Budžets- valsts ieņēmumu un izdevumu saraksts, kas
sastādīts
noteiktam laika periodam.
Šī gada likumā pirmo reizi parādās termiņš Valsts
konsolidētais budžets- valsts pamatbudžets + valsts kopējais budžets,
izslēdzot no tā ieņēmumu un izdevumu daļas savstarpējos pārskaitījumus.
Budžeta iedalījums
ëValsts
budžets
ëPašvaldības
budžets
Abi budžeti sastāv no pamatbudžeta un
speciālā budžeta. Informatīviem nolūkiem abus apvienojot tiek izveidots
Latvijas Republikas kopbudžets.
Valsts budžets katram saimniecības gadam
sastāv no valsts ieņēmumu un izdevumu starpības.
Valsts budžets var tikt sastādīts ar budžeta
deficītu, budžeta pārpalikumu vai arī budžets var būt sabalansēts.
Valsts speciālie budžeti
Tie veidojas no :
·
sociālās
apdrošināšanas budžeta
·
speciālā
aprūpes budžeta
·
vides
aizsardzības fonda
·
valsts
autoceļu fonda
·
ostu
attīstības fonda
Pašvaldību speciālie budžeti
§
pašvaldību
autoceļu fonds
§
pašvaldību
vides aizsardzības speciālais budžets
§
pašvaldību
īpašumu privatizācijas fonds
LR nodokļi un nodevas
Nodoklis- ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts vai pašvaldību
budžetā, kas nav maksājums
par noteiktas preces iegādi vai
pakalpojumu saņemšanu un nav
soda nauda vai nokavēts
naudas maksājums, kā arī nav
maksājums par valsts kapitāla
vai tā daļas izmantošanu.
Nodoklis ir naudas maksājums, ko veic nodokļu maksātāji uz bezatlīdzības
pamata un tie nav saistīti ar noteiktu mērķi.
Tiešie
nodokļi ir atkarīgi no ienākuma vai mantas lieluma
Netiešie
nodokļi jāmaksā neatkarīgi no ienākuma vai mantas lieluma
Nodeva-
obligāts maksājums valsts budžetā vai likumā noteiktos
gadījumos pašvaldību budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu
ko valsts institūcijas devušas
uzņēmumam darbiniekiem vai par
sniegtajiem pakalpojumiem kā arī
likumos paredzētajiem
sniegtajiem mērķiem.
Ja nodokli uzliek ar likumu, tad valsts
nodevas tiek uzliktas vai nu ar likumu vai ar MK lēmumiem.
Nodokļus iekasē Valsts ieņēmumu dienests(VID),
pašvaldības un reģionālās attīstības ministrija. VID izstrādā un apstiprina
metodiku, pēc kādas aprēķināmi nodokļi, atspoguļojami grāmatvedībā un
maksāšanas kārtību.
Ar
nodokļiem apliek :
·
patēriņu
·
īpašumu
·
ienākumu
Nodokļu likmes :
1.
cietās
2.
procentuālās
:
·
procentuālās
- visiem vienādas
·
progresīvā
– jo vairāk jāapliek, jo lielāka likme
·
regresīvā
– jo vairāk jāapliek, jo mazāka likme
Nodokļu maksātāji ir Latvijas Republikas
vai ārvalstu fiziskās vai juridiskās personas, kuras klasificē :
·
iekðzemes
nodokļu maksātāji – rezidenti
·
ārvalstu nodokļu maksātāji –
nerezidenti
Fiziska persona tiek uzskatīta par rezidentu,
ja :
1.
patstāvīgā
dzīves vieta ir Latvijas Republika
2.
uzturas Latvijas Republikā ilgāk
par 183 dienām jebkurā 12 mēnešu periodā
3.
tā ir Latvijas Republikas pilsonis, kuru ārzemēs nodarbina Latvijas
Republikas valdība
Juridisku personu uzskata par rezidentu, ja
tā ir izveidota, reģistrēta vai tā bija jāizveido un jāreģistrē saskaņā ar
Latvijas Republikas likumiem.
Valsts nodokļi un tiem atbilstošie likumi
1)
Iedzīvotāju
ienākumu nodoklis “Par
iedzīvotāju ienākumu nodokli”
2)
Uzņēmumu
ienākumu nodoklis “Par uzņēmumu
ienākumu nodokli”
3)
PVN
“Par PVN”
4)
Sociālās
apdrošināšanas nodoklis “Par sociālās
apdrošināšanas nodokli”
5)
Akcīzes
nodoklis
“Par akcīzes nodokli”
“Par akcīzes nodokli
naftas produktiem”
6)
Muitas
nodoklis
“Par muitas nodokli”
7)
Dabas
resursu nodoklis “Par
dabas resursu nodokli”
8)
Nekustamā
īpašuma nodoklis “Par nekustamā
īpašuma nodokli”
9)
Izložu un
azartspēļu nodoklis “Par
izložu un azartspēļu nodokli”
Valsts
nodevas :
·
transporta
līdzekļu ikgadējā nodeva
·
ostas un
kuģošanas nodeva
·
lidostas
nodeva
·
muitas
nodeva
·
izložu un
azartspēļu nodeva
Nodokļa maksātāja pienākumi un tiesības
Pienākumi
:
·
aprēķināt nodokļu summu
·
noteiktos termiņos šīs nodokļu
summas ir jānomaksā
·
jādeklarē vai jāatskaitās gan par
saviem ienākumiem, gan par citiem ienākumu objektiem
·
uzglabāt visus ieņēmumu un
izdevumu dokumentus
Tiesības
:
·
nodokļu maksātājam ir tiesības
izmantot nodokļu un nodevu atvieglojumus, kas ir noteikti ar likumu
·
atļauts izmantot nodokļu atlaides
·
tiesības iepazīties nodokļu
administrācijā ar visiem normatīviem aktiem
·
iepazīties ar nodokļu un nodevu
aktiem, kurus ir veikusi nodokļu administrācija viņa uzņēmumā
·
tiesības pārsūdzēt lēmumus nodokļu
inspekcijā
·
tiesības saņemt atpakaļ
pārmaksātos nodokļus
·
fiziskai personai saņemt no darba
devēja izziņu par pārskaitītajiem nodokļiem
Nodokļu īpatsvars budžetā
Katrs Latvijas
iedzīvotājs gadā vidēji nodokļos samaksā 500,- latus.
Nodokļu sadalījums (naudas sadalījums) :
·
sociālā nodrošināšana un
sociālā apdrošināšana
39,7%
·
veselības aprūpe
10,2%
·
valdības dienesti
8,1%
·
sabiedriskā kārtība, drošība,
tiesību aizsardzība 6,8%
·
transports, sakari
6,4%
·
izglītība
5,7%
·
lauksaimniecība
5,1%
·
aizsardzība
2,8%
·
brīvais laiks, sports, kultūra,
reliģija
1,8%
·
dzīvokļu un komunālā saimniecība,
vides aizsardzība 1,2%
·
citi izdevumi 12,2%
Muitas maksājumi sastāda 51,2% no valsts
kopbudžeta ieņēmumiem:
1.
muitas nodoklis
2.
PVN
3.
akcīzes
nodoklis
4.
akcīzes
nodoklis naftas produktiem
5.
dabas
resursu nodoklis
Secinājumi un ieteikumi
1. Pārāk centralizēta nodokļu iekasēšana:
·
iedzīvotāju ienākumu
·
nekustamo īpašumu nodokli iekasē VID un pašvaldības
·
dabas resursu
Visus pārējos nodokļus saņem tikai VID,
pašvaldībām paliek naudas ziņā niecīgāki nodokļi.
2. Uzņēmumu un iedzīvotāju ienākumu nodokli vajadzētu piemērot katram
atkarībā no gūto ienākuma līdzekļa, piem., ja 25% jārēķina no minimālās algas, tad paliek ļoti
maz un ir grūti izdzīvot, ja 25% aprēķina no vairākiem tūkstošiem, tad tas
sevišķi neko nemaina. Tagad, kad nodokļa likme ir 25%, tad katrs uzņēmējs
cenšas samazināt apliekamos ienākumus, piem., veicot attaisnotos izdevumus,
piem., dāvina kādam radam 20% no ienākuma.
3. Aktīvā valsts karadienestā dienējošos apdrošina pensijām un pret
bezdarbu, vajadzētu arī maternitātes apdrošināšanu, jo arī sievietes dien
karadienestā.
4. Uzņēmumu un ienākuma nodokļu atlaides piešķir lauksaimniecisko darbību
veicošiem uzņēmumiem Ls10,- uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes ha. Šo
atlaidi vajadzētu palielināt un piešķirt uzņēmumiem, kuri regulāri cieš no
dabas stihijām. Varētu arī piešķirt vienu, bet lielu atlaidi.
5. Nekustamā īpašuma nodoklis no 2000. gada būs 1% no kadastrālās
vērtības, tā kā daudziem īpašniekiem ir vecs vērtības novērtējums (sen veikts),
tad vajadzētu noteikt laika posmu pēc kura obligāti jāpārvērtē īpašums un tam
būtu jābūt bez maksas.
6. PVN likmi vajag noteikt mazāku pirmās nepieciešamības precēm(pārtikas,
lauksaimniecības produkcijai), un paaugstināt likmi piem., dārglietām,
skaistumkopšanas līdzekļiem. Tas radītu cilvēkiem iespēju apmierināt savas
primārās vajadzības; padarītu preces pieejamākas pircējam, preces kļūtu
konkurētspējīgākas.
7. PVN varētu atcelt,(patreiz apliek preču importu) ievedot ekoloģiski
tīras tehnoloģiskās iekārtas, kuras būtu vajadzīgas medicīnai, zinātnes
attīstībai.
8. Izlozes un loterijas varētu neaplikt ar nodokli, ja ienākumi no šīs
darbības tiktu ziedoti labdarībai, neatkarīgi no apjoma.
9.
Nodokļu maksājumus varētu
atlikt uz kādu laiku, piem., uz gadu, jaunām nozarēm (optiskā rūpniecība, kuģu
būve, naftas ieguve, pārstrāde (ja to atradīs pie robežas ar Lietuvu),aviācijas rūpniecība), protams,
iedzīvotāju ienākuma nodokli jāmaksā un sociālie maksājumi būtu jāveic.
10.
Dabas
resursu nodokli var samazināt, ja kāds uzņēmums vēlas iegādāties ekoloģiski
tīru tehniku, uzstādīt filtrus, u.c., tas dotu papildus līdzekļus šīs tehnikas
iegādei.
11.
Samazināt
nekustamā īpašuma likmi tiem nodokļu maksātājiem, kuru zemes īpašums vai tā
daļa atrodas īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā, piem., daļa zemes ir šajā
zonā, uz pārējās audzē kartupeļus, bet nekustamā īpašuma nodokli jāmaksā par
visu sev piederošo zemi.
12.
Atlaides
no 2000. gada paredz, ka politiski represētām personām par individuālajām
dzīvojamām mājām, ja tās apsaimnieko 5 gadus, atlaide būs 50% no nekustamā
īpašuma nodokļa. Vajadzētu vēl klāt noteikt arī vecumu, piem., personām, kurām
ir 50 gadi; kuras apsaimnieko
individuālo dzīvojamo māju vismaz 10-15 gadus; u.c., šādi arī vajadzētu
samazināt nodokli.
13.
Pārtikas
precēm, kuras tiek ražotas Latvijā(margarīns, olas, u.c.), ievedmuitu vajadzētu
uzlikt maksimāli lielu, tādējādi varētu aizsargāt mūsu tirgu.
Nodokļu ieņēmumi 1998.gadā
Sociālās apdroðināðanas maksājumi 427,1
milj. Ls
PVN (pievienotās vērtības nodoklis) 320
milj. Ls
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
218,7 milj. Ls
Akcīzes nodoklis
163,5 milj. Ls
Uzņēmuma ienākuma nodoklis
90,9 milj. Ls
Īpaðuma nodoklis
25,4 milj. Ls
Muitas nodoklis
20,3 milj. Ls
Nekustamā īpaðuma nodoklis
19,5 milj. Ls
Ieņēmumu plāns 1999.gadā
Sociālās apdroðināðanas maksājumi 472,4
milj. Ls
PVN (pievienotās
vērtības nodoklis)
374,4 milj. Ls
Iedzīvotāju
ienākuma nodoklis
243,4 milj. Ls
Akcīzes
nodoklis
186,8 milj. Ls
Uzņēmuma ienākuma nodoklis 90,9
milj. Ls
RTU Liepājas Mācību zinātniski tehniskais komplekss
Valsts budžets
Darba autori :
3.LT kursa audzēkņi
Gints Cinkus
Normunds Griķītis
Māris Grinbergs
Raitis Kopðtāls
Juris Lubraks
Liepāja , 1999
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru