Latvijas Universitāte
Ekonomikas un vadības fakultāte
Finansu institūts
Referāts
Uzņēmumu darbības organizēšanā un vadībā
Komercbanku vadības īpatnības
Dienas nodaļas
finansu menedžmenta
2. kursa
2F3 grupas
students
Voldis Zlobins
P 97012
Rīga 1998
S A T U R S
Ievads
Menedžmenta
jēdziens, tā pamatprincipi
Banku menedžmenta
īpatnības
Banku menedžmenta
pamatvirzieni
Secinājumi
Izmantotās literatūras un avotu saraksts
I E V A D S
Bankas organizātorisko
struktūru nosaka divi pamatmomenti - bankas vadības struktūra un tās
funkcionālo apakšvienību un dienestu struktūra.
Vadības orgānu galvenais
uzdevums - nodrošināt komercbankas efektīvu vadību ar mērķi realizēt tās
pamatfunkcijas.
Bankas vadības struktūras
noteikšana paredz vadības orgānu izdalīšanu, to pilnvaru noteikšanu, atbildību
un savstarpējo saikni bankas pamatoperāciju izpildīšanas apstākļos. Kopējie
piegājieni pie bankas vadības struktūras
tiek noteikni no banku likumdošanas puses. Līdz ar to vadības struktūras
daudzus jautājumus komercbanka ir tiesīga lemt patstāvīgi.
1. Menedžmenta jēdziens,
tā pamatprincipi.
Menedžments - tā ir zinātne
par organizācijas un vadības racionālāko sistēmu. Menedžmenta saturs
atklājas atšķirīgi. Vārdu “menedžments” šaurā nozīmē saista ar cilvēku
kolektīva organizāciju un vadību; plašā nozīmē - ar bankas un tās personāla
darbības organizāciju un vadību.
Menedžmenta pamatu
veido cilvēciskais faktors, kas ieslēgts subjekta savas lietas vadības
pārzināšanā, mākā organizēt paša un kolektīva darbu, pašattīstības un radošas
darbības ieinteresētībā. Menedžmenta centrālā figūra ir profesionālis, kas
vada, spēj redzēt lietas attīstības perspektīvas, ar kuru viņš nodarbojas,
spējīgs ātri novērtēt reālo situāciju, atrod optimālo risinājumu izvirzītā
mērķa sasniegšanai. Šajā sakarā menedžeram jābūt noteiktām profesionālām un
personiskām īpašībām: augstai kompetencei, domāšanas lokanībai, mākai riskēt,
neatlaidībai, spējas realizēt iedomātos plānus, būt kolektīva līderim.
Attīstītās valstīs
menedžments ietilpst ražošanas efektivitātes paaugstināšanas svarīgu faktoru
kopā. Pēdējos gados tam tiek pievērsta īpaša uzmanība, tā kā menedžments ļauj
sasniegt augstus galarezultātus pie relatīvas izmaksu samazināšanas, neieguldot
papildus kapitālu. Menedžmenta pamatmērķis - peļņas gūšana pēc iespējas
racionālākas vadības sistēmas piemērošanas ceļā. Šajā sakarā menedžments ir ciešā
saistībā ar biznesu, uzņēmējdarbību, kas notiek attīstītu tirgus attiecību
valstīs stingras konkurences apstākļos. Lai vinnētu vai vienkārši gūtu normālas
attīstības priekšnoteikumus, nepieciešams pastāvīgi pilnveidot vadības sistēmu,
ātri apgūt uzkrātās zināšanas teorijā un praksē, rast jaunus neordinārus
risinājumus mainīgajā situācijā.
Cenšanās iegūt peļņu - nav
menedžmenta vienīgais mērķis. Mūsdienu menedžmentā pieaug sociālās ētikas
loma, kas nozīmē akcentu menedžmenta darbībā nodrošināt sabiedriskās
prasības. Nevis iedzīvošanās kāre, peļņas pieaugums, bet gan preču un
pakalpojumu ražošanas paplašināšana, kas nepieciešami sabiedrībai - lūk kas
nosaka uzņēmējdarbības sociālo ētiku. Pēdējos gados pie šiem mērķiem attiecas
arī kolektīva sociālo problēmu risinājums, bez kā cilvēks nav spējīgs
pilnā mērā realizēt savu potenciālu un strādāt ar pilnu spēku atdevi.
Menedžmentu kā zinātni
raksturo sekojošie principi, kopīgi visām darbības sfērām:
subjekta vadības darbības
novirzīšana uz konkrētu mērķu sasniegšanu;
tā sasniegšanas mērķa,
rezultāta un līdzekļa vienotība;
vadības procesa
kompleksitāte, kas ietver plānošanu, analīzi, regulēšanu un kontroli;
perspektīvās un tekošās
plānošanas, kas nodrošina tā nepārtrauktību, vienotība;
vadības pieņemto lēmumu
kontrole kā to realizācijas svarīgākais faktors;
radošās aktivitātes,
panākumu un visa kolektīva sasniegumu, un katra tā locekļa materiāla un morāla
stimulēšana;
individuāla pieeja katram
kolektīva loceklim, kas ļauj maksimāli izmantot tā potenciālu;
katra strādājošā
ieinteresētība savas kvalifikācijas paaugstināšanā, pastāvīgā apmācībā un jaunu
zināšanu un darbības sfēru apguvē;
orientācija uz veselīgu
psiholoģisku klimatu kolektīvā;
vadības organizācijas
struktūras elastība, kas ļauj risināt funkcionālus un vadības uzdevumus;
Bankas darbiniekam
menedžmenta pamatu zināšana ir svarīga no divām pusēm. Visupirms bankas ekonomistam
vajag spēt dot novērtējumu menedžmenta līmenim uzņēmumos, organizācijās,
kooperatīvos, kas ir bankas klienti vai vēlas par tādiem kļūt. Ārzemju
ekonomiskā literatūrā tiek atzīmēts, ka menedžmenta kvalitāte ir svarīgākais
faktors uzņēmumu finansiālajai stabilitātei, to augstai kredītspējai. Vācijā
apmēram 40% no firmām un privātiem uzņēmumiem cieš bankrotu slikta menedžmenta
dēļ. Tāpēc menedžmenta līmeņa novērtēšana ir viens no elementiem klienta
kredītspējas un kredītattiecību ar viņu nodibināšanas riska līmeņa analizē.
Vācijas komercbanku praksē tiek izmantota sekojoša menedžmenta reitinga
novērtēšana konkrētā firmā: 1 balle - visās nozarēs augsta profesionāla un
personīgā kvalifikācija; 3 - laba kvalifikācija, īpaši atsevišķās nozarēs; 5 -
viduvēja kvalifikācija; 7 - jūtams vājums atsevišķās nozarēs; 10 balles -
nepietiekams līmenis.
Baļļu palielināšanās
nozīmē riska pakāpes pieaugumu, maksimālās balles gadījumā (10) kredītattiecību
dibināšana ar firmu tiek uzskatīta par problemātisku.
Priekš bankas, kura strādā
nepārtrauktas naudas tirgus riska konjunktūras izmaiņas apstākļos, svarīgu
nozīmi iegūst arī personīgais menedžments, kas ļauj sekmīgāk risināt
esošos uzdevumus.
2. Banku menedžmenta
īpatnības.
Banku menedžmentam ir
noteikta specifika, kas tiek saistīta ar sabiedriskā darba doto darbības
iedalījuma raksturu. Kā tika atzīmēts banka ir sava veida uzņēmējs, kas
nodarbojas ar biznesu. Tā piešķir uz maksas pamata kredītresursus, kas ir
tās rīcībā, uzņēmumiem, organizācijām, kooperatīviem, iedzīvotājiem, valstij,
apmierinot to vajadzības papildus naudas līdzekļos. Piedevām banka “strādā” ar
svešiem līdzekļiem. Tajā akumulējas dažādu īpašnieku no apgrozības
atbrīvojušies naudas līdzekļi: valsts uzņēmumu un organizāciju, akciju uzņēmumu
un sabiedrību, kooperatīvu, privātpersonu. Rezultātā banka kļūst par sabidrības
kapitāla sadalītāju un glabātāju, kas paredz tās atbildību īpašnieku priekšā
par bankas kontos esošo klientu naudas līdzekļu saglabāšanu. Tādejādi banka
kļūst ne tkai par savu personīgo, bet arī sabiedrisko interešu aizstāvi. Šī
interešu saderība bija baankām raksturīga vienmēr, bez tās nav iespējams nodrošināt
bankas bilances likviditāti, tātad arī bankas stabilitāti naudas tirgū.
Vienlaicīgi bankas darbībā
lielu vietu ieņem līguma attiecības, kas nes partrerības raksturu.
Partnerattiecībām ir raksturīgas tādas iezīmes kā uzticība, abpusējs izdevīgums,
lēmumu un darbības kolektīviskums. Ne nejauši kredītlīguma abpusējs izdevīgums
paredz tās noteikumu kolektīvu apspriešanu, māku iet uz kompromisu.
Kādā veidā privāto un
kolektīvo interešu saskaņa atspoguļojas uz banku menedžmenta saturu?
Visupirms tas nosaka bankas
menedžmenta mērķu specifiku, kas ir sekojoši:
bankas darbības
rentabilitātes nodrošināšana kā saimnieciskam subjektam naudas tirgus
apstākļos;
bankas bilances
likviditātes nodrošināšana kā bankas drošības garantija, kreditora un
ieguldītāja interešu ievērošana;
klientu prasību maksimāla
apmierināšana pakalpojumu apjomā, struktūrā un kvalitātē no bankas puses, kas
nosaka lietišķu sakaru garumu un noturību;
dotā kolektīva ražošanas,
sociālo un komercproblēmu atrisinājumu veiksmīga saskaņa;
sagatavošanas,
priekšsagatavošanas un speciālistu izvietošanas efektīvas sistēmas izveide, kas
palīdz pēc iespējas pilnīgāk realizēt to potenciālās iespējas.
Saskaņā ar norādītajiem
mērķiem bankas menedžments orientējas uz veselu rindu kvantitatīvu, kvalitatīvu
un sociālu rādītāju izpildi.
Kvantitatīvie rādītāji
attiecas uz visām bankas darbības vadības sfērām. Bankas klientu un to kontu
skaits, depozītu, kredītieguldījumu, investīciju apjoms; bankas veikto
operāciju un pakalpojumu apjoms, - lūk tikai daži rādītāji, kas tiek izmantoti
darbības kopējo rezultātu analīzē un novērtēšanā.
Kvalitatīvos rādītājus
var iedalīt vairākos veidos. Pirmo grupu veido bankas ienākumu un izdevumu
rādītāji. Ar to palīdzību notiek bankas rentabilitātes vadīšana. Otrā grupa
aptver līdzekļu apgrozījuma ātruma, izdevumu darba ietilpīgumu uz izdarītajām
operācijām, dokumentu apstrādes ātruma rādītājus. Trešajā grupā ir klientu
pieprasījuma apmierināšanas rādītāji apjoma, struktūras un bankas spējā
nodrošināt lietišķu sarunu konfidencialitāti, saglabāt informāciju jomā.
Sociālie rādītāji
raksturo kolektīva locekļu profesionālās sagatavotības attīstību, to attieksmi
pret darbu, saciālo problēmu risinājumu pakāpi.
Bankas menedžmenta cita
īpatnība saistīta ar to, ka bankas darbība tiek uzskatīta par regulējamāku no
valsts puses, lai aizsargātu naudas ieguldījumu un depozītu īpašnieku
intereses. Izņemot tamlīdzīgus likumus, kas regulē bankas darbību, pastāv arī
vesela rinda obligāto normatīvu un noteikumu, kas vērsti uz kredītiestāžu
likviditātes nodrošināšānu. Ko tas nozīmē no vadības organizāvijas
redzespunkta? Pirmkārt, noteiktu robežu pastāvēšanu lēmumu pieņemšanas
patstāvībā, kas nosaka obligāto normatīvu un noteikumu ievērošanu. Otrkārt,
menedžeru nepieciešamību apstākļos, kad nepārtraukti mainās naudas tirgus
konjungtūra, kuri meklēs bankas likviditātes nodrošināšanas ceļus (izejot no
uzliktajiem normatīviem).
Banku darbības vadības
īpatnības ir vadības sfēras plašums, pie kuras attiecas naudas
apgrozījums un kredītattiecības uz makro- un mikrolīmeņiem, noteikta riska
esamība izpildot naudas operācijas. Norādītais risks iztek no sarežģītas daudzu
iekšēju un ārēju faktoru darbību savīšanās, kas raksturīgs naudas tirgum un
tātad institūtu darbībai, kas ar to ir saistīti. Tāpēc bankā tiek pielietots
svarīgu lēmumu kolektīvās pieņemšanas princips, tiek izmantoti dažādi
paņēmieni kreditora aizsardzībai no varbūtējiem riskiem, notiek tiesību sadale
pēc kredītoperāciju veikšanas sfērām starp pamatkantori un bankas filiālēm.
Darbs ar klientiem, bankas
operāciju līguma raksturs prasa ne tikai augstu ekonomisko sagatavotību, bet
arī psiholoģijas pamatu, tiesību, mākas vest pārrunas, darba ētikas labu
zināšanu, t. i., nosaka bankas speciālista sagatavošanas specifiku. Bankas
apgāde ar mūsdienīgu tehniku paredz kompjūteranalfabētisma novēršanu, māku
izveidot datorprogrammas, lai tās izmantotu situācijas analīzē un prognozēšanā.
Bankas menedžmenta
uzturēšanas noteiktas īpatnības izriet no tā, ka Latvijas bankās kalpotāju pamatkontingentu
sastāda sievietes. Tādejādi īpašu nozīmi iegūst kolektīva sociālo
problēmu risināšana, kā arī labvēlīgas ražošanas atmosfēras nodrošināšana,
nepieļaujot konfliktsituācijas.
3. Banku menedžmenta
pamatvirzieni.
Kādi ir banku menedžmenta
konkrētie virzieni? Tos var
iedalīt divās lielās sfērās. Pirmā grupa aptver jautājumus, kas ir saistīti ar
ekonomisko procesu organizēšanu un vadīšanu, kuri atrodas bankas kompetencē;
otrā - bankas kolektīva organizēšana un vadība. Katrai no šīm sfērām ir
savukārt vairāki virzieni. Uzskaitīsim to pamatvirzienus.
1.
Bankas vadības viena no atbildīgākajām daļām ir
plānošana, kuras rezultātā tiek izstrādāta bankas politika, kas nosaka
perspektīvo darbību.
2.
Rīkošanās ar aktīviem attiecas pie banku menedžmenta
svarīgiem virzieniem; tā realizē bankas politiku, kas ir noteikta konkrētā
periodā.
3.
Rīkošanās ar pasīviem nozīmē menedžmenta patstāvīgu
virzienu, kura procesā tiek risināti sekojoši uzdevumi:
nepieļaut līdzekļu
atrašanos bankā, kas nenes peļņu, izņemot to daļu, kas nodrošina obligāto
rezervju veidošanu;
meklēt nepieciešamos
kredītresursus, lai banka pildītu tekošās saistības pret klientiem un attīstītu
aktīvās operācijas;
nodrošināt bankas peļņu uz
jaunu “naudas” resursu piesaistīšanas rēķina.
4.
Rīkošanās ar bankas personīgajiem līdzekļiem ir sevišķi svarīga
nozīme, lai nodrošinātu tās likviditāti un maksātspēju.
5.
Bankas darba rentabilitātes vadīšana paredz tās izdevumu un
ienākumu kontroli , nodrošina finansu rezultātu stabilitāti.
6.
Risku vadība bankas
darbībā
saucās riska menedžments.
7.
Menedžmenta saturā tāpat tiek ietverta arī darba
kolektīva vadības koncepcijas izstrāde: pirmā - japāņu - bāzējas uz tā, ka
atzīst kolektīva lielo lomu lielu galarezultātu sasniegšanā bankas darbībā;
otrā - amerikāņu - orientējas uz personību, kas spēlē izšķirošo lomu visā
kolektīva darbībā.
S E C I N Ā J U M I
1)
Menedžmenta centrālā figūra ir profesionālis, kas vada,
spēj redzēt lietas attīstības perspektīvas, ar kuru viņš nodarbojas, spējīgs
ātri novērtēt reālo situāciju, atrod optimālo risinājumu izvirzītā mērķa
sasniegšanai;
2)
Attīstītās valstīs menedžments ietilpst ražošanas
efektivitātes paaugstināšanas svarīgu faktoru kopā;
3)
Menedžmenta pamatmērķis - peļņas gūšana pēc iespējas
racionālākas vadības sistēmas piemērošanas ceļā;
4)
Mūsdienu menedžmentā pieaug sociālās ētikas loma;
I Z M A N T O T Ā S L I T E R A T Ū R A S
U N A V O T U
S A R A K S T S
1.
Банковское дело / под ред. Ю. А. Бабичевой. - M.: Экономика, 1994. - 396. c.
2.
Банковское дело / под ред. О. И. Лаврушина. - М.: Банковский и биржевой
научно-консультационный центр, 1992. - 428 c.
3.
Банковское дело / под ред. В. И. Коресникова, Л. П. Кроливецкой. - М.: Финансы и статистика, 1996. - 476 c.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru