Uzņēmumu finansēšana

Ventspils Augstskola.

 

Ekonomikas un pārvaldības nodaļa
Pirmā kursa students
Ainārs Zariņš
1999. gada 30. novembrī.

Finansēšana ir līdzekļu jeb kapitāla piesaiste. Tā var būt ar pašu kapitālu- pašfinansēšanās vai ar piesaistīto kapitālu- vērtspapīru emisija vai kredīts.

Vērtspapīru emisija var būt kā akciju, obligāciju, dažādu parādzīmju vai citu vērtspapīru izlaišana.

Akcijas ir dokuments, kas apliecina akcionāra līdzdalības daļu uzņēmumā. Akcijas viena no visizplatītākajām vērtspapīru veidiem Latvijā, taču ir arī citi, piemēram- parāda vērtspapīri. Parāda vērtspapīri būtībā ir apliecinājums aizdevumam uz zināmiem procentiem vai citiem noteikumiem. Visizplatītākie parādu vērtspapīri ir valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīri (parādzīmes un obligācijas), uzņēmumu obligācijas un hipotekārās ķīlu zīmes. Lai nodrošinātu aizņēmuma atmaksāšanu, var izmantot dažādu veidu nodrošinājumu: uzņēmuma obligāciju gadījumā garantijas ir uzņēmuma īpašums, bet hipotēku ķīlu zīmju gadījumā - nekustamais īpašums[1].

Uzņēmumu obligācijas ir vērtspapīrs, kas tā īpašniekam dod regulāru ienākumu saskaņā ar noteiktiem procentiem, kā arī tiesības pēc noteikta laika saņemt obligācijas nominālvērtību. Uzņēmumi pārsvarā nodarbojas ar obligāciju emitēšanu tajos gadījumos, kad ir nepieciešami lieli naudas līdzekļi. Pērkot obligācijas, mēs kļūstam par uzņēmuma kreditoriem.

Kaut kas pa vidu starp Hipotekārās ķīlu zīmes. Lai iegūtu aizņēmumu jeb kredītu, kredīta ņēmējs var ieķīlāt savu nekustamo īpašumu bankā un saņemt aizdevumu naudā. Lai iegūtu naudu šādam aizdevumam, banka emitē hipotekārās ķīlu zīmes, kuru nodrošinājums ir ieķīlāto īpašumu kopums. Ķīlu zīmes var pirkt un pārdot kā jebkurus parāda vērtspapīrus. .[2]

Kredīts ir naudas vai citu atvietojamu lietu aizdevums, ko dažādām personām sniedz kredītiestāde, kas šīm personām dod tiesības rīkoties ar aizdotajām lietām un uzliek saistības tās atdot ar augļu maksājumiem vai bez.

Īpašs kredīta veids ir kredītlīnija. Kredītlīnija dod aizņēmējam noteiktu kredīta limitu, kura robežās aizņēmējs var izmantot finansu resursus atbilstoši savām vajadzībām, t.i., var paņemt tikai daļu no visas kredītlīnijas, kas konkrētajā brīdī nepieciešama, un, atmaksājot to, atkal aizņemties. Procenti ir jāmaksā par aizdevumā esošo naudas summu un par neizmantoto, bet bankas rezervēto kredīta limita daļu[3].

Vēl viens kredīta paveids ir līzings, kas savā būtībā ir arī nomas paveids. Līzings ir īpašuma iegūšanas veids, kas ļauj paildzināt apgrozījuma nodokļa nomaksu[4].

Klientu kreditēšanas veids – faktoringa kompānija iegādājas klienta esošos vai iespējamos debitoru parādus, kreditējot klientu 70 – 90% apmērā no parāda, saskaņā ar nolemto avansa likmi.Tas uzņēmumam dod iespējas:

-         savlaicīgi norēķināties ar piegādātājiem ar iespēju izmantot atlaides,

-         - iepirkt nepieciešamās izejvielas,

-         - saņemt atlikušos 10 – 30% (atskaitot aprēķinātos % par izmantoto laika periodu), kad debitors norēķinājies ar faktoringa kompāniju,

-         - attīstīt uzņēmumu, palielinot apgrozījumu, bez līdzekļu piesaistes no ārpuses,

-         - palielināt debitoru kontroli, vienlaikus samazinot laika un darba patēriņu, uzskaites un administrēšanas uzdevumus.

-         Pakalpojuma izmantošanai nepieciešams slēgt līgumu ar faktoru, uzrādot pieprasīto finansu dokumentāciju un līgumu starp klientu un debitoru[5]

Pašfinansēšanās ir uzņēmuma līdzekļu izmantošana saimnieciskās darbības nodrošināšanai un paplašināšanai ar uzņēmuma peļņas daļu, ieņēmumiem no lieko pamatlīdzekļu realizācijas vai citiem avotiem[6].

Salīdzinājumā ar piesaistīto kapitālu pašfinansēšanās ir lētāka, jo nav jāmaksā procentu maksājumi, un tā arī nesamazina līdzšinējo īpašnieku ietekmi un neizmaina savstarpējos spēku samērus. Tomēr kā uzskata ‘PriceWaterHouseCoopers’ speciālisti pašfinansēšanos var izmantot tikai tad, ja kārtībā ir uzņēmuma rezerves un citi grāmatvedības dati.[7]

Nobeigumā es varu pateikt tikai to, ka nav un nekad arī nebūs viena universāla finansēšanās recepte visiem uzņēmumiem. Katram ir jāpielieto tas, kas viņa nozarei un finansu stāvoklim atbilst vislabāk.

---

[1] www.vtk.gov.lv/kom_lv2.html

[2] tur pat

[3] www.unibanka.lv/LV/pframe.html

[4] www.parex.lv/

[5] www.hbl.lv/0pakalp/1jurid/1krediti.htm#3

[6] Andris Klauss Uzņēmējdarbība Ventspils ‘Ventspils Augstskola’ 1998. 110.lpp

[7] News Edge 1999.gada 9. novembris www.finance.individual.com