Grāmatvedības kontu plāns, tā nozīme un uzdevumi.

LU Ekonomikas un vadības fakultāte

Grāmatvedības institūts

KURSA DARBS

Grāmatvedības pamati

Grāmatvedības kontu plāns, tā nozīme un uzdevumi.

Dienas nodaļas

                                                                                                             1. kurss                                                                                                        

1999./2000. m. g.

   Zinātniskais vadītājs ___________________                  ____________________               

                                                                            ( paraksts )                                                  ( ieņemamais amats )

                                                                                                      V. Putāne

                                                                                           _____________________

                                                                                                                                     ( vārds, uzvārds )

Satura rādītājs

                                                                                                  LPP

Ievads......................................................................................................3

1.     Bilances konti.................................................................................... 4

1.1.         Ilgtermiņa ieguldījumi.............................................................4-6

1.2.         Apgrozāmie līdzekļi................................................................6-8

1.3.         Pašu kapitāls............................................................................8-10

1.4.         Uzkrājumi................................................................................10

1.5.         Kreditori..................................................................................10-12

1.6.         Secinājumi par bilances kontu pielietošanu…………………12-13

2.     Operāciju konti.................................................................................13

2.1.         Ieņēmumi no uzņēmuma saimnieciskās darbības...................13-14

2.2.         Saimnieciskās darbības izdevumi...........................................14-15

2.3.         Dažādi ieņēmumi, izdevumi, peļņa un zaudējumi..................15-16

2.4.         Secinājumi par operāciju kontu pielietošanu………………..16-17

3.     Izmantotās literatūras un avotu saraksts............................................18

4.     Pielikumi……………………………………………………………19-24

IEVADS

      Kontu plāns ir ikviena uzņēmuma grāmatvedības pamats. Tas sastāv no bilances un operāciju kontiem.

      Bilances kontu dati ir paredzēti grāmatvedības pārskata bilances  sastādīšanai un tie sevī ietver pirmās piecas kontu grupas (1-5). Operāciju konti paredzēti peļņas un zaudējumu aprēķina sastādīšanai un tie sastāv no trijām kontu grupām (6-8). Kontu kodi sastāv no četrām zīmēm, kur pirmā norāda uz kontu grupu, otrā uz konta apakšgrupu, šis zīmes ir obligātas, trešā un ceturtā zīmes ir lietojamas atkarībā no kontu plāna detalizēšanas nepieciešamības.

      Latvijas Republikas uzņēmumiem par savu kontu plāna pamatu ir jāņem “Uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību un organizāciju vienotais grāmatvedības kontu plāns”, kas izveidots atbilstoši mūsu valsts nodokļu un grāmatvedības organizēšanas sistēmām un atbilst visām likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” prasībām. Kontu plānu ir apstiprinājusi Finansu ministrija un Latvijas republikā tas ir spēkā no 1994. gada 1. janvāra.

      Ikdienā, iegrāmatojot uzņemuma saimnieciskos darījumus, grāmatvežu darbs ir cieši saistīts ar kontu plānu, ja plāns ir sastādīts pareizi un atbilst uzņēmuma vajadzībām, ir pietiekami detalizēts un konkrēts, grāmatvedība ir viegli kārtojama, tajā ir viegli apkopot nepieciešamos datus jebkurai atskaitei. Tas savukārt sekmē savlaicīgu atskaišu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestā u. c. institūcijās. Grāmatvedības kontu plāns ir svarīgs grāmatvedības stūrakmens, tā pielietošana apvieno visu republikā atrodošos uzņemumu grāmatvedības, tātad šo sistēmu izprot un tajā orientējas visas ar šo nozari saistītās personas, tas nodrošina veiksmīgu dažādu nozaru sadarbību.

      Šā darba mērķis ir atklāt  kontu plāna būtību un tā pielietojumu grāmatvedībā.

        “Bilances konti” ir paredzēti grāmatvedības pārskata  bilances sastādīšanai. Šajos kontos apkopotie dati tiek pārnesti uz nākamo pārskata periodu kā sākuma saldo, tas dod iespēju nepārtraukti sekot uzņēmuma finansiālajam stāvoklim. Dažāda lieluma uzņēmumos šo kontu pielietojums var būt atšķirīgs.

Piemērs:

      A/s  “A ” ir uzņēmums, kas nodarbojas ar ražošanu un iepirkto preču pārdošanu.  Šajā uzņēmumā ir nodarbināti apmēram 300 strādājošie, mēneša neto apgrozījums ( vidēji gadā ) ir 230 000 lati. Darījumu partneru skaits svārstās no 100 - 150 mēnesī. Peļņa tiek izlietota ražotnes modernizācijai un pilnveidošanai.

 Lai kontrolētu visu šajā lielajā uzņēmumā notiekošo ir nepieciešamas gandrīz visas kontu grupas. Lielās dokumentu plūsmas dēļ ir būtiski katru mēnesi apkopot esošās izmaksas, lai sekmīgi varētu plānot pašizmaksas samazināšanu, analizēt trūkumus, veicināt to novēršanu, tāpēc plāns iztrādāts diezgan sīki. ( Pielikums I )

      Firma “B “ darbojas apkalpojošā sfērā, tā piedāvā savus pakalpojumus fiziskām personām. Firmā ir 2 strādājošie, tās neto apgrozījums nepārsniedz 300 LVL mēnesī. Tās klientu skaits ir ļoti mazs, līdz ar to arī dokumentu plūsma ir stipri mazāka nekā a/s “A“, tāpēc tās kontu plāns nav tik sīki detalizēts. ( Pielikums II )

      Bilances konti ir sadalīti piecas grupās . Pirmā no tām ir “Ilgtermiņa ieguldījumi”. Ilgtermiņa ieguldījumiem ir raksturīga to ilgstoša darbība uzņēmumā, t. i. ilgāka par vienu gadu. Pie ilgstošajiem ieguldījumiem pieder  arī nemateriālie ieguldījumi, kuri kontu plānā atrodami ar koda cipariem 11**. Šie konti paredzēti dažādu pētniecības programmu, tehnoloģijas pilnveidošanas izmaksu, licenču, patentu un datorprogrammu iegādes  izdevumu iegrāmatošanai, kā arī uzņēmuma nemateriālās vērtības (ja tāda pastāv) uzskaitei, pie tam izmaksās tiek ieskaitīti tikai izdevumi naudā. Biežāk šie konti tiek izmantoti ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumos.

      Otrā ilgtermiņa ieguldījumu apakšgrupa ir “Pamatlīdzekļi un mazvērtīgie priekšmeti“, šīs grupas konti kontu plānā  tiek apzīmēti ar kodu 12**, tie ir paredzēti ilglietošanas objektu un inventāra uzskaitei, izmantojot šīs grupas brīvos kodus šajā grupā var uzskaitīt arī mazvērtīgos priekšmetus, kuru saglabāšanas kontrolei nav būtiskas nozīmes. Salīdzinot uzņēmumu “A“ un “B“ kontu plānus

varam redzēt, cik atšķirīgi izveidojas kontu plāns atkarībā no uzņēmuma lieluma, tātad arī uzskaitē esošo pamatlīdzekļu un inventāra dažādības un daudzuma. Lielam uzņēmumam, kurā notiek ražošana protams ir nepieciešamas savas ēkas, kurā var izvietot tehnoloģiskās iekārtas, kas nodrošina produkcijas izlaidi, jo īrējot telpas apjomīgai ražotnei tiktu sadārdzināta pašizmaksa, tātad arī saražotās produkcijas cena varētu izrādīties konkurētnespējīga. Turpretim mazā uzņēmumā, kas darbojas īrētās telpās to nav, tātad arī konti, kuros uzskaita ēkas un  iekārtas, nav nepieciešami. Tā pati situācija ir vērojama arī attiecībā uz mazvērtīgo priekšmetu uzskaites sistēmu. Lielā uzņēmumā, kur ir vairāki ražošanas cehi un speciāli dienesti, kā, piemēram, grāmatvedība, kadru daļa, sagādes daļa, saimnieciskais dienests u.tml. ir nepieciešams uzskaitīt saimnieciskajai darbībai izlietotos līdzekļus, pretējā gadījumā naudas tērēšana var pārtapt īstā izšķērdībā. Ir svarīgi uzskaitīt dažādu specifisku instrumentu un darbarīku daudzumu. Mazā uzņēmumā šīs izmaksas ir ievērojami mazākas, tāpec tās nav nepieciešams uzkrāt šajā kontu grupā. Tās var norakstīt uzreiz saimnieciskās darbības izdevumos (7. kontu grupa). Katra uzņēmuma vadība ir tiesīga nolemt kādus priekšmetus pakļaut sīkai uzskaitei, kādus nē. Bez visa iepriekš minētā šajā apakšgrupā, atsevišķā kontā, tiek uzkrātas arī kapitālo remontu un rekonstrukcijas izmaksas, kas beidzot remontu vai rekonstrukciju tiek pārgrāmatotas pamatlīdzekļu uzskaites kontos.  Šajā kontu grupā tiek uzskaitīts arī pamatlīdzekļu nolietojums pasīvā .

      Trešā ilgtermiņa ieguldījumu apakšgrupa ir “Ilgtermiņa finansu ieguldījumi“. Kontu plānā šis grupas kods ir 13**. Šī apakšgrupa sevī ietver divu veidu naudas līdzekļu ieguldījumus tie ir vērtspapīri un ilgtermiņa aizdevumi. Likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem“ ir paredzēts ilgtermiņa aizdevumu un vērtspapīru sadalījums vairākās grupās, tāpēc arī kontu plānā  tie tiek sagrupēti. Šeit tiek uzskaitīti tikai  vērtspapīru iegādes izdevumi, pašu akcijas šajā kontu grupā uzskaitīt nedrīkst. Šīs apakšgrupas konti varētu ietilpt spēcīga uzņēmuma kontu plānā, t.i., tāda uzņēmuma, kas strādā ar peļņu un savus brīvos līdzekļus var atļauties  ieguldīt citas firmas akcijās. Tātad šīs firmas rīcībā ir brīvi apgrozāmie līdzekļi.

      “Apgrozāmie līdzekļi“ ir bilances kontu otrā grupa, un tā sevī ietver atšķirīgas līdzekļu grupas, kuras vieno kopīga iezīme, – tie tiek patērēti viena pārskata gada laikā. Šī kontu grupa tiek izmantota krājumu uzskaitei, produktīvo un darba dzīvnieku, debitoru parādu, nākamo periodu izdevumu, kā arī naudas līdzekļu uzskaitei. Apgrozāmie līdzekļi iedalās piecās apakšgrupās.

      Pirmā no tām ar kodu 21** ir “Krājumi“. Pie krājumiem tiek uzskaitīti visi materiāli, kas iegādāti ražošanai, preces pārdošanai, pusfabrikāti, kas paredzēti ražošanai kā arī gatavā produkcija. Pašražoto materiālu un produkcijas uzskaite obligāti kārtojama atsevišķi no pirkto materiālu un preču uzskaites. Tas nepieciešams, lai izslēgtu pašražoto materiālu un preču dubultu iegrāmatošanu. Aplūkojot uzņēmumu “A“ un “B“ kontu plānus redzam, ka neražojošā uzņēmumā, (šajā gadījumā “B”) , kas nenodarbojas ar tirdzniecību šīs kontu grupas plānā nav, jo nav saražotās produkcijas, nav pusfabrikātu un tirdzniecībai iepirkto preču. Šī apakšgrupa ir nozīmīga liela uzņēmuma kontu plāna sastāvdaļa, jo tā krājumi ir daudzveidīgi un bez šādas uzskaites būtu grūti izsekot to faktiskajam daudzumam, kā arī gandrīz neiespējami nodrošināt ražošanu ar nepieciešamajiem materiāliem vai lielu veikalu ar tirdzniecībai nepieciešamajām precēm. Mazā uzņemumā tas ir daudz vienkāršāk, jo krājumu   stāvokli,  to mazo apjomu dēļ var noteikt arī vizuāli.

      “Produktīvie dzīvnieki un darba lopi” ir otrā apgrozāmo līdzekļu apakšgrupa. Tās kods kontu plānā ir 22**. Šī apakšgrupa ir specifiska, tāpēc, visticamāk, tā būs sastopama ar lopkopību vai laukkopību saistīta uzņēmuma kontu plānā. No krājumiem šī grupa atdalīta savas uzskaites specifikas dēļ. Īslaicīgā apgrozījuma dēļ, kā arī augstās likviditātes pakāpes dēļ dzīvnieki netiek uzskaitīti pie pamatlīdzekļiem, kā tas tika praktizēts iepriekš. Dzīvniekiem netiek aprēķināta amortizācija, tātad šī grupa neiederas pamatlīdzekļu sastāvā.

      Trešā apgrozāmo līdzekļu apakšgrupa ir “Norēķini par prasībām (ar debitoriem)”. Šeit tiek apkopota informācija par visiem uzņēmuma debitoriem, kā juridiskām, tā fiziskām personām. Šīs grupas kods ir 23**, un tā sadalījumu pa atsevišķiem kontiem nosaka likums “Par uzņēmumu gada pārskatiem”. Šajā apakšgrupā jāuzskaita izveidojušies parādi no preču vai pakalpojumu pārdošanas,  saņemtie vekseļi, saistīto un meitas uzņēmumu parādi, uzņēmuma pamatkapitālā neiemaksātās summas, īstermiņa aizdevumi personālam un uzņēmuma vadībai kā arī pāmaksātie un iepriekš samaksātie nodokļi. Šajā kontu grupā paredzēts arī konts šaubīgo parādu iegrāmatošanai, šeit tiek iegrāmatota šaubīgā parāda atgūstamā daļa.  Lielā uzņēmumā šo kontu apakšgrupu ir nepieciešams detalizēt, lai padarītu vienkāršāku šo kontu informācijas lietošanu, kā arī varētu iegūt pareizu priekšstatu par ārējiem (juridiskas un fiziskas personas ārpus uzņēmuma) un iekšējiem (uzņēmuma darbinieki) debitoriem. Kā redzam a/s “A” kontu plānā šī apakšgrupa ir pietiekoši detalizēta, šeit ir skaidri norādīts, kā uzņēmumā tiek veikta debitoru uzskaite.  Pēc kontu detalizācijas var redzēt, ka īpaši ir sadalītas prasības pret personālu daudzo valūtu pielietošanas dēļ. Šim uzņēmumam ir arī meitas uzņēmums. Savukārt firmas ”B” kontu plānā nav atvērta šo kontu grupa, kas liecina par debitoru neesamību.

      Nākošā, ceturtā apgrozāmo līdzekļu apakšgrupa ir “Nākamo periodu izdevumi”, kas kontu plānā aizņem kodu 24**. Šī apakšgrupa ir paredzēta pārskata gadā radušos izdevumu , kuri attiecas uz nākamajiem periodiem, iegrāmatošanai. Tie varētu būt iepriekš samaksāti komunālie maksājumi, akciju emisijas nocenojums vai uzņēmuma dibināšanas izdevumi. Abos apskatāmajos kontu plānos ir atvērts šis konts. A/s “A” tas varētu tikt izmantots akciju emisijas nocenojuma iegrāmatošanai, bet firmā “B”, kurai nav akciju, tas varētu kalpot, uzņēmuma dibināšanas izdevumu iegrāmatošanai.

      Piektā apgrozāmo līdzekļu apakšgrupa ir “Vērtspapīri apgrozāmo līdzekļu sastāvā un īstermiņa līdzdalība kapitālos”. Šajā apakškontu grupā iegrāmatojami visi vērtspapīri, kurus ir paredzēts pārdot gada laikā. Šeit iegrāmatotos vērtspapīrus, kas pakļauti cenu svārstībām biržā ir atļauts pārvērtēt  pēc biržas kursa pārskata bilances sastādīšanas dienā. Nevienā no pielikumos pievienotajiem kontu plāniem nav atvērta šī apakšgrupa,tātad nevienam no šiem uzņēmumiem nepieder vērtspapīri, kurus plānots realizēt pārskata gada laikā.

  Un beidzamā, taču viena no svarīgākajām apgrozāmo līdzekļu apakšgrupām ir “Naudas līdzekļi”, kas kontu plānā atrodas zem koda 26**. Šajā apakškontu grupā ir jāuzskaita visi naudas līdzekļi, kas ir uzņēmuma rīcībā. Naudas līdzekļus ar trešās koda zīmes palīdzību  var sadalīt pēc to glabāšanas veidiem. Kā redzam pievienotajos kontu plānu paraugos, šī apakškontu grupa var būt sīki detalizēta, kā tas ir a/s “A”, vai arī pavisam vienkārša, kā tas ir firmā “B”. Kā jau iepriekš minēju, akciju sabiedrība strādā  ar daudzām valūtām, tāpēc arī kases un bankas kontu sadalījums izdarīts atbilstoši lietotajām valūtām. Šīs a/s kontu plānā ir izveidots konts valūtas konvertācijai, lai varētu izsekot valūtas kursu starpībai un pārbaudīt konvertācijas pareizību pēc esošā kursa uz konvertācijas brīdi.

Piemērs.

A/s saņem samaksu par preci no ārzemju partnera 12. janvārī. Maksājums ir izdarīts USD un grāmatvedībā tas tiek iegrāmatots LVL pēc esošā kursa uz 12. janvāri, taču konvertācija tiek veikta citā dienā un USD kurss ir mainījies, tātad vai nu ir radušies zaudējumi, vai peļņa no kursa izmaiņām, kas iegrāmatojami attiecīgajos kontos. Visa konvertācijas gaita ir labi pārskatāma un apkopota šajā, valūtas konvertācijai paredzētajā starpkontā .

      Nākošā bilances kontu grupa ir “Pašu kapitāls”. Šajā kontu grupā jāizdara grāmatojumi par pašu līdzekļu avotiem.

      Pašu kapitāls ir sadalīts četrās apakšgrupās, no kurām pirmā ir “Pamatkapitāls vai līdzdalības kapitāls, agio, ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve”, kods 31**. Šajā apakšgrupā iegrāmato uzņēmumu dibinot ieguldītos līdzekļus, pamatkapitālu, tā pieaugumu, akciju emisijas uzcenojumu, kā arī ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves, jo likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem” ir noteikts, ka ilgtermiņa ieguldījumu novērtējumu drīkst palielināt (samazināt), ja šis vērtības palielinājums (samazinājums) ir ilgstošs. Apskatot kontu plānus redzam, ka pamatkapitāls ir iekļauts abu uzņēmumu plānos, kas liecina par šā konta neatkarību no uzņēmuma lieluma, kā lielam, tā arī mazam uzņēmumam ir nepieciešams pamatkapitāls, tas noteikts likumos “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību” un “Par akciju sabiedrībām”. Individuālajiem uzņēmumiem un zemnieku saimniecībām pamatkapitāla esība, kā arī  tā summa nav noteikta, tā nav obligāta.

      Nākošā pašu kapitāla apakšgrupa ir “Privātkonti”, un šīs apakšgrupas kods ir 32**. Šāda veida konti var būt tikai uzņēmumos ar pilnu īpašnieka atbildību. Tā kā šāda veida uzņēmumos īpašnieks algu nesaņem, tad viņš gada laikā var izņemt naudu vai saņemt pakalpojumus savām vajadzībām. Apskatāmie kontu plāni ir ņemti no akciju sabiedrības un sabiedrības ar ierobežotu atbildību, šajās uzņēmējdarbības formās nav paredzēta pilna īpašnieka atbildība, tāpēc tajos nav ietverta šī kontu apakšgrupa. 

      Vēl pie pašu kapitāla apakšgrupām pieder arī grupa ar nosaukumu “Rezerves”, kura kontu plānā tiek apzīmēta ar kodu 33**. Rezerves ir paredzētas uzņēmuma zaudējumu segšanai finansiāli neveiksmīgos laika periodos. Šīs apakšgrupas konti parasti ir sastopami lielu uzņēmumu kontu plānos, jo uzņēmumos, kuru apgrozījums ir mazs, tie parasti var segt tikai savus izdevumus, t.i. izmaksāt strādniekiem algas, nomaksāt visus paredzētos nodokļus un segt izdevumus, kas nepieciešami  saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Šajos uzņēmumos arī peļņas iespēja ir stipri zemāka, nekā uzņēmumos ar lielāku apgrozījumu, kuriem ir vieglāk noturēties pilnīgas konkurences tirgū ar savām precēm un pakalpojumiem, jo tie var atļauties variēt ar to cenām. Rezervju izveide ir cieši saistīta ar uzņēmuma gūto peļņu, jo tieši no tās tiek ņemti nepieciešamie līdzekļi dažadu rezervju veidošanai. Tātad ver secināt, ka mazākā uzņēmumā rezervju izveidošanas iespēja ir daudzreiz mazāka, nekā lielā, ko var redzēt arī pielikumos ( I, II ) esošajos kontu plānos.

      Kā jau iepriekš minēju rezervju veidošanai tiek izmantota peļņa, tā kontu plānā pieder pie pašu kapitāla  pēdējās grupas “Nesadalītā peļņa un nesegtie zaudējumi”, kas tiek apzīmēta ar kodu 34**. Šis konts būs atrodams jebkura uzņēmuma kontu plānā, jo neatkarīgi no tā, vai uzņēmums strādā ar peļņu vai zaudējumiem, tas ir jāatspoguļo grāmatvedības reģistros. Peļņu var parādīt divos dažādos veidos  sadalītu, vai nesadalītu, tas katrā konkrētā gadījumā ir jāizlemj uzņēmuma akcionāru vai dalībnieku sapulcei, tā ir tiesīga izlemt arī peļņas sadalīšanas veidu. Šī procedūra likumdošanā nav stingri reglamentēta. Peļņu var izmaksāt dividendēs akcionāriem, vai, ja tā uzkrājusies lielos apmēros pievienot to pamatkapitālam.  Ar peļņas kontu cieši saistīta ir nākošā bilances kontu grupa.

      “Uzkrājumi” ir kontu grupa, kura sastāv no trijām apakšgrupām. Šajos kontos iegrāmatojamie dati ir ļoti līdzīgi rezervēm, tāpat  kā rezerves tie tiek veidoti no peļņas, taču tos drīkst veidot tikai nepieciešamajos apmēros. Atšķirīga ir uzkrājumu izmantošana. Uzkrājumi ir paredzēti pārskata gadā veicamajiem maksājumiem piemēram: iepriekšējos gados izveidojušos parādu atmaksai, zaudējumu vai izmaksu segšanai. Aplūkojot pielikumu I, radzam, ka šajā akciju sabiedrībā ir izveidots konts uzkrājumu izveidošanai, taču tas nav sīkāk detalizēts, tātad visi izveidotie uzkrājumi paredzēti viena veida izdevumu segšanai. Pretējā gadījumā nebūtu lietderīgi visa veida uzkrājumus iegrāmatot vienā kontā, tas var radīt sajukumu un padarīt neiespējamu pareizu uzkrājumu novirzi to vai citu izmaksu segšanai.

      Piektā un pēdējā bilances kontu grupa ir “Kreditori”. Šī grupa ir sadalīta deviņās apakšgrupās, tātad šī ir vissmalkāk sadalītā bilances kontu grupa. šīs grupas kontos iegrāmato visus aizņēmumus, ko uzņēmums ir saņēmis no citiem uzņēmumiem un personām, pie tam nepieciešama atsevišķa ilgtermiņa un īstermiņa aizņēmumu uzskaite.

      “Norēķini par saņemtajiem avansiem” ir viena no šīs kontu grupas apakšgrupām, tajā ir tikai viens konts, kurā tiek uzskaitīti no pircējiem un pasūtītājiem saņemtie avansi, tā kods kontu plānā ir 52**.  Šī konta pielietojums katra uzņēmuma grāmatvedībā ir atšķirīgs, tas ir saistīts ar grāmatvedības darba organizācijas veidu. Iespējams, ka uzņēmums savā uzskaites sistēmā  šo kontu neizmanto, jo drīz vien pēc avansa samaksāšanas kreditors saņem preci vai pakalpojumu par kuru ir samaksājis, tāpēc to uzreiz iegrāmato kā ieņēmumu no saimnieciskās darbības, nevis kā avansa maksājumu. Šo sistēmu varētu pielietot mazos uzņēmumos, ar mazu klientu skaitu, kur nav sarežģīti sekot naudas plūsmai. Lielā uzņēmumā, kur apgrozās daudz lielākas naudas summas, tiek realizēts daudz vairāk preču un kuram ir daudz vairāk klientu, tātad arī daudz vairāk iespējamo kreditoru, bez šī konta iztikt nevarēs. Tas būs nepieciešams, lai jebkurā brīdī varētu konstatēt atlikušo avansa daļu, kā arī nodrošinātu apmaksāto preču  saņemšanu. Arī nākamā kontu apakšgrupa ir paredzēta norēķinu iegrāmatošanai.

      Tās nosaukums ir “Norēķini ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem” un tā ir kreditoru otrā apakšgrupa. Kontu plānā tā atrodama zem koda 53**. Šeit atšķirībā no 52** kontu grupas tiek iegrāmatoti visi norēķini ar piegādātājiem un pasūtītājiem neatkarīgi no samaksas termiņa. Arī šajā kontu apakšgrupā, tāpat kā aizņēmumu norēķinu grupā atsevišķi jāuzskaita ilgtermiņa un īstermiņa parādi par piegādēm.

      Ceturtā no kreditoru apakšgrupām ir “Maksājamie vekseļi”, kods 54**, šeit ir jāuzskaita visi uzņēmuma izrakstītie vekseļi. Šis konts ir specifisks, tajā izdarītie grāmatojumi ir tikai divu veidu vekseļa izrakstīšana vai vekseļa dzēšana.

      Kā jau visas līdz šim apskatītās grupas “Kreditori” apakšgrupas arī nākošā ir paredzēta norēķinu iegrāmatošanai. Tās nosaukums ir “Norēķini ar uzņēmumiem, dalībniekiem un personālu”, kontu plānā tā aizņem kodu 55**. Šeit būtu jāiegrāmato dažādi citu kreditoru parādi. Trī no šajā apakšgrupā iekļautajiem kontiem ir saistīti ar meitas un saistītajiem uzņēmumiem, tāpēc tie var ietilpt tikai un vienīgi  koncerna uzņēmumu kontu plānos.

      “Norēķini par darba samaksu un ieturējumiem” ir sestā grupas ”Kreditori” apakšgrupa, tajā tiek uzskaitīti visi norēķini par darba algu un ieturējumiem, kuri izdarīti par labu citai personai vai tiek pārskaitīti valsts kasē pēc uzņēmumā piesūtītā tiesas izpildraksta. Šeit var iegrāmatot arī ieturējumus brīvprātīgās dzīvības apdrošināšanai. Katrā kontu plānā ir nepieciešams vismaz viens no šajā apakšgrupā iekļautajiem kontiem. Visos kontu plānos varētu nebūt ieturējumi par labu citām personām, taču norēķini par darba algu tur būs noteikti. Šīs apakšgrupas kods ir 56**.

      Kā nākošā šajā kontu grupā ir apakšgrupa “Norēķini par nodokļiem”, kods 57**. Te būtu iekļaujami norēķini par visiem nodokļiem, taču, lai neradītu sajukumu, ērtāk strādāt būtu , ja katram nodoklim piešķirtu savu kodu izmantojot koda trešo un ceturto zīmes. Reāli grāmatvedībās pielieto šo sadalīšanas metodi, tas nepieciešams arī tāpēc, ka ikvienā uzņēmumā ir nodokļi, kurus maksā darba devējs, un ir nodokļi, kurus maksā darba ņēmējs. Šī kontu grupa būs atrodama visos kontu plānos, jo jebkuram strādājošam uzņēmumam ir jāmaksā nodokļi, kas paredzēti likumā “Par nodokļiem un nodevām”, ievērojot visus samaksas termiņus un pastāvošās procentu likmes.

      “Norēķini par dividendēm” ir secifiska kontu grupa, tās kods kontu plānā ir 58**, tā tiek pielietota tikai uzņēmumos ar vairākiem dalībniekiem, tās varētu būt akciju sabiedrības. Viena īpašnieka uzņēmumā šis konts netiks lietots. Lai varētu atškirt pārskata gadā aprēķinātās dividendes no iepriekšējos gados aprēķinātajām dividendēm, tās tiek iegrāmatotas atsevišķos kontos.

      Pēdējā no kreditoru grupas apakšgrupām ir “Nākamo periodu ieņēmumi”, tās kods ir 59** un tajā tiek iegrāmatoti pārskata gadā iegrāmatotos ieņemumus, kas attiecas uz nākamajiem periodiem.

       No visa iepriekš aprakstītā un minētajiem piemēriem varam secināt, ka bilances kontu pielietojums grāmtvedības kontu plānos var atšķirties. Viens no šo atšķirību iemesliem ir dažādā uzņēmumu spaecializācija. Nešaubīgi var apgalvot, ka ražojoša uzņēmuma kontu plāns būs stipri atšķirīgs no kontu plāna, ko savā grāmatvedības uzskaites sistēmā pielietos pakalpojumus piedāvājoša firma, tas uzskatāmi redzams arī pievienotajos pielikumos. Kā otro atšķirību iemeslu var minēt dažādo naudas līdzekļu apgrozījumu uzņēmumos. Jo tas būs lielāks, jo smalkāka uzskaite ir nepieciešama, pretējā gadījumā kļus neiespējami izsekot kur un kādiem nolūkiem tiek iztērēti uzņēmuma līdzekļi. Kontu plāna atšķirīgu pielietojumu var izskaidrot arī ar iespēju variēt ar esošajiem kontiem, jo  Finansu ministrijas izdotajā pavēlē Nr. 63 ir noteikts, ka visiem uzņēmumiem uz kuriem attiecas likums “Par uzņēmumu gada pārskatiem” ir jāņem par pamatu šīs institūcijas izveidotais “Uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību un organizāciju vienotais kontu plāns”, kuru katrs uzņēmums drīkst pielāgot savas uzņēmējdarbības vajadzībām. Nepareizi un nepietiekami detalizēti bilances konti var kļūt par domstarpību objektu, kā attiecībā pret uzņēmuma klientiem, tā arī pret valsts institūcijām, šī iemesla dēļ var rasties sajukums nodokļu aprēķinos, kā rezultātā Valsts ieņēmumu dienests būs tiesīgs piemērot bargas sankcijas pret šo uzņēmumu. Nepiemēroti konti nedod iespēju skaidri un saprotami kārtot grāmatvedības reģistrus, kā tas ir noteikts likumā “Par grāmatvedību”. Protams kontu plāns nevar sastāvēt tikai no bilances kontiem, ir nepieciešami arī konti, kuros tiek uzkrāta informācija kuras kopsavilkums vēlāk  tiek iegrāmatots bilances kontos.

      Tāpēc kontu plānā ir “Operāciju konti”. Operācijas konti ir paredzēti pārskata perioda peļņas vai zaudējumu atklāšanai. Tie, tāpat kā bilances konti ir sadalīti kontu grupās un apakšgrupās.

      Pirmā no operācijas kontu grupām ir “Ieņēmumi no saimnieciskās darbības”. Šeit tiek uzskaitīti ieņēmumi, ko uzņēmums gūst tikai no savas saimnieciskās darbības. Tā kā šo kontu  pielietojums un korespondence ir stipri līdzīgi neapskatīšu tos pa apakšgrupām. Kontu plānā šie konti atrodami zem kodiem 61**-69**. Katrā uzņēmuma šo kontu grupu var detalizēt pēc nepieciešamības. Detalizācija ir nepieciešama arī atšķirīgo nodokļu likmju dēļ.

Piemērs.

Ja ražojošs uzņemums nodarbojas arī ar iepirktu preču tirdzniecību nebūs lietderīgi ieņēmumus par pašu ražotajām precēm apkopot vienā kontā ar ieņēmumiem no iepirkto preču realizācijas, vai arī iekšzemēs gūtos ieņēmumus apkopot ar ieņēmumiem, kas gūti no preču eksporta. Eksportējemās preces atdalāmas arī pievienotā vērtības nodokļa uzskaites specifikas dēļ. Šo kontu detalizācijas variantu varam vērot I pielikumā esošajā kontu plānā.

Šajā kontu grupā bez ieņēmumiem paredzētajiem kontiem ir konts, kas paredzēts krājumu vērtību izmaiņu iegrāmatošanai, kā arī konts, kas domāts lauksaimniecības uzņēmumiem – “Produktīvo un darba dzīvnieku ganāmpulka vērtības izmaiņas”.   Šeit ir atrodams arī konts, kas ir saistīts ar jau iepriekš apskatīto nākamo periodu ieņēmumiem, tā kods ir 67** un konts, kuru var sastapt tikai lielu uzņēmumu kontu plānos “Sociālās infrastruktūras iestāžu un pasākumu ieņēmumi”.

      Otra lielākā operāciju kontu grupa ir “Izdevumi izejvielu, materiālu un preču iepirkšanai”. Šī kontu grupa ir atrodama zem kodiem 71**-79**, un tajā ir jāiegrāmato tikai tie izdevumi, kas saistīti ar uzņēmuma pamatdarbību. Šeit ir paredzēti konti arī sociālās infrastruktūras saimniecībai. Izdevumu kontu grupā ieraksti, lielākoties ir izdarāmi kontu debeta pusē, kontu kredītā var būt iegrāmatotas tikai preces iegādājoties saņemtās atlaides. Veicot izdevumu uzskaiti, jāņem vērā, ka šeit apkopotie izdevumi samazina ar peļņas nodokli apliekamo ieņēmumu summu, jāvadās arī pēc likumā “Par peļņas nodokli” noteiktajiem izdevumu veidiem, kas samazina ar nodokli apliekamo peļņu. Šeit iegrāmatojami visi izdevumi, kas saistīti ar preču iegādi, preču transporta izdevumi, izejvielu iegādes izdevumi,  muitas un ievednodevas,kā arī samaksa par pakalpojumiem no ārienes, personāla izmaksas, sociālās nodevas, pamatlīdzekļu un citu ieguldījumu vērtības norakstījumi, preču pārdošanas izdevumi, administrācijas un pārskata periodā iekļaujamie iepriekšejo periodu izdevumi. Aplūkojot pielikumos esošos kontu plānus var labi redzēt, ka liela uzņēmuma plānā ir ietverti gandrīz visi iespējamie izmaksu iegrāmatošanai paredzētie konti. Ar to palīdzību, ja ir nepieciešams, var izsekot katrai izdevumu grupai.

Piemērs I

Uzņēmums nodarbojas ar ražošanu un iepirktu preču tirdzniecību. Lai novērtētu kādā virzienā ir vērts pilnveidot savu darbību, nepieciešams apkopot iepirkto preču iegādes izdevumus (preces cenu, transporta izdevumus, ar preču pārdošanu saistītos izdevumus) un izvērtēt, vai ir lietderīgi ieguldīt naudu pirktajās precēs, vai labāk to izmantot ražošanas pilnveidošanai un pašražotās produkcijas reklāmas kampaņai. Visa nepieciešamā informācija, lai salīdzinātu ienākumus no ražotajām un pirktajām precēm būs atrodama 7. grupas kontos.

Piemērs II

Firma sakaru uzturēšanai ar ārzemju partneriem izmanto kā mobilos, tā parastā telekomunikāciju tīklā pieslēgtus telefonus. Ņemot vērā mūsu valstī pastāvošo telekomunikāciju monopolu var izrādīties, ka izmantot vienkāršo telefonu līniju ir ekonomiski nelietderīgi, taču, lai to konstatētu kontu plānā ir vajadzētu paredzēt iespēju atsevišķi uzskaitīt dažādos telefonu tīklu pakalpojumus atsevišķos kontos.

      No minētajiem piemēriem varam secināt, ka šī kontu grupa ieņem svarīgu vietu uzņēmumu ekonomiskajā analīzē. Ar šo kontu palīdzību iespējams izanalizēt jebkurus izdevumus, ja tie pareizi sakārtoti un detalizēti uzņēmuma kontu plānā. Šajā un iepriekšejā operāciju kontu grupās apkopotie rezultāti tiek pārnesti uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu pārskata gada beigās, kas tiek sastādīts uzņēmuma finansiālo rezultātu noteikšanai, jaunā parskata gadā šie konti tiek atvērti no jauna un tajos tiek uzkrāta informācija par pārskata gadu. Tā kā šī un iepriekš apskatītā kontu grupas peredzētas tikai tādu ieņēmumu un izdevumu iegrāmatošanai, kas ir saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību, bet uzņēmumā var rasties arī tādi ieņēmumi vai izdevumi, kurus nevar pieskaitīt pie saimnieciskās darbības ieņēmumiem vai izdevumiem, tiem atvēlēta atsevišķa operāciju kontu grupa.

      “Dažādi ieņēmumi un izdevumi, peļņa vai zaudējumi” kontu plānā apzīmēti ar kodiem 81**-84**; 86**-88**. Šeit tiek iegrāmatoti visi ieņēmumi un izdevumi, kuri neatbilst divu iepriekšejo operāciju kontu prasībām.  Tie varētu būt ieņēmumi vai zaudējumi no valūtas kursu izmaiņām, ziedojumi, iekasētās soda naudas, samaksātās soda naudas, ilgtermiņa aizdevumu procenti, bezcerīgo debitoru parādu saņemšana, ieņēmumi no pamatlīdzekļu pārdošanas un izdevumi par pamatlīdzekļu likvidāciju. Šajā kontu grupā gribu izcelt kontu ar kodu 86**, kas saucās “Peļņa vai zaudējumi”. Šis konts atšķiras no pārējiem šajā operācijas kontu grupā esošajiem ar tā īpašo pielietojumu un nozīmi. Caur šo kontu pārskata gada beigās tiek slēgti visi operāciju konti. Šis ir vienīgais konts no operāciju kontiem, kura rezultāts tiek pārnests uz pārskata bilanci. Šo kontu nevar viennozīmīgipieskaitīt pie aktīva vai pasīva kontiem, jo tā beigu saldo var atrasties kā kredīta, tā debeta pusē. Tas ir atkarīgs tikai un vienīgi no tā ar kādiem rezultātiem uzņemums ir beidzis pārskata gadu. Šis konts ir obligāts visu uzņēmumu kontu plānos, jo likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem” peļņas un zaudējumu aprēķins ir noteikts kā uzņēmuma gada pārskata neatņemama sastāvdaļa. Aplūkojot pielikumos  esošos kontu plānus redzam, ka šis konts ir ietverts abos plānos. Šī bija pēdējā operācijas kontu un kontu plāna pēdējā grupa.

Atsaucoties uz augstāk minētajiem piemēriem un operācijas kontu aprakstu varam secināt, ka operācijas kontu pielietojums, tāpat kā bilances kontu var būt atšķirīgs dažādos uzņēmumos. Šo kontu grupējums ir atkarīgs no kontu plānā izmantotajiem bilances kontiem, tie ir savstarpēji cieši saistīti.

Piemērs.

Ja uzņēmuma kontu plānā nav ietverts bilances konts,kas paredzēts nemateriālo ieguldījumu iegrāmatošanai, tad arī operāciju konts “Nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšana” šajā kontu plānā netiks iekļauts.

      Protams, arī operāciju kontu detalizējums būs atkarīgs no katra konkrētā uzņemuma darbošanās virziena, no tā, kur atrodas un cik daudz darījumu partneru vai klientu tam ir, no uzņēmuma rīcībā esošajiem līdzekļiem un to izlietošanas veidiem.

      Šajā darbā uzskatāmi ir parādīts bilances un operāciju kontu pielietojums grāmatvedībā, tātad ir izpildīts darba ievadā izvirzītais mērķis. Redzams, ka bilances un operāciju konti kopā veido vienu nedalāmu veselumu, ko sauc par kontu plānu. Darbā nav aprakstīta kontu korespondence, jo tā ļoti sīki ir izklāstīta darbā izmantotajā J. Benzes grāmatā “Grāmtvedības kontu korespondence”.

IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS.

1)         LR likums “Par grāmatvedību”                              

2)         LR likums “Par uzņemumu gada pārskatiem”

3)         LR likums “Par pievienotās vērtības nodokli”      

4)         LR likums “Par akciju sabiedrībām”

5)         LR likums “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību”

6)         LR MK “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju Nr. 339”

7)         LR FM pavēle NR. 63 Par “Uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību un organizāciju

          vienoto grāmatvedības kontu plānu”

8)         J. Benze “ Grāmatvedības kontu korespondence”.

9)         Akciju sabiedrības “A” kontu plāns

10)           Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “A” kontu plāns

PIELIKUMS  I

A/s “ A “ kontu plāns

1.     Bilances konti

1.1       Ilgtermiņa ieguldījumi

1.1.1.  Pamatlīdzekļi

         AKTĪVS

  1210 – Zemes gabali, ēkas, būves, ilggadīgie stādījumi u. c. nekustamā     

             īpašuma objekti.

  1220 – Tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas

  1230 – Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs

  1260 – Mazvērtīgie un ātri nolietojamie priekšmeti

  1261 – Mazvērtīgo un ātri nolietojamo priekšmetu norakstīšana

           PASĪVS

          1290 – Pamatlīdzekļu nolietojums ( 1210 )

          1291 – Pamatlīdzekļu nolietojums ( 1220 )

          1292 – Pamatlīdzekļu nolietojums ( 1230 )

1.1.2.  Ilgtermiņa finansu ieguldījumi

          1310 – Līdzdalība meitas uzņēmuma kapitālā

          1380 – Aizdevumi uzņēmuma darbiniekiem

1.2.         Apgrozāmie līdzekļi

1.2.1.  Krājumi

2115 – Izejvielas un materiāli

2116 – Degviela

2117 – Celtniecības materiāli un iekārtas uzstādīšanai

2118 – Rezerves daļas

2120 – Nepabeigtie ražojumi

2130 – Gatavie ražojumi

2134 – Pārdotie materiāli un izejvielas

2190 – Avansa maksājumi par precēm

1.2.2.  Norēķini par prasībām ( ar debitoriem )

           2310 – Norēķini ar pircējiem un pasūtītājiem

           2311 – PVN par precēm no budžeta

           2330 – Norēķini par darba algas parādiem

           2340 – Meitas uzņēmuma parādi

           2350 – Norēķini ar citiem debitoriem

           2380 – Norēķini par prasībām pret personālu ( LVL )

           2381 – Norēķini par prasībām pret personālu ( USD, DEM )

           2382 – Norēķini par prasībām pret personālu ( EEK )

           2384 – Norēķini par prasībām pret personālu ( LTL )

           2390 – Pārmaksātie, iepriekš samaksātie nodokļi

1.2.3.  Nākamo periodu izdevumi

2410 – Nākamo periodu izdevumi

1.2.4.  Naudas līdzekļi

2610 – Kase ( LVL )

2611 – Kase ( USD, DEM )

2612 – Kase ( EEK )

2614 – Kase ( LTL )

2620 – Norēķinu konts bankā ( LVL Unibanka )

2621 – Norēķinu konts bankā ( LVL Komercbanka )

2623 – Norēķinu konts bankā ( LVL Krājbanka )

2624 – Norēķinu konts bankā ( LVL Hipotēku banka )

2625 – Norēķinu konts bankā ( LVL Hansabanka )

2630 – Starpkonts valūtas konvertācijai pēc komerckursa

2641 – Kredītkarte ( EC/MC USD )

2680 – Valūtas konts bankā ( USD, DEM Unibanka )

2681 – Valūtas konts bankā ( USD, DEM Komercbanka )

2682 – Valūtas konts bankā ( EEK Unibanka )

2684 – Valūtas konts bankā ( LTL Unibanka )

2686 – Valūtas konts bankā ( USD Hansabanka )

2687 – Valūtas konts bankā ( EEK Hansabanka )

2688 – Depozīta noguldījums ( USD Unibanka )

2689 – Valūtas konts bankā ( USD Hipotēku banka )

1.3.         Pašu kapitāls

1.3.1.  Pamatkapitāls vai līdzdalības kapitāls, agio, ilgtermiņa ieguldījumu          

          pārvērtēšanas rezerve

          3110 – Pamatkapitāls ( Statūtu kapitāls)

1.3.2.  Rezerves

3350 – Rezerve un fondi

3360 – Pārējās rezerves ( Rekultivācija )

1.3.3.  Nesadalītā peļņa vai nesegtie zaudējumi

3410 – Pārskata gada nesadalītā peļņa

1.4.         Uzkrājumi

4110 – Uzkrājumi

1.5.         Kreditori

1.5.1.  Norēķini par aizņēmumiem

5140 – Aizņēmumi

1.5.2.  Norēķini par saņemtajiem avansiem

5210 – Norēķini par saņemtajiem avansiem

1.5.3.  Norēķini ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem

          5310 – Norāķini ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem

1.5.4.  Norēķini ar uzņēmumiem, dalībniekiem un personālu

5540 – Norēķini par parādiem citiem uzņēmumiem

1.5.5.  Norēķini par darba samaksu un ieturējumiem ( izņemot nodokļus )

5610 – Norēķini par darba algu

1.5.6.  Norēķini par nodokļiem

5710 – Norēķini par uzņēmuma ienākuma nodokli

5720 – Norēķini par citiem nodokļiem un maksājumiem budžetam

1.5.7.  Norēķini par pārskata gada dividendēm

           5810 – Norēķini par pārskata gada dividendēm

2.     Operāciju konti

2.1.         Ieņēmumi no uzņēmuma saimnieciskās darbības

2.1.1.  Ieņēmumi no pārdošanas, kas apliekami ar nodokļiem vispārējā kārtībā

6110 – Ieņēmumi no pamatdarbības, produkcijas un pakalpojumu     

            pārdošanas

6112 – Ieņēmumi no produkcijas eksporta ( 0% PVN likme )

6113 – Ieņēmumi no veikala

2.1.2.  Gatavās produkcija un nepabeigto ražojumu krājumu un vērtības izmaiņas

6610 – Gatavās produkcijas krājumu un vērtības izmaiņas

6620 – Nepabeigto ražojumu krājumu un vērtības izmaiņas

2.2. Saimnieciskās darbības izdevumi

2.2.1. Izdevumi izejvielu, materiālu un preču iepirkšanai

          7110 – Izejvielu un materiālu iepirkšanas un piegādes izdevumi

          7170 – Samaksa par darbiem un pakalpojumiem no ārienes

          7180 – Pārējie materiālie izdevumi

2.2.2. Personāla izmaksas

          7210 – Strādnieku algas

          7220 – Pārvaldes personāla un administrācijas algas

          7240 – Kaitējuma atlīdzība

2.2.3. Sociālās nodevas un izmaksas

           7310 – Sociālais nodoklis ( uzņēmums )

2.2.4. Pamatlīdzekļu nolietojums u. c. ieguldījumu vērtības norakstījumi

          7420 – Pamatlīdzekļu nolietojums

          7440 – Apgrozāmo līdzekļu vērtības norakstīšana

2.2.5. Pārējie saimnieciskās darbības izdevumi

          7510 – Dabas aizsardzības izdevumi

          7540 – Apdrošināšanas maksājumi

          7550 – Pārējie saimnieciskās darbības izdevumi

          7570 – Komandējuma izdevumi

2.2.6. Preču pārdošanas izdevumi

          7620 – Preču transporta izdevumi

          7650 – Citi pārdošanas izdevumi

2.2.7. Administrācijas izdevumi

          7710 – Sakaru izdevumi

          7720 – Kantora izdevumi

          7730 – Juristu un pasta pakalpojumu apmaksa

          7740 – Gada pārskata un revīzijas izdevumi

          7750 – Naudas apgrozījuma blakus izdevumi

          7760 – Transporta izdevumi administrācijas vajadzībām

          7770 – Citi vadīšanas un administrācijas izdevumi

          7780 – Reprezentācijas izdevumi

2.2.8. Sociālās infrastruktūras uzturēšanas izdevumi

          7940 – Ēdnīcas uzturēšanas izdevumi

          7960 – Medicīniskās apkalpošanas izdevumi

          7970 – Kultūras un sporta iestāžu un pasākumu izdevumi

2.3. Dažādi ieņēmumi un izdevumi, peļņa un zaudējumi

2.3.1. Dažādi ieņēmumi

           8120 – Ieņēmumi no procentiem un tiem pielīdzināmie ieņēmumi

           8150 – Ieņēmumi novalūtu kursu paaugstināšanās

           8160 – Saņemtās soda naudas un līgumsodi

           8170 – Ienākumi no valūtas pārdošanas vai pirkšanas

2.3.2. Dažādi izdevumi

           8220 – Samaksātie procenti, tiem pielīdzināmie izdevumi

           8250 – Zaudējumi no valūtas kursa pazemināšanās

           8260 – Samaksātās soda naudas un līgumsodi

           8270 – Zaudējumi no valūtas pārdošanas vai pirkšanas

2.3.3. Ārkārtas ieņēmumi

           8310 – Ārkārtas ieņēmumi

2.3.4. Ārkārtas izdevumi

           8410 – Ārkārtas izdevumi

2.3.5. Peļņa vai zaudējumi

           8610 – Peļņa vai zaudējumi

2.3.6. Izdevumi, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību

           8710 –  Izdevumi, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību

2.3.7. Nodokļi no peļņas u. c. saimnieciskās darbības izdevumos neiekļaujamie      

          nodokļi

           8810 – Uzņēmuma ienākuma nodoklis

           8820 – Nodoklis par dabas resursu izmantošanu ( virslimita )

           8830 – Nodoklis par zemi

           8840 – Citi saimnieciskās darbības izmaksās neiekļaujamie nodokļi

         

PIELIKUMS II

Firmas “B”kontu plāns

1.     Bilances konti

1.1.Ilgtermiņa ieguldījumi

1.1.1.Pamatlīdzekļi

          1230 – Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs

1.2. Apgrozāmie līdzekļi

1.2.1. Nākamo periodu izdevumi

           2410 – Nākamo periodu izdevumi

1.2.2. Naudas līdzekļi

           2610 – Kase ( LVL )

           2620 – Konts bankā ( LVL )

1.3. Pašu kapitāls

1.3.1. Pamatkapitāls vai līdzdalības kapitāls, agio, ilgtermiņa ieguldījumu          

          pārvērtēšanas rezerve

          3110 – Pamatkapitāls ( Statūtu kapitāls )

1.3.2. Nesadalītā peļņa vai nesegtie zaudējumi

          3410 – Pārskata gada nesadalītā peļņa

          3420 – Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa

1.4. Kreditori

1.4.1. Norēķini par aizņēmumiem

          5140 – Citi aizņēmumi

1.4.2. Norēķini ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem

          5310 – Norēķini ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem

1.4.3. Norēķini par darba samaksu un ieturējumiem ( izņemot nodokļus )

          5610 -  Norēķini par darba algu

1.4.4. Norēķini par nodokļiem

           5723 – Sociālais nodoklis ( darbinieks )

           5724 – Sociālais   nodoklis ( Darba devējs )

2.     Operāciju konti

2.1.         Ieņēmumi no uzņēmuma saimnieciskās darbības

2.1.1. Ieņēmumi no pārdošanas, kas apliekami ar nodokļiem vispārējā kārtībā

           6110 – Ieņēmumi no pamatdarbības produkcijas un pakalpojumu          

           pārdošanas

2.2.         Saimnieciskās darbības izdevumi

2.2.1.  Personāla izmaksas

7210 – Strādnieku algas

2.2.2.  Sociālās nodevas un izmaksas

7310 – Sociālais nodoklis

2.2.3.  Pamatlīdzekļu nolietojums

          7420 – Pamatlīdzekļu nolietojums

2.2.4.  Pārējie saimnieciskās darbības izdevumi

7550 – Pārējie saimnieciskās darbības izdevumi

2.2.5.  Administrācijas izdevumi

7720 – Kantora izdevumi

7740 – Gada pārskata un revīzijas izdevumi

7750 – Naudas apgrozījuma blakus izdevumi

7770 – Citi vadīšanas un administrācijas izdevumi

2.3 Dažādi ieņēmumi, izdevumi, peļņa vai zaudējumi

2.3.1. Peļņa vai zaudējumi

           8610 – Peļņa vai zaudējumi