Valsts budžets




Budžets- valsts ieņēmumu un izdevumu saraksts, kas sastādīts
                noteiktam laika periodam.

  Šī gada likumā pirmo reizi parādās termiņš Valsts konsolidētais budžets- valsts pamatbudžets + valsts kopējais budžets, izslēdzot no tā ieņēmumu un izdevumu daļas savstarpējos pārskaitījumus.

Budžeta iedalījums


   ëValsts budžets
   ëPašvaldības budžets

  Abi budžeti sastāv no pamatbudžeta un speciālā budžeta. Informatīviem nolūkiem abus apvienojot tiek izveidots Latvijas Republikas kopbudžets.
  Valsts budžets katram saimniecības gadam sastāv no valsts ieņēmumu un izdevumu starpības.
  Valsts budžets var tikt sastādīts ar budžeta deficītu, budžeta pārpalikumu vai arī budžets var būt sabalansēts.

Valsts speciālie budžeti


Tie veidojas no :
·         sociālās apdrošināšanas budžeta
·         speciālā aprūpes budžeta
·         vides aizsardzības fonda
·         valsts autoceļu fonda
·         ostu attīstības fonda

Pašvaldību speciālie budžeti


§  pašvaldību autoceļu fonds
§  pašvaldību vides aizsardzības speciālais budžets
§  pašvaldību īpašumu privatizācijas fonds

LR nodokļi un nodevas


     Nodoklis- ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts vai pašvaldību

                   budžetā, kas nav maksājums par noteiktas preces iegādi vai
                   pakalpojumu saņemšanu un nav soda nauda vai nokavēts
                   naudas maksājums, kā arī nav maksājums par valsts kapitāla
                   vai tā daļas izmantošanu.
    Nodoklis ir naudas maksājums, ko veic nodokļu maksātāji uz bezatlīdzības pamata un tie nav saistīti ar noteiktu mērķi.
    Tiešie nodokļi ir atkarīgi no ienākuma vai mantas lieluma
    Netiešie nodokļi jāmaksā neatkarīgi no ienākuma vai mantas lieluma
    Nodeva- obligāts maksājums valsts budžetā vai likumā noteiktos

                 gadījumos pašvaldību budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu 

                 ko valsts institūcijas devušas uzņēmumam darbiniekiem vai par
                 sniegtajiem pakalpojumiem kā arī likumos paredzētajiem
                 sniegtajiem mērķiem.
    Ja nodokli uzliek ar likumu, tad valsts nodevas tiek uzliktas vai nu ar likumu vai ar MK lēmumiem.
    Nodokļus iekasē Valsts ieņēmumu dienests(VID), pašvaldības un reģionālās attīstības ministrija. VID izstrādā un apstiprina metodiku, pēc kādas aprēķināmi nodokļi, atspoguļojami grāmatvedībā un maksāšanas kārtību.
  
  Ar nodokļiem apliek :
·         patēriņu
·         īpašumu
·         ienākumu

Nodokļu likmes :
1.     cietās
2.     procentuālās :
·         procentuālās -  visiem vienādas
·         progresīvā – jo vairāk jāapliek, jo lielāka likme
·         regresīvā – jo vairāk jāapliek, jo mazāka likme

    Nodokļu maksātāji ir Latvijas Republikas vai ārvalstu fiziskās vai juridiskās personas, kuras klasificē :
·         iekðzemes nodokļu maksātāji – rezidenti
·         ārvalstu nodokļu maksātāji – nerezidenti
   


  Fiziska persona tiek uzskatīta par rezidentu, ja :
1.     patstāvīgā dzīves vieta ir Latvijas Republika
2.     uzturas Latvijas Republikā ilgāk par 183 dienām jebkurā 12 mēnešu periodā
3.     tā ir Latvijas Republikas pilsonis, kuru ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība

  Juridisku personu uzskata par rezidentu, ja tā ir izveidota, reģistrēta vai tā bija jāizveido un jāreģistrē saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

Valsts nodokļi un tiem atbilstošie likumi

1)    Iedzīvotāju ienākumu nodoklis         “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli”
2)    Uzņēmumu ienākumu nodoklis         “Par uzņēmumu ienākumu nodokli”
3)    PVN                                                   “Par PVN”
4)    Sociālās apdrošināšanas nodoklis     “Par sociālās apdrošināšanas nodokli”
5)    Akcīzes nodoklis                              “Par akcīzes nodokli”
                                                               “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”
6)    Muitas nodoklis                                “Par muitas nodokli”
7)    Dabas resursu nodoklis                     “Par dabas resursu nodokli”
8)    Nekustamā īpašuma nodoklis           “Par nekustamā īpašuma nodokli”
9)    Izložu un azartspēļu nodoklis            “Par izložu un azartspēļu nodokli”

Valsts nodevas :
·          transporta līdzekļu ikgadējā nodeva
·          ostas un kuģošanas nodeva
·          lidostas nodeva
·          muitas nodeva
·          izložu un azartspēļu nodeva


Nodokļa maksātāja pienākumi un tiesības

Pienākumi :
·         aprēķināt nodokļu summu
·         noteiktos termiņos šīs nodokļu summas ir jānomaksā
·         jādeklarē vai jāatskaitās gan par saviem ienākumiem, gan par citiem ienākumu objektiem
·         uzglabāt visus ieņēmumu un izdevumu dokumentus

Tiesības :
·         nodokļu maksātājam ir tiesības izmantot nodokļu un nodevu atvieglojumus, kas ir noteikti ar likumu
·         atļauts izmantot nodokļu atlaides
·         tiesības iepazīties nodokļu administrācijā ar visiem normatīviem aktiem
·         iepazīties ar nodokļu un nodevu aktiem, kurus ir veikusi nodokļu administrācija viņa uzņēmumā
·         tiesības pārsūdzēt lēmumus nodokļu inspekcijā
·         tiesības saņemt atpakaļ pārmaksātos nodokļus
·         fiziskai personai saņemt no darba devēja izziņu par pārskaitītajiem nodokļiem


Nodokļu īpatsvars budžetā
   Katrs Latvijas iedzīvotājs gadā vidēji nodokļos samaksā 500,- latus.

   Nodokļu sadalījums (naudas sadalījums) :
·         sociālā nodrošināšana un sociālā apdrošināšana                             39,7%
·         veselības aprūpe                                                                              10,2%
·         valdības dienesti                                                                                8,1%
·         sabiedriskā kārtība, drošība, tiesību aizsardzība                               6,8%
·         transports, sakari                                                                               6,4%
·         izglītība                                                                                             5,7%
·         lauksaimniecība                                                                                5,1%
·         aizsardzība                                                                                        2,8%
·         brīvais laiks, sports, kultūra, reliģija                                                1,8%
·         dzīvokļu un komunālā saimniecība, vides aizsardzība                    1,2%
·         citi izdevumi                                                                                   12,2%

 Muitas maksājumi sastāda 51,2% no valsts kopbudžeta ieņēmumiem:
1.    muitas nodoklis
2.    PVN
3.    akcīzes nodoklis
4.    akcīzes nodoklis naftas produktiem
5.    dabas resursu nodoklis



Secinājumi un ieteikumi

1.    Pārāk centralizēta nodokļu iekasēšana:
·         iedzīvotāju ienākumu
·         nekustamo īpašumu         nodokli iekasē VID un pašvaldības
·         dabas resursu
 Visus pārējos nodokļus saņem tikai VID, pašvaldībām paliek naudas ziņā niecīgāki nodokļi.
2.    Uzņēmumu un iedzīvotāju ienākumu nodokli vajadzētu piemērot katram atkarībā no gūto ienākuma līdzekļa, piem., ja 25%  jārēķina no minimālās algas, tad paliek ļoti maz un ir grūti izdzīvot, ja 25% aprēķina no vairākiem tūkstošiem, tad tas sevišķi neko nemaina. Tagad, kad nodokļa likme ir 25%, tad katrs uzņēmējs cenšas samazināt apliekamos ienākumus, piem., veicot attaisnotos izdevumus, piem., dāvina kādam radam 20% no ienākuma.
3.    Aktīvā valsts karadienestā dienējošos apdrošina pensijām un pret bezdarbu, vajadzētu arī maternitātes apdrošināšanu, jo arī sievietes dien karadienestā.
4.    Uzņēmumu un ienākuma nodokļu atlaides piešķir lauksaimniecisko darbību veicošiem uzņēmumiem Ls10,- uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes ha. Šo atlaidi vajadzētu palielināt un piešķirt uzņēmumiem, kuri regulāri cieš no dabas stihijām. Varētu arī piešķirt vienu, bet lielu atlaidi.
5.    Nekustamā īpašuma nodoklis no 2000. gada būs 1% no kadastrālās vērtības, tā kā daudziem īpašniekiem ir vecs vērtības novērtējums (sen veikts), tad vajadzētu noteikt laika posmu pēc kura obligāti jāpārvērtē īpašums un tam būtu jābūt bez maksas.
6.    PVN likmi vajag noteikt mazāku pirmās nepieciešamības precēm(pārtikas, lauksaimniecības produkcijai), un paaugstināt likmi piem., dārglietām, skaistumkopšanas līdzekļiem. Tas radītu cilvēkiem iespēju apmierināt savas primārās vajadzības; padarītu preces pieejamākas pircējam, preces kļūtu konkurētspējīgākas.
7.    PVN varētu atcelt,(patreiz apliek preču importu) ievedot ekoloģiski tīras tehnoloģiskās iekārtas, kuras būtu vajadzīgas medicīnai, zinātnes attīstībai.
8.    Izlozes un loterijas varētu neaplikt ar nodokli, ja ienākumi no šīs darbības tiktu ziedoti labdarībai, neatkarīgi no apjoma.
9.     Nodokļu maksājumus varētu atlikt uz kādu laiku, piem., uz gadu, jaunām nozarēm (optiskā rūpniecība, kuģu būve, naftas ieguve, pārstrāde (ja to atradīs pie robežas ar Lietuvu),aviācijas rūpniecība), protams, iedzīvotāju ienākuma nodokli jāmaksā un sociālie maksājumi būtu jāveic.
10.            Dabas resursu nodokli var samazināt, ja kāds uzņēmums vēlas iegādāties ekoloģiski tīru tehniku, uzstādīt filtrus, u.c., tas dotu papildus līdzekļus šīs tehnikas iegādei.
11.            Samazināt nekustamā īpašuma likmi tiem nodokļu maksātājiem, kuru zemes īpašums vai tā daļa atrodas īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā, piem., daļa zemes ir šajā zonā, uz pārējās audzē kartupeļus, bet nekustamā īpašuma nodokli jāmaksā par visu sev piederošo zemi.
12.            Atlaides no 2000. gada paredz, ka politiski represētām personām par individuālajām dzīvojamām mājām, ja tās apsaimnieko 5 gadus, atlaide būs 50% no nekustamā īpašuma nodokļa. Vajadzētu vēl klāt noteikt arī vecumu, piem., personām, kurām ir 50 gadi;  kuras apsaimnieko individuālo dzīvojamo māju vismaz 10-15 gadus; u.c., šādi arī vajadzētu samazināt nodokli.
13.           Pārtikas precēm, kuras tiek ražotas Latvijā(margarīns, olas, u.c.), ievedmuitu vajadzētu uzlikt maksimāli lielu, tādējādi varētu aizsargāt mūsu tirgu.  

Nodokļu ieņēmumi 1998.gadā

Sociālās apdroðināðanas maksājumi                                        427,1 milj. Ls
PVN (pievienotās vērtības nodoklis)                                          320 milj. Ls
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis                                                218,7 milj. Ls
Akcīzes nodoklis                                                                     163,5 milj. Ls
Uzņēmuma ienākuma nodoklis                                                 90,9 milj. Ls
Īpaðuma nodoklis                                                                       25,4 milj. Ls
Muitas nodoklis                                                                         20,3 milj. Ls
Nekustamā īpaðuma nodoklis                                                    19,5 milj. Ls

Ieņēmumu plāns 1999.gadā

Sociālās apdroðināðanas maksājumi                                        472,4 milj. Ls
PVN (pievienotās vērtības nodoklis)                                       374,4 milj. Ls
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis                                                243,4 milj. Ls
Akcīzes nodoklis                                                                     186,8 milj. Ls
Uzņēmuma ienākuma nodoklis                                                 90,9 milj. Ls

RTU Liepājas Mācību zinātniski tehniskais komplekss





                           






Valsts budžets




















                                                              Darba autori :

 

3.LT kursa audzēkņi

 

Gints Cinkus

Normunds Griķītis
Māris Grinbergs
Raitis Kopðtāls
Juris Lubraks

Liepāja , 1999


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru