Vajadzības


Gatis Ozoliņš
Mārtiņš Mētelis
Pauls Plāte

Jānis Klaiva

Mārtiņš Rībens
(I.P.2.1)







Eseja par tēmu “Vajadzības”.









Ventspils Augstskola

Oktobris, 2000.
Plāns.
1.      Kas ir vajadzības?
2.      Vajadzību iedalījums.
3.      Ābrahama Maslova vajadzību piramīda.
4.      Vajadzību attīstība paralēli laika asij.
5.      Vajadzību saistība ar motivāciju.


1.      Kas ir vajadzības?
Vajadzība – vairāk vai mazāk pastāvīgs darbību, enerģijas vai informācijas trūkums, kas nepieciešams indivīda veiksmīgai funkcionēšanai (definīcija “Psiholoģijas vārdnīca”).
Vienkāršiem vārdiem runājot, vajadzības ir nepieciešamība eksistēt tā, lai varētu pilnvērtīgi pilnveidoties, attīstīties kā arī pastāvēt. Dzīvē katra cilvēka darbība ir vērsta uz attiecīgo vajadzību apmierinājumu, neatkarīgi no tā cik svarīga vai mazsvarīga ir šī darbība. Par piemēru var minēt kaut vai vienkāršu un daudziem cilvēkiem ierastu darbību – televizora vērošanu, ko izraisa daudz un dažādas vajadzības. Ziņu programmu skatīšanās apmierina mūsu zinātkāri, vajadzību būt informētam, dažādu izklaides raidījumu skatīšanās apmierina mūs – tā ir vajadzība pēc atpūtas. Runājot par vajadzībām mēs simtprocentīgi varam apgalvot, ka nekad uz pasaules nebūs cilvēki, kuriem visas vajadzības būs vienādas. Protams, atsevišķos gadījumos cilvēkiem ir vienādas vajadzības, tāpēc visā pasaulē, lai varētu tās labāk pētīt, vajadzības tiek grupētas un klasificētas. Klasifikācijas ir dažādas, tāpēc ir grūti noteikt, kura no tām ir dominējošā, kura ne. Pastāv vispārpieņemtas normas un teorijas, kuras tiek izmantotas praksē.
2.      Vajadzību iedalījums.
Piedāvājam apskatīt divus atšķirīgus vajadzību iedalījumus.
1.      Vajadzību iedalījums.
·         Bioloģiskās vajadzības (nodrošina cilvēka eksistenci) – vajadzības pēc ūdens, ēdiena, siltuma.
·         Sociālās vajadzības – vajadzības strādāt, mīlēt, komunicēt ar citiem cilvēkiem un ārpasauli.
2.      Vajadzību iedalījums.
·         Absolūtās (potenciālās) – vēlmes, ko izraisa ražošanas attīstības līmenis. Piemēram, tu vēlies nopirkt jaunu auto, bet tavi naudas resursi to neatļauj.
·         Sociāli ekonomiskās (reālās) – vēlmes, kurām atbilst maksātspēja. Piemēram, tu vēlies lekt ar gumiju, tev naudas ir gana šai nodarbei, un tu dari to.
·         Personiskās vajadzības. Piemēram, ieiet dušā, aiziet uz baznīcu.
·         Ražošanas vajadzības. Piemēram, tev jātaisa vakariņas, jāravē bietes.
Protams, pastāv arī citi iedalījumi, viens no cilvēkiem, kas ir izveidojuši pēc saviem uzskatiem veidotu vajadzību iedalījumu.
3.      Ābrahama Maslova vajadzību hierarhijas piramīda.
Būtībā visas vajadzības var sakārtot vajadzību piramīdā, kuru ir izveidojis humānistiskās psiholoģijas pamatlicējs A. Maslovs. Piramīda sastāv no pieciem stāviem, kuros ir izvietotas visas cilvēkam raksturīgās vajadzības.
·         Fizioloģiskās vajadzības. Tas ir pamats, kuru Maslovs uzskata par fiziskās eksistences jautājumu. Tās ir vajadzības pēc apģērba, ēdiena, siltuma. Kaut gan tomēr ir atšķirība starp to vai cilvēks  “knapi” velk savu dzīvību, vai tad ja cilvēks lieto pilnvērtīgu uzturu. Abos gadījumos ir nodrošināta fiziskā eksistence, bet atšķirība ir milzīga. Tamdēļ pieņemsim, ka cilvēks šajā vajadzību līmenī ir apmierināts, tad ja izjūt fizisko komfortu.
·         Vajadzības pēc drošības. Cilvēkam ir jābūt drošam, ka viņa dzīvībai nedraud briesmas. Katrā no mums ir pašaizsardzības instinkts, bet neskatoties uz to cilvēkam ir jābūt drošam par sevi un savu nākotni, par to, ka būs kur dzīvot, būs ko ēst utt. Šeit ir jāpiemin arī psiholoģiskais aspekts. Katram nepatīk asa kritika un nepatīkamas piezīmes. Cilvēkam jābūt drošam, ka viņš nenonāks nepatikšanās un tiks traumēts netik daudz fiziski kā morāli. Pat sliktas ziņas ir labāks nekā neziņa vispār. Arī informācijai ir liela nozīme drošības radīšanā, lai izslēgtu nelaimes gadījumu rašanos.
·         Sociālās vajadzības. Lai arī cik daudz cilvēks būtu egoistisks un individuālistisks, viņš nespēj iztikt bez citiem cilvēkiem. Katrs vēlas sevi saistīt ar citiem ļaudīm, katram ir vēlme just piederību. Piederību pie cilvēkiem, kas viņu pieņem tādu, kāds viņš ir (draugi, ģimenes locekļi)
·         Vajadzība pēc pašcieņas. Vispirms katram ir jāciena pašam sevi, lai viņu cienītu citi. Cilvēks sev uzstāda mērķi un laika gaitā pēc tā iet. Sasniedzot vienu, uzstāda nākamo, līdz sasniedz arī to utt. Tiek pārvarēti šķēršļi un dažādas grūtības, lai pierādītu sevi sev pašam un citiem.
·         Vajadzības pēc pašīstenošanās. Arī šajā līmenī cilvēks cenšas iegūt slavu un panākumus, bet atšķirībā no iepriekšējā līmeņa, citā formā. Cilvēks liek lietā savus talantus un zināšanas, lai apliecinātu savu personību, radošo iztēli un sevis izpausmi. Tā ir vajadzība pēc sevis paša sakopšanas.
4. Vajadzību attīstība paralēli laika asij.
Nav iespējams noliegt, ka vajadzības ir pastāvējušas un pastāvēs vienmēr cilvēces vidū. Taču, cilvēkam piemītošo, vajadzību veids un daudzums laika gaitā ir mainījies. Pats par sevi saprotams, ka vajadzību izaugsmi vistiešāk sekmējusi tehnikas un ražošanas attīstība. Palielinoties iespējām, pieaug arī vajadzības. Savukārt iespēju apjoma palielināšanos nodrošina tehnikas progress. Liela loma šīs mijiedarbības norisē ir faktam, ka mūsdienās cilvēkam paliek aizvien vairāk brīvā laika, kā rezultātā tiek radītas jaunas vajadzības un loģiski rodas nepieciešamība šīs vajadzības apmierināt. Senākajos laikos lielāko daļu cilvēka mūža aizņēma vispārzināmās A. Maslova vajadzību hierarhijas apakšējie divi līmeņi, proti, fizioloģiskās un drošības vajadzības. Šie līmeņi ir pamatnosacījumi cilvēka fiziskās eksistencei. Tātad, pašu senāko cilvēku dzīve pagāja piepildot šīs vēlmes, respektīvi, gādāja pārtiku, rūpējās par savu mājvietu un darīja visu to ko mūsdienās apzīmē ar vārdiem “Naturālā saimniecība”. Sastopoties ar kādām ķibelēm (piemēram, slimības) radās vajadzība tās risināt (slimības izārstēt), tāpēc radās risinājumi (dažādi burvji un šamaņi). Tas ir sava veida progress cilvēces attīstības vēsturē. Ar laiku, protams, parādījās sociālās vajadzības (nepieciešamība pēc sabiedrības, piederības un galu galā labas attiecības) utt. Tomēr ar nožēlu jāatzīst, ka pat mūsdienās daudz cilvēku visu savu mūžu nodzīvo, neapzinoties, ka ir arī augstāki ideāli pēc kā tiekties. Atliek tikai cerēt, ka nākotnē būs lielākas iespējas un vēlēšanās apmierināt visas savas vajadzības un iespēja pilnveidot sevi. Diemžēl mūsdienu pasaulē plaisa starp bagātajiem un nabagajiem ir lielāka kā jebkad. Tā vairs nav reģionāla, bet nu jau globāla problēma. Protams, neviens jau nevēlas šķirties no savas naudas tikai tāpēc, lai pabarotu trūkumcietējus, bet plaisa aug un plešas vēl lielāka.
5.      Vajadzību saistība ar motivāciju.
Sabiedrības saimnieciskā darbība vienmēr ir saistīta ar noteiktu vajadzību apmierināšanu. Uzņēmējdarbībā ir plaši pazīstams teiciens – pieprasījums un piedāvājums. Saskaņā ar pieprasījuma likumu, patērētāji parasti pērk vairāk preču par zemāku cenu nekā augstāku. Piedāvājuma likums savukārt nosaka, ka tad, ja citi apstākļi ir nemainīgi, tad jo augstāka būs preces cena, jo lielāks būs piedāvātās preces daudzums. Mijiedarbojoties šiem abiem likumiem tiek noteikta tirgus cena – cena par kuru reāli var pirkt preces un pakalpojumus. Ražotāju vēlme gūt lielāku pelņu motivē viņus rīkoties un ražot preces, ražot tādas preces, kuras ir sabiedrībā pieprasītas. Uzņēmējs ir tieši ieinteresēts attīstīt savu ražošanu un samazināt izmaksas, tikai ar vienu mērķi – gūt lielāku pelņu. Palielinoties ražošanas apjomiem, iespējams pazemināt cenu, iespējams iekarot lielāku tirgus daļu. Iespēja gūt lielāku tirgus daļu ir izmantojot reklāmas priekšrocības – oriģināli logo un teksti. Tas viss ir domāts tāpēc, lai patērētājam ieskaidrotu tikai vienu patiesību, ka attiecīgā prece ir vislabākā, tai ir vislabākā cena, un visbeidzot – citu nemaz nav. Reizēm pircējiem rodas antipātijas pret uzkrītošajām reklāmām un uzbāzīgajiem saukļiem. Tāpēc reizēm var novērot gadījumus, ka pircēji izvēlas preces par mazliet augstāku cenu (parasti šādām precēm ir neliela cena) ar domu, ka šī prece jau nu noteikti ir labāka par to otro. Protams, nevar izslēgt gadījumus, ka cilvēkam, sava statusa un prestiža dēļ speciāli pērk dārgās preces vai pakalpojumus. Pirmkārt, lai iegūtu augstas kvalitātes preces vai pakalpojumus, otrkārt, lai pašapliecinātos citu priekšā. Tamdēļ bagāti cilvēki parasti neizvēlas vienkāršas preces, un uzņēmēji to zina.
Motivācijai ir jābūt katrā lēmumā un katrā solī, kas tiek veikts. Bez motivācijas un jaunām idejām ir grūti ko sasākt.


Izmantotā literatūra:
·          Jānis Kupčs “Saskarsmes Būtība”
·          Viesturs Reņģe “Personības psiholoģija”
·          Andris Klauss “Uzņēmējdarbība” (lekciju materiāli)
·          Junior Achievement “Biznesa pamati”
·          Aleksejs Vorobjovs “Psiholoģijas pamati”    

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru