Uzņēmuma gada pārskats

Plāns

1.     Ievads…………………………………………………………  3.lpp.

2.     Uzņēmuma gada pārskata būtība……………………………..  4.lpp.

3.     Uzņēmuma gada pārskata sastādīšanas principi

3.1.                                                                                                                                                                                                                     Gada pārskata sastādīšanas normatīvā bāze………………  4.lpp.

3.2.                                                                                                                                                                                                                     Gada pārskata sastādīšanas principi………………………  5.lpp.

4.     Gada pārskata sastādīšanas un iesniegšanas kārtība…………..  7.lpp.

5.     Inventarizācija kā uzņēmuma gada pārskata pamats………….  7.lpp.

5.1.                                                                                                                                                                                                                                             Inventarizācijas izvešanas organizatoriskie pamati………. 7.lpp.

5.2.                                                                                                                                                                                                                                             Nemateriālo ieguldījumu inventarizācija…………………. 8.lpp.

5.3.                                                                                                                                                                                                                                             Pamatlīdzekļu inventarizācija…………………………….. 9.lpp.

5.4.                                                                                                                                                                                                                                             Finansu ieguldījumu un vērtspapīru inventarizācija……… 10.lpp.

5.5.                                                                                                                                                                                                                                             Krājumu inventarizācija………………………………….. 10.lpp.

5.6.                                                                                                                                                                                                                                             Naudas līdzekļu inventarizācija …………………………. 12.lpp.

5.7.   Norēķinu inventarizācija…………………………………. 12.lpp.

5.7.1.  Debitoru un kreditoru parādu salīdzināšana……….. 12.lpp.

5.7.2.  Šaubīgo un bezcerīgo parādu atspoguļošana

            uzņēmuma pārskatos………………………………. 13.lpp.

5.8.                                                                                                                                                                                                                                             Inventarizācijas pabeigšana. Konstatēto atlikumu

       un iztrūkumu uzskaite…………………………………….. 13.lpp.

5.9.                                                                                                                                                                                                                                             Materiālo vērtību dabisko zudumu norakstīšanas

       normatīvā noteikšana……………………………………... 14.lpp.

5.10. Inventarizācijas rezultātu noformēšana…………………. 14.lpp.

6.     Uzņēmuma gada pārskata sastāvs…………………………….. 16.lpp.

6.1.                                                                                                                                                                                                                                             Noslēguma ieraksti gada pārskata sagatavošanā…………. 17.lpp.

7.     Gada pārskata sastāvdaļu raksturojums

7.1.                                                                                                                                                                                                                                             Uzņēmuma bilance (sastāvdaļas)………………………… 18.lpp.

7.2.                                                                                                                                                                                                                                             Peļņas un zaudējumu aprēķins…………………………… 19.lpp.

7.3.                                                                                                                                                                                                                                             Naudas plūsmas pārskats………………………………… 20.lpp.

7.4.                                                                                                                                                                                                                                             Pašu kapitāla izmaiņu pārskats…………………………… 21.lpp.

7.5.                                                                                                                                                                                                                                             Pielikumi uzņēmuma gada pārskatam……………………. 22.lpp.

7.5.1.  Ilgtermiņa ieguldījumu kustības pārskats………….. 22.lpp.

7.5.2.  Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas

            rezervju kustības pārskats…………………………. 23.lpp.

7.6.                                                                                                                                                                                                                                             Gada pārskata noformēšanas kārtība……………………... 23.lpp.

7.7.                                                                                                                                                                                                                                             Uzņēmuma vadības ziņojums ……………………………. 23.lpp.

7.8.                                                                                                                                                                                                                                             Revidenta slēdziens………………………………………. 24.lpp.

7.9.   Īpašnieku lēmums par uzņēmuma Gada pārskatu………… 25.lpp.

8.     Secinājumi un priekšlikumi…………………………………… 26.lpp.

9.     Izmantotā literatūra……………………………………………. 27.lpp.

10.                  Pielikumi………………………………………………………. 28.lpp.

1.     Ievads

Sava kursa darba izvēlētajā tēmā es rakstu par uzņēmuma gada pārskata sastāvdaļu – bilances, peļņas un zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, pašu kapitāla kustības pārskata, pielikuma un ziņojuma sastādīšanas pamatprincipiem, kā arī par inventarizācijas izvešanas organizatoriskajiem pamatiem uzņēmumā un arī par audita (revīzijas) veikšanu uzņēmumā.  

Mana darba mērķis ir uzņēmuma gada pārskata sagatavošanas un sastādīšanas procesa analīze.

Kā piemēru izmantoju uzņēmuma SIA “Centra Aptieka”, kura atrodas Jelgavā, Sudrabu Edžus ielā 9, kas nodarbojas ar medikamentu tirdzniecību, man izsniegtos materiālus, kurus esmu ievietojusi kursa darba pielikumā atbilstoši katrai nepieciešamajai nodaļai.

Kursa darba tēmai izvēlējos šo tematu, jo savu turpmāko dzīvi vēlos saistīt ar grāmatvedību – revīziju, kur ļoti būtiski ir pārzināt visus gada pārskata sastādīšanas posmus.

Darba izstrādāšanā liela nozīme bija LR likumiem “Par grāmatvedību” un “Par uzņēmuma gada pārskatiem”.

2.     Uzņēmuma gada pārskata būtība

Viens no grāmatvedības kārtošanas galvenajiem mērķiem ir savlaicīgas un ticamas finansiālas informācijas sniegšana noteiktām personu grupām - uzņēmuma īpašniekiem, investoriem, tirdzniecības partneriem, valsts ieņēmumu dienestam, darbiniekiem, padomdevējiem finansu jautājumos, analītiķiem un nodokļu iestādēm par uzņēmuma finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem, par tā rīcībā esošajiem resursiem un saistībām gada pārskata formā. Visi uzņēmumu gada pārskati ir pakļauti obligātai revidentu pārbaudei.

Gada pārskats  ir finansiāls pārskats par uzņēmuma saimniecisko darbību gada laikā. Tas ir dokuments, kas satur datus par uzņēmuma darba gada rezultātiem.[1]

Gada pārskatam ir jāsniedz skaidrs un patiess priekšstats par uzņēmuma līdzekļiem, saistībām, tā finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem (Likuma “Par uzņēmuma gada pārskatiem” 4.pants.). Gada pārskatam ir jāaptver 12 mēneši, un parasti tas sakrīt ar kalendāra gadu. Uzņēmumam var būt citāds pārskata gada sākums un beigas, ja to nosaka attiecīgā uzņēmuma statūti vai līgumsabiedrības līgums.

Gada pārskats ir grāmatvedības informācija, kas paredzēta publiskai lietošanai un ir pieejams Uzņēmumu reģistrā. Likuma “Par Grāmatvedību” 2.pantā šai informācijai ir noteiktas prasības: tai jābūt patiesai, salīdzināmai un savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai.[2]

3.     Uzņēmuma gada pārskata sastādīšanas principi

3.1. Gada pārskata sastādīšanas normatīvā bāze

Grāmatvedības kārtošanas un finansu pārskatu, tajā skaitā arī gada pārskata, sastādīšanas vienotie tiesiski metodoloģiskie pamati Latvijas Republikas teritorijā formulēti sekojošos trijos pamatdokumentos:

ü LR likumā “Par grāmatvedību”, ko pieņēmusi Latvijas Republikas Augstākā Padome 1992.g. 14.oktobrī.

ü LR likumā  ‘Par uzņēmuma gada pārskatiem”, kas pieņemts 1992.g. 14.oktobrī. Pēdējās izmaiņas ieviestas 1998.gadā.

ü LR Ministru kabineta 1995.gada 7.novembra lēmumā Nr.339 “Par uzņēmuma grāmatvedības organizēšanu un kārtošanu”.[3]

Tieši šajos valdības noteicošajos likumos un lēmumos noteikta uzskaites būtība, finansu pārskatu būtība, to sastādīšanas un iesniegšanas nodokļu un valsts orgāniem kārtība un formas.

3.2. Gada pārskata sastādīšanas principi

Grāmatvedības kārtošanas un tās pārskatu formu  sastādīšanas metodoloģijas pamatu veido sekojošie principi:

1.     Nodalīta uzņēmuma princips (uzņēmuma vienotības princips) – norobežo uzņēmumu no tā īpašniekiem. Pasludina ekonomiskā subjekta juridisko patstāvību un norobežo saimniecisko vienību.

2.     Saskaņotības (pastāvīguma) princips. Šis princips paredz izmaksu saskaņošanu ar ieņēmumiem pa attiecīgiem pārskata periodiem.

3.     Uzkrāšanas princips. Lietojot uzkrāšanas principu, ieņēmumi un izdevumi jānorāda peļņas un zaudējumu aprēķinā ņemot vērā to rašanās laiku, nevis naudas saņemšanas vai izdošanas laiku. Turklāt, ja peļņas un zaudējumu aprēķinā ir ieņēmumi, tad arī šiem ieņēmumiem jābūt saistītiem ar izdevumiem. Praksē diemžēl sastopami gadījumi, kad, maksājot apdrošināšanu, abonējot preses izdevumus u.c., izdevumos tie tiek parādīti maksāšanas periodā, nevis dalot pa periodiem, uz kuriem tie attiecas.

4.     Piesardzības princips. Tas noteic, ka ieņēmumi jānorāda tikai tad, kad tie iegūti vai to ieguve ir droši paredzama. Bet izdevumi(zaudējumi) jāreģistrē jau tad, kad paredzama to iespējamība. Jāaprēķina un jāņem vērā visas vērtības samazināšanās summas neatkarīgi no tā, vai pārskata gads tiek noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem.

5.     Formas pakļaušanas saturam princips. Šis princips noteic, ka uzņēmuma saimnieciskie darījumi jāiegrāmato un jāatspoguļo finansu pārskatos, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu. Vienkāršākais piemērs ir līzingā pirktie pamatlīdzekļi.

6.     Konsekvences (pēctecības) princips. Šī principa lietošana grāmatvedībā prasa konsekvences saglabāšanu attiecībā uz vienu un to pašu lietu no viena grāmatvedības perioda uz otru, t.i., ja tiek pielietota specifiska ierakstu veikšanas metode kādam uzņēmuma darījumam, tad būtu nepieciešams to pielietot visos grāmatvedības periodos.

7.     Darbības turpināšanas princips – uzņēmums darbojas, darbosies arī turpmāk un paredzamā nākotnē tā darbība netiks apturēta.

8.     Būtiskuma princips – finansu posteņos jānorāda visi posteņi, kuri būtiski ietekmē finansu pārskata lietotāju novērtējumu vai lēmuma pieņemšanu.

9.     Izmaksu princips – iegūtie līdzekļi un saņemtie pakalpojumi sākotnēji jānorāda atbilstīgi to iegādes vai ražošanas izmaksām.

10.            Zemākās vērtības princips – apgrozāmajiem līdzekļiem (izņemot vērtspapīrus, kuri pakļauti kursu svārstībām fondu biržā) jāpiemēro zemākais novērtējums, savstarpēji salīdzinot to iegādes izmaksu vai ražošanas pašizmaksu un zemāko tirgu cenu bilances sastādīšanas dienā. 

4.     Gada pārskata sastādīšanas un iesniegšanas kārtība

         Augstāk minētie gada pārskata sastādīšanas principi nosaka grāmatvedības darba kārtību uzņēmuma gada pārskata sastādīšanā un iesniegšanā. Pielikumā ir ievietota tabula, kurā sīkāk ir izklāstīta gada pārskata sastādīšanas un iesniegšanas kārtība (1.tabula).

Uzņēmuma gada pārskata iesniegšanas termiņš – ne vēlāk kā 4 mēnešus pēc pārskata gada noslēguma (t.i., 30 aprīlis).

5.     Inventarizācija kā uzņēmuma gada pārskata pamats

Inventarizācija – uzņēmuma īpašumā un lietojumā esošo līdzekļu (ilgtermiņa ieguldījumu, produkcijas un naudas līdzekļu) apsekošana, reģistrācija inventarizācijas sarakstos un salīdzināšana ar grāmatvedības datiem, kā arī prasību un saistību summu saskaņošana debitoriem un kreditoriem.

LR likumā “Par grāmatvedību” (11.pants) teikts:

Uzņēmumam, kas uzsāk darbību, ir jāveic inventarizācija, sastādot tā īpašumā un lietojumā esošo līdzekļu – zemes gabalu, pamatlīdzekļu, ilgtermiņa ieguldījumu, produkcijas, naudas līdzekļu, kā arī prasību un parādu sarakstu. Turpmāk šī inventarizācija ir jāveic katra pārskata gada beigās, kā arī uzņēmuma likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā vai gadījumā, kad ierosināta lieta par uzņēmuma pasludināšanu par maksātnespējīgu.

5.1. Inventarizācijas izvešanas organizatoriskie pamati

Jāievēro, ka likumā par grāmatvedību un gada pārskatiem noteikts, ka gada pārskatu sastādīšanas pamatā ir inventarizācija.

Apkopojošās gada inventarizācijas galvenais mērķis ir uzņēmumu mantas faktiskās esamības noteikšana pēc tās atrašanās vietas, kā arī tā prasību un parādu apjoma noteikšana, īpašumā vai lietošanā esošo ilgtermiņa ieguldījumu, krājumu, naudas līdzekļu saraksta sastādīšana, kā arī prasību un parādu saraksta sastādīšana, prasību un parādu salīdzināšana ar debitoriem un kreditoriem. [4]

Bilances posteņu datiem uz pārskata gada beigām jābūt pamatotiem ar inventarizācijas rezultātiem, kura izvesta atbilstīgi LR Finansu ministrijas instrukcijai Nr. 832 6.09.1993. “Norādījumi par inventarizācijas izvešanu”.

Par inventarizācijas izvešanu  uzņēmumā ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs, kurš ar savu rīkojumu izveido komisiju inventarizācijas izvešanai uzņēmumā un tā strukturālajās apakšvienībās. Inventarizācija izdarāma materiāli atbildīgās personas klātbūtnē. Inventarizācijas rezultāti tiek atspoguļoti inventarizācijas sarakstos, kuri sastādāmi divos eksemplāros: viens no tiem paliek pie materiāli atbildīgās personas, bet otrs tiek nodots grāmatvedībā un ir gada pārskata sastāvdaļa. Komisijas locekļi paraksta materiālo vērtību inventarizācijas aktus.

Viena no inventarizācijas izvešanai izvirzītajām prasībām ir komisijas (pilnā sastāvā) darba nodrošināšanas nepieciešamība uz pārbaudes momentu un visu locekļu parakstu esamība uz inventarizācijas aktiem, kā arī inventarizācijas izvešana materiāli atbildīgās personas klātbūtnē.

5.2. Nemateriālo ieguldījumu inventarizācija

Nemateriālo ieguldījumus inventarizē pēc attiecīgiem dokumentiem, noskaidrojot minēto summu pamatotību nemateriālo ieguldījumu atsevišķiem posteņiem to veidošanas izdevumu pārbaudes ceļā:

ü vai ir iekārtota nemateriālo aktīvu analītiskā uzskaite pēc to veidiem un atsevišķiem objektiem;

ü vai atsevišķu pēdējā gadā iegādāto nemateriālo ieguldījumu objektu sākotnējā vērtība atbilst to iegādes un izveidošanas izmaksām;

ü vai pareizi ir noteikta nemateriālo ieguldījumu postenī “Uzņēmuma nemateriālā vērtība” atspoguļoto ieguldījumu sākotnējā vērtība;

ü vai nemateriālo ieguldījumu un iegādes un izveidošanas izmaksu norakstīšana tiek veikta sistemātiski atbilstoši spēkā esošajiem noteikumiem; vai nav pieļauta nemateriālo ieguldījumu iegādes izdevumu norakstīšana izmaksās tūlīt pēc to iegādes;

ü vai nemateriālo ieguldījumu sastāvā nav tādas ilgtermiņa izmaksas, no kuru lietošanas nav sagaidāms, ka tiks saņemti palielināti ienākumi, un kas faktiski ir pārvērtušās zaudējumos.[5]

5.3. Pamatlīdzekļu inventarizācija

Pamatlīdzekļu inventarizācijas mērķis ir uzņēmuma pamatlīdzekļu faktiskās esamības un kvalitātes noteikšana un uzskaites datu precizēšana.

Inventarizējot pamatlīdzekļus, faktiski jāinventarizē gan sākotnējā vērtība, gan uzkrātais nolietojums un bilancē atlikusī vērtība. Pamatlīdzekļu inventarizācija paredz īpašuma tiesību pārbaudi pēc atbilstīgajiem dokumentiem, kā arī pamatlīdzekļu objektu nolietojumu uzskaites novērtējumu atbilstoši to ekspluatācijas intensitātei.

Pamatlīdzekļiem, kuri nav uzņēmuma īpašums, bet atrodas lietošanā (nomātie, atbildīgā glabāšanā pieņemtie, pēc kopīgā patēriņa līguma izmantojamie, izņemot pamatlīdzekļus, kuri iegādāti pēc ilgtermiņa nomas līguma ar izpirkuma tiesībās, vai pēc pirkšanas – pārdošanas līguma uz kredīta (līzinga) pamata), jātiek atspoguļotiem atsevišķā sarakstā katram pamatlīdzekļu īpašniekam. 

Pamatlīdzekļus ieraksta inventarizācijas sarakstos ar pilnu nosaukumu, uzrādot arī, kopš kura laika tie ir uzņēmuma īpašumā, to uzcelšanas vai izgatavošanas gadu, sākotnējo vērtību, pārvērtēšanas rezervi, veidojošos piecenojumus, precizēto nolietojuma summu un atlikušo vērtību.

5.4. Finansu ieguldījumu un vērtspapīru inventarizācija

Inventarizējot ilgtermiņa finansu ieguldījumus, pārbauda uzņēmuma izmaksas vērtspapīru iegādē, līdzekļu ieguldījumus meitas un citos uzņēmumos, kā arī aizdevumus citiem uzņēmumiem pret tratām, vekseļiem un citām parādsaistībām, kas pārsniedz vienu gadu.

Pie īstermiņa vērtspapīru un dalības kapitālos (uz laiku līdz vienam gadam) pārbaudes, tiek pārbaudīti uzņēmuma brīvo līdzekļu ieguldījumi ātri realizējamās akcijās. Inventarizācijas komisijai jānoskaidro ilgtermiņa ieguldījumu izcelsme un īpašuma tiesību esamība uz tiem.

Inventarizācijas komisijas veiktās ilgtermiņa finansu ieguldījumu inventarizācijas rezultāti jāatspoguļo inventarizācijas sarakstos atsevišķi pēc ieguldījumu veidiem un iegādes avotiem, t.i., atsevišķi jāuzrāda pašu vērtspapīri un atsevišķi tās akcijas, kuras saņemtas par ķīlu.

5.5. Krājumu inventarizācija

Uzņēmuma krājumu inventarizācija aptver izejvielu, materiālu, pusfabrikātu, nepabeigto ražojumu, gatavās produkcijas un pārdošanai domāto preču inventarizāciju.

Krājumus inventarizējot, jānoskaidro to atlikumu atbilstība grāmatvedības kontos uzkrātajiem datiem, kā arī jānosaka krājumu vērtības palielinājums vai samazinājums. Tas ir īpaši svarīgi, ja uzņēmums krājumu uzskaitē lieto periodiskās inventarizācijas metodi, jo tad tikai ar inventarizācijas palīdzību var noteikt faktiskos krājumu apjomus un to vērtību.[6]

Krājumu uzskaites reģistrs atspoguļo visus krājumu veidus, kas izmantojami ražošanas procesā.  Preču un materiālu uzskaites kartītes, 6.žurnālordera “Norēķini ar piegādātājiem un pasūtītājiem” dati, uzskaites reģistru 7.1.grupas kontiem dati, preču apgrozījuma sarakstu vai preču un materiālu pārskatu dati uzrāda uz inventarizācijas momentu esošo un konkrēto materiālo vērtību uz inventarizācijas izvešanas datumu vērtību. Tie nodrošina katra konkrētā izejvielu, materiālu, preču veida uzskaiti, kuri atrodas uzņēmuma noliktavās vai realizācijas vietās. Uzskaites reģistru dati var tikt izmantoti bilances sastādīšanai, peļņas un zaudējumu pārskata, kā arī citu pārskatu sastādīšanai finansu, nodokļu un pārvaldes uzskaites vajadzībām.

Uzņēmums uzskaites metodikā izvēlas vienu no preču – materiālo vērtību novērtējuma metodēm:

Vidējā svērtā metode, kā viena veida preču visu vienību cenas vidējais apsvērtais lielums. Šīs metodes pamatā likts pieņēmums, ka izsniegtie materiāli vai nosūtītā produkcija ņemta no  kopējiem krājumiem, turklāt netiek izdarīta atšķirība starp vienas vai otras partijas iepirkuma laiku.

FIFO metode paredz, ka pirmajai preces vienībai ,kas pārdota pārskata mēneša laikā, ir sākotnējā vērtība, kura vienāda ar preču vienības vērtību. Tādējādi prece, kas pirmā ienākusi noliktavā, kā pirmā no turienes iziet arī pārdošanai. Tieši šo metodi pielieto arī SIA “Centra Aptieka”.

5.6. Naudas līdzekļu inventarizācija

Naudas līdzekļu inventarizācija paredz skaidrās naudas atlikumu pārbaudi uzņēmuma kasēs, bezskaidrās naudas atlikuma pārbaudi uzņēmuma kontos bankā, ceļā atrodošos naudas līdzekļu, kā arī norēķinu naudas dokumentu pēc bilances datiem pārbaudi. Pie kases inventarizācijas tiek pārskaitītas atsevišķas naudas zīmes pēc valūtas veidiem un atspoguļotas naudas līdzekļu inventarizācijas aktā.

Atlikumu salīdzināšanai uzņēmuma norēķinu kontos no bankas tiek pieprasīts atlikuma apstiprinājums par tekošajiem kontiem, depozītiem, norēķinu kartēm un sastādīts salīdzinājuma akts ar grāmatvedības kārtošanas datiem.

5.7. Norēķinu inventarizācija

Uzņēmuma norēķinu inventarizācijas ir norēķinu pārbaudes process ar bankām un citām kredītiestādēm par saņemtajiem aizdevumiem, ar budžetu, pircējiem, piegādātājiem, norēķinu personām, darbiniekiem, deponentiem, citiem kreditoriem un debitoriem, kuru būtība – summu pamatotības pārbaude, kas skaitās grāmatvedības  kontos. Inventarizējot norēķinus, pēc attiecīgiem dokumentiem pārbauda kontos uzrādītās summas. Sastādot inventarizācijas sarakstus, atsevišķi uzrāda īstermiņa saistības un prasības (kad maksājuma termiņš iestājies gada laikā) un ilgtermiņa (kad debitoru parādi saņemami vēlāk nekā gada laikā pēc pārskata datuma un kreditoru parādi maksājami pēc viena gada). Norēķinu inventarizācija tiek izvesta uz FM instrukcijas Nr.832 6.09.1993. “Norādījumi par inventarizācijām” prasību pamata.

5.7.1. Debitoru un kreditoru parādu salīdzināšana

 Pēc pārskata gada beigām debitoru un kreditoru parādu salīdzināšanas izdarīšanai uzņēmumu rīcībā ir viens mēnesis, un uz pārskata gadam sekojošā gada 1.februāri jābūt salīdzinātām ar darījumu partneriem uzrādīto prasību un saistību summām. Tas nozīmē, ka uz šo laiku jābūt pārbaudītiem uzskaites reģistriem 2.3.grupas kontiem par debitoru parādiem un 5.grupas kontiem par kreditoru parādiem.

Debitoru un kreditoru parādu atlikumi bilancē ir jāparāda atbilstoši attaisnojuma dokumentiem, kā arī ierakstiem grāmatvedības reģistros, un tiem ir jābūt saskaņotiem ar pašu debitoru un kreditoru uzskaites datiem bilances datumā. Strīda gadījumos atlikumi bilancē jāuzrāda atbilstoši grāmatvedības datiem.                                         

                                                                                                                                                                          

5.7.2. Šaubīgo un bezcerīgo parādu atspoguļošana uzņēmuma pārskatos

Debitoru parādiem, kuru saņemšana tiek apšaubīta, apšaubāmas summas apmērā veido uzkrājumus nedrošiem parādiem. Šo debitoru parādu atlikumi bilancē ir jāparāda neto vērtībā, kas aprēķināta, no šo parādu uzskaites vērtības atbilstoši grāmatvedības datiem atskaitot nedrošiem parādiem izveidoto uzkrājumu atlikumus. Gada pārskata pielikumā ir jādod nedrošiem parādiem izveidoto uzkrājumu apjoma pamatojums. Ja parāds uzskatāms par bezcerīgu (par zaudētu bez cerībām kādreiz to atgūt atpakaļ), tad tas attiecīgi ir jānoraksta no nedrošiem parādiem izveidotajiem uzkrājumiem vai arī jāiekļauj zaudējumos.

5.8. Inventarizācijas pabeigšana. Konstatēto atlikumu un iztrūkumu uzskaite

Inventarizācijas rezultātā iegūtie dati jāsalīdzina ar materiālu atskaitēm, preču vai materiālu kustības pārskatiem, analītiskās un sintētiskās uzskaites reģistriem par citu aktīvu kustību pārskata periodā, t.i., tādi dokumenti, kuros uzrādīti materiālo vērtību atlikumi uz inventarizācijas momentu. Visos gadījumos nesakritības, kādas tiek konstatētas inventarizācijas rezultātā (atlikumi vai iztrūkumi), noformējamas ar salīdzinājuma pārskatu sastādīšanu. Materiālu krājumi novērtējam pēc uzskaites cenas vai pēc iegādes ražošanas faktiskās pašizmaksas.

Ja inventarizācijas laikā tiek konstatēti starpības, t.i., pie uzņēmuma grāmatvedības kārtošanas neuzskaitītā vai nezināmas izcelsmes manta, pēdējā tiek ierakstīta atsevišķā sarakstā un uz ekspertu vai komisijas novērtējuma pamata iegrāmatota iekārtas ienākumu veidā uzņēmuma bilancē.

Mantas iztrūkuma konstatēšanas gadījumā pirmām kārtām nepieciešams noteikt vainīgo materiāli atbildīgo personu atbilstīgi līgumiem par materiālo atbildību. Uz mantas inventarizācijas akta un grāmatvedības uzskaitē esošās mantas datu pamata nosakāms iztrūkuma apjoms iztrūkums norakstāms atbilstīgi uzņēmuma mantas noteiktu kategoriju uzskaites prasībām. Ja konstatēts iztrūkums pamatlīdzekļu objektu sastāvā un uzņēmuma vadība neuzskata par iespējamu izvirzīt prasību konkrētajai materiāli atbildīgajai personai par to vērtības atlīdzināšanu, tad šajā gadījumā iztrūkums norakstāms uz pārskata gada peļņas rēķina.

5.9. Materiālo vērtību dabisko zudumu norakstīšanas normatīvā noteikšana

Lai norakstītu materiālo vērtību iztrūkumu uz materiālo vērtību dabisko zudumu rēķina, uzņēmuma vadītājam ar savu rakstisko rīkojumu jānosaka  to norakstīšanas noteikts normatīvs.

5.10. Inventarizācijas rezultātu noformēšana

Pēc materiālo vērtību  un citu uzņēmuma aktīvu inventarizācijas pabeigšanas inventarizācijas komisijas noteiktajā kārtībā, atbilstīgi FM instrukcijas Nr. 832 6.09.1993. “Norādījumi par inventarizācijām” 4.nodaļai, noformē inventarizācijas sarakstus.

Pabeigusi rezultātu inventarizācijas izvešanu, tās komisija noformē inventarizācijas sarakstus, sastāda kopsavilkumu, pievienojot tam dokumentus, kas iegūti vai sagatavoti inventarizācijas gaitā, kā arī paskaidrojumus un priekšlikumus un iesniedz tos uzņēmuma vadītājam.

Uzņēmuma vadītājam  iesniegtie materiāli rūpīgi jāizskata:

ü vai ir iesniegti inventarizācijas saraksti attiecībā uz visiem pavēlē noteiktajiem inventarizējamiem objektiem un bilances posteņiem;

ü vai inventarizācijas saraksti ir noformēti atbilstoši noteiktajai kārtībai;

ü vai iegūtie inventarizācijas rezultāti noteikti atbilstoši inventarizācijas instrukcijai;

ü vai iesniegtie paskaidrojumi un priekšlikumi ir pamatoti;

ü vai ir pareizi visi inventarizācijas sarakstos uzrādītie aprēķini.[7]

Uzņēmuma vadītājs organizē kontrolpārbaudes par inventarizācijas veikšanas pareizību, ja nepieciešams, tad  uzdod izdarīt atkārtotas, pilnas inventarizācijas.  Lai varētu precizēt ierakstus bilances kontos saskaņā ar inventarizācijas rezultātiem, uzņēmuma grāmatvedībā sastāda attiecīgos salīdzināšanas sarakstus. Šajos sarakstos atspoguļojas starpības starp grāmatvedības datiem un datiem pēc inventarizācijas sarakstiem: novērtējumos, vērtību pārpalikumus, iztrūkumus, zudumus (no bojāšanās, morālās novecošanās un citus) jāatspoguļo ar ierakstiem attiecīgajos grāmatvedības kontos, pamatojoties uz uzņēmuma vadītāja norādījumiem.

Inventarizācijas rezultāti ir jāiegrāmato uzņēmuma grāmatvedības pēc iespējas drīzāk, bet nedrīkst būt vēlāk kā 20 dienu laikā pēc tām mēneša beigām, kad ir veikta inventarizācija. Pārskata gada slēguma inventarizācijas rezultāti obligāti ir jāattiecina uz pārskata gadu un jāiegrāmato ar pārskata gada beigu dienas datumu.

6.     Uzņēmuma gada pārskata sastāvs

Grāmatvedības gada darba noslēdzošais cikls ir gada pārskata sagatavošana. Tas ir finansu dokuments, kurš satur datus par uzņēmuma gada darbības rezultātiem. Uzņēmuma gada pārskata sastādīšanas kārtību nosaka LR likumi “Par uzņēmuma gada pārskatiem” un “Par konsolidētajiem gada pārskatiem”.

Saskaņā ar Likuma 5.pantu, gada pārskats sastāv no:

ü bilances;

ü peļņas vai zaudējuma aprēķina;

ü naudas plūsmas pārskata;

ü pašu kapitāla izmaiņu pārskata;

ü pielikuma;

ü ziņojuma.

Katru uzņēmuma gada pārskatu obligāti pārbauda revidents vai revīzijas komisija un sniedz par to savu slēdzienu. Bet pēc revidenta (revīzijas komisijas) slēdziena saņemšanas uzņēmuma gada pārskats obligāti apstiprināms tā īpašnieku kopsapulcē.

Bilance sniedz priekšstatu par tā finansiālo stāvokli gada pārskata datumā, par tā līdzekļiem, saistībām un kapitālu. Peļņas un zaudējumu aprēķins sniedz priekšstatu par uzņēmuma ienākumiem un izdevumiem un par tā pārskata gada darbības rezultātiem. Naudas plūsmas pārskats sniedz priekšstatu par to, uz kādu līdzekļu rēķina tika īstenota tā darbība pārskata gadā, kā arī to, kādi līdzekļi bija uzņēmuma rīcībā pārskata gadā. Pašu kapitāla izmaiņu pārskats sniedz priekšstatu par to, kādas ir bijušas pašu kapitāla izmaiņas pārskata periodā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kā arī pārskata perioda neto ienākumu vai zaudējumu kopējo summu

Gada pārskata pielikumā jāpaskaidro – bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina – atsevišķu iedaļu un ciparu atšifrējums. Ziņojums ir uzņēmuma vadības paskaidrojums par tās darbību pārskata gadā, attīstības perspektīvām utt.

Konsolidētais gada pārskats – koncerna gada pārskats, kas, izmantojot īpašas, likumā “Par konsolidētajiem gada pārskatiem” noteiktas konsolidācijas metodes, sagatavots kā viena atsevišķa uzņēmuma gada pārskats un sniedz informāciju par visu koncernu kopumā kā par vienu uzņēmumu.

Likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem” 7.pants nosaka, ka gada pārskatā katram bilances, kā arī peļņas vai zaudējumu postenim jāparāda attiecīgie iepriekšējā gada pārskata rādītāji.

6.1. Noslēguma ieraksti gada pārskata sagatavošanā

Pēc grāmatvedības kontu, aktīva un pasīva inventarizācijas izvešanas, saldo noteikšanas uz pārskata perioda beigām, grāmatvedis ķeras pie operāciju kontu slēgšanas.

Noslēguma ierakstu īpatnība pie gada pārskata sastādīšanas par 1999.gadu ir tas fakts, ka, sakarā ar izmaiņām likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem” 20.pantā, postenī “Nesadalītā peļņa” tiek uzrādīta summu, kas aprēķināt peļņas vai zaudējumu aprēķina formā.

Dalībnieku pilnsapulces noteikto peļņas sadali vai zaudējumu segšanu parāda nākamā gada pārskatā, attiecīgi samazinot postenī “Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa” pārskata gada sākumā norādīto summu.

7.     Gada pārskata sastāvdaļu raksturojums

7.1. Uzņēmuma bilance

Uzņēmuma bilance ir uzņēmuma Gada pārskata galvenā un obligātā sastāvdaļa. Šī pārskata forma atspoguļo uzņēmuma finansiālo stāvokli pārskata gada noslēgumā. Uzņēmuma bilance apkopotā naudas izteiksmē satur informāciju par uzņēmuma finansiālo stāvokli uz konkrētu datumu(LR likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” 10.pants). Tā ir divpusēja tabula, kuras kreisajā pusē tiek atspoguļots uzņēmuma saimniecisko līdzekļu (bilances aktīvs) sastāvs un izvietojums, bet labajā pusē – to veidošanās avoti (bilances pasīvs). Bilances pamatā ir divpusējības princips (Līdzekļi = Saistības + Kapitāls). Bilances pamatelements ir postenis, kurš atbilst konkrētam mantas, saistību veidam, saimniecisko līdzekļu veidošanās avotam.

Bilance kā pārskata forma ir debeta un kredīta atlikumu tajos kontos vienādība, kuri atspoguļo uzņēmuma līdzekļus, kapitālu un saistības uz pārskata gada noslēgumu un ir sagrupēti un apstrādāti atbilstīgi pārskata formas “Bilance” prasībām.

 

1.att.

Uzņēmuma Bilance sastāv no divām daļām (1.att.) un to komponentiem. Katra no šīm uzņēmuma Bilances iedaļām ietver sevī atšifrējumu atsevišķu Bilances posteņu veidā. Katra bilances posteņa rādītājiem ir jābūt izskaidrotiem bilances pielikumā. Uzņēmuma Bilanci paraksta uzņēmuma vadītājs vai tā īpašnieks. 1.pielikumā ir atspoguļota SIA “Centra Aptieka” bilance.

7.2. Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Uzņēmuma finansu pārskatu dēvē par Peļņas – zaudējumu aprēķinu. Peļņas vai zaudējumu aprēķins ir viens no svarīgākajiem uzņēmuma gada pārskata sastāvdaļām.

Uzņēmums var izvēlēties vienu no likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem” noteiktajām peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmām. SIA “Centra Aptieka” peļņas vai zaudējuma aprēķināšanai izmanto “Peļņas vai zaudējuma aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc perioda izmaksu metodes)”. Šo aprēķina shēmu nedrīkst mainīt, ja pēc vienas un tās pašas shēmas aprēķins nav sastādīts vismaz divus gadu pēc kārtas. Bet, ja nu gadījumā notiek shēmu maiņa, tad tas ir jānorāda pielikumā un jāpaskaidro šīs maiņas iemeslu.

Peļņa, kā ekonomiskā kategorija atspoguļo pārskata perioda nesadalītās peļņas palielinājumu uzņēmuma efektīva darba rezultātā. Peļņas un zaudējumu aprēķins satur informāciju par to, kādā veidā peļņa ir iegūta, un pārstāv nesadalītās peļņas izmaiņu kopumu, kuras notikušas minētajā pārskata periodā, t.i., periodā starp divām bilancēm.

Pelņas vai zaudējumu aprēķinā ir jāiekļauj visas vērtības samazināšanās un nolietojuma summas, kā arī visi ieņēmumi un izdevumi neatkarīgi no maksājuma datuma, ja tie sasaistīti ar pārskata gadu neatkarīgi no tā, vai pārskata gads tiek noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem.

7.3. Naudas plūsmas pārskats

Uzņēmuma Naudas plūsmas pārskats ir uzņēmuma Gada pārskata trešais komponents. Sastādāms uz datu pamata, kuri tiek uzradīti parastajos grāmatvedības kontos, Galvenajā grāmatā vai apgrozījumu sarakstā.

Naudas līdzekļu plūsmas pārskats ir uzņēmuma pārskats par naudas līdzekļu avotiem un to izmantošanu pārskata periodā un parasti sastāv no trim pamatdaļām:

1)    uzņēmuma saimnieciskā jeb operatīvā darbība, kas atspoguļo tā pamatdarbību un pārējo saimniecisko darbību, kura arī nodrošina uzņēmuma peļņas saņemšanu. Tās sastāvā tiek iekļauti saņemtie un nomaksātie procenti, kā arī uzņēmuma uzkrājumi;

2)    uzņēmuma investīciju darbība atspoguļo uzņēmuma pamatlīdzekļu, ilgtermiņa un īstermiņa ieguldījumu citu uzņēmuma kapitālos pirkšanu un pārdošanu, ilgtermiņa aizdevumu izsniegšanu citām personām;

3)    uzņēmuma finansiālā darbība atspoguļo uzņēmuma pašu kapitāla, tā akciju un obligāciju kustību, kā arī norēķinus ar uzņēmuma īpašniekiem, saņemtos un izsniegtos kredītus, samaksātos līzinga maksājumus.

Lai noteiktu pārskata gada saimnieciskās darbības naudas plūsmu, grāmatvedībā izmanto vienu no šādām metodēm:

Tiešo metodi, saskaņā ar kuru pēc grāmatvedības reģistru datiem vai pēc katra peļņas un zaudējumu aprēķina posteņa koriģēšanas nosaka naudas ieņēmumu un izdevumu svarīgāko posteņu apjomu. To izmanto SIA “Centra Aptieka” (2.pielik.).

Netiešo metodi, atbilstoši kurai koriģē pārskata gada tīro peļņu vai peļņu pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem par krājumu, kā arī debitoru un kreditoru parādu atlikumu izmaiņām, pamatlīdzekļu nolietojumu, nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumiem, izveidotiem uzkrājumiem, aprēķinātām, bet vēl nesaņemtām ārvalstu valūtas kursu starpībām un citām summām, kuru pamatojums ir noteikti aprēķini un kuras nav saistītas ar pārskata perioda naudas ieņēmumiem vai zaudējumiem vai attiecas uz finansiālo vai investīcijdarbību.

7.4. Pašu kapitāla izmaiņu pārskats

Atspoguļo pašu kapitāla izmaiņas pārskata periodā, kā arī pārskata perioda neto ienākumu vai zaudējumu kopējo summu.

Praktiskā nozīmē uzņēmuma pašu kapitāls ir strādājošais, biznesā ieguldītais kapitāls, kurš saņemts no uzņēmuma īpašniekiem un no peļņas kapitalizācijas.

Pēc sava ekonomiskā satura pašu kapitāls, kas izmantojams uzņēmuma pašu līdzekļu nodrošināšanai, attiecināms uz ilgtermiņa kapitālu, un uzņēmumam nav īstermiņa izmaksu saistību saviem īpašniekiem – investoriem. Tikai pašiem īpašniekiem ir tiesības rīkoties ar investētā kapitāla sastāvdaļām. Tāpēc līdzīpašnieku ieguldītais kapitāls netiek iekļauts uzņēmuma saistībās.

Pašu kapitāls aprēķināms kā starpība starp uzņēmuma pasīva summu un tā saistībām.

Pašu kapitāla izmaiņu pārskata formas sastādīšanas avots ir sintētisko kontu apgrozījuma saraksts (Galvenā grāmata). Formā sniegts bilances posteņu skaidrojums, kuri satur informāciju par apmaksāto kapitālu, ko investējuši īpašnieki, un par kapitālu, kas iegūts uzņēmuma efektīva darba rezultātā un palicis tā rīcībā uzņēmuma nesadalītās peļņas formā.

7.5. Pielikumi uzņēmuma gada pārskatam

LR likums “Par uzņēmuma gada pārskatiem” paredz pielikumu sastādīšanu, kuru mērķis ir sniegt informāciju par metodēm, kuras lietotas dažādu posteņu novērtēšanai gada pārskatā, kā arī par ilgtermiņa ieguldījumu nolietojuma, vērtības samazināšanas un vērtību norakstīšanas aprēķina metodēm, izskaidrot bilances un peļņas un zaudējumu aprēķina atsevišķus posteņus. Gada pārskata sastāvā ietilpst divas pielikumu standartformas (ilgtermiņa ieguldījumu kustības pārskats, ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtējuma rezerves kustības pārskats), kuras norādītas LR FM vēstules Nr. 02-5/29 14.01.1994. “Par uzņēmumu gada pārskatiem” pielikumā, kā arī bilances posteņu skaidrojumos, peļņas un zaudējumu aprēķina un pašu kapitāla izmaiņu skaidrojumos.

Pielikumā esmu ievietojusi sarakstu ar SIA “Centra Aptieka” uzskaites un novērtēšanas metodēm (3.pielikums).

7.5.1. Ilgtermiņa ieguldījumu kustības pārskats

Minētās formas aizpildīšanas nepieciešamību izraisa tas fakts, ka Galvenajā grāmatā ilgtermiņa ieguldījumu uzskaite tiek kārtota pēc to sākotnējās vērtības, bet bilancē  - atspoguļota to atlikusī vērtība. Nolietojums uzskaitē tiek uzkrāts kontos 1190, 1290 – “Ilgtermiņa ieguldījuma nolietojums”. Šādā pašā veidā kustība ilgtermiņa ieguldījuma kontos tiek atspoguļota arī bilances sarakstā, uz kuras pamata tiek aizpildīta forma “Ilgtermiņa ieguldījumu kustības pārskats” (4.pielikums).

Šis pielikums aizpildāms pēc Bilances Aktīva pirmās iedaļas – “Ilgtermiņa ieguldījumi” datiem. Faktiski tas ir apgrozījumu un atlikumu atšifrējums 1.grupas kontos.

Minētais pielikums atļauj izsekot ilgtermiņa ieguldījumu kustības dinamiku visa pārskata perioda laikā un pareizi aprēķināt ilgtermiņa ieguldījuma bilances vērtību.

7.5.2. Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervju kustības pārskats

Šī forma aizpildāma tikai tad, ja uzņēmumam ir pašvērtēti pamatlīdzekļi un izveidota “Ilgtermiņa ieguldījuma pārvērtēšanas rezerve”. Šīs formas aizpildīšana nozīmē minētā bilances posteņa rādītāju atšifrējumu: Atlikums uz pārskata perioda sākumu + kredīta apgrozījums – debeta apgrozījums = atlikums uz pārskata perioda beigām.

Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšana tiek veidota gan uz vadības rīkojumu pamata, gan arī pēc uzņēmuma pašu iniciatīvas.

7.6. Gada pārskata noformēšanas kārtība

Gada pārskata noformēšanas kārtība ir sekojoša:

1.     Uzņēmuma gada pārskatu paraksta uzņēmuma vadītājs.

2.     Sastādīto gada pārskatu pārbauda uzaicināts revidents vai īpašnieku revīzijas komisija.

3.     Uz veiktās pārbaudes pamata tiek sastādīts revīzijas akts un revidenta slēdziens.

4.     Revīzijas aktu apstiprina uzņēmuma vadītājs.

5.     Uzņēmuma gada pārskatu apstiprina uzņēmuma īpašnieki.

7.7. Uzņēmuma vadības ziņojums

Vadības ziņojuma ir jāietver informācija par tiem apstākļiem, kas nav atspoguļoti bilancē, peļņas vai zaudējumu aprēķinā un pielikumā, bet ir nozīmīgi, lai novērtētu uzņēmuma līdzekļus un saistības, tā finansiālo stāvokli un pārskata gada finansu rezultātus, izņemot gadījumus, kad īpašu apstākļu dēļ šī informācijas varētu kaitēt uzņēmumam.[8]

Vadības ziņojumā ir jāsniedz informācija par:

1.     jebkādiem svarīgiem notikumiem kopš pārskata gada beigām;

2.     turpmāko uzņēmuma attīstību;

3.     pētniecības darbiem un attīstības pasākumiem, ja tādi ir;

4.     uzņēmuma filiālēm un pārstāvniecībām ārvalstīs.

Vadības ziņojumā sniedzami priekšlikumi par uzņēmuma peļņas izlietošanu vai tā zaudējumu segšanu.

Šis dokuments rakstāms brīvā formā, un tikai tajā mēs varam atrast informāciju par pašu uzņēmumu. 5.pielikumā ir atrodams arī brīva formā rakstīts uzņēmuma vadības ziņojums.

7.8. Revidenta slēdziens

Revidenta slēdziens nav uzņēmuma gada pārskata sastāvdaļa, taču tā esamība ir obligāta jebkuram uzņēmuma gada pārskatam.

LR likums “Par uzņēmuma gada pārskatiem” paredz, ka katru uzņēmuma gada pārskatu obligāti pārbauda revidents. Uzņēmuma revidenta konkrēto kandidatūru izvēlas uzņēmuma īpašnieki, un viņu lēmums fiksējams kopsapulces protokolā. Izvēlēties revidentu uzņēmuma gada pārskatu pārbaudei nav tiesību uzņēmuma administrācijai (vadībai). Tas kādu revidentu drīkst uzaicināt uzņēmuma īpašnieki, ir atkarīgs no uzņēmuma darba apjomiem. Tas ir noteikts LR likumā “Par uzņēmuma gada pārskatiem”. Tā, ja uzņēmuma darba pārskata gada finansu rādītāji pārsniedz divus no trim:

1)    Neto apgrozījums Ls 200 000,

2)    Bilances summa Ls 100 000,

3)    Gada vidējais darbinieku skaits – 25 cilvēki,

tad uzņēmumam obligāti jāiesniedz savs gada pārskats pārbaudei zvērinātam revidentam, kuru izvēlējušies un uzaicinājuši uzņēmuma īpašnieki (likuma 54.pants). Ja uzņēmums neatbilst šiem kritērijiem, tad tā gada pārskatu var revidēt revidents no dibinātāju sastāva vai arī speciālists, kas uzaicināts no malas.

Revidenta uzdevums – pārbaudīt uzskaites kārtošanu uzņēmumā, uzņēmuma ienākumu un izdevumu uzskaites pareizību, gada pārskatu sastādīšanas pareizību un par to visu sniegt savu slēdzienu. Revidenta uzdevumus, tiesības un pienākumus sīkāk reglamentē Starptautiskie revīzijas standarti, kā arī citi normatīvie dokumenti.

Pats revidenta slēdziens ir brīvā formā izteiktais viņa viedoklis par pārbaudītā uzņēmuma gada pārskatu, par tā pareizību un ticamību. 

6.pielikumā ir SIA “Centra Aptieka” revidenta atzinums.

7.9.  Īpašnieka lēmums par uzņēmuma gada pārskatu

Uzņēmuma īpašnieku lēmums par gada pārskatu sastāv no diviem punktiem:

1)    Apstiprināt uzņēmuma gada pārskatu ar šādu rezultātu – peļņas vai zaudējumu summa,

2)    Apstiprināt šādu peļņas sadalījumu vai šādus pārskata gada zaudējuma segšanas avotus.

Uzņēmuma īpašnieku lēmums par gada pārskatu tiek pieņemts ikgadējā sapulcē, kurā šis pārskats tiek izskatīts kopā ar ziņojumu un revidenta slēdzienu. Pēc šādas sapulces rezultātiem tiek sastādīts protokols, kurā arī tiek atspoguļots pieņemtais lēmums. Uzņēmuma grāmatvedim šis īpašnieku lēmums par gada pārskatu ir pamatojums bilances reformācijas izskatīšanai. Īpašnieku lēmums par uzņēmuma gada pārskatu tiek pieņemts līdz pārskata iesniegšanai nodokļu inspekcijā un uzņēmumu reģistrā.

8. Secinājumi un priekšlikumi

1.     Lai sastādītu gada pārskatu, uzņēmumiem ir jāseko par izmaiņām LR izdotajos likumos “Par grāmatvedību” un “Par uzņēmumu gada pārskatu sastādīšanu”, kas ir ļoti nozīmīgi to sastādīšanā.

2.     Gada pārskatu sastādīšana ir obligāts nosacījums katram uzņēmumam.

3.     Gada pārskatam obligāti ir jāsastāv no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, pašu kapitāla izmaiņu pārskata, naudas plūsmas pārskata un pielikuma, kā arī ir jābūt vadības ziņojumam par uzņēmuma attīstību pārskata gadā.

4.     Gada pārskatam ir jāsniedz skaidrs un patiess priekšstats par uzņēmuma līdzekļiem, saistībām, to finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu.

9. Izmantotā literatūra

1.     Jānis Benze “Finansu grāmatvedība”, Auditorfirma “Grāmatvedis”, Rīga, 1997. – 229.lpp.

2.     Jevgēņija Zaiceva “Palīglīdzeklis uzņēmuma gada pārskata sastādīšanā”, SIA “Mamuts”, Rīga, 1999.

3.     Žurnāls “Latvijas Ekonomists” Nr.2 (62), Jāņa sēta, 2000. – 4., 13.lpp.

4.     Žurnāls “Kapitāls” Nr.3 (15), SIA “Lietišķās informācijas centrs”, 1999. – 66.lpp.

5.     LR likums “Par grāmatvedību”  14.10.1992. – 2., 11.pants

6.     LR likums “Par uzņēmumu gada pārskatiem” 14.10.1992. – 4., 7., 10., 20., 54., 55.pants

7.     LR Ministru kabineta instrukcija Nr.339. “Noteikumi par uzņēmuma grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 7.11.1995.

8.     LR Finansu ministrijas instrukcija Nr.832. “Norādījumi par inventarizācijām” 6.09.1993.

9.     LR Finansu ministrijas vēstule Nr.02 – 5/29 “Norādījumi par uzņēmumu gada pārskatiem” 14.01.1994.

10. Pielikumi

1.tabula

Nr. p.k.	Darba saturs	Izpildes laiks	Reglamentējošais normatīvais akts
1.	Gada inventarizācijas izvešana (uzņēmuma līdzekļu apjoma, tā prasību un parādu pārbaude, īpašumā vai lietošanā esošo ilgtermiņa ieguldījumu krājumu, naudas līdzekļu, apgrozījuma līdzekļu sastāvā esošo vērtspapīru sarakstu sastādīšana, prasību un parādu salīdzināšana)	3 mēnešu laikā pirms pārskata gada pēdējās dienas vai mēneša laikā pēc tās	LR likuma “Par grāmatvedību” 12.pants, LR FM instrukcija Nr. 832 6.09.1993. “Norādījumi par inventarizācijas izvešanu”
2.	Darba algas aprēķinu inventarizācijas izvešana un ziņojumu sagatavošana par darba algas nodokli	Līdz pārskata gadam sekojošā gada  15.februārim	LR MK noteikumi Nr.145 21.04.1998. “Par kārtību, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi ieskaitāmi pašvaldības budžetā
3.	Gada deklarācijas un nekustamā īpašuma nodokļu pārskata sastādīšana	Līdz pārskata gadam sekojošā gada 1.februārim	VID rīkojums Nr.324 “Metodiskie norādījumi par īpašuma nodokļa aprēķina un uzskaites kārtību 1999.gadā”
4.	Gada pārskatu sastādīšana pilnā apjomā: ·         uzņēmumiem, kuru darbības rādītāji nepārsniedz divus no LR likuma “Par uzņēmuma ienākuma nodokli” 24.panta 2.daļā minētajiem: bilances rezultāts – 1mln.latu; neto apgrozījums – 2,4 mln. latu; vidējais darbinieku skaits pārskata gadā – 250; ·         uzņēmumiem, kuru rādītāji pārsniedz divus no Likuma 24.panta 2.daļā minētajiem kritērijiem, koncerna mātes uzņēmumiem	Pārskata gadam sekojošā 4 mēnešu laikā, bet ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata parakstīšanas Ne vēlāk kā 7 mēnešus pēc pārskata gada beigām, bet ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata parakstīšanas	LR likuma “Par uzņēmuma ienākuma nodokli” 66.pants LR likuma “Par uzņēmuma gada pārskatiem” 66.pants, LR likums “Par konsolidētajiem gada pārskatiem”
5.	Gada pārskata pārbaude no revidenta puses ·         uzņēmumiem, kuri neatbilst diviem no trim likumdošanā norādītajiem kritērijiem (LR likuma “Par uzņēmuma gada pārskatiem” 54.pants): -           bilances rezultāts – 100 tūkst.  latu; -           neto apgrozījums – 200 tūkst. latu; -           vidējais darbinieku skaits pārskata gadā 25,  ir tiesības uz uzņēmuma gada pārskata revīzijas izvešanu ar uzņēmuma Statūtos norādītā revīzijas komisijas sastāva palīdzību vai arī no malas uzaicināta revidenta palīdzību; ·         uzņēmumi, kuri atbilst diviem no trim Likuma minētā 54. panta kritērijiem, izved gada pārskata revīziju ar zvērināta revidenta palīdzību	Pēc uzņēmuma administrācijas lēmuma pārbaude var notikt gan pēc gada pārskata sastādīšanas, gan arī paralēli tā sagatavošanai	LR likuma “Par uzņēmuma gada pārskatiem” 62.pants LR Zvērinātu revidentu asociācijas Revīzijas standarti
6.	Gada pārskata un revidenta slēdziena apstiprināšana dibinātāju sapulcē.	Pēc gada pārskata sastādīšanas, parakstīšanas no uzņēmuma vadītāja puses un revidenta slēdziena saņemšanas	LR likuma “Par uzņēmuma gada pārskatiem” 66.pants
7.	Gada pārskata iesniegšana: -     Valsts ieņēmumu dienestā pēc nodokļu maksātāja juridiskās adreses; -     Uzņēmuma reģistrā; -     statistikas iestādē pēc uzņēmuma juridiskās adreses; -     valsts pārvaldes orgānam vai ministrijai, kurai pakļauts uzņēmums; -     bankai, ja šādu nepieciešamību paredz noteiktais līgums	4.punktā norādītajos termiņos. Pēc gada pārskata iesniegšanas VID. Līdz pārskata gadam sekojošā gada 15.februārim. Saskaņā ar noteiktajiem termiņiem. Pēc gada pārskata apstiprināšanas VID.	LR likums “Par uzņēmuma gada pārskatiem”
8.	Gada pārskata publicēšana Ja gada pārskats tiek publicēts pilnā apjomā, tad publikācijas saturam jāatbilst zvērinātā revidenta vīzētajam saturam kopā ar revidenta slēdzienu, t.i., publicējama uzņēmuma bilance, peļņas un zaudējumu aprēķins un revidenta slēdziens	Pēc gada pārskata iesniegšanas Uzņēmumu reģistram, tiek publicēts Uzņēmuma reģistra norādītajā izdevumā	LR likuma “Par uzņēmuma gada pārskatiem” 67.pants

                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                       

Revidenta atzinums

par SIA “CENTRA APTIEKA”

reģ.nr. 43603007097, adrese: Jelgava, S. Edžus iela Nr.9

uzņēmuma gada pārskatu un ziņojumu par 1998.gadu

Gada pārskata pārbaudes veikšanai esmu saņēmusi visu nepieciešamo informāciju un paskaidrojumus no uzņēmuma pārstāvjiem un secinu sekojošo:

-          uzņēmuma grāmatvedības iekārtojums atbilst likumam “Par Grāmatvedību”,

-          uzņēmuma gada pārskats un ziņojums sagatavoti saskaņā ar likuma “Par uzņēmuma gada pārskatiem” prasībām un Latvijas Republikas grāmatvedības standartiem,

-          sintētisko kontu atlikumi atbilst analītisko kontu atlikumam kases grāmatā,

-          bilances posteņu atlikumi aktīvā un pasīvā atbilst galvenās grāmatas kontu atlikumiem,

-          pamatlīdzekļu, debitoru un kreditoru, kā arī naudas līdzekļu un preču atlikumi pārbaudīti inventarizācijā pēc stāvokļa uz 1999.gada 1.janvāri,

-          1998.gadā uzņēmums strādājis ar peļņu,

-          gada pārskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma līdzekļiem, saistībām un finansiālo stāvokli pārskata gada beigās.

Revidents                                                               Ina Auniņa

26.03.1999.

SIA “CENTRA APTIEKA”

VADĪBAS ZIŅOJUMS

1998.gadā aptieka ir strādājusi ar peļņu. Pēc nodokļu nomaksas atlikusī brīvā peļņa ir 8421,31 Ls. No tās 6000,00 Ls paredzēts izmaksāt dividendēs. Nesadalītā peļņa ir 2421,31 Ls.

Uz 1998.gada 1.janvari ar LR Privatizācijas aģentūru ir izpildītas visas finansiālās saistības par aptiekas apgrozāmo un pamatlīdzekļu izpirkšanu.

1998.gada sākumā tika noslēgts līgums ar Jelgavas Domi par aptiekas ēkas pirkšanu. Līgums paredz telpu izpirkšanu divu gadu laikā.

Paralēli ēkas izpirkšanai tiek veikti tās rekonstrukcijas darbi. Daļa projekta jau ir apgūta 1998.gadā. Celtniecības darbi tiek apmaksāti ar pašu līdzekļiem. Arī turpmāk ir paredzēts ievērojamus līdzekļus investēt aptiekas rekonstrukcijā.

Aktīvi pārskata gadā ir pieauguši par 100% līdz 91632,00 Ls. Pašu kapitāls ir audzis par 2450,00 Ls un sastāda 37024,00 Ls. Ievērojami ir augusi aptiekas pamatlīdzekļu summa.

Direktore                                                                                J.Vosa

Uzskaites un novērtēšanas metodes

Peļņas un zaudējumu aprēķins veikts atbilstoši periodu izmaksu modelim.

Uzskaites kārtība grāmatvedībā palikusi bez izmaiņām salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Neto apgrozījums.

Neto apgrozījums ir gada laikā pārdoto preču kopsumma.

Citi ieņēmumi.

Tie ir bankas % ieņēmumi par naudas glabāšanu uzņēmuma tekošajā kontā, kā arī % atlaides no preču piegādātājiem.

Nodokļi.

Uzņēmuma ienākuma nodoklis ir iegrāmatots peļņas un zaudējumu aprēķinā 20% apmērā no ar nodokli apliekamās summas.

No brīvās peļņas atlikuma maksājamais īpašuma nodoklis aprēķināts atbilstoši šī nodokļa likumam.

Nodoklis par dabas resursu izmantošanu aprēķināts 10% apmērā no ar nodokli apliekamās summas.

Pamatlīdzekļi.

Visi pamatlīdzekļi ir novērtēti pēc to iegādes cenas, atskaitot nolietojumu. Nolietojums rēķināts pēc lineārās metodes.

Prece pārdošanai.

Pārdošanai domātās preces vērtēšanas pēc pašizmaksas (FIFO metode).

Klientu parādi.

Klientu parādi ir ierakstīti gada pārskatā. Šaubīgo debitoru aptiekai nav.

Direktore                                                                                   J.Vosa

G. Grāmatvede                                                                      R.Miļūna

---

[1] Žurnāls “Latvijas ekonomists” Nr.2(62) 2000, Jāņa sēta, 4.lpp.

[2] Žurnāls “Kapitāls” Nr.3(15), 1999, SIA “Lietišķās informācijas dienests”, 66.lpp.

[3] Žurnāls “Latvijas ekonomists” Nr.2(62) 2000, Jāņa sēta, 4.lpp.

[4] Žurnāls “Latvijas ekonomists” Nr.2(62) 2000, Jāņa sēta, 13.lpp.

[5] LR Finansu ministrijas instrukcija Nr.832 6.09.1998 “Norādījumi par inventarizācijām”

[6] Jānis Benze “Finansu grāmatvedība”, Auditorfirma “Grāmatvedis”, Rīga, 1997. – 229.lpp.

[7] LR Finansu ministrijas instrukcija Nr.832 6.09.1998 “Norādījumi par inventarizācijām”

[8] LR likums “Par uzņēmuma gada pārskatiem”, 55.pants.