Uzņēmumu darbības organizēšanā un vadībā, Komercbanku vadības īpatnības


Latvijas Universitāte
Ekonomikas un vadības fakultāte
Finansu institūts



Referāts
Uzņēmumu darbības organizēšanā un vadībā


Komercbanku vadības īpatnības


Dienas nodaļas
finansu menedžmenta
2. kursa
2F3 grupas
students
Voldis Zlobins
P 97012




Rīga 1998


S A T U R S
Ievads
Menedžmenta jēdziens, tā pamatprincipi
Banku menedžmenta īpatnības
Banku menedžmenta pamatvirzieni
Secinājumi
Izmantotās literatūras un avotu saraksts


I E V A D S


            Bankas organizātorisko struktūru nosaka divi pamatmomenti - bankas vadības struktūra un tās funkcionālo apakšvienību un dienestu struktūra.
            Vadības orgānu galvenais uzdevums - nodrošināt komercbankas efektīvu vadību ar mērķi realizēt tās pamatfunkcijas.
            Bankas vadības struktūras noteikšana paredz vadības orgānu izdalīšanu, to pilnvaru noteikšanu, atbildību un savstarpējo saikni bankas pamatoperāciju izpildīšanas apstākļos. Kopējie piegājieni  pie bankas vadības struktūras tiek noteikni no banku likumdošanas puses. Līdz ar to vadības struktūras daudzus jautājumus komercbanka ir tiesīga lemt patstāvīgi.


1. Menedžmenta jēdziens, tā pamatprincipi.

            Menedžments - tā ir zinātne par organizācijas un vadības racionālāko sistēmu. Menedžmenta saturs atklājas atšķirīgi. Vārdu “menedžments” šaurā nozīmē saista ar cilvēku kolektīva organizāciju un vadību; plašā nozīmē - ar bankas un tās personāla darbības organizāciju un vadību.
            Menedžmenta pamatu veido cilvēciskais faktors, kas ieslēgts subjekta savas lietas vadības pārzināšanā, mākā organizēt paša un kolektīva darbu, pašattīstības un radošas darbības ieinteresētībā. Menedžmenta centrālā figūra ir profesionālis, kas vada, spēj redzēt lietas attīstības perspektīvas, ar kuru viņš nodarbojas, spējīgs ātri novērtēt reālo situāciju, atrod optimālo risinājumu izvirzītā mērķa sasniegšanai. Šajā sakarā menedžeram jābūt noteiktām profesionālām un personiskām īpašībām: augstai kompetencei, domāšanas lokanībai, mākai riskēt, neatlaidībai, spējas realizēt iedomātos plānus, būt kolektīva līderim.
            Attīstītās valstīs menedžments ietilpst ražošanas efektivitātes paaugstināšanas svarīgu faktoru kopā. Pēdējos gados tam tiek pievērsta īpaša uzmanība, tā kā menedžments ļauj sasniegt augstus galarezultātus pie relatīvas izmaksu samazināšanas, neieguldot papildus kapitālu. Menedžmenta pamatmērķis - peļņas gūšana pēc iespējas racionālākas vadības sistēmas piemērošanas ceļā. Šajā sakarā menedžments ir ciešā saistībā ar biznesu, uzņēmējdarbību, kas notiek attīstītu tirgus attiecību valstīs stingras konkurences apstākļos. Lai vinnētu vai vienkārši gūtu normālas attīstības priekšnoteikumus, nepieciešams pastāvīgi pilnveidot vadības sistēmu, ātri apgūt uzkrātās zināšanas teorijā un praksē, rast jaunus neordinārus risinājumus mainīgajā situācijā.
            Cenšanās iegūt peļņu - nav menedžmenta vienīgais mērķis. Mūsdienu menedžmentā pieaug sociālās ētikas loma, kas nozīmē akcentu menedžmenta darbībā nodrošināt sabiedriskās prasības. Nevis iedzīvošanās kāre, peļņas pieaugums, bet gan preču un pakalpojumu ražošanas paplašināšana, kas nepieciešami sabiedrībai - lūk kas nosaka uzņēmējdarbības sociālo ētiku. Pēdējos gados pie šiem mērķiem attiecas arī kolektīva sociālo problēmu risinājums, bez kā cilvēks nav spējīgs pilnā mērā realizēt savu potenciālu un strādāt ar pilnu spēku atdevi.
            Menedžmentu kā zinātni raksturo sekojošie principi, kopīgi visām darbības sfērām:
            subjekta vadības darbības novirzīšana uz konkrētu mērķu sasniegšanu;
            tā sasniegšanas mērķa, rezultāta un līdzekļa vienotība;
            vadības procesa kompleksitāte, kas ietver plānošanu, analīzi, regulēšanu un kontroli;
            perspektīvās un tekošās plānošanas, kas nodrošina tā nepārtrauktību, vienotība;
            vadības pieņemto lēmumu kontrole kā to realizācijas svarīgākais faktors;
            radošās aktivitātes, panākumu un visa kolektīva sasniegumu, un katra tā locekļa materiāla un morāla stimulēšana;
            individuāla pieeja katram kolektīva loceklim, kas ļauj maksimāli izmantot tā potenciālu;
            katra strādājošā ieinteresētība savas kvalifikācijas paaugstināšanā, pastāvīgā apmācībā un jaunu zināšanu un darbības sfēru apguvē;
            orientācija uz veselīgu psiholoģisku klimatu kolektīvā;
            vadības organizācijas struktūras elastība, kas ļauj risināt funkcionālus un vadības uzdevumus;
            Bankas darbiniekam menedžmenta pamatu zināšana ir svarīga no divām pusēm. Visupirms bankas ekonomistam vajag spēt dot novērtējumu menedžmenta līmenim uzņēmumos, organizācijās, kooperatīvos, kas ir bankas klienti vai vēlas par tādiem kļūt. Ārzemju ekonomiskā literatūrā tiek atzīmēts, ka menedžmenta kvalitāte ir svarīgākais faktors uzņēmumu finansiālajai stabilitātei, to augstai kredītspējai. Vācijā apmēram 40% no firmām un privātiem uzņēmumiem cieš bankrotu slikta menedžmenta dēļ. Tāpēc menedžmenta līmeņa novērtēšana ir viens no elementiem klienta kredītspējas un kredītattiecību ar viņu nodibināšanas riska līmeņa analizē. Vācijas komercbanku praksē tiek izmantota sekojoša menedžmenta reitinga novērtēšana konkrētā firmā: 1 balle - visās nozarēs augsta profesionāla un personīgā kvalifikācija; 3 - laba kvalifikācija, īpaši atsevišķās nozarēs; 5 - viduvēja kvalifikācija; 7 - jūtams vājums atsevišķās nozarēs; 10 balles - nepietiekams līmenis.
            Baļļu palielināšanās nozīmē riska pakāpes pieaugumu, maksimālās balles gadījumā (10) kredītattiecību dibināšana ar firmu tiek uzskatīta par problemātisku.
            Priekš bankas, kura strādā nepārtrauktas naudas tirgus riska konjunktūras izmaiņas apstākļos, svarīgu nozīmi iegūst arī personīgais menedžments, kas ļauj sekmīgāk risināt esošos uzdevumus.

2. Banku menedžmenta īpatnības.

            Banku menedžmentam ir noteikta specifika, kas tiek saistīta ar sabiedriskā darba doto darbības iedalījuma raksturu. Kā tika atzīmēts banka ir sava veida uzņēmējs, kas nodarbojas ar biznesu. Tā piešķir uz maksas pamata kredītresursus, kas ir tās rīcībā, uzņēmumiem, organizācijām, kooperatīviem, iedzīvotājiem, valstij, apmierinot to vajadzības papildus naudas līdzekļos. Piedevām banka “strādā” ar svešiem līdzekļiem. Tajā akumulējas dažādu īpašnieku no apgrozības atbrīvojušies naudas līdzekļi: valsts uzņēmumu un organizāciju, akciju uzņēmumu un sabiedrību, kooperatīvu, privātpersonu. Rezultātā banka kļūst par sabidrības kapitāla sadalītāju un glabātāju, kas paredz tās atbildību īpašnieku priekšā par bankas kontos esošo klientu naudas līdzekļu saglabāšanu. Tādejādi banka kļūst ne tkai par savu personīgo, bet arī sabiedrisko interešu aizstāvi. Šī interešu saderība bija baankām raksturīga vienmēr, bez tās nav iespējams nodrošināt bankas bilances likviditāti, tātad arī bankas stabilitāti naudas tirgū.
            Vienlaicīgi bankas darbībā lielu vietu ieņem līguma attiecības, kas nes partrerības raksturu. Partnerattiecībām ir raksturīgas tādas iezīmes kā uzticība, abpusējs izdevīgums, lēmumu un darbības kolektīviskums. Ne nejauši kredītlīguma abpusējs izdevīgums paredz tās noteikumu kolektīvu apspriešanu, māku iet uz kompromisu.
            Kādā veidā privāto un kolektīvo interešu saskaņa atspoguļojas uz banku menedžmenta saturu?
            Visupirms tas nosaka bankas menedžmenta mērķu specifiku, kas ir sekojoši:
            bankas darbības rentabilitātes nodrošināšana kā saimnieciskam subjektam naudas tirgus apstākļos;
            bankas bilances likviditātes nodrošināšana kā bankas drošības garantija, kreditora un ieguldītāja interešu ievērošana;
            klientu prasību maksimāla apmierināšana pakalpojumu apjomā, struktūrā un kvalitātē no bankas puses, kas nosaka lietišķu sakaru garumu un noturību;
            dotā kolektīva ražošanas, sociālo un komercproblēmu atrisinājumu veiksmīga saskaņa;
            sagatavošanas, priekšsagatavošanas un speciālistu izvietošanas efektīvas sistēmas izveide, kas palīdz pēc iespējas pilnīgāk realizēt to potenciālās iespējas.
            Saskaņā ar norādītajiem mērķiem bankas menedžments orientējas uz veselu rindu kvantitatīvu, kvalitatīvu un sociālu rādītāju izpildi.
            Kvantitatīvie rādītāji attiecas uz visām bankas darbības vadības sfērām. Bankas klientu un to kontu skaits, depozītu, kredītieguldījumu, investīciju apjoms; bankas veikto operāciju un pakalpojumu apjoms, - lūk tikai daži rādītāji, kas tiek izmantoti darbības kopējo rezultātu analīzē un novērtēšanā.
            Kvalitatīvos rādītājus var iedalīt vairākos veidos. Pirmo grupu veido bankas ienākumu un izdevumu rādītāji. Ar to palīdzību notiek bankas rentabilitātes vadīšana. Otrā grupa aptver līdzekļu apgrozījuma ātruma, izdevumu darba ietilpīgumu uz izdarītajām operācijām, dokumentu apstrādes ātruma rādītājus. Trešajā grupā ir klientu pieprasījuma apmierināšanas rādītāji apjoma, struktūras un bankas spējā nodrošināt lietišķu sarunu konfidencialitāti, saglabāt informāciju jomā.
            Sociālie rādītāji raksturo kolektīva locekļu profesionālās sagatavotības attīstību, to attieksmi pret darbu, saciālo problēmu risinājumu pakāpi.
            Bankas menedžmenta cita īpatnība saistīta ar to, ka bankas darbība tiek uzskatīta par regulējamāku no valsts puses, lai aizsargātu naudas ieguldījumu un depozītu īpašnieku intereses. Izņemot tamlīdzīgus likumus, kas regulē bankas darbību, pastāv arī vesela rinda obligāto normatīvu un noteikumu, kas vērsti uz kredītiestāžu likviditātes nodrošināšānu. Ko tas nozīmē no vadības organizāvijas redzespunkta? Pirmkārt, noteiktu robežu pastāvēšanu lēmumu pieņemšanas patstāvībā, kas nosaka obligāto normatīvu un noteikumu ievērošanu. Otrkārt, menedžeru nepieciešamību apstākļos, kad nepārtraukti mainās naudas tirgus konjungtūra, kuri meklēs bankas likviditātes nodrošināšanas ceļus (izejot no uzliktajiem normatīviem).
            Banku darbības vadības īpatnības ir vadības sfēras plašums, pie kuras attiecas naudas apgrozījums un kredītattiecības uz makro- un mikrolīmeņiem, noteikta riska esamība izpildot naudas operācijas. Norādītais risks iztek no sarežģītas daudzu iekšēju un ārēju faktoru darbību savīšanās, kas raksturīgs naudas tirgum un tātad institūtu darbībai, kas ar to ir saistīti. Tāpēc bankā tiek pielietots svarīgu lēmumu kolektīvās pieņemšanas princips, tiek izmantoti dažādi paņēmieni kreditora aizsardzībai no varbūtējiem riskiem, notiek tiesību sadale pēc kredītoperāciju veikšanas sfērām starp pamatkantori un bankas filiālēm.
            Darbs ar klientiem, bankas operāciju līguma raksturs prasa ne tikai augstu ekonomisko sagatavotību, bet arī psiholoģijas pamatu, tiesību, mākas vest pārrunas, darba ētikas labu zināšanu, t. i., nosaka bankas speciālista sagatavošanas specifiku. Bankas apgāde ar mūsdienīgu tehniku paredz kompjūteranalfabētisma novēršanu, māku izveidot datorprogrammas, lai tās izmantotu situācijas analīzē un prognozēšanā.
            Bankas menedžmenta uzturēšanas noteiktas īpatnības izriet no tā, ka Latvijas bankās kalpotāju pamatkontingentu sastāda sievietes. Tādejādi īpašu nozīmi iegūst kolektīva sociālo problēmu risināšana, kā arī labvēlīgas ražošanas atmosfēras nodrošināšana, nepieļaujot konfliktsituācijas.

3. Banku menedžmenta pamatvirzieni.

            Kādi ir banku menedžmenta konkrētie virzieni? Tos var iedalīt divās lielās sfērās. Pirmā grupa aptver jautājumus, kas ir saistīti ar ekonomisko procesu organizēšanu un vadīšanu, kuri atrodas bankas kompetencē; otrā - bankas kolektīva organizēšana un vadība. Katrai no šīm sfērām ir savukārt vairāki virzieni. Uzskaitīsim to pamatvirzienus.
1.   Bankas vadības viena no atbildīgākajām daļām ir plānošana, kuras rezultātā tiek izstrādāta bankas politika, kas nosaka perspektīvo darbību.
2.   Rīkošanās ar aktīviem attiecas pie banku menedžmenta svarīgiem virzieniem; tā realizē bankas politiku, kas ir noteikta konkrētā periodā.
3.   Rīkošanās ar pasīviem nozīmē menedžmenta patstāvīgu virzienu, kura procesā tiek risināti sekojoši uzdevumi:
            nepieļaut līdzekļu atrašanos bankā, kas nenes peļņu, izņemot to daļu, kas nodrošina obligāto rezervju veidošanu;
            meklēt nepieciešamos kredītresursus, lai banka pildītu tekošās saistības pret klientiem un attīstītu aktīvās operācijas;
            nodrošināt bankas peļņu uz jaunu “naudas” resursu piesaistīšanas rēķina.
4.   Rīkošanās ar bankas personīgajiem līdzekļiem ir sevišķi svarīga nozīme, lai nodrošinātu tās likviditāti un maksātspēju.
5.   Bankas darba rentabilitātes vadīšana paredz tās izdevumu un ienākumu kontroli , nodrošina finansu rezultātu stabilitāti.
6.    Risku vadība bankas darbībā saucās riska menedžments.
7.   Menedžmenta saturā tāpat tiek ietverta arī darba kolektīva vadības koncepcijas izstrāde: pirmā - japāņu - bāzējas uz tā, ka atzīst kolektīva lielo lomu lielu galarezultātu sasniegšanā bankas darbībā; otrā - amerikāņu - orientējas uz personību, kas spēlē izšķirošo lomu visā kolektīva darbībā.

S E C I N Ā J U M I

1)   Menedžmenta centrālā figūra ir profesionālis, kas vada, spēj redzēt lietas attīstības perspektīvas, ar kuru viņš nodarbojas, spējīgs ātri novērtēt reālo situāciju, atrod optimālo risinājumu izvirzītā mērķa sasniegšanai;
2)   Attīstītās valstīs menedžments ietilpst ražošanas efektivitātes paaugstināšanas svarīgu faktoru kopā;
3)   Menedžmenta pamatmērķis - peļņas gūšana pēc iespējas racionālākas vadības sistēmas piemērošanas ceļā;
4)   Mūsdienu menedžmentā pieaug sociālās ētikas loma;


I Z M A N T O T Ā S  L I T E R A T Ū R A S 

U N  A V O T U  S A R A K S T S

1.      Банковское дело / под ред. Ю. А. Бабичевой. - M.: Экономика, 1994. - 396. c.
2.      Банковское дело / под ред. О. И. Лаврушина. - М.: Банковский и биржевой научно-консультационный центр, 1992. - 428 c.
3.      Банковское дело / под ред. В. И. Коресникова, Л. П. Кроливецкой. - М.: Финансы и статистика, 1996. - 476 c.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru