Uzņēmējdarbības lekciju materiāli, Ventspils Augstskola 1999. gads

4)    http://www.fh-nuernberg.de/bw/existenz/existenz.html

5)    Likums par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību.

6)    Komerclikums.