Autors: nezināms
Liela daļa pasaules IT industrijas uzņēmumu ir aizrāvušies ar e-biznesa cildināšanu un jaunu produktu veidošanu tā vajadzībām, izstrādājot dažādas teorijas, modeļus, koncepcijas utt., tādējādi kopīgi ar prognozēt mīlošām tirgus un tehnoloģiju analīzes kompānijām sekmīgi mulsinot mūsu prātus.
Mērķis nav kārtējo reizi pastāstīt, cik it kā viegli un vienkārši, iegādājoties kādu programmatūru vai pakalpojumu, varat vienā mirklī brīnumainā kārtā kļūt par Interneta miljonāru, bet gan aplūkot reālo situāciju Latvijā, apskatot gan Interneta risinājumu izstrādātāju piedāvājumu, gan reālo praksi, gan arī problēmas, kas saistītas ar e-biznesu Latvijā.
Risinājumu nodrošinātāju perspektīva – inerce un vēlme izmantot resursus
Latvijas nelielais iekšējais tirgus un speciālistu koncentrācija ir iemesls tam, ka nu jau tradicionāla ir kļuvusi prakse uzņēmumiem, kas nodarbojas ar Web lapu izstrādi, vēlāk pievēršoties arī, pēc pašu vārdiem, e-biznesa risinājumu veidošanai. Tas ir arī saprotams, jo iemaņas Interneta tehnoloģijās un dizainā bieži vien ir nepieciešamas, arī veidojot e-biznesa risinājumus. Tāpēc šie uzņēmumi saskata iespēju, kā, izmantojot esošo tehnisko un zināšanu bāzi, veidot jaunus pakalpojumus, ko piedāvāt klientiem.
Parādoties izstrādātāju piedāvātajiem e-biznesa risinājumiem, potenciālajiem klientiem tagad ir teorētiski plašāka izvēle.
No vienas puses, klients var izvēlēties veidot klasisku mājas lapu, lai informētu par uzņēmuma produktiem, atrašanās vietu vai sasniegumiem (vai prezidenta jauno auto), tādējādi izmantojot Internetu kā informatīvu mediju.
No otras puses, klients var saskatīt (klientam kāds var likt vai arī uzspiest saskatīt) Internetā jaunu un neapgūtu pārdošanas kanālu savu produktu vai pakalpojumu realizēšanai.
Tāpat kā veidojot Web lapas, katram klientam var būt savas vēlmes un priekšstats, kādam vajadzētu būt gala produktam un tā cenai. Vadoties pēc personīgās pieredzes, klientus Latvijā varētu iedalīt trīs pamatgrupās:
• Pragmatiskā grupa – cilvēki, kas, pasūtot Web lapu izveidi, kā arī e-biznesa risinājumu izstrādi, skaidri apzinās, ko viņi vēlas sasniegt (visticamāk arī sasniedz) un cik viņi ir gatavi maksāt par to;
• Nogaidošā grupa, kurā dominējošais viedoklis ir kaut kas līdzīgs pieņēmumam "Visi to jau dara un varbūt pat gūst labumu, tikai mēs vienīgie vēl to nedarām. Tā noteikti ir nākotnes lieta, tomēr mēs vēl pagaidīsim."
Jebkurā gadījumā klients vēlas reālu rezultātu. Velkot paralēles ar Web lapu izveidi, jāsaka, ka tad, ja klients pasūta nelielu, informatīvu mājas lapu, neklātos no šīs mājas lapas sagaidīt kaut ko vairāk, jo tā kvalitatīvi izmantota, godprātīgi arī pildīs savas tiešsaistes (on-line) informatīvā bukleta funkcijas un bieži vien nekas vairāk uzņēmumam arī nav nepieciešamas.
Lai iekļautos vispārējos pieņēmumos, apskatīsim pašreiz Latvijā pastāvošos risinājumus, kas pārsvarā ir izveidoti dažādas funkcionalitātes Web lapu formā (piemēram, Interneta mazumtirdzniecības veikali, izsoles, informatīvie pakalpojumi utt.).
Neapšaubāmi visiem veiksmīgi strādājošajiem e-biznesa risinājumiem pamatā ir loģiska biznesa ideja, turklāt ir skaidri redzama arī pievienotā vērtība, kuru nodrošina tieši Interneta lietošana.
Vai pašlaik Latvijā popularizētā Interneta veikalu izmantošana visur un vienmēr garantēti rada kādu pievienoto vērtību produktam vai pakalpojumam, ļauj efektīvāk piekļūt reāliem, atraktīviem patērētāju tirgiem, atvieglo vai citādi efektīvi optimizē uzņēmuma darbību?
Dažos gadījumos, protams, var aizbildināties ar nelielo Latvijas tirgu un tāpēc arī nelielo apgrozījumu, Interneta izmantošanas pieredzes un plašas pieejamības trūkumu. Taču, ja arī iepirkšanās kultūra Latvijas Internetā strauji attīstītos, vai šie veikali, pieaugot apgrozījumam, būs reāli ienākumu vai kāda cita labuma avoti uzņēmumam vai tikai grezns, bet lieks apgrūtinājums?
Mēŗķis nekādā ziņā nav uzskatīt par nepareizu vai noliegt to darbu, ko ir veikuši un veiks e-biznesa risinājumu izstrādātāji. Jautājums ir tikai, kāds risinājums konkrētam klientam tiešām ir vispiemērotākais un kāds rezultāts un ieguvums klientam tiek solīts.
Protams, var saprast arī risinājumu izstrādātājus, kas šo jauno e-biznesa pakalpojumu (dažādi Interneta veikali un citi līdzīgi risinājumi) veidošanā ir ieguldījuši ievērojamus finansu līdzekļus un laiku. Būtu ļoti nepatīkami, ja izrādītos, ka tas nav bijis lietderīgi. Tāpēc pieprasījums pēc šiem pakalpojumiem, kaut arī mākslīgi radīts un tāpēc vispārējo priekšstatu par e-biznesu deformējošs, konkrētiem izstrādātājiem būtu ļoti vēlams. Vēl vairāk – šie jaunie e-biznesa pakalpojumi tik labi iederas izstrādātāju pakalpojumu klāstā, ļauj izmantot esošās zināšanas, ir pietiekami "vērtīgi" un tāpēc arī ienesīgi. Šo iemeslu dēļ šādus pakalpojumus piedāvā faktiski visi izstrādātāji, un rodas iespaids, ka tas tiešām ir ļoti universāls un populārs pakalpojums. Protams, ir arī gadījumi, kad Interneta veikals ir tieši tas, kas uzņēmumam ir nepieciešams, tomēr Latvija lielā mērā ir globālā tīkla patērētāja, nevis ražotājvalsts. Tātad vairumā gadījumu Interneta veikals + izsole + tērzēšana (chats) + portāls utt. nav panaceja visiem gadījumiem un kaitēm.
Tā mēs nonākam līdz atziņai, ka pašlaik e-bizness Latvijā plašā interpretācijā ir kaut kas daudz vienkāršāks kā Interneta mazumtirdzniecības veikalu veidošana un izmantošana. Piemēram, sekmīgi organizētai uzņēmuma informācijas un dokumentu apritei, izmantojot Internetu (e-pasts, Internetbanka, elektroniskā lietvedība utt.), bieži vien ir lielāks ekonomiskais efekts nekā preču realizēšanai Internetā (piemēram, lietojot Interneta veikalus).
Tālāko e-biznesa attīstību Latvijā lielā mērā noteiks tas, cik ātri un sekmīgi izstrādātāji un Interneta pakalpojumu sniedzēji piedāvās risinājumus, kas dod reālu labumu uzņēmumiem, jo daļa šo risinājumu tiešām ir stipri vienkāršāki un arī lētāki nekā vidusmēra Interneta veikala izstrāde un ieviešana.
Bez jau apskatītajām problēmām, kas saistītas ar izstrādātāju piedāvājumu, var minēt arī dažus juridiskas dabas jautājumus, kuru atrisināšana jānodrošina valstij. Cerams, ka tuvākajā laikā tas tiks izdarīts.
Citādi viss ir pašu uzņēmēju rokās, jo e-bizness Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, viennozīmīgi attīstīsies. Jautājums ir tikai, cik strauji un kādā virzienā.
Strauja apgrozījuma plaša patēriņa preces – zobu pastas, bērnu autiņus, šampūnus, veļas pulverus u. c. – zina katrs.
Latvijā jau daudzus gadus ir stabils, labi attīstīts šo preču tirgus, kurā piedalās vietējie patērētāji, visdažādākie ražotāji, izplatītāji un tirgotāji. Ir līderi un zaudētāji, kā arī pastāv problēmas un risinājumi, bet visumā situācija ir stabila – izveidotas efektīvas apgādes struktūras, kas rūpējas par komplicēto plaša sortimenta un liela apgrozījuma preču piegādi. Taču ne tikai ASV un Vakareiropas, bet arī Latvijas patērētāji ievērojuši, ka reizēm veikalā nav pieejams vajadzīgais produkts. Pētījumi liecina, ka pircēju šāda situācija neapmierina, tāpēc dažreiz pērk ko līdzīgu vai arī neiegādājas neko, bet reizēm pēc vairākkārtējiem veltīgiem apmeklējumiem uzreiz dodas uz citu veikalu. Tādējādi šīs nozares apgrozījums un peļņa kopumā samazinās. Starp citu, pašu pieprasītāko preču nepieejamība veikalu plauktos (retail out of stock) parasti caurmērā ir 10–20% un gada peļņas zudumi atkarībā no tirgus dalībnieka klātbūtnes ir mērāmi naudas vienībās ar 4–6 nullēm tepat mūsu mīļajā Latvijā. Protams, ieinteresēta un pozitīva biznesa vadības attieksme var tikai stimulēt drīzu risinājumu rašanu.
Mazie veikali un kioski parasti iegādājas preces vairumtirdzniecības lielveikalos (cash and carry). Šis apgādes tīkla segments ir ļoti dinamisks un mainīgs. Kvalitatīvas, ar informāciju bagātas vairumtirdzniecības lielveikali ir šādu klientu iepirkšanās punkti visā pasaulē, piemēram, Sanitex c&c tīkls Lietuvā. Zināma Latvijas tirgus specifika, piemēram, vēsturiski lielais Rīgas tirgus īpatsvars, vietumis pilsētā nopērkamais neparasti lētais alkohols, cigaretes u.c., varbūt ir tikai daži iemesli, kāpēc pie mums vairumtirdzniecības lielveikali ir relatīvi jauni, to nav daudz un lielais IT attīstības vilnis šajā jomā vēl tikai nāk.
Vidēja apgrozījuma veikalu klienti ir tirdzniecības pārstāvji.Ļoti efektīvs un lēts, kā arī industrijā vispārzināms risinājums ir drukāta un ar roku aizpildīta pēdējo 3–4 pasūtījumu vēsture.
Lielveikalos ir daudz pircēju, liela preču izvēle un reizēm ļoti labas cenas, kā arī atlaides. Šos tirdzniecības dalībniekus var atpazīt pēc ērta izvietojuma lielāko transporta maģistrāļu tuvumā. Latvijā īstie lielveikalu spāru svētki šobrīd tikai sākas.
Ārzemēs lielāko veikalu ķēžu apgādes sistēmās izmanto lieldatorus (mainframe) un elektronisko datu apmaiņu (electronic data interchange – EDI). Faktiski no mūsu IT viedokļa futūristiska aina var sākties jau ar kases aparātu. Dažādos griezumos tiek uzkrāti dati un padarīti pieejami ļoti lielās galvenajās datu bāzēs, kā arī veikta gandrīz automātiska preču papildināšana. Tas ietver ne tikai preces piegādi, bet arī precīzu preču saņemšanu no daudziem dažādiem piegādātājiem par norunāto cenu, iesaistot cilvēku, kad sistēma atklāj kļūdas vai neprecizitātes.
Līdzīgi arī lielākajos Baltijas lielveikalos, izmantojot vēsturiskus pārdošanas datus, tiek realizēti pilotprojekti preču sortimenta un plauktu optimizācijai. Parasti sortimenta uzdevums, ko risina, izmantojot standarta programmas un vēsturiskus datus, ir divdimensionāls, vienkāršs un diezgan tradicionāls. Proti, lielveikalam ir jāizvēlas starp mazāk kvalitatīvu un ejošu preci, ko var ielikt plauktā ar 30–50% uzcenojumu un tirgot mēnesī kādas 10 vienības, un tirgus līderi šajā preču grupā, ko ar 20–30% uzcenojumu varētu pārdot vairākus simtus vienību. Kas veikalam dos lielāku apgrozījumu un peļņu, un cik liela plaukta vieta katram produktam jāaizņem?
Šādu peļņas optimizāciju un sortimenta analīzi papildina plaukta analīze, ņemot vērā arī "izņēmumus", proti, speciāliem tirgus segmentiem paredzētus produktus, kuriem ir jābūt plauktā, vai arī veikals riskē zaudēt savus klientus. Rezultāts ir objektīvs, saviem pircējiem piemērots preču izvietojums, kas samazina nelietderīgās izmaksas un palielina preču pieejamību veikalu plauktos par labāku cenu. Tādējādi, izmantojot IT, atkal ir veikta apgādes sistēmas optimizācija. Izbraucot no Rīgas Jūrmalas virzienā, labs piemērs ir lielveikala "SKY" veļas pulveru plaukts, kas ir optimizēts īpaši šī veikala klientūrai.
Taču, attīstoties veikalu ķēdēm, arvien tuvāk un tuvāk arī Baltijas lielākajām lielveikalu ķēdēm tuvojas ne tikai plauktu, bet arī veikalu iekšējo procesu automatizācija un optimizācija, ieviešot EDI, sistēmas ziņojumus par neprecizitātēm, preču plūsmas automatizāciju un lielās datu sistēmas. Starp citu, cerot uz raitu likumdošanas darbu un atbalstu e-komercijai, prognozēju, ka pirmais EDI pilotprojekts Baltijā varētu tikt realizēts jau nākamgad. Es gan vēl atturos nosaukt konkrētu valsti, jo situācija Baltijas e-tirdzniecības pasaulē šobrīd mainās tāpat kā hokejā.
European Information Technology Observatory – Eiropas IT observatorija pētījumā izanalizēta e-komercijas ietekme uz industrijas piecu nozaru (aerokosmisko, automobiļu, farmaceitisko, kuģubūves un tekstila) firmām. Rakstā ieskatīsimies analīzes rezultātos, kas noder arī mūsu apstākļos.
Visvairāk e-komercija ietekmēs tās industrijas nozares, kuru galaprodukts ir digitāls (piemēram, izklaidē vai reklāmā). Var rasties pilnībā jauni produkti un servisi, kā arī pilnīgi jauni ceļi, kā tos piegādāt klientam. Esošais spēka un konkurences balanss pilnībā mainīsies, radīsies jauni industrijas līderi no pilnīgi jaunu kompāniju vidus.
Savukārt nozarēs, kas orientējas uz plaša patēriņa precēm, ražotāji vēlēsies pārdot izstrādājumus tieši patērētājam, apejot starpniekus. Lai gan daudzi starpnieki pazudīs, tomēr izmaiņas nebūs tik dramatiskas kā jau minētajā variantā.
Vismazāk e-komercija ietekmēs tos, kas ražo lielas, dārgas un mazās partijās piedāvātas preces. Šajā jomā e-komercija nodrošinātu pēc iespējas precīzāku pasūtījuma noformēšanu, izpildīšanu un piegādi.
Nākamajos trīs gados e-komercijā galveno lomu spēlēs bizness-bizness (B2B – business-to-business) sistēmas, lai gan arvien grūtāk, laikam ritot, ir atdalīt šo segmentu no bizness-klients (B2C – business-to-customer) segmenta. Vērojama tendence pārkārtoties visai piegādes ķēdei, kas nosaka, kā preces rodas un nonāk līdz patērētājam.
Biznesa vide Eiropā strauji attīstās, pateicoties e-komercijas ietekmei. Taču ātrums, kādā bizness apgūst e-komerciju, ir atšķirīgs dažādos industrijas sektoros. Dažas nozares ir ļoti strauji akceptējušas e-komercijas idejas, bet citas vēl tikai analizē situāciju.
Neviena no pētījumā analizētajām nozarēm līdz šim vēl nav pilnībā integrējusi e-komercijas stratēģiju. Firmas, kas ir agrīnā Interneta tehnoloģiju un e-komercijas projektu apgūšanas stadijā, pašlaik novērtē, cik lielā mērā tas ietekmēs viņu biznesu un spēs palīdzēt uzlabot to konkurētspēju. Gan stratēģijas, gan pašu projektu izstrāde sāksies pēc šī pētījuma.
Visās industrijas nozarēs e-komercijas sistēmu ieviešana ir ļāvusi racionalizēt un vienkāršot biznesa procesus, nomainot gadu desmitiem vecās procedūras.
Internetu visi uzskata par efektīvu komunikācijas līdzekli, kas firmām ļauj iegūt informāciju par klientu paradumiem, radot iespēju labāk apmierināt savus klientus.
Ieviešot e-komercijas sistēmas, firmas jau tagad izjūt būtiskus izmaksu ietaupījumus. Vislielāko ietaupījumu devušas tieši e-iepirkumu sistēmas, kas samazinājušas iepirkumu pasūtījumu apstrādes izmaksas un noliktavu apjomus. Paralēla inženieru projektēšanas sistēmu integrācija ir būtiski samazinājusi produktu izstrādes izmaksas.
Viena no būtiskākajām problēmām ir e-komercijas sistēmu integrācija ar pašu jau esošajām sistēmām, kā arī sadarbības partneru sistēmām.
Investīcijas e-komercijas sistēmās kļūst par dominējošo izdevumu posteni firmu IT budžetos.
Agresīvu e-komercijas firmu parādīšanās būtiski ietekmē pārējos konkrēta sektora izplatīšanas ķēdes dalībniekus. Piemēram, parādoties autoražotājiem, kas, izmantojot Internetu, pārdod auto tieši pircējiem, tradicionālo automašīnu dīleriem ir pilnībā jāmaina savs bizness, lai šajā situācijā izdzīvotu.
Pārējās industrijas nozarēs, kurās izmaiņas nav tik radikālas, e-komercijas sistēmu ieviešana tuvākajā nākotnē nemainīs konkurences raksturu. Ir sagaidāmas tikai nelielas izmaiņas, kas izraisīs firmu, kuras ieviesušas e-komercijas sistēmas, darbības efektivitātes uzlabošanu.
Jaunie e-komercijas starpnieki būtiski nemaina esošo spēku balansu, jo pilda informācijas koncentrētāju lomu, apkopojot informāciju un koncentrējot tās lietotājus – klientus.
Automobiļi, kā arī aerokosmiskā nozare ir pirmās no apsekotajām, kas ievieš e-komercijas sistēmas. Šo nozaru firmām ir labi definētas e-komercijas stratēģijas un projekti orientēti gan uz klientu, gan piegādātāju apkalpošanu, jau dodot jūtamu labumu.
Automobiļu ražošanā e-komercija būtiski ietekmē veidu, kādā šīs nozares uzņēmumi strādās.
Firmas, kas darbojas autobūves nozarē, šajā jomā no aptaujātajām ir visattīstītākās. Tas saistīts ar jau esošajām tradīcijām elektronisko datu apmaiņas interfeisu (EDI) izmantošanā.
Attīstoties Internetam un e-komercijai, parādījušies jauna veida IT servisu piegādātāji, kas orientēti uz intraneta, Interneta un ekstraneta vietu izstrādi un apkalpošanu. Šie Web servisu piegādātāji apvienojuši tradicionālās sistēmas integratoru iemaņas ar reklāmas un sabiedrisko attiecību firmu kreatīvajām un komunikāciju iemaņām. Viņu mērķis ir apvienot nepieciešamās prasmes, lai saviem klientiem varētu radīt modernākās Web vietas, kas izmanto jaunākās tehnoloģijas.
E-komerciju bremzējošie faktori
Šajā procesā īpaši svarīga ir sakaru kanālu caurlaidspējas palielināšana. Tas attiecas gan uz maģistrālajiem kanāliem, gan arī individuālo pieslēgumu ātrumu (ISDN, DSL, optisko šķiedru kabeļi, kabeļtelevīzija utt.).
Eiropa pašlaik ir līdera pozīcijās mobilo telekomunikāciju jomā, galvenokārt pateicoties visur pieejamajiem digitālajiem GSM sakaru pakalpojumiem. Nākotnē ir plānots palielināt mobilo sakaru kanālu caurlaidspēju, ieviešot UMTS sistēmu. Tas ļaus arī mobilajiem lietotājiem pilnvērtīgi izmantot visas Interneta iespējas, kā arī pārraidīt videoattēlus. Mobilie sakari būtiski ietekmē to, kā mēs strādājam un šīs izmaiņas turpināsies.
Eiropa arvien intensīvāk iesaistās Interneta dzīvē, kā arī arvien vairāk pieaug angļu valodas (faktiskās tīkla valodas) pratēju skaits.
Pamatresursi jaunajos attīstības apstākļos ir darbinieki ar labām zināšanām un dažādām prasmēm. Lai industrija kopumā varētu attīstīties, nepieciešamas nopietnas investīcijas visā izglītības sistēmā, it sevišķi pilnveidojot prasmi lietot datoru. Ļoti būtiski, lai visiem būtu iespējams un pietiekami plašas zināšanas, lai varētu izmantot tīkla sniegtās iespējas. Tādēļ ir jāsamazina plaisa starp tiem, kas pārzina informācijas un telekomunikāciju tehnoloģijas, un tādiem, kas tās nepārzina. Eiropas lielākais drauds ir relatīvi augstais bezdarba līmenis, it sevišķi jaunatnes vidū.
Arī Eiropā pieaug to jaundibināto firmu skaits, kuras darbojas jaunajā telekomunikāciju, informācijas tehnoloģiju un e-komercijas jomā. Augsto tehnoloģiju firmu skaita palielināšanās vērojama arī tādās konservatīvās zemēs kā Itālija.
Interneta ekonomikas attīstībā (vai tās bremzēšanā) būtisku lomu spēlē konkrētas valsts valdība. No vienas puses, ir jāoptimizē valsts kā regulējošas institūcijas loma, nodrošinot e-komercijai nepieciešamo datu pārraides ātrumu un vienlīdzīgu pieeju Tīklam visiem. Jābūt arī skaidrai un godīgai telekomunikāciju un Interneta regulācijas politikai. No otras puses, valdībai ir pašai jāstimulē e-komercijas attīstība. To var veikt, gan nodrošinot elektroniskus servisus pašā valsts aparātā, gan stimulējot atvērtu starptautisku standartu ieviešanu. Būtiski ir panākt elektronisko dokumentu lietojumu arī valsts apritē un stimulēt to izmantošanu privātajā sektorā. Nozīmīgs e-komercijas stimulators ir valsts un pašvaldību iepirkumu automatizēšana, ieviešot e-komercijas principus un elektronisko tenderu standartus. Jaunās tehnoloģijas ļauj pilnībā izmainīt veidu, kādā komunicē cilvēki, firmas un valsts.
Latvijas Internetā atrodamas vairākas interesantas vietas, kuras nevarētu dēvēt par īsti e-veikaliem, taču arī tajās var atrast informāciju par precēm, kuras var iegādāties.
Liela daļa pasaules IT industrijas uzņēmumu ir aizrāvušies ar e-biznesa cildināšanu un jaunu produktu veidošanu tā vajadzībām, izstrādājot dažādas teorijas, modeļus, koncepcijas utt., tādējādi kopīgi ar prognozēt mīlošām tirgus un tehnoloģiju analīzes kompānijām sekmīgi mulsinot mūsu prātus.
Mērķis nav kārtējo reizi pastāstīt, cik it kā viegli un vienkārši, iegādājoties kādu programmatūru vai pakalpojumu, varat vienā mirklī brīnumainā kārtā kļūt par Interneta miljonāru, bet gan aplūkot reālo situāciju Latvijā, apskatot gan Interneta risinājumu izstrādātāju piedāvājumu, gan reālo praksi, gan arī problēmas, kas saistītas ar e-biznesu Latvijā.
Faktiskā situācija un attīstības tendences Latvijā
Risinājumu nodrošinātāju perspektīva – inerce un vēlme izmantot resursus
Latvijas nelielais iekšējais tirgus un speciālistu koncentrācija ir iemesls tam, ka nu jau tradicionāla ir kļuvusi prakse uzņēmumiem, kas nodarbojas ar Web lapu izstrādi, vēlāk pievēršoties arī, pēc pašu vārdiem, e-biznesa risinājumu veidošanai. Tas ir arī saprotams, jo iemaņas Interneta tehnoloģijās un dizainā bieži vien ir nepieciešamas, arī veidojot e-biznesa risinājumus. Tāpēc šie uzņēmumi saskata iespēju, kā, izmantojot esošo tehnisko un zināšanu bāzi, veidot jaunus pakalpojumus, ko piedāvāt klientiem.
Vēlāk
apskatīsim arī, kā šī prakse ietekmē reālo situāciju Latvijā.
Klientu perspektīva – ko un par cik es iegūstu?
Parādoties izstrādātāju piedāvātajiem e-biznesa risinājumiem, potenciālajiem klientiem tagad ir teorētiski plašāka izvēle.
No vienas puses, klients var izvēlēties veidot klasisku mājas lapu, lai informētu par uzņēmuma produktiem, atrašanās vietu vai sasniegumiem (vai prezidenta jauno auto), tādējādi izmantojot Internetu kā informatīvu mediju.
No otras puses, klients var saskatīt (klientam kāds var likt vai arī uzspiest saskatīt) Internetā jaunu un neapgūtu pārdošanas kanālu savu produktu vai pakalpojumu realizēšanai.
Tāpat kā veidojot Web lapas, katram klientam var būt savas vēlmes un priekšstats, kādam vajadzētu būt gala produktam un tā cenai. Vadoties pēc personīgās pieredzes, klientus Latvijā varētu iedalīt trīs pamatgrupās:
• E-biznesa fani,
kas jaunās Interneta iespējas saskata paši, tiem kāds "palīdz" tās
ieraudzīt vai arī viņi vadās pēc informācijas, ko propagandē atbilstošo
risinājumu izstrādātāji un masu mediji. Šīs grupas pārstāvji ļoti atzinīgi
uztver visas jaunās iespējas un bieži vien ir arī šo iespēju pirmie
izmantotāji. Tomēr dažiem šīs grupas pārstāvjiem trūkst vēlēšanās iedziļināties
jautājumu būtībā un izvērtēt visus aspektus;
• Pragmatiskā grupa – cilvēki, kas, pasūtot Web lapu izveidi, kā arī e-biznesa risinājumu izstrādi, skaidri apzinās, ko viņi vēlas sasniegt (visticamāk arī sasniedz) un cik viņi ir gatavi maksāt par to;
• Nogaidošā grupa, kurā dominējošais viedoklis ir kaut kas līdzīgs pieņēmumam "Visi to jau dara un varbūt pat gūst labumu, tikai mēs vienīgie vēl to nedarām. Tā noteikti ir nākotnes lieta, tomēr mēs vēl pagaidīsim."
Jebkurā gadījumā klients vēlas reālu rezultātu. Velkot paralēles ar Web lapu izveidi, jāsaka, ka tad, ja klients pasūta nelielu, informatīvu mājas lapu, neklātos no šīs mājas lapas sagaidīt kaut ko vairāk, jo tā kvalitatīvi izmantota, godprātīgi arī pildīs savas tiešsaistes (on-line) informatīvā bukleta funkcijas un bieži vien nekas vairāk uzņēmumam arī nav nepieciešamas.
Esošie e-biznesa risinâjumi, kas tagad jau darbojas
Lai iekļautos vispārējos pieņēmumos, apskatīsim pašreiz Latvijā pastāvošos risinājumus, kas pārsvarā ir izveidoti dažādas funkcionalitātes Web lapu formā (piemēram, Interneta mazumtirdzniecības veikali, izsoles, informatīvie pakalpojumi utt.).
Neapšaubāmi visiem veiksmīgi strādājošajiem e-biznesa risinājumiem pamatā ir loģiska biznesa ideja, turklāt ir skaidri redzama arī pievienotā vērtība, kuru nodrošina tieši Interneta lietošana.
Vai pašlaik Latvijā popularizētā Interneta veikalu izmantošana visur un vienmēr garantēti rada kādu pievienoto vērtību produktam vai pakalpojumam, ļauj efektīvāk piekļūt reāliem, atraktīviem patērētāju tirgiem, atvieglo vai citādi efektīvi optimizē uzņēmuma darbību?
Dažos gadījumos, protams, var aizbildināties ar nelielo Latvijas tirgu un tāpēc arī nelielo apgrozījumu, Interneta izmantošanas pieredzes un plašas pieejamības trūkumu. Taču, ja arī iepirkšanās kultūra Latvijas Internetā strauji attīstītos, vai šie veikali, pieaugot apgrozījumam, būs reāli ienākumu vai kāda cita labuma avoti uzņēmumam vai tikai grezns, bet lieks apgrūtinājums?
Kāpēc tas ir vienkārši ?
 |
Mēŗķis nekādā ziņā nav uzskatīt par nepareizu vai noliegt to darbu, ko ir veikuši un veiks e-biznesa risinājumu izstrādātāji. Jautājums ir tikai, kāds risinājums konkrētam klientam tiešām ir vispiemērotākais un kāds rezultāts un ieguvums klientam tiek solīts.
Protams, var saprast arī risinājumu izstrādātājus, kas šo jauno e-biznesa pakalpojumu (dažādi Interneta veikali un citi līdzīgi risinājumi) veidošanā ir ieguldījuši ievērojamus finansu līdzekļus un laiku. Būtu ļoti nepatīkami, ja izrādītos, ka tas nav bijis lietderīgi. Tāpēc pieprasījums pēc šiem pakalpojumiem, kaut arī mākslīgi radīts un tāpēc vispārējo priekšstatu par e-biznesu deformējošs, konkrētiem izstrādātājiem būtu ļoti vēlams. Vēl vairāk – šie jaunie e-biznesa pakalpojumi tik labi iederas izstrādātāju pakalpojumu klāstā, ļauj izmantot esošās zināšanas, ir pietiekami "vērtīgi" un tāpēc arī ienesīgi. Šo iemeslu dēļ šādus pakalpojumus piedāvā faktiski visi izstrādātāji, un rodas iespaids, ka tas tiešām ir ļoti universāls un populārs pakalpojums. Protams, ir arī gadījumi, kad Interneta veikals ir tieši tas, kas uzņēmumam ir nepieciešams, tomēr Latvija lielā mērā ir globālā tīkla patērētāja, nevis ražotājvalsts. Tātad vairumā gadījumu Interneta veikals + izsole + tērzēšana (chats) + portāls utt. nav panaceja visiem gadījumiem un kaitēm.
Tā mēs nonākam līdz atziņai, ka pašlaik e-bizness Latvijā plašā interpretācijā ir kaut kas daudz vienkāršāks kā Interneta mazumtirdzniecības veikalu veidošana un izmantošana. Piemēram, sekmīgi organizētai uzņēmuma informācijas un dokumentu apritei, izmantojot Internetu (e-pasts, Internetbanka, elektroniskā lietvedība utt.), bieži vien ir lielāks ekonomiskais efekts nekā preču realizēšanai Internetā (piemēram, lietojot Interneta veikalus).
Tālāko e-biznesa attīstību Latvijā lielā mērā noteiks tas, cik ātri un sekmīgi izstrādātāji un Interneta pakalpojumu sniedzēji piedāvās risinājumus, kas dod reālu labumu uzņēmumiem, jo daļa šo risinājumu tiešām ir stipri vienkāršāki un arī lētāki nekā vidusmēra Interneta veikala izstrāde un ieviešana.
Bez jau apskatītajām problēmām, kas saistītas ar izstrādātāju piedāvājumu, var minēt arī dažus juridiskas dabas jautājumus, kuru atrisināšana jānodrošina valstij. Cerams, ka tuvākajā laikā tas tiks izdarīts.
Citādi viss ir pašu uzņēmēju rokās, jo e-bizness Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, viennozīmīgi attīstīsies. Jautājums ir tikai, cik strauji un kādā virzienā.
Strauja Elektroniskā komercija: strauja apgrozījuma preču tirdzniecība apgrozījuma plaša patēriņa tirgus
Strauja apgrozījuma plaša patēriņa preces – zobu pastas, bērnu autiņus, šampūnus, veļas pulverus u. c. – zina katrs.
|
|
Tās
visi iegādājas diezgan regulāri un tām ir liels, statistiski stabils
apgrozījums. Augošie veikali un plašais sortiments viennozīmīgi liecina par
būtisku peļņu šo preču tirdzniecībā.
Latvijā jau daudzus gadus ir stabils, labi attīstīts šo preču tirgus, kurā piedalās vietējie patērētāji, visdažādākie ražotāji, izplatītāji un tirgotāji. Ir līderi un zaudētāji, kā arī pastāv problēmas un risinājumi, bet visumā situācija ir stabila – izveidotas efektīvas apgādes struktūras, kas rūpējas par komplicēto plaša sortimenta un liela apgrozījuma preču piegādi. Taču ne tikai ASV un Vakareiropas, bet arī Latvijas patērētāji ievērojuši, ka reizēm veikalā nav pieejams vajadzīgais produkts. Pētījumi liecina, ka pircēju šāda situācija neapmierina, tāpēc dažreiz pērk ko līdzīgu vai arī neiegādājas neko, bet reizēm pēc vairākkārtējiem veltīgiem apmeklējumiem uzreiz dodas uz citu veikalu. Tādējādi šīs nozares apgrozījums un peļņa kopumā samazinās. Starp citu, pašu pieprasītāko preču nepieejamība veikalu plauktos (retail out of stock) parasti caurmērā ir 10–20% un gada peļņas zudumi atkarībā no tirgus dalībnieka klātbūtnes ir mērāmi naudas vienībās ar 4–6 nullēm tepat mūsu mīļajā Latvijā. Protams, ieinteresēta un pozitīva biznesa vadības attieksme var tikai stimulēt drīzu risinājumu rašanu.
Risinājumi Mazie veikali un kioski
Mazie veikali un kioski parasti iegādājas preces vairumtirdzniecības lielveikalos (cash and carry). Šis apgādes tīkla segments ir ļoti dinamisks un mainīgs. Kvalitatīvas, ar informāciju bagātas vairumtirdzniecības lielveikali ir šādu klientu iepirkšanās punkti visā pasaulē, piemēram, Sanitex c&c tīkls Lietuvā. Zināma Latvijas tirgus specifika, piemēram, vēsturiski lielais Rīgas tirgus īpatsvars, vietumis pilsētā nopērkamais neparasti lētais alkohols, cigaretes u.c., varbūt ir tikai daži iemesli, kāpēc pie mums vairumtirdzniecības lielveikali ir relatīvi jauni, to nav daudz un lielais IT attīstības vilnis šajā jomā vēl tikai nāk.
Vidēja apgrozījuma veikali
Vidēja apgrozījuma veikalu klienti ir tirdzniecības pārstāvji.Ļoti efektīvs un lēts, kā arī industrijā vispārzināms risinājums ir drukāta un ar roku aizpildīta pēdējo 3–4 pasūtījumu vēsture.
|
|
Tiešām,
ja veikals pēdējo divu mēnešu laikā katru reizi ir iegādājies četrus
iesaiņojumus (case) dažādu
autiņbiksīšu, bet pēkšņi apsver iespēju pirkt tikai divus, labs tirdzniecības
aģents, izmantojot pasūtījumu vēstures lapu, parasti šo faktu var pamanīt un
censties to labot. Problēmas rodas, kad mazo veikalu apmeklētājs, pasūtot
vairāk nekā simts tirgojamo preču vienību, aizpilda daudz šādu lapu un vēl
pāris cenu lapu, atzīmējot arī dažāda formāta piezīmes par to, kas ir un kas
nav noliktavā, un pasūta daudzos veikalos. Rezultātā, izmantojot šādas papīra
lapas pietiekami intensīva darba apstākļos, ir objektīva iespēja būtiski
kļūdīties, bet veikalnieki noteikti nepriecājas, ka pasūtījuma pieņemšanas
kļūdu dēļ rodas kļūdas arī preču piegādē. Tas viss notiek spēcīgas preču
konkurences apstākļos.
Turklāt visus uz papīra rakstītos preču pasūtījumus, ja vien tie netiek atsūtīti pa reti tuvumā esošo faksu vai nolasīti pa mobilo telefonu, tirdzniecības pārstāvis atved vakarā uz centrālo noliktavu vienlaikus ar citiem. Protams, nu izdrukāt pavadzīmes un atskaites, kā arī novērst kļūdas un visu pārbaudīt, pirms agri no rīta ceļā dodas piegādes mašīnas, ir liels un saspringts darbs. Viena no FMCG tirgus līderēm – ASV ražotājkompānija Procter & Gamble – ir izveidojusi un šobrīd pilotprojektā Igaunijā kopā ar izplatītājfirmu Smarten ievieš uz piezīmjdatoriem (WorkPad – Palm Pilot) un GSM bāzētu sistēmu, kas sekmīgi ļauj aizstāt minēto tradicionālo pasūtījuma pieņemšanu, lietojot papīra veidlapas. Tirdzniecības pārstāvis ierodas veikalā, un izmantojot piezīmjdatorā ielādēto pasūtījumu vēsturi, pieņem pasūtījumu. Atgriežoties mašīnā un pievienojot plaukstdatoru mobilajam telefonam, viņš 2KB lielo pasūtījumu vēsturi nosūta pa GSM tīklu uz noliktavu, kur datori to automātiski apstrādā. Rezultātā būtiski samazinās izmaksas un kļūdu skaits, kā arī palielinās preču pieejamība veikalu plauktos par zemāku gala cenu. Tātad būtiski ir optimizēta apgādes sistēma.
Turklāt visus uz papīra rakstītos preču pasūtījumus, ja vien tie netiek atsūtīti pa reti tuvumā esošo faksu vai nolasīti pa mobilo telefonu, tirdzniecības pārstāvis atved vakarā uz centrālo noliktavu vienlaikus ar citiem. Protams, nu izdrukāt pavadzīmes un atskaites, kā arī novērst kļūdas un visu pārbaudīt, pirms agri no rīta ceļā dodas piegādes mašīnas, ir liels un saspringts darbs. Viena no FMCG tirgus līderēm – ASV ražotājkompānija Procter & Gamble – ir izveidojusi un šobrīd pilotprojektā Igaunijā kopā ar izplatītājfirmu Smarten ievieš uz piezīmjdatoriem (WorkPad – Palm Pilot) un GSM bāzētu sistēmu, kas sekmīgi ļauj aizstāt minēto tradicionālo pasūtījuma pieņemšanu, lietojot papīra veidlapas. Tirdzniecības pārstāvis ierodas veikalā, un izmantojot piezīmjdatorā ielādēto pasūtījumu vēsturi, pieņem pasūtījumu. Atgriežoties mašīnā un pievienojot plaukstdatoru mobilajam telefonam, viņš 2KB lielo pasūtījumu vēsturi nosūta pa GSM tīklu uz noliktavu, kur datori to automātiski apstrādā. Rezultātā būtiski samazinās izmaksas un kļūdu skaits, kā arī palielinās preču pieejamība veikalu plauktos par zemāku gala cenu. Tātad būtiski ir optimizēta apgādes sistēma.
Lielveikali
Lielveikalos ir daudz pircēju, liela preču izvēle un reizēm ļoti labas cenas, kā arī atlaides. Šos tirdzniecības dalībniekus var atpazīt pēc ērta izvietojuma lielāko transporta maģistrāļu tuvumā. Latvijā īstie lielveikalu spāru svētki šobrīd tikai sākas.
Ārzemēs lielāko veikalu ķēžu apgādes sistēmās izmanto lieldatorus (mainframe) un elektronisko datu apmaiņu (electronic data interchange – EDI). Faktiski no mūsu IT viedokļa futūristiska aina var sākties jau ar kases aparātu. Dažādos griezumos tiek uzkrāti dati un padarīti pieejami ļoti lielās galvenajās datu bāzēs, kā arī veikta gandrīz automātiska preču papildināšana. Tas ietver ne tikai preces piegādi, bet arī precīzu preču saņemšanu no daudziem dažādiem piegādātājiem par norunāto cenu, iesaistot cilvēku, kad sistēma atklāj kļūdas vai neprecizitātes.
Līdzīgi arī lielākajos Baltijas lielveikalos, izmantojot vēsturiskus pārdošanas datus, tiek realizēti pilotprojekti preču sortimenta un plauktu optimizācijai. Parasti sortimenta uzdevums, ko risina, izmantojot standarta programmas un vēsturiskus datus, ir divdimensionāls, vienkāršs un diezgan tradicionāls. Proti, lielveikalam ir jāizvēlas starp mazāk kvalitatīvu un ejošu preci, ko var ielikt plauktā ar 30–50% uzcenojumu un tirgot mēnesī kādas 10 vienības, un tirgus līderi šajā preču grupā, ko ar 20–30% uzcenojumu varētu pārdot vairākus simtus vienību. Kas veikalam dos lielāku apgrozījumu un peļņu, un cik liela plaukta vieta katram produktam jāaizņem?
Šādu peļņas optimizāciju un sortimenta analīzi papildina plaukta analīze, ņemot vērā arī "izņēmumus", proti, speciāliem tirgus segmentiem paredzētus produktus, kuriem ir jābūt plauktā, vai arī veikals riskē zaudēt savus klientus. Rezultāts ir objektīvs, saviem pircējiem piemērots preču izvietojums, kas samazina nelietderīgās izmaksas un palielina preču pieejamību veikalu plauktos par labāku cenu. Tādējādi, izmantojot IT, atkal ir veikta apgādes sistēmas optimizācija. Izbraucot no Rīgas Jūrmalas virzienā, labs piemērs ir lielveikala "SKY" veļas pulveru plaukts, kas ir optimizēts īpaši šī veikala klientūrai.
Taču, attīstoties veikalu ķēdēm, arvien tuvāk un tuvāk arī Baltijas lielākajām lielveikalu ķēdēm tuvojas ne tikai plauktu, bet arī veikalu iekšējo procesu automatizācija un optimizācija, ieviešot EDI, sistēmas ziņojumus par neprecizitātēm, preču plūsmas automatizāciju un lielās datu sistēmas. Starp citu, cerot uz raitu likumdošanas darbu un atbalstu e-komercijai, prognozēju, ka pirmais EDI pilotprojekts Baltijā varētu tikt realizēts jau nākamgad. Es gan vēl atturos nosaukt konkrētu valsti, jo situācija Baltijas e-tirdzniecības pasaulē šobrīd mainās tāpat kā hokejā.
Internets
pašlaik būtiski izmaina tradicionālo informācijas sistēmu un telekomunikāciju
izskatu. Taču patiesā revolūcija slēpjas nevis jaunās tehnoloģijās, bet gan
daudz dziļākās un būtiskākās izmaiņās biznesa darbības loģikā un principos.
Tīkla ekonomika ietekmēs ne tikai biznesa dzīvi, bet arī mūsu ikdienu, pārvarot
ierastās attāluma un laika dimensijas.
European Information Technology Observatory – Eiropas IT observatorija pētījumā izanalizēta e-komercijas ietekme uz industrijas piecu nozaru (aerokosmisko, automobiļu, farmaceitisko, kuģubūves un tekstila) firmām. Rakstā ieskatīsimies analīzes rezultātos, kas noder arī mūsu apstākļos.
E-komercijas ietekme uz industriju
Visvairāk e-komercija ietekmēs tās industrijas nozares, kuru galaprodukts ir digitāls (piemēram, izklaidē vai reklāmā). Var rasties pilnībā jauni produkti un servisi, kā arī pilnīgi jauni ceļi, kā tos piegādāt klientam. Esošais spēka un konkurences balanss pilnībā mainīsies, radīsies jauni industrijas līderi no pilnīgi jaunu kompāniju vidus.
Savukārt nozarēs, kas orientējas uz plaša patēriņa precēm, ražotāji vēlēsies pārdot izstrādājumus tieši patērētājam, apejot starpniekus. Lai gan daudzi starpnieki pazudīs, tomēr izmaiņas nebūs tik dramatiskas kā jau minētajā variantā.
Vismazāk e-komercija ietekmēs tos, kas ražo lielas, dārgas un mazās partijās piedāvātas preces. Šajā jomā e-komercija nodrošinātu pēc iespējas precīzāku pasūtījuma noformēšanu, izpildīšanu un piegādi.
Nākamajos trīs gados e-komercijā galveno lomu spēlēs bizness-bizness (B2B – business-to-business) sistēmas, lai gan arvien grūtāk, laikam ritot, ir atdalīt šo segmentu no bizness-klients (B2C – business-to-customer) segmenta. Vērojama tendence pārkārtoties visai piegādes ķēdei, kas nosaka, kā preces rodas un nonāk līdz patērētājam.
Pētījuma galvenie atklājumi
Biznesa vide Eiropā strauji attīstās, pateicoties e-komercijas ietekmei. Taču ātrums, kādā bizness apgūst e-komerciju, ir atšķirīgs dažādos industrijas sektoros. Dažas nozares ir ļoti strauji akceptējušas e-komercijas idejas, bet citas vēl tikai analizē situāciju.
Neviena no pētījumā analizētajām nozarēm līdz šim vēl nav pilnībā integrējusi e-komercijas stratēģiju. Firmas, kas ir agrīnā Interneta tehnoloģiju un e-komercijas projektu apgūšanas stadijā, pašlaik novērtē, cik lielā mērā tas ietekmēs viņu biznesu un spēs palīdzēt uzlabot to konkurētspēju. Gan stratēģijas, gan pašu projektu izstrāde sāksies pēc šī pētījuma.
Visās industrijas nozarēs e-komercijas sistēmu ieviešana ir ļāvusi racionalizēt un vienkāršot biznesa procesus, nomainot gadu desmitiem vecās procedūras.
Internetu visi uzskata par efektīvu komunikācijas līdzekli, kas firmām ļauj iegūt informāciju par klientu paradumiem, radot iespēju labāk apmierināt savus klientus.
Ieviešot e-komercijas sistēmas, firmas jau tagad izjūt būtiskus izmaksu ietaupījumus. Vislielāko ietaupījumu devušas tieši e-iepirkumu sistēmas, kas samazinājušas iepirkumu pasūtījumu apstrādes izmaksas un noliktavu apjomus. Paralēla inženieru projektēšanas sistēmu integrācija ir būtiski samazinājusi produktu izstrādes izmaksas.
Viena no būtiskākajām problēmām ir e-komercijas sistēmu integrācija ar pašu jau esošajām sistēmām, kā arī sadarbības partneru sistēmām.
|
|
Investīcijas e-komercijas sistēmās kļūst par dominējošo izdevumu posteni firmu IT budžetos.
Agresīvu e-komercijas firmu parādīšanās būtiski ietekmē pārējos konkrēta sektora izplatīšanas ķēdes dalībniekus. Piemēram, parādoties autoražotājiem, kas, izmantojot Internetu, pārdod auto tieši pircējiem, tradicionālo automašīnu dīleriem ir pilnībā jāmaina savs bizness, lai šajā situācijā izdzīvotu.
Pārējās industrijas nozarēs, kurās izmaiņas nav tik radikālas, e-komercijas sistēmu ieviešana tuvākajā nākotnē nemainīs konkurences raksturu. Ir sagaidāmas tikai nelielas izmaiņas, kas izraisīs firmu, kuras ieviesušas e-komercijas sistēmas, darbības efektivitātes uzlabošanu.
Jaunie e-komercijas starpnieki būtiski nemaina esošo spēku balansu, jo pilda informācijas koncentrētāju lomu, apkopojot informāciju un koncentrējot tās lietotājus – klientus.
Automobiļi, kā arī aerokosmiskā nozare ir pirmās no apsekotajām, kas ievieš e-komercijas sistēmas. Šo nozaru firmām ir labi definētas e-komercijas stratēģijas un projekti orientēti gan uz klientu, gan piegādātāju apkalpošanu, jau dodot jūtamu labumu.
Automobiļu ražošanā e-komercija būtiski ietekmē veidu, kādā šīs nozares uzņēmumi strādās.
Firmas, kas darbojas autobūves nozarē, šajā jomā no aptaujātajām ir visattīstītākās. Tas saistīts ar jau esošajām tradīcijām elektronisko datu apmaiņas interfeisu (EDI) izmantošanā.
E-komercijas ietekme uz IT pakalpojumu sniedzējiem
Attīstoties Internetam un e-komercijai, parādījušies jauna veida IT servisu piegādātāji, kas orientēti uz intraneta, Interneta un ekstraneta vietu izstrādi un apkalpošanu. Šie Web servisu piegādātāji apvienojuši tradicionālās sistēmas integratoru iemaņas ar reklāmas un sabiedrisko attiecību firmu kreatīvajām un komunikāciju iemaņām. Viņu mērķis ir apvienot nepieciešamās prasmes, lai saviem klientiem varētu radīt modernākās Web vietas, kas izmanto jaunākās tehnoloģijas.
E-komerciju bremzējošie faktori
Telekomunikāciju
liberalizācija ir viens no būtiskākajiem faktoriem. Palielinoties konkurencei
un ienākot citu valstu firmām, ne tikai samazinās pakalpojumu cenas, bet arī
palielinās piedāvāto servisu klāsts un uzlabojas kvalitāte. Tikai pateicoties
liberalizācijai, ir parādījies bezmaksas Interneta pieslēgums.
|
|
Šajā procesā īpaši svarīga ir sakaru kanālu caurlaidspējas palielināšana. Tas attiecas gan uz maģistrālajiem kanāliem, gan arī individuālo pieslēgumu ātrumu (ISDN, DSL, optisko šķiedru kabeļi, kabeļtelevīzija utt.).
Eiropa pašlaik ir līdera pozīcijās mobilo telekomunikāciju jomā, galvenokārt pateicoties visur pieejamajiem digitālajiem GSM sakaru pakalpojumiem. Nākotnē ir plānots palielināt mobilo sakaru kanālu caurlaidspēju, ieviešot UMTS sistēmu. Tas ļaus arī mobilajiem lietotājiem pilnvērtīgi izmantot visas Interneta iespējas, kā arī pārraidīt videoattēlus. Mobilie sakari būtiski ietekmē to, kā mēs strādājam un šīs izmaiņas turpināsies.
 |
Eiropa arvien intensīvāk iesaistās Interneta dzīvē, kā arī arvien vairāk pieaug angļu valodas (faktiskās tīkla valodas) pratēju skaits.
Pamatresursi jaunajos attīstības apstākļos ir darbinieki ar labām zināšanām un dažādām prasmēm. Lai industrija kopumā varētu attīstīties, nepieciešamas nopietnas investīcijas visā izglītības sistēmā, it sevišķi pilnveidojot prasmi lietot datoru. Ļoti būtiski, lai visiem būtu iespējams un pietiekami plašas zināšanas, lai varētu izmantot tīkla sniegtās iespējas. Tādēļ ir jāsamazina plaisa starp tiem, kas pārzina informācijas un telekomunikāciju tehnoloģijas, un tādiem, kas tās nepārzina. Eiropas lielākais drauds ir relatīvi augstais bezdarba līmenis, it sevišķi jaunatnes vidū.
Arī Eiropā pieaug to jaundibināto firmu skaits, kuras darbojas jaunajā telekomunikāciju, informācijas tehnoloģiju un e-komercijas jomā. Augsto tehnoloģiju firmu skaita palielināšanās vērojama arī tādās konservatīvās zemēs kā Itālija.
Interneta ekonomikas attīstībā (vai tās bremzēšanā) būtisku lomu spēlē konkrētas valsts valdība. No vienas puses, ir jāoptimizē valsts kā regulējošas institūcijas loma, nodrošinot e-komercijai nepieciešamo datu pārraides ātrumu un vienlīdzīgu pieeju Tīklam visiem. Jābūt arī skaidrai un godīgai telekomunikāciju un Interneta regulācijas politikai. No otras puses, valdībai ir pašai jāstimulē e-komercijas attīstība. To var veikt, gan nodrošinot elektroniskus servisus pašā valsts aparātā, gan stimulējot atvērtu starptautisku standartu ieviešanu. Būtiski ir panākt elektronisko dokumentu lietojumu arī valsts apritē un stimulēt to izmantošanu privātajā sektorā. Nozīmīgs e-komercijas stimulators ir valsts un pašvaldību iepirkumu automatizēšana, ieviešot e-komercijas principus un elektronisko tenderu standartus. Jaunās tehnoloģijas ļauj pilnībā izmainīt veidu, kādā komunicē cilvēki, firmas un valsts.
Šobrīd
jau vairāk nekā gadu elektroniskie jeb e-veikali darbojas arī Latvijā. Vai to
panākumi vietējā mērogā būs tikpat lieli kā Amazon.com un citiem
starptautiskajiem e-veikaliem? Uz to atbildēt nav viegli.
E-veikali Latvijā: vai piedāvājums atbilst pieprasījumam?
Skaidrs,
ka e-veikalu klientu skaits būs atkarīgs ne tikai no datoru daudzuma, Interneta
izmantošanas intensitātes un telekomunikāciju tarifiem.
Galvenaie faktori, kas noteiks pirkumu
skaitu e-veikalos, patiesībā ir tie paši tradicionālie – preču klāsts un cenas,
apkalpošanas (šoreiz gan elektroniskās!) kvalitāte un, protams, ļoti svarīgi ir
preču piegādes nosacījumi un termiņi.
Latvijas e – lielveikali
Šai kategorijai varētu pieskaitīt
elektroniskos veikalus, kuros ir liels preču klāsts un apgrozījums. Šajā nodaļā
tiks salīdzinātas dažu Latvjas populārāko e-tirdzniecības vietu parametri.
iTirgus
- šajā veikalā jūs varat iegādāties riepas savam auto, kāda koncerta biļeti.
Kaut arī piedāvātais preču klāsts ir ļoti plašs, tomēr vajadzīgo preci var
atrast ātri. Mīnusi – grūti izvēlēties no tik daudzām precēm
|
Veikals
|
iTirgus (patreizējā momentā
slēgts)
|
|
Web adrese
|
|
|
Piedāvājums
|
apavi, apģērbi, auto, preces bērniem, biļetes, celtniecības preces,
datortehnika, dāvanas, iespiesti izdevumi, elektronika, kancelejas preces,
mēbeles, mūzikas ieraksti, video, pārtika, preces dzīvniekiem, pulksteņi un
aksesuāri, sadzīves tehnika, saimniecības preces, skaistumkopšanas, sporta un
atpūtas preces, telefoni, preces veselībai
|
|
Produktu skaits
|
vairāki tūkstoši preču
|
|
Loģistika:
|
|
|
Piegādes teritorija
|
LATVIJA
|
|
Piegādes termiņi
|
1-2 darbadienu laikā
|
|
Samaksas nosacījumi :
|
|
|
Maksāšanas veids
|
norēķinu kartes, bankas pārskaitījums pēc pirkuma noformēšanas, skaidrā
naudā saņemot preci
|
|
Atzītās norēķinu kartes
|
VISA, Eurocard/Mastercard, Unikarte, Unibankas Juniora karte, Parex
Maestro, Parex VISA Electron
|
e-Mols
- pirmais lielveikals, kas piedāvā ikvienam izveidot savu veikalu. E-Mols
piedāvā divus dažādu veidu veikalus – Mazo Molu un Lielo Molu. Mazajā Molā var
izvietot līdz 20 precēm, par kurām klienti maksā tikai skaidrā naudā preču
piegādes brīdī. Mazā Mola cena ir Ls 9,90 mēnesī. Savukārt Lielajā Molā var
izvietot līdz 50 precēm un pircējs par precēm var norēķināties ne tikai skaidrā
naudā, bet arī ar norēķinu kartēm, ieskaitot debetkartes. Lielā Mola cena ir Ls
24,90 mēnesī.
|
Veikals
|
e-Mols
|
|
Web adrese
|
|
|
Piedāvājums
|
mūzika, Video/DVD,
programmnodrošinājums, apģērbi, GSM,
sadzīves tehnika, mēbeles, preces bērniem, biroja tehnika, smēķēšanas
piederumi, velosipēdi, pārtika u.c. preces
|
|
Produktu skaits
|
katrā kategorijā no 4 līdz 85
preces
|
|
Loģistika:
|
|
|
Piegādes teritorija
|
LATVIJA
|
|
Piegādes termiņi
|
Mazais E-Mols - 2 dienu laikā, Lielais E-Mols -1 dienas laikā
|
|
Samaksas nosacījumi :
|
|
|
Maksāšanas veids
|
norēķinu karte,skaidrā naudā
saņemot preci
|
|
Atzītās norēķinu kartes
|
Lielais E-Mols - jebkura
debetkarte vai kredītkarte
|
Marketline - specializējies tikai elektronisko
preču tirdzniecībā. Interesanta ir sadaļa "Izsole", kurā piedāvā
iegādāties preces ievērojami lētāk. Šo veikalu ir vērts apmeklēt un nopirkt
kādu nieku vai nopietnāku preci tikai tādēļ vien, ka tiek dāvāta iespēja vinnēt
pilnīgi jaunu Mercedes.
|
Veikals
|
Marketline
|
|
Web adrese
|
|
|
Piedāvājums
|
sadžives tehnika, elektronika,
datori, fotokameras u.c. preces
|
|
Produktu skaits
|
39 kategorijas
|
|
Loģistika:
|
|
|
Piegādes teritorija
|
LATVIJA
|
|
Piegādes termiņi
|
Rīgā un Rīgas rajonā 1-3 dienu laikā, Latvijā 5 dienu laikā
|
|
Samaksas nosacījumi :
|
|
|
Maksāšanas veids
|
skaidrā naudā saņemot preci,
izdrukājot un samaksājot bankā
|
|
Atzītās norēķinu kartes
|
nepieņem banku kartes
|
Mazie e-veikali un kioski
Musicshop.lv
- tipisks mūzikas veikals ar ierastajām precēm, tikai tā atrašanās vieta ir
Internets. Teicami izdomāta lapas navigācija, tāpēc vajadzīgo ierakstu
atradīsit pāris sekunžu laikā. Nepatīkams pārsteigums sagaida tad, kad
noklikšķināsit uz kāda konkrēta CD vai MC nosaukuma, vēloties apskatīt dziesmu
sarakstu un vāciņa foto, jo šāda informācija ir tikai par DVD. Taču īstiem
mūzikas mīļiem tas nebūs traucēklis, turklāt viņus varētu iepriecināt cenas.
|
Veikals
|
Musicshop.lv
|
|
Web adrese
|
|
|
Piedāvājums
|
CD, MC, DVD, VHS
|
|
Produktu skaits
|
Daudz un dažādi
|
|
Loģistika:
|
|
|
Piegādes teritorija
|
LATVIJA
|
|
Piegādes termiņi
|
Rīgā 5 dienu laikā, Latvijā 7 dienu laikā
|
|
Samaksas nosacījumi :
|
|
|
Maksāšanas veids
|
norēķinu kartes, skaidrā naudā
saņemot preci
|
|
Atzītās norēķinu kartes
|
VISA, Eurocard/Mastercard,
Parex Maestro un VISA Electron, Unikarte, Unibankas Juniora karte
|
Hebos
- nodrošina ātru piegādi, apņemoties piegādāt preci visā Latvijas teritorijā
tikai divu dienu laikā. Ļoti vienkārša mājas lapa ar nelielu preču klāstu.
|
Veikals
|
Hebo
|
|
Web adrese
|
|
|
Piedāvājums
|
sporta preces, tūrisma
inventārs, preces mājai un dārzam
|
|
Produktu skaits
|
9 kategorijas
|
|
Loģistika:
|
|
|
Piegādes teritorija
|
LATVIJA
|
|
Piegādes termiņi
|
2 dienu laikā
|
|
Samaksas nosacījumi :
|
|
|
Maksāšanas veids
|
skaidrā naudā saņemot preci
|
|
Atzītās norēķinu kartes
|
nepieņem maksājumus ar kartēm
|
|
|
|
Biroteh Interneta veikals -
šo mājas lapu ir vērts apskatīt firmām, kuras vēlas piedāvāt savu preci
Internetā, lai saprastu, ka vienkāršu tirdzniecības vietu atvērt nav nemaz tik
grūti. Lai iepirktos šajā mājas lapā, jābūt skaidrībai par konkrētu preces
modeli, jo nekādi foto un apraksti precei nav pievienoti. Šāds veikals varētu
apmierināt pastāvīgu klientu, kas nešaubās par firmas reputāciju.
|
Veikals
|
Biroteh Interneta veikals
|
|
Web adrese
|
|
|
Piedāvājums
|
datori un biroja tehnika
|
|
Produktu skaits
|
14 kategorijas
|
|
Loģistika:
|
|
|
Piegādes teritorija
|
LATVIJA
|
|
Piegādes termiņi
|
Rīgā 2 dienu laikā, Latvijā 4 dienu laikā
|
|
Samaksas nosacījumi :
|
|
|
Maksāšanas veids
|
skaidrā naudā saņemot preci
|
|
Atzītās norēķinu kartes
|
nepieņem maksājumus ar kartēm
|
E – grāmatnīcas
Tāpat zināmu popularitāti ir guvušas arī
e-grāmatnīcas (sevišķi ārzemēs dzīvojošo latviešu vidū, kuriem tādā veidā ir
iespēja iegādāties latviešu autorui grāmatas).
Jāņa Rozes grāmatnīca
neizceļas ne ar dizainu, ne arī preču pārskatāmību, jo grāmatas ir jāmeklē,
ievadot nosaukumu vai autoru. Savukārt grāmatu apraksti ir ļoti īsi un sausi.
Vienīgais, kas izceļ šo i-veikalu, ir iespēja pasūtīt grāmatu ārpus Latvijas
robežām.
|
Veikals
|
Jāņa Rozes grāmatnīca
|
|
Web adrese
|
|
|
Piedāvājums
|
Grāmatas
|
|
Produktu skaits
|
2248 grāmatas
|
|
Loģistika:
|
|
|
Piegādes teritorija
|
VISA PASAULE
|
|
Piegādes termiņi
|
atkarībā no piegādātāja
|
|
Samaksas nosacījumi :
|
|
|
Maksāšanas veids
|
izmantojot norēķinu karti,
skaidrā naudā saņemot preci
|
|
Atzītās norēķinu kartes
|
VISA, Eurocard/Mastercard,
Parex Maestro un VISA Electron, Unikarte, Unibankas Juniora karte
|
Izdevniecības "Kontinents"
e-veikalā grāmatas sadalītas pa katalogiem: romāni, piedzīvojumi, bērniem,
pusaudžiem, veselība un psiholoģija. Par katru grāmatu ir pagarš apraksts.
Diemžēl pasūtīšanas process ir nav parocīgs. Lai gan veikala dizains un preču
pasūtīšana pieklibo, tomēr to visu atsver iespēja apmeklēt Kontinenta virtuālo
lasītavu un izlasīt kādu grāmatu.
|
Veikals
|
Kontinents
|
|
Web adrese
|
|
|
Piedāvājums
|
Grāmatas
|
|
Produktu skaits
|
78 grāmatas
|
|
Loģistika:
|
|
|
Piegādes teritorija
|
Rīga
|
|
Piegādes termiņi
|
2 dienu laikā
|
|
Samaksas nosacījumi :
|
|
|
Maksāšanas veids
|
Bankas pārskaitījums, skaidrā naudā saņemot preci
|
|
Atzītās norēķinu kartes
|
Nepieņem maksājumus ar kartēm
|
Ne gluži veikali
Latvijas Internetā atrodamas vairākas interesantas vietas, kuras nevarētu dēvēt par īsti e-veikaliem, taču arī tajās var atrast informāciju par precēm, kuras var iegādāties.
AutoMoto.Lv -
ja vēlaties iegādāties auto un nav laika apmeklēt auto tirdzniecības vietas,
šajā lapā var aplūkot iecerētās mašīnas foto un saņemt informāciju par tās
atrašanās vietu. Ļoti plaša datu bāze gan par lietotiem, gan jauniem auto.
Iespējama detalizēta meklēšana pēc auto markas, cenas un izlaiduma gada.
|
Veikals
|
AutoMoto
|
|
Web adrese
|
|
|
Piedāvājums
|
transporta līdzekļi
|
|
Produktu skaits
|
vairāk nekā 1000 automobiļu
|
Perc.lv
- Internta izsole, kurā var iegādāties
visdažādākās lietas un, protams, arī pārdot. Informāciju par interesējošo preci
pircējs var atrast, aplūkojot atbilstošo kategoriju katalogā. Vajadzīgo preci
var iegūt, nosolot vislielāko cenu. Par preci parasti jāmaksā, kad to piegādā.
Visinteresantākā ir sadaļa "Preces par vienu latu".
|
Veikals
|
Perc.lv
|
|
Web adrese
|
|
|
Piedāvājums
|
viss ko vēlas pārdot
|
Autonet.lv
- Pavisam nesen atvērts autoplacis, kas pagaidām piedāvā salīdzinoši maz auto,
bet preču skaits ļoti strauji aug. Pirmajiem 500 klientiem par sludinājuma
ievietošanu uz mēnesi jāmaksā tikai Ls 1. Autonet.lv sadarbībā ar uzziņu
dienestu 118 piedāvā jaunu iespēju atrast sev vajadzīgo mašīnu pa telefonu 118.
|
Veikals
|
Autonet.lv
|
|
Web adrese
|
|
|
Piedāvājums
|
transportlīdzekļi
|
|
Produktu skaits
|
ļoti strauji mainās
|
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru