Paraugprakses vadlīnijas
GPG-FM-017
DZĪVES
CIKLA
VĒRTĪBAS
MENEDŽMENTS
KVALITĀTES NODROŠINĀJUMS
1996.gada marts
Enerģijas departaments
Prakses vadības birojs
Projektu un pamatlīdzekļu menedžmenta birojs
Satura rādītājs
___________________________________________________________________
ATZINĪBAS
APLIECINĀJUMI
1.IEVADS
1.1.Pielietojamība
1.2. Klasificēta
pieeja
2. PRINCIPI UN
PROCESI
2.1. Mērķi, principi
un struktūra
2.1.1.Kvalitātes nodrošinājuma mērķi
un principi
2.1.2.Kvalitātes nodrošinājuma
struktūra
2.2.Kvalitātes
nodrošinājums un projekta stadijas
2.2.1.Pirmskoncepcijas pasākumi
2.2.2.Koncepcijas stadija
2.2.3.Izpildes stadija
2.2.4.Noslēguma stadija
2.2.5.Projekta stadijas apkopojuma
tabulas
2.3.Līdzekļi
3. ATSAUCES
4. DEFINĪCIJAS
5. ATBALSTS
ATZINĪBAS APLIECINĀJUMI
Šīs paraugprakses vadlīnijas ir kopīgs Enerģijas departamenta Prakses vadības un
Projektu un
pamatlīdzekļu menedžmenta biroju ekspertu grupas darbs , kurā pārstāvēti
departamenta vadības biroji, ekspluatācijas un reģionālie biroji, kā arī
būvuzņēmēji. Sekojošas personas ir tieši un patstāvīgi iesaistītas šo vadlīniju izstrādē. Prakses vadības birojs
vēlas izteikt atzinību un pateikties viņiem par ievērojamo ieguldījumu.
1.
IEVADS
Šīs Vadlīnijas ir
izstrādātas, lai palīdzētu Enerģijas departamenta (DOE) projektu menedžmenta
grupām izstrādāt un pielietot savos projektos kvalitātes nodrošinājuma (QA)
programmas. Lai arī Vadlīnijas ir paredzētas DOE projektu vadītāju un to
personāla lietošanai, arī DOE būvuzņēmējiem tās var izrādīties noderīgas. Lai
QA būtu iespējami noderīgāka projekta menedžmenta speciālistiem, tā sakārtota
saskaņā ar dažādām projekta izstrādes stadijām.
Projekta kvalitāte ir
tā pakāpe, kurā projekts atbilst vai pārsniedz klienta prasības un gaidīto.
Savukārt, kvalitātes nodrošinājums ietver visas darbības un nepieciešamo
kontroli, kas vajadzīga, lai būtu pārliecība, ka projekts atbilst
iepriekšnoteiktajām prasībām un apmierinoši kalpos. QA programma (vai plāns) ir
dokumentēta vadības sistēma, kas detalizē kvalitātes mērķus un kontroli, kas
piemērojama dažādās projektēšanas darba stadijās. Tā nolūks ir nodrošināt
kvalitāti visos darba procesos, izstrādājumos un pakalpojumos un atbalstīt
nepārtrauktu kvalitātes uzlabojumu.
Šīs Vadlīnijas sniedz
pārskatu par kvalitātes principiem, cik tie attiecas uz projektiem un ilustrē, kā tie var tikt lietoti efektīvu
vadības sistēmu izstrādāšanā. Projektu vadītāji var lietot šīs Vadlīnijas,
lai apvienotu projektu vadības un
kvalitātes menedžmenta koncepcijas un pieredzi, lai panāktu atbilstību
pirmrindas darba praksei, kas atbilstu DOE O 430.1, Dzīves cikla vērtības
menedžmenta (LCAM) prasībām. Vadlīnijas koncentrējas uz sekojošām tēmām.
·
QA mērķu
un principu definēšana
·
Struktūras
un procesa apraksts, kurā tiek izstrādātas un ieviestas QA programmas.
·
QA
programmu darbību definēšana saistībā ar dažādām projekta attīstības stadijām.
·
DOE O
5700.6C un 10 CRF 830.120 noteikto 10 kritēriju apraksts, kas veido vispusīgu
QA programmu. Skat. Pielikumu A.
1.1. Pielietojamība.
Šīs nesaistošās
Vadlīnijas var lietot visiem DOE
projektiem, atbilstoši DOE O 5700.6C KVALITĀTES NODROŠINĀJUMAM un 10CFR 830.120
Kvalitātes nodrošinājumam (galvenajiem būvuzņēmēju projektiem). To var lietot,
lai izstrādātu, pārskatītu un apstiprinātu QA programmas darbam DOE , tā
būvuzņēmēju un to apakšuzņēmēju vadībā.
Darba piemēri, kuros
bieži nepieciešama QA plānošana, ietver projektēšanu, būvniecību, ražošanu,
testēšanu, ekspluatāciju, uzturēšanu, nodošanu ekspluatācijā un vides
atjaunošanu. Jāatzīmē, ka ne katrs projekts prasa jaunu QA programmu. Daudzos
gadījumos, sevišķi maziem vai zema riska projektiem, zināmā mērā var paļauties
uz esošajām būvniecības QA programmām.
1.2. Dalīta pieeja
QA pielietojumam
projektu vadībā jāietver dalīta pieeja. Projektu QA piemērojamais uzsvars un
detaļas variē atkarībā no projekta lieluma un riska. Projektu vadītāju mērķis ir noteikt detaļu un
resursu līmeni, kas nepieciešams lai nodrošinātu projektu kvalitātes mērķu
sasniegšanu.
Riska analīze var
palīdzēt noteikt projektam atbilstošo QA pielietojumu. Risks attiecas uz ar
projektu saistīto rezultātu iespējamību un sekām. Riska analīze tiek veikta visam projektam
kopumā un to var piemērot arī svarīgiem projekta komponentiem. Apsveramie riska elementi ietver: potenciālo
ietekmi uz veselību un drošību, atbilstību vides un citiem piemērojamajiem
noteikumiem, projekta sarežģītību, grafika nenoteiktības vai ierobežojumus,
izmaksu nenoteiktības, spēju demonstrēt
funkcionālu atbilstību, tehnoloģijas unikalitāti un īpašnieka gaidīto.
Kad riski ir noteikti, tiem jābūt klasificētiem kā zemas, vidējas, vai augstas
pakāpes riskiem. Attiecīgi jāizvēlas
vadības kontroles un riska mazināšanas
stratēģija. (Skat. Riska analīze un menedžments, GPG – FM – 007).
Papildus projektu
riskam, QA pielietojumu var iedalīt pēc
projektu lieluma. Visumā, lieliem projektiem ir nozīmīga, projekta izpildei
pakārtota infrastruktūra un tam paredzēts projekta personāls, kamēr vidēji un
mazi projekti to izpildes gaitā var
vairāk paļauties uz jaukta tipa pastāvīgā un līgumpersonāla piesaisti,
ar ierobežotu šim projektam vien paredzētu personālu. Liela apjoma
projektiem var nebūt tam paredzēta
projekta personāla (kaut arī viens
projekta vadītājs var vienlaikus vadīt vairākus mazus projektus) un projekta
izpildei bieži tiek slēgti līgumi.
Projekts kā īpaša QA
programma, kas ietver visu QA struktūru būtu attiecināms uz stratēģisku sistēmu
vairāku simtu miljonu dolāru vērtībā. Mazākam projektam (vai tādam, ka saistīts
ar mazāku risku) projekts var vairāk paļauties uz esošo QA programmu, kas
aptver kopējo būvniecību, kā arī būvuzņēmēju veikto projektēšanas darbu QA
programmas. Pēc dalītās pieejas, lai nodrošinātu mazāka apjoma projektu
kvalitāti, var paļauties uz programmu,
kas specifiskas dotajam projektam un vispārēju būvniecības QA programmu,
elementu sajaukumu.
Pielikums B ir Lēmumu
struktūra, kuru var izmantot projektu vadītāji kā konceptuālu palīglīdzekli,
piemērojot dalītu pieeju QA, ja runa ir par dažāda apjoma un riska projektiem.
2.
PRINCIPI
UN PROCESI
2.1.Mērķi un
struktūra.
2.1.1.Kvalitātes
nodrošinājuma mērķi un principi.
Kvalitātes
nodrošinājuma mērķis ir nodrošināt pārliecību, ka projekta attīstība notiek
kontrolētā veidā; komponenti, sistēmas
un procesi tiek projektēti, izstrādāti, būvēti, testēti, ekspluatēti un
uzturēti saskaņā ar inženiertehniskiem
standartiem un tehniskajām
specifikācijām un, ka to tehniskie dati ir pamatoti un pārbaudāmi. Kvalitātes
nodrošinājums sākas projekta
pirmskoncepcijas darbību laikā un turpinās
visās tā projektēšanas, celtniecības, nodošanas ekspluatācijā un noslēguma
stadijās.
Efektīvas QA
programmas pamatu veido sekojoši principi.
·
Projekta
vadības personāls nosaka politiku un mērķus un nodrošina līdzekļus to
realizācijai. Tas ietver arī QA programmas izstrādāšanu un īstenošanu.
·
Projekta
vadības personāls pilnvaro darba
veicējus veicināt projekta mērķu sasniegšanu.
·
Katrs
darbinieks uzņemas atbildību par viņa / viņas darba kvalitāti.
·
Darbs
tiek novērtēts, lai nodrošinātu tā atbilstību gaidītajam rezultātam.
·
Personāls
darba veikšanai tiek atbilstoši kvalificēts, lai saņemtu attiecīgu apmācību, kā
to nosaka projekta vajadzības.
·
Viss
personāls ir atbildīgs par nepārtrauktu kvalitātes uzlabojumu ievērošanu
attiecībā uz izstrādājumiem, pakalpojumiem un darba praksi vai procesiem. Tas
ietver kļūdu un trūkumu novēršanu, kā arī radušos kļūdu atklāšanu un labošanu.
·
Projekta
plānošana atbilst DOE programmas un
prakses stratēģijas plānošanai, lai palīdzētu nodrošināt klientu prasības un gaidītais tiek izpildīts
un, ka īpašnieku intereses tiek pienācīgi ievērotas.
2.1.2. Kvalitātes
nodrošinājuma struktūra.
Šobrīd DOE ir divi QA prasību dokumenti: 10 CFR 830.120
(likums), kas tiek piemērots galveno ēku būvuzņēmējiem un DOE O 5700.6C, ko
piemēro visām DOE organizācijām, kuras neaptver šis norādījums. Kvalitātes
kritēriji, kas noteikti šajos divos dokumentos pēc būtības ir vieni un tie
paši. Tos piemērojot, QA prasības nodrošina sistemātisku struktūru DOE un tā
būvuzņēmēju veiktā darba izpildei. 10 kvalitātes kritēriji ir sakārtoti trīs
sekojošās funkcionālās grupās.
·
Menedžments: programmu elementi, personāla apmācība un
kvalifikācija, kvalitātes
uzlabojums un dokumentu un pierakstu kontrole.
·
Izpildījums: darba procesu kontrole, projektēšanas
elementi, sagāde un
apskates un pieņemšanas testēšana.
·
Novērtējums: menedžmenta novērtējums un neatkarīgais
novērtējums.
Sakarā ar personāla
pieredzi vai līgumu, projektu vadītāji, izstrādājot un ieviešot QA programmu,
varētu vēlēties pieņemt citu nozaru QA standartus. Lietojot tādus standartus,
kā NQA-1 vai Q9001 (kas norādīti sekcijā 3, Atsauces), QA programmas formāts
varētu svārstīties no 10 kritēriju formāta, lai pielāgotu dažādu līmeņu
detaļas. Ja šāds variants būtu pieņemams, projektu vadītājiem vajadzētu
tomēr nodrošināt, lai DOE O 5700.6C vai likuma prasības tiktu ievērotas.To varētu
panākt, izmantojot prasību shēmu vai
pāreju, kas rādītu saistību starp projektu QA programmu un 10 kritērijiem.
Pielikums A nosauc 10
kritērijus un apraksta, kā QA darbības varētu tikt efektīvi piemērotas projektu
vadībā.
2.2. Kvalitātes
nodrošinājums un projekta stadijas
Kvalitātes
nodrošinājums ir DOE projektu vadības sistēmas integrēta daļa. Lai
saprastu QA programmas attīstības
procesu, varētu palīdzēt projektu
izstrādes procesa pārskats. Projektu vadībā DOE izmanto stadiju pieeju (t.i.
pirmskoncepcijas darbības, koncepcijas stadiju, izpildes stadiju un noslēgumu).
Skat. Projektu vadības pārskatu, GPG-FM-001. QA programmas attīstība ir
piesaistīta šīm projekta stadijām. Kaut arī projekta stadiju apspriešana liek uzsvaru uz lielajiem
projektiem, koncepcijas var piemērot arī
mazajiem projektiem. Attēls 1 rāda projekta attīstības stadijas, kā tas
attēlots piesaistes procesa kritisko lēmumu punktos Stratēģiskajām un
Galvenajām sistēmām.
ATTĒLS 1. Projekta stadijas.
|
Pirmskoncepcijas
darbības
|
Koncepcijas stadija
|
Izpildes stadija
|
Noslēguma stadija
|
* *
* *
Kritiskie lēmumi: Apstiprina
Apstiprina Uzsāk Nobeigums/
misijas vajadzību
pamatlīmeni celtniecību Ekspluatācijas sākums
2.2.1.
Pirmskoncepcijas darbības
Šajā sākotnējā
stadijā vēl nav iegūts apstiprinājums līdzekļu izdalīšanai koncepcijas
izstrādei un nav vēl apstiprināta projekta vadītāja. Attiecīgās programmas
iestāde, saistībā ar iestādi, kas piedāvā projektu, definē pieeju projektam,
izstrādājot misijas vajadzības dokumentāciju. Šī dokumentācija parasti ietver:
skaidru projekta mērķu izklāstu un aprakstu, kā projekts šos mērķus sasniegs,
sagaidāmo rezultātu kopsavilkumu un no projekta gūtos ieguvumus, kā arī
tehnisko funkciju, tehniskā izpildījuma mērķu un tehnisko saskares sfēru
izklāstu. Šis sākotnējais funkcionālo prasību izklāsts veido pamatu tālākajām
projekta darbībām un attiecīgajiem QA programmas elementiem, kas tiks lietoti,
lai nodrošinātu kvalitāti projekta koncepcijas un izpildes stadiju laikā. Kaut
arī projektam specifiskas QA programmas vēl nav, darba procesiem, kas tiek
vadīti izstrādājot misijas vajadzības dokumentāciju, jāpaļaujas uz pastāvošajām reģionālajām un būvuzņēmēja QA programmām,
kur tās reāli eksistē.
QA plānošana un
īstenošana projektiem būtu jāuzskata par kopējās kvalitātes uzraudzības un
stratēģiskās plānošanas struktūras daļu. Tā sākas pirmskoncepcijas darbību
laikā. Svarīgi , lai pirmskoncepcijas darbību laikā projekta plānošana atbilstu
DOE programmai un praktiskās stratēģijas plānošanai, ieskaitot integrāciju ar
citiem projektiem un darbībām, lai nodrošinātu atbilstību DOE kopējās
kvalitātes nodrošināšanas mērķiem. Projekts jāuzrāda kā programmas iestādes
misijas un mērķu sastāvdaļa un tam jānosaka organizatora saskare starp programmu un praksi. Tas palīdz nodrošināt,
lai projekts atbilstu tā klientu prasībām un gaidītajam un, ka visu īpašnieku
intereses tiek pienācīgi ievērotas.
Citu DOE projektu mācības
pārskats sākas pirmskoncepcijas darbību laikā. Projektam turpinoties, šīs
mācības jāņem vērā. Jebkādas jaunas mācības, kas rastos projekta realizācijas
laikā, jādokumentē tā noslēguma stadijā, lai DOE tās iespējams, varētu nākotnē
izmantot.
Sekcija 3, Atsauces
norāda DOE vadlīniju dokumentus Stratēģiskā plānošanā, Kopējās kvalitātes
nodrošināšanā un iepriekšējo programmu kļūdu mācībās.
2.2.2. Koncepcijas
stadija.
Apstiprinot misijas
vajadzību pēc liela projekta, sākas koncepcijas stadija. (Tā ir līdzvērtīga
vides atjaunošanas projektu novērtējuma stadijai). Uzsvars uz projekta vadību
(t.i. atbildību par sekmīgu projekta
nobeigumu) pāriet no programmas vadītāja
uz nozīmēto pilnvaroto projekta vadītāju. Ievērojamas darbības ietver projekta
koncepcijas izstrādi, kompromisu pētījumus, sākotnējās vides novērtējuma
dokumentāciju, vietas raksturojumu, drošības stratēģijas, pamata līmeņa
izstrādi (izmaksas, grafiku, apjomu) un riska analīzi. Kā jau iepriekš
aplūkots, projekta riska analīzē kvalitātes nodrošinājumā nepieciešams
ietvert riska pakāpju dalījumu.
Pamatojoties uz
tehniskajām funkcijām, izpildījuma mērķiem un pirmskoncepcijas darbībās
noteiktajām saskarsmes sfērām, tiek noteikta projekta personāla un būvuzņēmēju
kvalifikācija. Līdztekus citiem
specifiskiem resursiem, kas būs nepieciešami, lai sasniegtu projekta
mērķus, tiek noteikta projekta darba grupa. Tiek noteikta projektam raksturīgā
organizācijas struktūra, ieskaitot funkcionālo atbildību, pilnvaras un sakaru
līnijas. Organizē nepieciešamo projekta apmācību un plāno dokumentu un
pierakstu kontroles sistēmu.
Jāizveido
piemērota projekta bāze, kas nosaka
projekta pieņemamības kritērijus un izpildes iespējas. Šo informāciju lieto, lai noteiktu projekta
specifiskos kritērijus kā funkcionālajām, tā ekspluatācijas prasībām un
lai izstrādātu projekta galīgos
parametrus. Projektam raksturīgās procedūras, darba instrukcijas un specifiskā
dokumentācija tiek izstrādāta atbilstoši galīgā projekta kritērijiem, kas
jāizstrādā kā Izpildes stadijas daļa.
Kontraktu izpildes
pasākumi tiek izstrādāti, lai novērtētu projekta fizisko, tehnisko, grafika un
izmaksu attīstību. Šo informāciju lieto izpildes stadijā, lai definētu projekta
statusu un noteiktu iespējamās problēmas, novērtētu to ietekmi un ieteiktu
korektīvās darbības. Izpildes pasākumi tiek arī lietoti kā kvalitātes
uzlabojuma pamata mērs.
Lielam projektam tā
izpildes plānā ietver sākotnējo QA programmas plānu vai uzmetumu, kas ir daļa
izejas stāvokļa, ko jānosaka vai jāapstiprina pabeidzot koncepcijas stadiju un
uzsākot izpildes stadiju. Kaut arī projektam raksturīgs QA programmas dokuments
visumā netiks apstiprināts līdz pat izpildes stadijas sākumam, projekta
vadītāji paļaujas uz sākotnējiem QA programmas plāniem, kā arī uz esošajiem reģionālajām vai būvuzņēmēja QA
programmām.
Tabula 1 norāda uz
koncepcijas stadijas laika saistību starp galvenajām projekta darbībām un
atbilstošajām QA programmas darbībām.
Tabula 1. Koncepcijas stadija
|
Projekta darbība
|
|
QA kritērija No./QA darbība
|
|
Projekta koncepcija
(apjoms)
|
6
|
Projekta bāzes
noteikšana
|
|
|
6
|
Projekta ieguldījuma
kontrole
|
|
|
7
|
Būvuzņēmēja
izvēle/uzraudzība
|
|
Izmaksu aprēķini
|
4
|
Dokumentu
gatavošana, pārskats, apstiprinājums
|
|
Grafika aprēķini
|
4
|
Dokumentu
gatavošana, pārskats, apstiprinājums
|
|
|
5
|
Darba kontrole
|
|
Kompromisa pētījumi/
|
1,6
|
Risku/pakāpju
noteikšana
|
|
Būvniecības
iespējamības pētījumi/
|
6
|
Projekta bāzes
noteikšana
|
|
Riska analīze
|
6
|
Projekta ieguldījuma
kontrole
|
|
|
7
|
Būvuzņēmēja izvēle/
uzraudzība
|
|
Sākotnējā NEPA
dokumentācija
|
4
|
Dokumentu
sagatavošana, pārskats, apstiprinājums
|
|
Kodu/standartu
noteikšana
|
1
|
Risku/pakāpju
noteikšana
|
|
|
6
|
Projekta bāzes
noteikšana
|
|
Sākotnējā drošības
stratēģija
|
1,6
|
Risku/pakāpju
noteikšana
|
2.2.3. Izpildes
stadija
Koncepcijas stadijai
seko projekta izpildes stadija ar projekta bāzes noteikšanu vai apstiprinājumu.
Divas stadijas ir savstarpēji saistītas
šajā konceptuālā projekta dokumentācijā un tās noved pie projekta izpildes plānošanas dokumentācijas,
ko nosaka specifiskas projekta prasības.
Projektam specifisku QA programmu apstiprina DOE projekta izpildes
stadijas sākumā.
Šīs stadijas laikā
tiek ieviesti QA kontroles procesi, kas
norādīti QA programmā. Lai nodrošinātu to, ka rezultāti apmierina projekta mērķus, kā priekšprojekta, tā galīgā
projekta stadiju laikā jāveic periodiski projekta pārskati, kā to prasa pirmrindas tehnoloģijas prakse Jāveic vadības un neatkarīgi novērtējumi,
jāatzīmē un jāanalizē ievērojamās atšķirības starp plānoto un faktisko
izpildījumu, jānosaka un jādokumentē nesakritības un iespējamās ar kvalitāti
saistītās problēmas, vajadzības gadījumā piemērojot koriģējošas darbības.
Plānošanas
dokumentācija, ieskaitot QA programmu, vada
projektu cauri izpildes stadijai: projekta koncepcijas uz priekšprojektu
un galīgo projektu, caur projekta ieviešanu un būvniecību, saskaņā ar projektam
raksturīgajām prasībām, uz projekta galīgo nobeigumu vai pieņemšanu. No
kvalitātes nodrošināšanas viedokļa, ir derīgi apsvērt projekta izpildes stadiju
kā trīs procesu darbību: projektēšanu, sagādi un celtniecību (celšanu un
labošanu). Tabulas no 2 līdz 4 rāda
projektu darbību un ar tām saistīto QA darbību saistību.
PROJEKTĒŠANAS
PROCESS: Priekšprojekta un
detalizēta projekta izstrādes laikā svarīgas atbalsta darbības ietver:
organizācijas veidošanu (personāla nolīgšanu un apmācību), projekta
specifikāciju un inspekciju / testēšanas kritēriju izstrādi, celtniecības
iespējamības pētījumu veikšanu, projektēšanas kontroles procesa izstrādi un
projekta piesaistes stratēģijas izstrādi. Projektiem nodrošinot klientu
prasības, jāietver pārliecinošus inženiertehniskos standartus un zinātniskos
principus. Projekta atbilstība pirms tā īstenošanas jāpārbauda.
Priekšprojektā kā
bāze tiek izmantots konceptuālais projekts. Kompromisa pētījumi tiek lietoti, lai
izvērtētu alternatīvo projektu pieejas, ieskaitot kvalitātes līmeņus projekta
komponentiem un iekārtu sagādes specifikācijām.
Projekta vadītājam jānodrošina, lai procesi būtu adekvāti, tā, lai
projekta ieguldījums tiktu pareizi pārvērsts projekta rezultātā. Projekta
ieguldījums var ietvert seismiskās un negadījumu analīzes, materiālu
samērojamības prasības, uzturēšanas un drošības prasības un komerciālos /
rūpnieciskos kodus, Projekta rezultāts
var ietvert specifikācijas, rasējumus, procedūras un instrukcijas.
Projektēšanas
kontroles sistēma nodrošina pareizu projekta rezultātu, kontrolējot saskari starp inženiertehniskajām
disciplīnām, nodrošinot , lai izmaiņas, kas rodas no projekta pārskatiem būtu pietiekami
reģistrētas un dokumentētas un nodrošinot sākotnējā projektēšanas darba
pārbaudi no kvalificēta neatkarīga personāla puses. Kontrolēm jābūt atbilstošām
projekta apmēram un riskam.
SAGĀDES PROCESS: Sagādes darbības notiek visā projekta
izpildes stadijas gaitā un var sākties ar
pārdevēja izvēli projekta izpildei. Sagādes darbības ietver: sagādes
specifikāciju izstrādi, pārdevēju atlasi un priekšlikumu pakešu sagatavošanu un
izsniegšanu. Attiecīgās QA programmas darbības ietver: dokumentu sagatavošanu
un pierakstu saglabāšanu, pārdevēja kritēriju un standartu noteikšanu un
izsekošanu, kā arī apskati un testēšanu.
Tabula 2. Izpildes stadija – Projektēšanas process.
|
Projekta darbība
|
|
QA kritērija No. / QA darbība
|
|
Priekšprojekts (I nosaukums)
|
6
|
Projekta
sagatavošana
|
|
|
6
|
Projekta pārskats /
pieņemšana
|
|
|
6
|
Projekta pārbaude /
apstiprināšana
|
|
Galīgais projekts
(II nosaukums)
|
6
|
Projekta
sagatavošana
|
|
|
6
|
Projekta pārskats /
pieņemšana
|
|
|
6
|
Projekta pārbaude /
apstiprināšana
|
|
Detalizēts izmaksu
aprēķins
|
4
|
Dokumentu
sagatavošana / pārskats / pieņemšana
|
|
Detalizēts grafiks
|
4
|
Dokumentu
sagatavošana / pārskats / pieņemšana
|
|
|
5
|
Darba procesi /
kontrole
|
|
Projekta plāni un
dokumentācija
|
1
|
Projekta QAP
izdošana
|
|
|
1
|
Organizācijas
struktūras noteikšana
|
|
Celtniecības
iespējamība
|
2
|
Projekta apmācības
attīstība
|
|
Piesaistes
stratēģija
|
4
|
Projekta datu
noteikšana / kontrole
|
|
|
5
|
Procedūru izstrāde
|
|
|
6
|
Projektēšanas
kontrole
|
|
|
7
|
Būvuzņēmēja izvēle /
pārraudzība
|
Atkarībā no
sagādājamo iekārtu vai pakalpojumu sarežģītības, jāiegūst informācija, lai
pārliecinātu projekta vadītāju, ka pārdevējs var sasniegt vēlamo rezultātu. Ja
pārdevējs veic inspekciju un testus, jāpārbauda personāla kvalifikācija un
iekārtu kalibrēšana. Jebkādām ražošanas un komplektācijas darbībām, kas
noteiktas kā kritiski svarīgas, pieņemamības pārbaudei jāseko ar novērotāja
un/vai apstiprinātu etapu kontroles starpniecību. Tādā gadījumā nepieciešamā
dokumentācija (ieskaitot inspekciju un testēšanu) jānodrošina līdz ar iekārtu
piegādēm. Saņemšanas inspekcija jāveic, lai pārbaudītu , vai nav radušies
bojājumi transportēšanas laikā un vai piegādāta visa nepieciešamā
dokumentācija.
Jāievāc informācija par pārdevēja darba
rezultātiem. Par sagādātajām iekārtām un
materiāliem informācija, kas savākta
saņemšanas brīdī veicot inspekciju, būtu pietiekama. Tomēr, par
nodrošinātajiem pakalpojumiem, informācija jāsavāc citādos veidos. Šie varianti
ietver inspekcijas, uzraudzības, standartziņojumus, kas jāsavāc pārdevējam un
novērtējuma rezultātus. Apgādes dokumentos jāietver stimuli vai sodi par labu
vai sliktu izpildījumu.
Tabula 3. Izpildes stadija – sagādes process.
|
Projekta darbība
|
|
QA Kritērija No.
/QA darbība
|
|
Sagādes
specifikāciju izstrāde
|
6,7
|
Jādefinē ražošanas /
izpildes kritēriji
|
|
|
6,8
|
Jādefinē standarti /
testi
|
|
Pārdevēja izvēle
|
7
|
Pārdevēja izvēles /
avota inspekcijas
|
|
|
3
|
Pārdevēja darba
rezultātu pārbaude
|
|
Iepirkumu pasūtījumu
sagatavošana
|
4
|
Dokumentu
sagatavošana / pārskatīšana / pieņemšana
|
|
Piedāvājumu paketes
|
4
|
Dokumentu
sagatavošana / pārskatīšana / pieņemšana
|
|
Saņemšanas pārbaude
|
7,8
|
Materiālu inspekcija
un testēšana
|
|
|
4
|
Apliecību/
testēšanas dokumentu sagāde
|
CELTNIECĪBAS PROCESS: Šajās vadlīnijās lietotais
termins “projekta būvniecība” attiecas uz fizisko celtniecību, vides
atjaunošanu, nojaukšanu, izjaukšanas, dekomplektācijas un citu saistīto darbu
procesiem.
Celtniecības procesa darbības projekta
izpildes stadijā ietver: celtniecības vadību, izvietojuma vadību, apmācību,
pierakstu vadību un dokumentācijas, drošības vadību, vides uzraudzību un ar to
saistīto darbu procesu pārraudzību. Celtniecības, projekta grozīšanas darbību
laikā turpinās sekojošas darbības, ieskaitot: visu nobeiguma procedūru un
konfigurāciju dokumentēšanu, visu nepieciešamo atļauju licenču nodrošināšanu,
visu pieņemamības kritēriju atbilstības nodrošināšanu un nobeiguma /pieņemšanas
dokumentācijas noformēšanu. QA
programmas darbības, kas attiecas uz
būvniecību, ietver: apmācību, kvalitātes uzlabojumu (trūkumu noteikšanu,
izsekošanu, labošanu), dokumentu kontroli un saglabāšanu, procesa procedūru
noteikšanu, apskati / testēšanu un novērtējumu.
Atkarībā no projekta
apmēra, ne visas projekta darbības, kas uzskaitītas celtniecības procesa
tabulā, var notikt. Tā rezultātā jāaplūko tikai tie QA kritēriji, kas
uzskaitīti pie faktiski notikušām darbībām.
2.2.4. Noslēguma
stadija.
Projekta noslēgums
ietver projekta pāreju, fizisko un finansu noslēgumu. Tā sākas ar
apstiprinājumu operācijām, kas saistītas
ar būves aizņemšanas uzsākšanu un beidzas , kad pabeigtas finansu nobeiguma
darbības. Nobeiguma laikā projekta vadītājs saglabā atbildību par pārejas
plānošanas izstrādes ieviešanu izpildes stadijā. Institūcija, kas uzņemas aizņemt būves un
projekta ekspluatācijas atbildību, saņem
no projekta vadītāja projekta dokumentāciju. Šī dokumentācija parasti ietver: vides un
drošības ziņojumus, projekta pamata dokumentus, faktiskos rasējumus un
specifikācijas, konfigurācijas vadības dokumentus, iekārtu rokasgrāmatas un
atļaujas un licences. Pieņemot projektu, objekta organizācija pilnvaro projekta vadītāju pabeigt noslēguma
darbības. Tās ietver: kļūdu apkopojumu, kontrakta noslēgumu un organizācijas
nodošanu.
Tabula 4. Izpildu stadija – Celtniecības process.
|
Projekta darbība
|
|
QA Kritērija No. /QA darbība
|
|
Celtniecības
atbalsts
|
2
|
Apmācības nodrošināšana
|
|
|
2
|
Personāla
kvalifikācija
|
|
|
3
|
Trūkumu / tendenču
izsekošana
|
|
|
4
|
Dokumentu kontrole
|
|
|
4
|
Pierakstu kontrole
|
|
Iekārtu /būvlaukuma
darbs un iekārtu ražošana /
uzstādīšana
|
3
|
Trūkumu atklāšana
|
|
|
4
|
Rezultātu
dokumentēšana
|
|
|
5
|
Lietotās procedūras
|
|
|
5
|
Kalibrētie darba
rīki / iekārtas
|
|
|
6
|
Faktiskās izmaiņas
|
|
|
6
|
Konfigurācijas
kontrole
|
|
|
7
|
Pieņemšanas
inspekcijas veikšana
|
|
|
7
|
Apliecību /
testēšanas dokumentu piegāde
|
|
|
8
|
M&TE kalibrēšana
|
|
|
9,10
|
Novērtējuma
rezultātu dokumentēšana
|
|
Iekārtu inspekcija
un testēšana
|
4
|
Rezultātu
dokumentēšana
|
|
|
5
|
Izmantotās
procedūras
|
|
|
6
|
Iekārtu darbība
saskaņā ar projektu
|
|
|
8
|
Izmantotie
uzraudzības/ novērošanas punkti
|
|
|
8
|
Noteiktie
pieņemšanas kritēriji
|
|
|
8
|
M&TE kalibrēšana
|
|
|
8,9
|
Trūkumu novēršana
|
|
Sistēmu testēšana
|
4
|
Rezultātu
dokumentēšana
|
|
|
5
|
Izmantotās
procedūras
|
|
|
6
|
Iekārtu darbība
saskaņā ar projektu
|
|
|
8
|
Noteiktie
pieņemšanas kritēriji
|
|
|
9
|
M&TE kalibrēšana
|
|
|
8,9,10
|
Trūkumu novēršana
|
|
|
9,10
|
Novērtējuma
rezultātu dokumentēšana
|
|
Sistēmu maiņa
|
3
|
Trūkumu novēršana
|
|
|
4
|
Pierakstu savākšana
nomaiņas paketēs
|
|
|
5
|
Sistēmas statusa
noteikšana
|
|
|
6
|
Faktiskie rasējumi
|
|
|
9
|
Darba pieņemamības
noteikšana
|
Pieņemot projektu un
tā noslēguma laikā vairums QA programmas darbību jau ir pabeigtas. Atlikušās QA
programmas darbības ietver: dokumentu un pierakstu kontroli, pierakstu
saglabāšanu un uzturēšanu un atklāto kļūdu uzskaitījumu. QA programmas kritēriji ir pilnīgāk aprakstīti
Pielikumā A. Tabula 5 apkopo projekta darbību un atbilstošo QA programmas darbību
saistību projekta noslēguma stadijā.
Atklāto kļūdu analīze
vairāk attiecas uz kvalitātes uzlabojumu vēlākajos projektos un tā ir daļa DOE
kopējās kvalitātes uzraudzības (skat. sekciju 3, Atsauces, DOE vadlīniju dokumentus Pilnīgās kvalitātes uzraudzības un
Kļūdu analīzes programmas). Kā jau teikts iepriekš pirmskoncepcijas darbību laikā, misijas
nepieciešamībai jāsakrīt ar DOE
programmas un praktiskās stratēģijas plāniem un jebkura piemērojamā kļūdu
analīze jāpārskata no lietošanas projektā viedokļa. Attiecīgi, projekta
noslēguma laikā jebkurām kļūdu analīzēm jābūt pieejamām vēlāko DOE projektu
plānošanā. Kļūdu analīze noslēdz
projekta pilnu ciklu, atbalstot DOE stratēģiskās plānošanas produktivitātes un
efektivitātes mērķus.
2.2.5. Projekta stadiju
kopsavilkuma tabulas.
QA darbības un ar tām
saistītie kvalitātes kritēriji, kas parasti ietverti dažādās projekta stadijās,
ir apkopoti Pielikumā C.
2.3. Līdzekļi.
QA pielietojuma
lēmumu pieņemšanas struktūra ietverta Pielikumā B. Tā sniedz konceptuālas
vadlīnijas , palīdzot projekta vadītājam noteikt, kā 10QA kritēriji būtu
piemērojami dažāda apmēra un riska projektiem. (Skat. sekciju 1.2, Dalītā
pieeja).
Tabula 5. Noslēguma stadija
|
Projekta darbība
|
|
QA Kritērija No. /QA darbība
|
|
Kļūdu analīze
|
3
|
Kvalitātes
uzlabojums
|
|
|
TQM
|
Skat. Pielikumu C
|
|
Pierakstu maiņa
|
4
|
Pierakstu kontrole /
saglabāšana
|
|
Gatavības pārskats
|
10
|
Neatkarīgs
novērtējums
|
|
|
3
|
Trūkumu deklarācija
/ novēršana
|
|
Kontrakta noslēgums
|
4
|
Projekta pierakstu
kontrole
|
|
|
7,9
|
Pabeigtie darbi/
pakalpojumi
|
|
Nodošanas
organizācija
|
1
|
Vispārējā kvalitātes
uzraudzība
|
|
|
TQM
|
Skat. Pielikumu C
|
KVALITĀTES NODROŠINĀJUMA KRITĒRIJI
Enerģijas
departamentam (DOE) šobrīd ir divi kvalitātes nodrošinājuma (QA) prasību
dokumenti: 10 CFR 830.120 (QA direktīva), kas piemērojama lielākai daļai
būvuzņēmēju un DOE O 5700.6C, kas tiek piemērots visām DOE organizācijām un
būvuzņēmējiem, kurus neaptver minētā direktīva. Šo divu dokumentu kritēriji
būtībā ir vieni un tie paši. Katram no
10 kritērijiem QA direktīvas teksts ir zemāk norādīts kursīvā. Sekojošais
direktīvas teksts ir apraksts tam, kā QA direktīvas var tikt īstenotas, lai
efektīvi vadītu projektus. Projekta
vadītāji var lietot šīs Vadlīnijas, izstrādājot QA programmas, kas piemērotas
attiecīgo projektu izmēram un riskam.
1.Kritērijs 1 –
Programma. Jāizstrādā,
jāievieš un jāuztur rakstītā Kvalitātes nodrošinājuma programma (QAP). QAP
jāapraksta darba vadītāju, veicēju un novērtētāju organizācijas struktūra,
funkcionālā atbildība, pilnvarojuma līmeņi un saskare. QAP jāapraksta vadības
procesi, ieskaitot plānošanas, grafiku sastādīšanas un resursu apsvērumus.
1.1.Projekta
apraksts. Pirms organizācijas
struktūras vai vadības sistēmu veidošanas nepieciešama izpratne par projekta
apjomu un raksturīgām pazīmēm. Pirmskoncepcijas darbību laikā jāsagatavo
detalizēts projekta apraksts.
-
Projekta
apraksta saturs ir atkarīgs no projekta rakstura, bet parasti tas satur
vispārēju projekta pārskatu un tas var ietvert arī:
-projekta, pētījuma vai darba
nolūku;
-projekta, procesa, ekspluatācijas, iekārtas vai vietas parametrus;
-grafika un izmaksu plānojumu;
-projekta specifiskā riska analīzes faktorus (ieskaitot kļūdu sekas,
kļūdu iespējamību, projekta vai veidojuma / konstrukcijas sarežģītību vai
unikalitāti, ietekmi uz drošību un veselību, speciālās kontroles,
standartizācijas pakāpi, kvalitātes vēsturi, spēju demonstrēt funkcionālu
atbilstību, datu apkopojuma funkciju, vides ietekmi, programmēšanas ietekmi un īpašnieku
vēlmes);
-projekta procesa aprakstu.
1.2. Projekta
organizācija. Projekta
organizācija, projekta galveno dalībnieku atbildība / pilnvaras, iekšējās un
ārējās saskares un sakaru līnijas jānodibina
projekta koncepcijas stadijā.
-
Jāapsver
sekojoši aspekti, atkarībā no projekta raksturojumiem.
-Jānosaka darbs, kas uzticēts katram projekta dalībniekam;
-Projekta
organizācijas tabulā jāattēlo detalizēta projekta organizācijas struktūra,
ieskaitot QA koordinatoru un dalībniekus ārpus primārās projekta organizācijas;
-Jānosaka atbilstošās pieredzes,
kvalifikācijas / sertifikācijas un specializētās apmācības prasības galvenajiem projekta amatiem.
-Jānosaka galvenie dalībnieki, kas atbildīgi par galvenajām projekta
darbībām;
-Jānosaka individuālā atbildība / pilnvaras un jānodibina sakari,
ieskaitot pilnvarojumu apturēt
neapmierinošu darbu.
1.3.Vadības
sistēmas. Katra projekta dalībnieka vadības sistēmām
jābūt izveidotām un dokumentētām.
-
Jāizstrādā
projekta tehniskās un vadības funkcijas, kas var ietvert sekojošo:
-Vadības funkcijas, piemēram: plānošana, izmaksu kontrole un aprēķini;
iepirkumi, apmācība un personāla attīstība, instrukciju, procedūru,
rokasgrāmatu, grafiku un sagādes dokumentu sagatavošana, pārskatīšana,
apstiprināšana , pierakstu kontrole un uzturēšana;
-Tehniskās funkcijas, piemēram:
projektu gatavošana, pārskatīšana, apstiprināšana un pārbaude, piegādātāju
kvalifikācija un atlase, piegādātāju darba pārbaude, tehniskā un
programnodrošinājuma kontrole un identifikācija, ražošana, izstrāde un
būvniecība, iekārtu ekspluatācija, mēraparātu un testa iekārtu kalibrēšana un
kontrole, uzturēšana, labošana un uzlabojumi, pētījumu, inspekciju, testēšanas
un datu piesaistes veikšana, novērtējumu izdarīšana un pierakstu kontrole un
uzturēšana.
2.Kritērijs 2 – Personāla apmācība un kvalifikācija. Personālam jābūt apmācītam un
kvalificētam, lai nodrošinātu, ka tas ir spējīgs veikt tam uzticēto darbu.
Personālam jānodrošina nepārtraukta apmācība, lai nodrošinātu darba prasmes
uzturēšanu.
2.1.Kvalifikācijas / apmācības vajadzību noteikšana. Katras projekta stadijas plānošanas laikā
vadībai jānosaka projekta personāla
kvalifikācijas un apmācības vajadzības. Svarīgām projekta tehniskā, kvalitatīvā
un vadības darba kategorijām jānosaka kvalifikācijas prasības, piemēram
pieredzes, izglītības un specializētās apmācības līmenis.
-Apmācībai jānodrošina tehnisko, vadības un
pārraudzības iemaņu uzturēšanu, kā arī tālāku sākotnējās kvalifikācijas
pastiprinājumu;
-Jānosaka uzdevumi, kas prasa šādas specializētas
iemaņas / spējas. Personāla iemaņas / spējas, kas veic šādus uzdevumus,
jāpārbauda pirms darbu veikšanas un pēc tam periodiski, lai pārliecinātos
par prasmes saglabāšanos. Šādu uzdevumu
piemēri var ietvert metināšanu, siltumapgādi un neizjaucamo testēšanu.
2.2.
Apmācības / kvalifikācijas programmas realizācija.
Vadība nodrošina, lai viss projekta personāls būtu spējīgs efektīvi , droši un
produktīvi veikt tam uzticētos pienākumus. Darbs sākas ar personāla atlasi, kas
apmierina amatu kvalifikācijas prasības
un paplašinās uz līdzdalības apmācībā prasībām, lai saglabātu un veicinātu
iemaņas. Apmācību programmas formalitātes pakāpe un līmenis jāsamēro ar
projekta apmēru un sarežģītību.
-
Apmācības programmām jānodrošina,
lai:
-apmācības programmas
atbilstu specifikā projekta vajadzībām;
-apmācība
uzsvērtu kvalitātes un tehnisko prasību izpratni, kā arī neatbilstoša darba
sekas;
-personāls tiktu
atbilstoši apmācīts pirms darba veikšanas;
-personāls
saprastu savos uzdevumos ietvertos procesus;
-personāls
apzinātos mainīgumu ietekmējošā izpildījuma apmēru un avotus un pakāpi līdz
kurai tie var kontrolēt mainīgos lielumus.
-
Apmācības programmas periodiski
jāpārskata, lai novērtētu to efektivitāti un vajadzības gadījumā uzlabotu.
3.Kritērijs 3 – Kvalitātes uzlabojums. Jāizstrādā un jāievieš kvalitātes problēmu noteikšanas un
novēršanas procesi. Detaļas, pakalpojumi un procesi, kas neatbilst noteiktajām
prasībām jānosaka, jākontrolē un jālabo saskaņā ar problēmas svarīgumu un skārto darbu. Labojumiem jāietver problēmu
cēloņu noteikšana un darbs, lai novērstu to atkārtošanās. Detaļu raksturojums, procesa ieviešana un
cita ar kvalitāti saistīta informācija jāpārskata un dati jāanalizē, lai
noteiktu detaļas, pakalpojumus un procesus, kam nepieciešams uzlabojums.
3.1. Kontroles neatbilstības . Svarīgs kvalitātes uzlabojuma aspekts, sevišķi projekta izpildes fāzē, ir neatbilstošo detaļu un
procesu kontrole. Neatbilstība ir trūkums raksturojumā, dokumentācijā vai
procedūrā, kas padara materiālu, komponentu, komplektāciju vai procesu
nepieņemamu.
-
Projektam jāizveido sistēma, lai
noteiktu, izvērtētu, kontrolētu un labotu neatbilstības. Neatbilstošo sistēmu
izvērtējuma, darbību un dokumentācijas stingrībai un formalitātei jābūt
samērojamai ar projekta apmēru, sarežģītību un risku.
-
Projekta neatbilstības sistēmai
jāpiemēro sekojošais:
-Visam projekta
personālam jābūt tiesībām noteikt neatbilstības un apturēt darbu, ja
neatbilstība rada nenovēršamas dzīvības briesmas;
-Neatbilstošās
pozīcijas un procesi jākontrolē un / vai jāatdala, lai novērstu to netīšu
lietošanu;
-Neatbilstības
jāizvērtē atbilstošam tehniskajam personālam. Neatbilstību iemesls jānosaka,
lai radītu iespējas veikt pasākumus to atkārtošanās novēršanai. Cēloņsakarību analīzes apmērs un formalitāte
jāsamēro ar stāvokļa trūkuma nozīmību.
-Neatbilstības,
to izvietojums (piem. lietošanu faktiskajā stāvoklī, pārstrādāšanu, labošanu,
atgriešanu pārdevējam) un ar to saistītās korektīvās darbības atbilstoši
jādokumentē. Neatbilstību ziņojumu statusam jāsaglabājas visā korektīvo darbību
izpildes gaitā. Korekcijas darbību piemērošana un efektivitāte jāpārbauda.
3.2.Kvalitātes uzlabošana. Projektam jāizveido un jāievieš citi procesi, lai veicinātu
nepārtrauktu uzlabojumu tādās sfērās, kā procesa mainīguma samazinājums un
komponentu / sistēmu drošības palielinājums.
-
Projektam jāievieš darbības, kas ļautu noteikt
iespējamās problēmas un uzlabojuma iespējas. Šādu procesu piemēri ietver:
-izpildījuma
standartu noteikšanu un atbilstošo izpildījuma pasākumu izstrādi;
-piemērojamo
izpildes datu un tendenču analīzi, ieskaitot izmaksas, kas saistītas ar
traucējumiem un dīkstāvi sakarā ar
neparedzētu kopšanu;
-projektu
pārskatus un konfigurācijas kontroli;
-sīkus pārskatus;
-riska un drošības
analīzes;
-vērtības
tehnoloģijas;
-uzbūves,
drošības, pieejamības un uzturēšanas pārskatus un
-vadības un
neatkarīgus novērtējumus.
4.Kritērijs
4 – Dokumenti un pieraksti. Dokumenti jāsagatavo un
jāpārskata, jāapstiprina, jāizdod, jālieto un jāpārskata, lai norādītu
procesus, precizētu prasības vai izveidotu projektu. Pierakstiem jābūt
precizētiem, sagatavotiem, pārskatītiem apstiprinātiem un uzturētiem.
4.1.
Dokumenti. Dokumenti nosaka politiku, norāda uz
darbiem un procesiem, precizē prasības un veido projektu.
-
Dokumentu skaits un veids atšķiras
pēc projekta apjoma, lieluma, raksturojuma un sarežģītības. Piemēri ietver:
-darba
paziņojumus;
-sistēmas
aprakstus;
-drošības analīžu
ziņojumus;
-specifikācijas;
-projekta,
ražošanas, izgatavošanas un celtniecības rasējumus;
-projekta
inženiertehniskos aprēķinus;
-pārdevēja
iekārtu rokasgrāmatas;
-kontrakta,
apakškontrakta un sagādes dokumentus, iepirkumu pasūtījumus;
-projektu plānus,
QA programmas, rokasgrāmatas, procedūras un instrukcijas;
-datu ailes un
-programmnodrošinājuma
kodu.
-
Projektam jāizveido sistēma, lai
kontrolētu dokumentu sagatavošanu, pārskatīšanu, apstiprinājumu, izdošanu,
lietošanu un maiņu. Dokumentu kontroles
sistēmas stingrība un formalitāte jāsaskaņo ar risku, kas projektam saistīts ar
dokumentu kontroli.
-Jānosaka
atbildība / pilnvarojums dokumentu sagatavošanai, pārskatīšanai,
apstiprināšanai un maiņai.
-Jānodibina
kontrole, kas nodrošina dokumentu pārskatījumu izplatīšanu un, ka tikai spēkā
esošās dokumentu versijas tiek lietotas no to personu puses, kas veic darbu, ko
ietekmē šie dokumenti.
4.2.
Pieraksti. Pieraksti dokumentē pozīciju, pakalpojumu, procesu un projektu
kvalitāti.
-
Pierakstu skaits un dažādība
atšķiras pēc projektu apjoma, mēroga,
raksturojuma un sarežģītības. Katras projekta stadijas plānošanas gaitā
jānosaka pieraksti, kas jārada un jāsaglabā. Piemēri ietver:
-projekta
pierakstus;
-vides apstākļu
pierakstus;
-pielietojamo
pētījumu un attīstības pierakstus;
-datu piesaistes
pierakstus;
-sagādes
pierakstus;
-izgatavošanas,ražošanas
un celtniecības / uzstādīšanas pierakstus;
-inspekcijas un
testēšanas pierakstus;
-uzturēšanas un
labošanas pierakstus;
-modifikācijas un
faktiskās celtniecības konfigurāciju pierakstus un
-mērījumu un
testu iekārtu kalibrēšanas pierakstus.
-
Projektam jānosaka atbildība / pilnvarojums attiecībā uz
pierakstu sagatavošanu, pārskatīšanu, apstiprināšanu un labošanu / korekciju.
Pierakstu sistēmas formalitātei jāatbilst projekta apmēram un riskam.
-
Jāizveido pierakstu uzglabāšanas /
uzturēšanas /atgūšanas sistēmas. Jānosaka pierakstu saglabāšanas termiņš.
Pierakstiem piešķirtajai aizsardzībai un to saglabāšanas ilgumam jāatbilst pierakstu relatīvajam svarīgumam.
5. Kritērijs 5 – Daba procesi. Jāveic darbs, lai noteiktu
tehniskus standartus un administratīvu kontroli, lietojot apstiprinātas instrukcijas, procedūras vai
citus atbilstošus līdzekļus. Jānosaka un
jākontrolē pozīcijas, lai nodrošinātu to
pareizu lietošanu. Iekārtas jāuztur, lai novērstu to bojājumu, zaudējumu vai
nolietošanos. Iekārtas, kas lietotas
procesa uzraudzībai vai datu savākšanai, jākalibrē un jāuztur.
5.1. Darbs.
Darbs ietver uzdevumus / darbības, kas ietver vadību, administrāciju, sagādi,
pētījumus, tehnoloģiju, projektēšanu, ražošanu, uzstādīšanu, celtniecību, ekspluatāciju,
uzturēšanu un labošanu / modifikāciju, programnodrošinājuma attīstību un
lietošanu, inspekciju un testēšanu, pētīšanu un novērtējumu, datu piesaisti un
analīzi.
-
Personāls, kas veic darbu, ir
atbildīgs par darba kvalitāti. Tam jābūt informētam par veicamā darba procesiem
un prasībām. Vadībai jānodrošina , lai personālam būtu nepieciešamā apmācība,
līdzekļi un kontroles sistēmas, lai veiktu uzticētos uzdevumus.
-
Darba procesi un rezultāti vadībai
jāpārskata, lai nodrošinātu vēlamās kvalitātes sasniegšanu un noteiktu sfēras,
kur nepieciešams uzlabojums.
-
Atbilstoši darba sarežģītībai un
riskam, darbs jāplāno, jāsankcionē un jāpabeidz noteiktos kontrolētos
apstākļos, lietojot tehniskos standartus, instrukcijas un / vai procedūras.
5.2.Iekārtu identifikācija, kontrole,
uzglabāšana un izmantošana. Projekta koncepcijas
stadijā jānosaka iekārtas, kas būtiski svarīgas projekta kvalitātes
nodrošināšanai. Jāiedibina procesi iekārtu identifikācijai, kontrolei,
uzturēšanai, uzglabāšanai, izmantošanai, transportēšanai, tīrīšanai un
saglabāšanai. Šiem procesiem atbilstoši
jāseko, jākontrolē ierobežota lietošanas termiņa patēriņa preces un iekārtas,
jānovērš defektīvu iekārtu izmantošana, jākontrolē paraugi, jānovērš bojājumi,
zudumi, nolietojums vai piesārņojums un jānodrošina aizsargpasākumi, piemēram
konteineri, trieciena amortizētāji, vajadzīgie inerto gāzu atmosfēras sastāvi,
vai specifiskās temperatūras un mitruma līmeņi.
5.3. Uzraudzības un datu savākšanas
iekārtu kalibrēšana un uzturēšana. Atkarībā no
projekta rakstura, mērījumu un testu iekārtas (M&TE), kuras lieto
uzraudzībai un datu savākšanai, atbilstoši jāuztur, jākontrolē un jākalibrē,
lai nodrošinātu mērījumu / datu
precizitāti.
-
Jānosaka tās uzraudzības un datu
savākšanas darbības, kas sekmē šādu kontrolētu un kalibrētu M&TE
darbību. Jānosaka precizitātes prasības.
Jānosaka M&TE tips. M&TE kalibrēšanai, cik iespējams, jāatbilst valsts
standartiem.
6. Kritērijs 6 – Projekts. Iekārtas un procesi jāprojektē, lietojot pamatotus
inženiertehniskus/ zinātniskus principus un atbilstošus standartus. Projektēšanas darbam, ieskaitot izmaiņas,
jāietver piemērojamās prasības un projekta bāzes. Jānosaka un jākontrolē projekta saskares
vietas. Projekta rezultāta atbilstība jāpārbauda vai jāizvērtē individuālām
personām vai grupām, kas nav tās, kas veic darbu. Pārbaudes un izvērtējuma darbs jāpabeidz
pirms projekta apstiprinājuma un realizācijas.
6.1. Projekta ieguldījums. Projekta ieguldījums var ietvert seismiskās, stresa, hidrauliskās,
radiācijas, magnētiskās un avāriju analīzes projekta bāzes, ugunsdrošības
prasības, materiālu samērojamības, izmaksu salīdzinājumu, pieejas, labošanas,
uzturēšanas un drošības prasības un Federālo noteikumu kodeksa un atbilstošo komerciālo un rūpniecisko
kodeksu prasības.
Priekšprojekts izmanto konceptuālo projektu
kā projekta bāzi. Priekšprojekts visumā saistīts ar kompromisa pētījumiem,
ieskaitot alternatīvo projektu pieejas, projektu kritēriju definēšanu un
projektu komponentu un sistēmu kvalitātes līmeņu noteikšanu, kā arī iekārtu
sagādes specifikāciju nodrošinājumu.
6.2. Projekta rezultāti. Projekta ieguldījumi pareizi
jāpārvērš projekta rezultātos, piemēram specifikācijās, rasējumos, procedūrās
un instrukcijās. Projekta kontroles sistēma nodrošina pareizus projekta
rezultātus un sekojošu faktoru ievērošanu, atbilstoši projekta sarežģītībai un
riskam.
-
Projektēšanas kontroles procedūras
nodrošina projektēšanas prasību, procesu, rezultātu, pārskatu, labojumu,
pierakstu kontroli un saskari starp inženierzinātņu disciplīnām projekta
organizācijā, kā arī ar citiem projekta dalībniekiem, kuru darbs ietekmē
projektu.
-
Katra projekta dokumentēts
pārskats nodrošina, ka projekta ieguldījums tiek atbilstoši pārvērsts projektā
un, ka projekta pārskatīšanas rezultātā tiek veikti jebkādi atbilstoši projekta
labojumi.
-
Projekta pierakstiem jāietver ne
tikai gala projektu un jebkādus pārskatus, bet arī pierādījumus līdzekļu
ieguldījumam un svarīgiem projektēšanas etapiem, piemēram aprēķiniem, analīzēm
un kompjūteru programmām, kas atbalsta gala projekta veidošanu.
-
Izmaiņas gala projektos, kas rodas
no praktiskajām izmaiņām, modifikācijām un neatbilstošajām iekārtām, kas
izvietotas lietošanai kā faktiski esošas vai no to labošanas, jāpamato un
jāpakļauj projekta kontroles pasākumiem, kas atbilst oriģinālajam projektam.
6.3. Projekta pārbaude. Projekta darba un dokumentu pieņemamība, ieskaitot projekta
ieguldījumus, procesus un izmaiņas, jāpārbauda pirms projekta apstiprināšanas un
realizācijas.
-
Pārbaudes apmērs jāsaskaņo ar projekta sarežģītību, risku un unikalitāti.
Pārbaudes metodes ietver projekta pārskatus, izmaiņu kalkulācijas un
kvalifikācijas testus.
-
Projekta pārbaude jāveic kvalificētām personām vai grupām, kas
neatkarīgas no sākotnējā projektēšanas darba, tomēr šīs personas var būt no tās pašas
organizācijas.
7. Kritērijs 7 – Apgāde. Apgādātajām iekārtām un pakalpojumiem jāatbilst noteiktajām
prasībām un jādarbojas saskaņā ar tām. Iespējamie piegādātāji jānovērtē un
jāatlasa pēc norādītiem kritērijiem. Jānosaka un jāievieš procesi, lai
pārbaudīti piegādātāji nodrošinātu pieņemamu iekārtu un pakalpojumu piegādi.
7.1. Apgādājamajām iekārtām /
pakalpojumiem izvirzāmās prasības. Projektēšanas
stadijā projekts nosaka un izstrādā noteiktas specifikācijas, rasējumus, darba
apjomu un citu dokumentāciju, kas nepieciešama, lai dotu iespēju sagādāt vēlamās iekārtas un
pakalpojumus. Projekta tehniskās un
kvalitātes prasības, ieskaitot pieņemšanas kritēriji, jāietver apgādes dokumentos. Lai nodrošinātu samērojamu
kvalitāti, līdztekus oriģinālo iekārtu lietošanai, jāievēro rezerves daļu
atbilstība tām pašām tehniskajām prasībām.
7.2. Piegādātāja atlase. Sagādes procesi veidojami, lai
izvērtētu iespējamos piegādātājus un noteiktu, vai tie var apmierināt projekta vajadzības.
Iespējamie piegādātāji var tikt izvērtēti to darbības novērtējumā / inspekcijā
un / vai to izstrādājumu un to kvalitātes vēstures novērtējumā. Jānovērtē
iespējamo piegādātāju finansu stabilitāte, neizpildītie pasūtījumi un ražošanas
spēja, lai noteiktu, vai tie var atbalstīt projekta grafika vajadzības. Šajos
izvērtējumos jāņem vērā arī iespējamo piegādātāju apakšpiegādātāji.
7.3. Sagādāto iekārtu / pakalpojumu
uzraudzība un pieņemšana. Projekta organizācijā
jāievieš darbības, lai nodrošinātu sagādāto iekārtu un pakalpojumu atbilstību
tiem noteiktajām prasībām un to darbību atbilstoši noteiktajam. Šo prasību stingrības līmenis jāsamēro ar sagādāto iekārtu / pakalpojumu sarežģītību un
ar tiem saistīto risku.
-
Atkarībā no apgādāto iekārtu /
komponentu / sistēmu/ svarīguma, piegādātāji un attiecīgi apakšuzņēmēji
periodiski jāuzrauga, lai pārliecinātos par to pastāvīgu pieņemamību.
-
Sagādātās iekārtas un pakalpojumi
jāpieņem, lietojot apstiprinātas metodes, ieskaitot ražošanas / izgatavošanas
procesu kontroles datus, avotu pārbaudi, saņemšanas inspekciju, pirms- un
pēcuzstādīšanas testus, atbilstības sertifikātus vai šo metožu apvienojumu.
-
Jāievieš procedūras un kontroles
pasākumi, lai novērstu zemstandarta, apšaubāmu vai viltotu detaļu pieņemšanu
līdz ar sagādātajām iekārtām / komponentiem.
-
Pirms izmantot sagādāto iekārtu,
jāapmierina apgādes specifikācijas
inspekcijas un testēšanas prasības.
Pirms iekārtas lietošanas rūpīgi jāatklāj neatbilstības.
8. Kritērijs 8 – Inspekcija un pieņemšanas testēšana. Norādīto iekārtu, pakalpojumu un procesu inspekcija un testēšana
jāveic lietojot atzītus pieņemšanas un izpildes kritērijus. Inspekcijai un testēšanai lietotām iekārtām
jābūt kalibrētām un uzturētām.
8.1. Inspekcija un pieņemšanas testēšana. Jānosaka apskatāmie un/ vai
testējamie darba produkti un jādefinē atbilstošais inspekcijas un / vai
testēšanas veids un attiecīgie
pieņemšanas kritēriji. Stingriem inspekcijas un pieņemšanas testiem
un inspekcijas un testēšanas procedūru
dokumentācijas apmēram un rezultātu datiem jābūt samērojamiem ar iekārtu / procesu sarežģītību un risku. Projektam jāievieš administratīvā kontrole, lai nodrošinātu
prasīto inspekciju un testu izpildi.
-
Inspekciju veidi var ietvert
avotu, procesu, gala rezultātu, saņemšanas, uzturēšanas un kalpošanas
inspekcijas. Testēšanas piemēri ietver: pirms uzstādīšanas eksperimentālos un
pārbaudes testus, pirms darbības testus, pēcapkopes testus, pēcmodifikācijas
testus un ekspluatācijas testus.
-
Procedūras, kas dokumentē
inspekcijas vai testu procesu, var aprakstīt: priekšnoteikumus un instrukcijas,
lai veiktu inspekcijas / testus, datu, precizitātes un M&TE prasības, testu
konfigurācijas un pieņemšanas kritērijus.
-
Inspekciju vai testu rezultātu
dokumentētie pieraksti var iekļaut: iekārtu vai procesu identifikāciju, veiktos
mērījumus, pieņemšanas kritērijus,
Izmantoto M&TE, jebkādu inspekcijā / testā atklāto trūkumu aprakstus,
pieņemšanas / noraidījuma deklarāciju un inspekciju / testu veikušās personas
identifikāciju.
-
Inspekcijas un pieņemšanas testus
var veikt organizācija, kas atbildīga par
inspicēto /testēto darbu, tomēr personas nedrīkst testēt savu darbu.
8.2. Mērījumu un testēšanas iekārtas. M&TE , ko lieto inspekciju
un pieņemšanas testēšanai, jāizvēlas un jākontrolē, lai nodrošinātu to tipu un
šim nolūkam atbilstošu diapazonu, precizitāti un toleranci. Projektam jāizveido M&TE kalibrēšanas un
kontroles sistēma, lai to veiktu, atbilstoši projekta sarežģītībai un riskam.
-
Jāievieš procedūras, kas nosaka
kalibrējamās M&TE, apraksta kalibrēšanas metodes un biežums, nosaka
precizitātes prasības un paraksta pareizu M&TE uzturēšanu.
-
Jānosaka oriģināla M&TE, lai
dotu iespēju izsekot testa datiem.
-
M&TE jābūt atbilstoši
uzturētai un atkārtoti kalibrētai noteiktos intervālos. Atkārtotas kalibrēšanas biežums jāpamato ar
prasīto precizitātes pakāpi, nolūku, lietošanas biežumu un stabilitātes
raksturojumu. Kalibrēšanai jābūt izsekojamai valsts standartu līmenī, ja šādi
standarti pastāv.
-
Ja konstatē, ka M&TE ir ārpus kalibrēšanas, iepriekšējo
inspekciju / testu spēkā esamība ir pārvērtējama.
9. Kritērijs 9 – Vadības novērtējums. Vadītājiem jānovērtē vadības process. Problēmas, kas kavē
organizācijai sasniegt savus mērķus, ir jāatklāj un jānovērš.
9.1. Novērtējuma darbības apmērs. Visu līmeņu vadītājiem
periodiski jānovērtē projekta izpilde, lai noteiktu, vai nodrošināta tā vadība,
lai nepārtraukti atbilstu klientu prasībām un gaidītajam. Vadības novērtējuma
stingrība, formalitātes līmenis un biežums jāsamēro ar projekta mērogu,
lielumu, sarežģītību un risku. Svarīga ir vadošā menedžmenta līdzdalība vadības
novērtējuma plānošanā un veikšanā.
-
Vadības novērtējumam jāizvērtē,
cik labi integrētā vadības sistēma koncentrēta uz projekta mērķu sasniegšanu
vairāk, nekā tikai uz stingru atbilstību
neskaitāmām detalizētām prasībām. Šādiem novērtējumiem jānosaka vadības
sistēmas, kas kavē, kā arī tās, kas veicina sekmju nodrošināšanu vides,
drošības un kvalitātes sfērās. Vadības novērtējumam arī jānosaka vadības
kontroles, resursu, personāla un projektu plānošanas dokumenti, lai sasniegtu
projekta mērķus.
-
Projekta informācijas sistēmas var
sniegt vērtīgu ieguldījumu vadības novērtējumā. Šādas informācijas sistēmas var
ietvert menedžmenta analīzi, periodiskas projekta pārskata sapulces,
sastopamības ziņojumus, neatbilstības ziņojumus, kļūdu ziņojumus, labošanas /
uzturēšanas ziņojumus, tendenču analīzes, uzraudzības un novērtējuma ziņojumus
no iekšējām un ārējām organizācijām un korektīvo darbību stāvokļa ziņojumus.
9.2. Ziņošana.
Vadības novērtējumi pienācīgi jādokumentē, lai veicinātu informācijas
izplatīšanu, kas iegūta veicot novērtējumu. Uz ieteikumiem, kas rodas vadības
novērtējuma rezultātā, jāsaņem ātra atbilde un tiem jādarbojas kā kvalitātes
uzlabojuma procesa virzītājiem.
10. Kritērijs 10 – Neatkarīgais
novērtējums. Jāplāno un jāveic neatkarīgie
novērtējumi, lai noteiktu iekārtu un pakalpojumu kvalitāti, mērītu darba
izpildījuma atbilstību un veicinātu tā uzlabojumu. Grupai, kas veic neatkarīgus
novērtējumus, jābūt pietiekami pilnvarotai un brīvai, lai veiktu savus
pienākumus. Personām, kas veic
neatkarīgus novērtējumus, jābūt tehniski kvalificētām un zinošām novērtējuma
sfērās.
10.1. Novērtējuma darbību apjoms. Neatkarīgie novērtējumi periodiski jāveic vai jāsponsorē, lai
novērtētu darba procesu izpildi attiecībā pret klienta prasībām un projekta
mērķiem. Novērtējumiem jāskar arī vadības procesi, kas ietekmē darba izpildi,
piemēram plānošanu un apmācību. Novērtējumu mērogs, stingrība, formalitātes
līmenis un biežums jāsamēro ar projekta lielumu, sarežģītību un risku.
Neatkarīgie novērtējumi jāveic, lietojot pieņemamam darba izpildījumam
akceptētus kritērijus. Novērtējumiem
jābūt koncentrētiem uz procesa rezultātiem un iespēju atrašanu, lai veicinātu
projekta vispārējo kvalitāti.
10.2. Ziņojumi.
Neatkarīgo novērtējumu rezultāti jādokumentē un par tiem jāziņo vadības
līmenim, kas var veikt darbības minēto problēmu novēršanā. Reakcijai uz
neatkarīgajiem novērtējumiem jākoncentrējas uz labošanas un korektīviem
pasākumiem, problēmu būtības analīzi un jebkādām darbībām, kas varētu novērst
problēmas atkārtošanos. Jāveic darbības, lai pabeigtu korektīvās darbības un
pārliecinātos par to efektivitāti.
Pielikums
B
QA
piemērošanas lēmumu pieņemšanas struktūra
Projekta lielums Projekta risks
GPP
Robežiekārta SSA Misijas
ietekme Sarežģītība
Zema
Budžeta Augsta Zema Vides Augsta
dotācija ietekme
Drošības/veselības Īpašnieku
ietekme gaidītais
………………………………………………………………………………………….
Zems $ / Zems risks
Lietot plaša mēroga QAP ar primāru uzsvaru
uz sagādi un pierakstu menedžmentu.
Vidējs $ / Zems risks
Izstrādāt un lietot projektam specifisku
QAP, kas attiecas uz projektu, darba procesiem un inspekciju / testēšanu un
attiecas uz vietējām apmācības, datu pārvaldes , kvalitātes uzlabojuma, sagādes
un novērtējuma programmām.
Augsts $ / Zems risks
Izstrādāt un lietot projektam specifisku
QAP, kas attiecas uz visiem 10
kritērijiem. Jāapsver vietējo programmu lietošana apmācībai, kvalitātes uzlabojumam,
datu pārvaldei un novērtējumam.
Zems $ / Augsts risks
Lietot reģionālu QAP ar primāru uzsvaru uz
sagādi un pierakstu menedžmentu. Apsvērt
projekta kontroles un inspekciju / testu lietošanu riska zonu
noteikšanai.
Vidējs $ / Augsts risks
Izstrādāt un lietot projektam specifisku
QAP, kas attiecas uz datu kontroli, projektēšanu, darba procesiem, sagādi un
inspekciju / testēšanu un attiecas uz plaša mēroga apmācības, kvalitātes
uzlabošanas un novērtējuma programmām.
Augsts $ / Augsts risks
Izstrādāt un lietot projekta QAP, kas
attiecas uz visiem 10 kritērijiem,
ieskaitot projektam specifiskas apmācības, projektēšanas, datu apstrādes,
sagādes, darba procesu, inspekcijas / testēšanas un novērtējuma programmas.
KOPSAVILKUMA TABULA: Projekta stadiju QA pasākumi
|
QA kritēriji
|
Pirmskoncepcijas
darbības
|
Koncepcijas
stadija
|
Izpildes stadijas
projektēšanas process
|
Izpildes stadijas
sagādes process
|
Izpildes stadijas
celtniecības process
|
Noslēguma stadija
|
|
1. Programma
|
|
Noteiktā
atbildība/saskare
Noteikti
riski/dalījumi/standarti
|
Nodibinātā QA programma
Noteikta
org.struktūra
|
|
|
Organizācijas
pāreja
|
|
2. Apmācība
|
|
Izstrādāta projekta
apmācība
|
Nodrošināta projekta
apmācība
|
|
Nodrošināta
projekta apmācība
|
|
|
3. Kvalitātes
uzlabojums
|
Kļūdu analīzes pārskats/
lietošana
|
Sistēmas izstrāde
|
Sistēmas izveidošana
|
Pārdevēja rezultātu
izsekojums
|
Trūkumu
noteikšana / izsekošana
|
|
|
4. Dokumenti un
pieraksti
|
|
Dokumentu
sagatavošana/pārskatīšana/ apstiprināšana
|
Dokumentu
sagatavošana/pārskatīšana/ apstiprināšana
Projektu pierakstu
noteikšana/ kontrole
|
Dokumentu
sagatavošana/pārskatīšana/ apstiprināšana Projektu pierakstu kontrole
|
Projektu
pierakstu kontrole Dokumentu sagatavošana/pārskatīšana/ apstiprināšana
|
Pierakstu
apgrozība / saglabāšana
|
|
5. Darba procesi
|
|
Projektu plāni &
izstrādātās procedūras
|
Projektu plāni un
izveidotās procedūras
|
|
Izmantotās
procedūras
Kalibrētie
līdzekļi/iek.
Personāla
kvalifikācija
|
|
|
6. Projekts
|
|
Bāzes noteikšana
Projekta
ieguldījumu kontrole
|
Gatavošana
Pārskatīšana /
akceptēšana
Pārbaude/
apstiprināšana
|
Sagādes
specifikāciju izstrāde
|
Praktisko izmaiņu
kontrole
Izvietojuma
kontrole
|
|
|
7. Apgāde
|
|
Līgumslēdzē-ja
izvēle / pārskats
|
Līgumslēdzē-ja
izvēle / pārskats
|
Pārdevēju
kopsavilkums Avotu inspekcija
Saņemšanas
inspekcija
|
|
|
*Galvenās darbības
izceltas
KOPSAVILKUMA TABULA: Projekta stadiju QA pasākumi(turpinājums)
|
QA kritēriji
|
Pirmskoncepcijas
darbības
|
Koncepcijas
stadija
|
Izpildes stadijas
projektēša-nas process
|
Izpildes stadijas
sagādes process
|
Izpildes stadijas
celtniecības process
|
Noslēguma stadija
|
|
8.Inspicēšana un
testēšana
|
|
|
|
Kritēriju
noteikšana
|
Kritēriju
kvalifikācija
Instrumentu
kalibrēšana
Rezultātu
dokumentē- šana
|
|
|
9. Vadības
novērtējums
|
|
|
Plānošana/ izpilde
|
|
Rezultātu
dokumentē-šana
Trūkumu novēršana
|
|
|
10. Neatkarīgais
novērtējums
|
|
|
Plānošana/ izpilde
|
|
Personāla
kvalifikācija
Rezultātu
dokumentē-šana
Trūkumu novēršana
|
|
|
11.Vispārēja
kvalitātes vadība
|
Startēģiskā plāna
integr.
Klienta /
īpašnieka vajadzību noteikšana
|
|
|
|
|
Kļūdu analīzes
dokumen-tācija
|
*Galvenās darbības
izceltas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru