Ventspils Augstskola
Ekonomikas un pārvaldības nodaļa
Referāts Vērtspapīru darījumos
Vekseļtiesības
Ventspils Augstskolas
Ekonomikas
un
pārvaldības
nodaļas
3.
kursa studente
SOLVEIGA RŪPLE
Ventspils 2000
sATURS
Vekseļtiesību vēsture..................................................................................................................................... 3
Vekseļa jēdziens, tā būtība un civiltiesiskā daba................................................................... 5
Vekseļu
lietiskās īpatnības....................................................................................................................... 7
Vekselis kā lieta.................................................................................................................................................... 7
Vekseļa turētājs.................................................................................................................................................... 7
Vekseļu funkcijas............................................................................................................................................... 8
Vekseļspēja.............................................................................................................................................................. 9
Vekseļu forma un saturs............................................................................................................................. 10
Vekseļu forma...................................................................................................................................................... 10
Vekseļu saturs..................................................................................................................................................... 10
Apzīmējums, kas izteic, ka akts ir trata (vienkāršais
vekselis).................................................................... 11
Beznosacījuma solījums maksāt noteiktu naudas summu............................................................................ 11
Maksātāja (trasāta) vārds – tikai trasātam.................................................................................................... 11
Maksāšanas termiņa apzīmējums..................................................................................................................... 12
Maksāšanas vietas apzīmējums........................................................................................................................ 12
Personas vārds, kurai vai kuras orderim izdarāma
samaksa...................................................................... 12
Izrakstīšanas laika un vietas apzīmējums....................................................................................................... 13
Tratas devēja (trasanta) paraksts – tratām vai vekseļa
devēja paraksts – vienkāršajiem vekseļiem.. 13
Vekseļu apgrozība........................................................................................................................................... 13
Cesija......................................................................................................................................................................... 13
Indosaments........................................................................................................................................................... 14
Vekseļa samaksa................................................................................................................................................ 15
Samaksas termiņu veidi.................................................................................................................................... 15
Samaksas kārtība................................................................................................................................................ 15
Tratas akcepts...................................................................................................................................................... 16
Vekseļa nesamaksa.......................................................................................................................................... 17
Protests................................................................................................................................................................... 17
Regresa tiesība..................................................................................................................................................... 18
Vekseļtiesiskā atbildība............................................................................................................................ 19
IZMANTOTĀ LITERATŪRA.................................................................................................................................. 21
1992. gada 1.
oktobrī spēkā stājās 1938. gada 27. septembrī pieņemtais Vekseļu likums. Līdz
ar to tika atjaunota viena no svarīgākajiem vērtspapīriem – vekseļa darbība.
Vekseļtiesības ir radījušas samērā lielu interesi, jo to principi un vekseļu
iespējas vairumam cilvēku ir pilnīgi svešas. Vekseļtiesības salīdzinājumā ar
likumdošanu, kas regulē citus vērtspapīrus, ir sarežģītas un stipri
formalizētas, tāpēc, lai varētu pilnīgi izmantot vekseļa darbības iespējas, ir
labi jāiepazīstas ar vekseļtiesību niansēm.
Mūsdienās
civiltiesiskajās attiecībās un tirdznieciskajā apgrozībā liela nozīme ir
vērtspapīriem. Sevišķu vietu starp tiem ieņem vekseļi. Viduslaikos, kad
vekselis izveidojās kā vērtspapīrs, to varēja izdot tikai tirgotāji, turpretim
tagad ikviena rīcībspējīga persona var iesaistīties vekseļtiesiskajās
attiecībās. Tā kā vēsturiski vekselis veidojies ciešā saistībā ar tirdzniecību,
vekseļtiesības ir bijušas saistītas ar tirdzniecības tiesībām. Trīsdesmitajos
gados Latvijā bija tādi civiltiesību speciālisti, kas uzskatīja, ka
vekseļtiesības būtu īpaši jānodala no tirdzniecības tiesībām un civiltiesībām
vispār. Prof. A. Lēbers atzīmē, ka vekseļtiesību uzdevums ir veicināt vekseļu
kredītspēju un atvieglot to apgrozību. Vekseļtiesības nodrošina to, ka gaidāmā
samaksa tiks izdarīta, un rada zināmas garantijas vekseļu drošībai, kas ļauj
tam kalpot par maksājumu un kredīta līdzekli.[1]
Iespējams,
ka vekseļu izmantošana Latvijas iekšējā tirdzniecībā neatjaunosies tādos
apmēros, kā tas bija divdesmitajos un trīsdesmitajos gados. Banku pakalpojumi
un savstarpējie norēķinu mehānismi, kas darbojas ar modernās elektronikas un
datortehnikas palīdzību, daudzās jomās ir aizstājuši vekseļus.
Lielākas
iespējas izmantot vekseļus ir starptautiskajā tirdzniecībā un darījumos, īpaši
tas attiecas uz tratu. Taču tieši šai jomā vekseļu izmantošana Latvijas mērogā
ir nepietiekami apzināta.
Vekseļtiesību vēsture
Par vekseļu
dzimteni uzskata viduslaiku Itāliju. Vekselis tirdzniecībā eksistē jau gandrīz
700 gadu. Tas nav radies pēkšņi sakarā ar kādu notikumu, bet saistīts ar
vispārējo naudas apgrozību viduslaikos.
Pats nosaukums
“vekselis” (Wechsel – Brieff, lettera di
cambio, lettere de chage, bill of exchange) norāda, ka vekseļa attīstība ir
saistīta ar maiņu, t.i., ar naudas maiņu. Tādējādi ir skaidrs, kāpēc vekselis
dzima viduslaiku Itālijā – tur naudas mainīšanai tajā laikā bija sevišķa
nozīme.
Viduslaiku
pirmās puses beigās Itālija, it īpaši Ziemeļitālija, sastāvēja no daudzām
mazām, patstāvīgām un tirdznieciski samērā spēcīgām valstīm, kurām katrai bija
sava naudas sistēma. Šo valstu kontrolē bija visa nozīmīgākā tirdzniecība ar
pārējo Eiropas daļu, Austrumiem, kā arī Ziemeļāfrikas piekrasti. Itālijā gan
tirdzniecības ceļā, gan arī kā pāvesta desmitā tiesa no vasaļvalstīm ieplūda
milzīgs skaits svešzemju naudas vienību. No visām pusēm ieceļoja daudz
svētceļnieku, laimes meklētāju, jo šī vieta kā tā laika dižākais Eiropas
kultūras centrs pievilināja dažādus cilvēkus, un, protams, līdz ar to Itālijā
koncentrējās arī citu valstu valūta. Situāciju sarežģīja tas, ka naudas
regālijas tiesības (tiesības kalt naudu) piederēja pat atsevišķām pilsētām, kas
samērā plaši to izmantoja, palielinot vai samazinot pēc sava ieskata naudas
vērtību ar naudas masas daudzumu, kvalitāti vai dažādu metālu sakausējumu
attiecību monētās. Tāpēc dažkārt vienādi naudas nosaukumi nebūt nenozīmēja to
vērtību identiskumu. Šāda situācija veicināja tāda amata kā naudas mijēja
attīstību. Naudas mainītājiem bija jābūt ļoti plašām zināšanām par sarežģītajām
naudas attiecībām, to veidiem, tiem bija jāprot pārbaudīt naudas īstumu,
atšķirt viltotas monētas no orģināliem. Lai naudas mijēju kantori varētu
darboties, šiem tirgoņiem bija jābūt samērā lielam kapitālam un dažādu valūtu
rezervēm. Tā pamazām izveidojās naudas mijēju kantori, kas ar laiku mēdza
apvienoties un kuru īpašnieki sastāvēja dažādās brālībās atsevišķās pilsētās un
valstiņās, kuras vadīja kompanjoni, kas bieži vien bija arī radinieki.
Sākotnēji nauda tika mainīta tieši, klientam vienojoties par naudas attiecību
ar tās mijēju, turklāt neviena puse otrai neko neuzticēja, t.i., šim darījumam
nebija nekādu kredīta pazīmju. Tāpēc netika veikti nekādi rakstveida pasākumi,
jo nauda pārgāja no rokas rokā. Ar laiku atbilstoši savai specifiskajai
sagatavotībai, savam mantiskajam, sociālajam un reizēm pat politiskajam
stāvoklim naudas mijēji varēja ne tikai mainīt naudu, bet arī pārņemt tādu
funkciju kā naudas pārvedumus no vienas vietas uz otru. Arī šajā gadījumā
notika naudas maiņa, taču tā bija naudas maiņa ar pārvedumu. Tādā veidā naudas
mainītājs, saņemot naudu, neizdeva tās ekvivalentu tūliņ, bet apņēmās to izdot
vai nu pats, vai caur savu kompanjonu vēlāk, nevis apmainīšanas vietā, bet tur,
kur klientam nauda bija vajadzīga samaksāšanai. Tas bija izdevīgi tirgotājam,
jo zuda nepieciešamība ņemt līdzi garajos, bīstamajos ceļos skaidru naudu. Šāds
naudas pārvedums notika, mijējam izdodot notāra apliecinātu kvīti par saņemto
naudu, ar kuru viņš apņēmās šo naudas summu samaksāt nolīgtā citā vietā un
laikā personīgi vai caur trešo pusi (parasti citu naudas mijēju otrā valstī vai
pilsētā), ar kuru tas sazinājās. Līdz ar to šajā darījumā parādās kredīta
moments un rakstveida dokuments kā vienkārša vekseļa prototips.
Vēlāk
sazinoties ar savu kompanjonu citā vietā, naudas mijējs deva klientam līdzi
vēstuli uz sava kompanjona vārda, kam bija jāmaksā noteiktā nauda. Šī vēstule
ar laiku kļuva par galveno elementu darījumā, pilnībā aizstājot kvīti. Šādi
darījumā tika iesaistīta trešā persona. Tā uzskatāma par tratas prototipu, kaut
arī sākotnēji vēstule, ja šādas vēstules turētājam nemaksāja, nedeva klientam
tiesību uz tās pamata celt prasību pret maksātāju, kā arī viņš nevarēja griezt
regresa (atgriezenisko) prasību pret tās izdevēju. Vienīgais, ko viņš varēja
darīt, bija prasīt samaksāto summu atpakaļ no naudas mijēja uz notāra
apstiprinātas kvīts pamata, no kuras izrietēja, ka mijējam jāsamaksā šī naudas
summa, jo neiestājās apstāklis, kas atbrīvoja mijēju no pienākuma atdot
noteikto naudas summu, proti, šo summu nesamaksāja trešā (kvītī norādītā)
persona.
Pirmo vekseļa
attīstības posmu sauc par itāliešu, un tas attiecināms arī uz laiku, kad
vekseļi jau izplatījās ārpus Itālijas, jo vekseļu prakse joprojām palika
itāliešu naudas mijēju (baņķieru) rokās, kas atvēra savus maiņas kantorus arī
ārpus Itālijas. Šajā periodā ietilpst tā sauktais gadatirgu laiks Šampaņā,
Burgundijā, Bezansonijā (14. – 16. gs.). Gadatirgu ietekme uz vekseļa attīstību
bija daudzveidīga. Izveidojās jauns vekseļtiesību institūts – vekseļa akcepts.
Itāliešu
perioda beigās (16. gs. beigās un 17. gs sākumā) vekselis jau bija pilnībā
noformējies, bija izveidojušās īpašas vekseļu paražas un normas. Parādījās arī
pirmais vekseļu nolikums – Boloņas vekseļu nolikums (1569. g.). Šajā nolikumā
ir noteikti parastie piegādei nepieciešamie termiņi starp dažādiem
tirdzniecības centriem, pastāv dažādas maksāšanas garantijas (akcepts, avals –
vekseļtiesiskais galvojums). Boloņas nolikums paredz protestu un regresa
prasību ar dažādām procesuālām īpatnībām pret vekseļa devēju.
Vekseļu
attīstības vēsturē svarīgas pārmaiņas ieviesa indosamenta rašanās 17. gs.
beigās. Šo mēdz saukt par franču posmu. Jau pašā vekseļa attīstības sākumā pie
pirmajiem diviem vekseļtiesiskās attiecības dalībniekiem pievienojās vēl viens
kā pārstāvis, ko iepriekš noteica abas puses. Pārstāvim bija jāaizstāj vekseļa
ņēmējs viņa tiesību realizācijā. Taču šīs personas nepatstāvīgums, kā arī
nepieciešamība to iepriekš norādīt neapmierināja reālo tirdzniecības vajadzību
nodot naudas prasības tiesību citai personai. Šo nepieciešamību neapmierināja
arī romiešu tiesībām pārņemtais cesijas institūts, kas noņēma cedentam
atbildību par prasības īstenošanu. Veidojoties pārstāvja patstāvīgajai prasības
tiesībai, attīstījās arī indosaments, kad prasības tiesību un tiesību dot
vekseli tālāk vairs nevarēja atņemt pārstāvim pēc vekseļa nodevēja ieskatiem.
Nodot vekseli bija arī izdevīgi, ja vekseļa devējs tālāk bija parādā tam, kuram
viņš šo vekseli deva, līdz ar to tika dzēsts parāds. 1654. gada likums Francijā
pieļāva indosamentu, vēlāk to apstiprināja 1673. gada ordonance. Kaut arī
Itālijā indosamenta institūts jau eksistēja ar žiro (girata), tomēr franču termins “indosaments” (endossement) guva virsroku.
Jāatzīmē, ka
Francijā 1654. gada likums paredzēja, ka indosamenta uzrakstītājs atbildēja
tikai pret to personu, kurai viņš vekseli nodeva. Vidu indosamentu uzrakstu
taisītāju atbildība izveidojās tikai vēlākajā praksē. 1807. gada franču “Code
de Commerce” pieņemšana arī citās valstīs, kas bija saistītas ar Napoleona ekspansiju,
izplatīja franču izstrādātās vekseļtiesības visā Eiropā.
Ar Vācijas
vekseļu nolikuma pieņemšanu 1848. gadā vekseļa attīstībā iestājās tā sauktais
vācu posms. Ar šā nolikuma noteikumiem tika noteikta vekseļa kā abstrakta
darījuma forma, kurā vienai pusei piemīt beznosacījuma tiesība nodot to tālāk,
un vekseļa neapstrīdamība, kas nozīmē, ka vekseļa tekstā izteiktais ir
atzīstams par īstenībai atbilstošu.
No 1903. gada
Latvijā kā Krievijas impērijas
sastāvdaļā bija spēkā 1902. gada Krievijā pieņemtais Vekseļu nolikums ar
dažādiem vēlāka laika papildinājumiem. Tāpat kā vairumu citu likumu, Latvija
pēc neatkarības iznīcināšanas 1919. gadā apstiprināja arī Krievijas 1902. gada
Vekseļa nolikumu, kam sekoja vairāki citi likumi, kas papildināja vekseļtiesības.
1932. gadā Saeimas kodifikācijas nodaļa izdeva Vekseļu nolikumu latviešu
valodā.
Mūsu gadsimta
sākumā, visas vekseļu likumdošanas sistēmas varēja iedalīt trīs grupās: vācu,
franču un angļu, kur katrai sistēmai bija savas būtiskas iezīmes. Tā, piemēram,
saskaņā ar vācu sistēmu vekseļsaistība ir abstrakta saistība, kurai raksturīga
īpaši stingra forma. Angļu sistēma bija tuva vācu sistēmai vekseļa abstraktās
dabas ziņā, toties tā neatzina vekseļstingrumu. Vācu sistēmas raksturīga
iezīme, kuru nepazina franču un angļu sistēmas, bija tas, ka par vekseļa
rekvizītu tika uzskatīts vekseļa apzīmējums par vekseli jeb
vekseļklauzula.
Vekseļa jēdziens, tā būtība un civiltiesiskā daba
Vekselim kā
vērtspapīram piemīt virkne īpašu pazīmju. Pēc vekseļa ekonomiskajām funkcijām
tas ir maksājumu un kreditēšanas vērtspapīrs. Savukārt pēc tajā ietvertās tiesības vekseli var apzīmēt kā
prasības tiesību vērtspapīru, kas apliecina tā turētāja prasības tiesību saņemt
noteiktu naudas summu. Vekselis ir iedzimts ordera vērtspapīrs, kuru var nodot
tālāk ar īpašu uzrakstu uz tā (indosamentu). Vekseļtiesiskajās attiecībās
kreditora – vekseļa turētāja maiņa parasti notiek nevis ar civiltiesiskās
cesijas palīdzību, bet ar indosamentu. Tātad vekselis ir vērtspapīrs, un tas
nozīmē, ka vekselis nav tikai vienkāršs rakstisks akts par pastāvošo parādu,
bet tas nav iemieso sevī pašu vekseļa prasījumu.
Vispārīgi
definējot, vekselis ir rakstiski
noformēta, abstrakta un vienpusēja saistība un vienlaicīgi arī vērtspapīrs.
Šī definīcija nosauc vispārīgās vekseļa pazīmes, taču tā neaplūko vienkāršā
vekseļa un trata būtiskās atšķirības. Vienkāršā vekseļa devējs tajā pašā laikā
ir arī tiešais parādnieks, kam ir tiešā atbildība pēc vekseļa. Tratā šīs
personas nesakrīt, jo tratas devējs (trasants) nav tiešais parādnieks pēc
tratas. Tajā par tiešo parādnieku kļūst maksātājs, kas akceptējis (pieņēmis)
tratu (VL 28. p.), bet trasants uzņemas atbildību, tāpat kā indosanti, ka
maksātājs (trasāts) akceptēs un samaksās tratu. Tratas izdošanas gadījumā iespējama
arī tās sava veida pārvēršanās par vienkāršo vekseli, kad tratas devējs noteic
sevi pašu par maksātāju (trata uz sevi (VL 3. p.)), tāpēc trata uzskatāma par
vekseli, jo arī no likuma nosaukuma izriet, ka vienkāršais vekselis un trata
apvienoti kopīgā vekseļa jēdzienā.
Vekselis – (vāc. Wechsel; it. lettera di combio, tratta; angl. Promissory note, bill of exchange) – formāls abstraktas saistības
vērtspapīrs, kas satur vekseļa devēja saistību sagādāt zināmā termiņā vekseļa
turētājam noteiktu naudas summu, vai nu tieši apsolot maksāt šo summu
(vienkāršais vekselis), vai uzdodot to izdarīt trešajai personai (pārvedu
vekselis, trata).[2]
Vekselis – dokuments, kas
sastādīts likumā noteiktā formā un dod tiesības vienai personai (vekseļa
turētājam) pieprasīt no citas personas, kura vekseli izsniegusi, noteiktas,
vekselī uzrādītas naudas summas samaksu noteiktā laikā un noteiktā vietā.[3]
Vekselis ir formāls, abstrakts vērtspapīrs, kas ietverts
vienpusējā rakstiskā saistībā, kurā vekseļa devējs apņemas zināmā termiņā
sagādāt vekseļa turētājam noteiktu naudas summu, vai nu tieši apsolot šo summu
samaksāt (vienkāršā vekselī), vai uzdodot trešajai personai samaksāt šo summu
(tratā). No šīs definīcijas var secināt vairākas
vekseļa pazīmes.
1)
Vekselim ir saistības raksturs. Ar saistību
šajā gadījumā saprot nevis to saistību, kuras rezultātā tiek izdot vekselis,
piemēram, automašīnas pirkums vai naudas aizņēmums, bet gan to attiecību, ko
rada vekselis. Saistības moments rodas brīdī, ar kuru vekseļa devējs kļūst
atbildīgs vekseļa turētājam, nododot tam vekseli un uzņemoties saistību
attiecībā pret vekseļa turētāju.
2)
Vekseļa radītā saistība ir abstrakta. Tas
nozīmē, ka vekseļa juridiskais spēks nav atkarīgs no materiālā pamata, uz kuru
vekselis ir izdots. Tāpēc vekselis kā abstrakts akts apliecina tikai pienākumu
maksāt, t.i., vekseļa devējam ir jāmaksā tikai tādēļ, ka viņš to izdevis
neatkarīgi no materiālajām saistībām, kuras rodas no pienākuma samaksāt
noteiktu naudas summu, piemēram, par nopirkto preci.
3)
Vekselis ir formāls rakstisks dokuments.
Vekseļtiesiskā attiecība vienmēr tiek iekļauta rakstiskā formā, un, ņemot vērā
tā abstrakto dabu, ir izveidojusies nepieciešamība pēc vekseļa kā formāla
dokumenta. Vekseļa formālās ārējās
pazīmes raksturo Vekseļu likums.
4)
Vekselis ir vienpusējs akts, no kura izriet
pienākums tikai tiešajam vai regresa parādniekam samaksāt vekseļa summu,
neuzliekot pienākumus arī kreditoram jeb vekseļa turētājam veikt kaut kādas
darbības. Kaut arī vekseļu likumā tiek runāts par nepieciešamību kreditoram uzrādīt
vekseli samaksai vai akceptam vai protestēt vekseli (Vekseļu likums 21.p.,
38.p. un 44.p.), tomēr tie nav jāuzskata par kreditora pienākumiem, bet gan par
viņiem piederošo tiesību realizācijas nosacījumiem.
5)
Saskaņā ar mūsu likumdošanu (VL 1.
un 2.p.) vekselis izdodams tikai pret
naudu. Vekselis rada tikai naudas saistību – tā saturā vienmēr ir noteikts
samaksāt noteiktu naudas summu, un pēc Vekseļu likuma par vekseļa darbības
objektu nevar būt citas lietas.
Lai nodrošinātu
un radītu garantijas vekseļa darbībai, vekselim ir piešķirta īpaša
civiltiesiska daba – vekseļa stingrums, kas raksturīgs citiem vērtspapīriem. Ir
materiālais un formālais vekseļa stingrums.
Materiālais
vekseļa stingrums ierobežo parādnieka ierunas pret vekseļa turētāju. VL pieļauj
tādas ierunas, kuras izriet no pašām vekseļtiesībām vai no tiešām juridiskām
attiecībām ar vekseļa turētāju.
Formālais
vekseļa stingrums izpaužas speciālās procesuālās normās, kuras dod kreditoram
iespēju nekavējoties piedzīt vekseļa summu nevis parastajā civilprocesuālajā,
bet paātrinātajā bezstrīdus piespiedu kārtībā.
Diemžēl līdz
šim (no VL atjaunošanas līdz 1995. gada 23. februārim, kad tika pieņemti
Civillikumam un Vekseļu likumam atbilstoši Civilprocesa kodeksa (CPK)
grozījumi) mūsu CPK nebija paredzēta šāda kārtība, un tas bija un vēl pagaidām
ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā vekseļu lietošana un apgrozība
tirdzniecībā netiek pietiekami plaši izmantota. Šāda tiesību normu
nesakārtotība, kad procesuālās normas nebija saskaņotas ar materiālajām tiesību
normām, traucēja vekseļa iespējām gūt izpausmi tirdznieciskajā apgrozībā, jo
netika garantēts tā formālais stingrums. Ar CPK grozījumu pieņemšanu situācija
ir mainījusies, jo tagad CPK ir būtiski papildināta 33. nodaļa par tiesību
atjaunošanu pēc parāda aktiem vai uzrādītāja vērtspapīriem. Tāpat CPK ir
papildināts ar jaunu nodaļu, kas paredz saistību bezstrīdus piespiedu
izpildīšanu.
Vekseļa
stingrums zināmā mērā attiecas arī uz vekseļturētāju, jo tas prasa no
vekseļturētāja noteiktu pasākumu ievērošanu. Ja tie netiek ievēroti,
vekseļtiesības realizēšanā rodas apgrūtinājumi un vekseļturētājs var arī vispār
zaudēt vekseļtiesību.
Vienkāršā
vekseļi parādās divas personas – vekseļa devējs un vekseļa ņēmējs. No vienas
puses, tam ir vienkāršas parādzīmes raksturs, taču tas ir vērtspapīrs, kuru var
nodot tālāk, un tāpēc nav pielīdzināms parastai parādzīmei. Vienkāršo vekseli
var definēt kā likumīgā formā izdotu
vērtspapīru, kurā vekseļdevējs apņemas vekselī noteiktai vai ar indosamentu
leģitimētai personai samaksāt vekselī apzīmēto naudas summu. Pārvedu
vekselis ir sarežģītāks akts, jo tajā piedalās trīs personas – trasants, remitents (vekseļa ņēmējs) un
trasāts. Pēc formas trata ir
uzdevums jeb pavēle trasātam maksāt vekselī apzīmēto naudas summu remitentam.
Trasāts kļūst par vekseļtiesiski atbildīgu personu, tikai vekseli akceptējot.
Trata definējama kā likumīgā formā
izdots vērtspapīrs, kurā vekseļa devējs uzdod (liek priekšā) citai personai
norādītā termiņā samaksāt noteiktu naudas summu kādai trešajai, vekselī
apzīmētai vai ar indosamentu leģitimētai personai.
Vekseļu lietiskās īpatnības
Vekselis kā lieta
Vekseļiem
civiltiesiskajā apgrozībā ir novērojami vairāki svarīgi principi un citas
īpatnības, kas atšķiras no parastajiem civiltiesību principiem. Tos vēlams
aplūkot tuvāk.
Pirmais
aplūkojamais jautājums būtu papīra attiecības ar tajā iemiesoto saistību un
papīra turējums. Vispārzināms vērtspapīru tiesību princips ir tāds, ka tiesība no papīra seko tiesībai uz papīru.
Tas nozīmē, ka vekselī iemiesotais prasījums ir piesaistīts papīram un tā
pārejas gadījumā pāriet arī prasījuma tiesība. Taču papīram reāli ir nozīme
tikai kā leģitimēšanas līdzeklim – tas apliecina kreditora tiesību, primārs ir
prasījums –, jo tam piemīt ekonomiska vērtība, ko var realizēt (pārdot, ieķīlāt
utt.). Princips, ka prasījums seko papīram, ieviests tiesībās galvenokārt
kreditora stāvokļa nodrošināšanai – neviens cits nevarēs saņemt izpildījumu
kreditora vietā, ja pie tā nebūs papīra. Vekseļu likums ne velti kreditoru
apzīmē ar vārdiem “vekseļa turētājs”, tādējādi norādot, kāda nozīme pār papīru
faktiskajam tā īpašniekam. Tomēr jāatzīmē, ka Valdījums vērtspapīru tiesībās ir
kvalificēts, t.i., lai parādnieks varētu prezumēt, ka tā priekšā īstais
kreditors, ir jākonstatē vēl daži apstākļi. Šie kvalificējošie momenti ir
indosamenta vai cesijas uzraksts. Tie ir nepieciešami un pietiekami, lai
leģitimētos par kreditoru.
Angļu tiesības
pauž uzskatu, ka “vekseli var uzskatīt par sevišķu īpašuma veidu, kas atšķiras
no vairuma kustamu lietu veidiem ar to, ka tā valdījums dod turētājam zināmas
līgumiskas tiesības. Šajā apgalvojumā izpaužas vekseļu duālistiskā daba, kas
atbilst arī Latvijas tiesībām, - vekseļi
ir kustamas lietas, kurās iemiesots prasījums.
Vekseļa turētājs
Vekseļtiesībās
jābūt skaidram, kas ir tiesīgs rīkoties ar vekseli, kam tiesība indosēt,
protestēt, pieprasīt samaksu. Tāpēc jāzina, kas ir vekseļa turētājs jeb
vekseļturētājs.
Šo terminu
nedrīkst jaukt ar identisku jēdzienu civiltiesībās – “turētājs”, t.i., persona,
kurai ir faktiskā vara pār lietu, bet kura šo lietu tur citā vārdā, jo vekseļa
turētājs ir “persona, pie kuras
atrodas vekselis un kura savu tiesību pierāda ar nepārtrauktu indosamentu
rindu”.
Vekseļturētājam
var izdalīt divas nepieciešamas pazīmes:
1)
vekseļa turējums (kvalificēts valdījums) jeb
vekseļturētājs ir persona, kuras rokās atrodas vekselis;
2)
formāla leģitimācija (atšķirība no
civiltiesiskā turējuma). Ir vairāki pamati, uz kuriem atsaucoties
vekseļturētājs ir leģitīms:
a)
persona vekselī apzīmēta kā
pirmais vekseļa ņēmējs,
b)
persona vekseli saņēmusi uz
attiecīga indosamenta uzraksta pamata, ja to ir vairāki, jābūt nepārtrauktai
indosamentu rindai:
ja
pēdējais ir blanko indosaments, tad leģitimitāti apliecina pats vekseļa
turējums,
ja
pēdējais ir vārda indosaments, tad tam jābūt izrakstītam uz vekseļa turētāja
vārda, citiem vārdiem sakot, vekseļa turētāja leģitimitāti apliecina fakts, ka
viņš ir pēdējais indosatārs.
Ja uz vekseļa
kāds no indosamentu uzrakstiem ir pasvītrots, tad uzrakstu īpašnieki, kuri
atrodas vekselī zem tāda indosamenta, vairs nevar būt leģitīmi vekseļa turētāji
(16. p. I. d.). Līdz ar to par likumīgu
vekseļturētāju atzīstama tāda persona, kas vekseli ieguvusi “ar pareizi taisītiem uzrakstiem”, pie
tam jāievēro VL 16. p. II d., kurā nav
pieļauta vekseļa turētāja ļaunā ticība, vekseli iegūstot. Ja konstatēta
ļaunā ticība, pret šo turētāju var vērst prasību. Taču šādi izņēmumi ir retu un
vispārējais vekseļtiesību princips nosaka, ka vekseļturētājs iegūst visas no
vekseļa izrietošās tiesības.
Vekseļu funkcijas
Saimnieciskā
apgrozībā vekselim, pateicoties tā īpašībām un vekseļa stingrumam, var būt
liela nozīme. Tam ir vairākas priekšrocības salīdzinājumā, piemēram, ar čeku,
kas sava ierobežotā termiņa dēļ nevar veikt tik daudz kredīta apgrozījumu kā vekselis,
kā arī nevar kļūt pat patstāvīgu tirdzniecības objektu.
Pati pirmā
bijusi vekseļa naudas pārveduma funkcija.
Tā tiek realizēta, kad ar vekseļa palīdzību nauda tiek pārvesta no vienas
vietas uz otru, tādējādi apejot grūtības, kas saistītas ar lielu naudas summu
pārvietošanu. Šo funkciju veic trata. Ja Latvijas tirgotājam jāmaksā uz ārzemēm
par nopirktajām precēm, viņš var akceptēt tratu, kura tiek trasēta uz viņu, un
termiņā jāizpērk no remitenta, kas parasti ir kāda banka. Tādējādi nav
nepieciešama naudas pārvedumu kārtošana, taču šai funkcijai vairs nav tik
lielas nozīmes kā agrāk, jo ir daudz citu iespēju, kā pārsūtīt naudu. Arī
starptautiskajā tirdzniecībā vekselim ir liela nozīme kā naudas pārvedumu
instrumentam. Pēc preču piegādes eksportētājs visus transporta dokumentus
iesniedz savai bankai (remitentam), kas tās pārsūta uz banku otrā valstī. Ceļā
no eksportētāja līdz importētājam dokumentus, kas dod importētājam tiesības uz
precēm un to saņemšanu, pavada trata. Eksportētājs trasē vekseli importētājam,
kas, to samaksājot, saņem transporta dokumentus.
Trata ir viens
no svarīgākajiem kredīta vēstulē un inkaso uzdevumā pieprasītajiem dokumentiem,
kaut arī tai nav tieša sakara ar preču pārvietošanu un to aizsardzību. Trata ir
pārdevēja prasība pircējam vai pircēja bankai maksāt noteiktu naudas summu
noteiktā laikā par nosūtīto preci.
Vekselis pilda
arī maksāšanas līdzekļa funkciju,
aizstājot naudu kā saistību dzēšanas veidu. Viens vekselis var dzēst vairākas
saistības, jo to pēc saņemšanas var laist apgrozībā, un bieži tā nākamais
ieguvējs izlieto to kādas savas saistības dzēšanai. Uzņēmēja vekseli var ņemt
viņa kreditors ne tikai tāpēc, ka ar šo vekseli viņš pats var norēķināties ar
savu kreditoru. Laikā, kamēr iestājas vekseļa maksāšanas termiņš, tas var dzēst
vairākus parādus, nelietojot naudu. Tomēr var rasties jautājums, ar kuru brīdi
tiek dzēsta saistība un vai vekseļa došana ir uzskatāma par maksājumu. Šajā
sakarā ir svarīgi izšķirt brīdi, kad pret iegādāto preci tiek dots vekselis un
tiek dzēsta līgumiskā saistība, un brīdi, kad tiek dzēsta vekseļu saistība, jo
tas nenotiek vienlaicīgi. Dodot vekseli naudas vietā pie darījumu izpildes,
izbeidzas tās juridiskās attiecības, kas ir dibinātas uz darījumu pamata, un
vekseļa turētājam paliek tikai prasījuma tiesība uz vekseļa pamata. Šeit
izpaužas vekseļtiesības abstraktā daba. Prof. K. Čakste atzīmē, ka šāda
vekseļtiesiskās attiecības nodibināšanās var būt neizdevīga tirgotājam, ja
līgums, sakarā ar kuru tiek izdots vekselis, paredz zināmu nodrošinājumu, jo,
ja līguma juridiskās attiecības ar vekseļa izdošanu izbeidzas, tad izbeidzas
arī līgumā paredzētais nodrošinājums. Pie darījuma vekseli parasti saņem
maksājuma dēļ sakarā ar pašu darījumu, un, ja tas tā nav, tad blakus darījuma
saistībai var rasties pilnīgi atsevišķa vekseļtiesiskā saistība. Izdodot
vekseli maksājuma dēļ par darījumu, saistība tiek dzēsta pilnībā tikai tad, kad
par vekseli būs saņemta samaksa. No tā var secināt, ka šī samaksa par vekseli
ir nosacīta, jo netiek maksāta nauda
natūrā, pie tam vairākas reizes indosēts vekselis būs kalpojis par nosacītu
samaksu vairākās saistībās. Vekseļa saistība tiek dzēsta, samaksājot par to, un
līdz ar to tiek dzēstas arī tās saistības, kas ar indosamenta palīdzību ir
nosacīti samaksātas. Vekseļa nesamaksas gadījumā izveidojas tāda situācija, kad
nav izpildīta arī tā saistība, uz kuras pamata vekselis tika izdots, tomēr
samaksas izpildi piespiedu kārtā kreditors jeb vekseļa turētājs var veikt,
pamatojoties tikai uz vekseļtiesisko attiecību. Vekselī nekad netiek atzīmēts
saistības pamats, taču parasti vekseli izdod sakarā ar kaut kādām kauzālām
attiecībām.
Pati galvenā ir
vekseļa kredīta funkcija. Vekselis
galvenokārt apgrozās kā kredīta līdzeklis, un šajā jomā tam ir visai plašas
iespējas. Vekseli var izlietot pirms tā maksāšanas termiņa. Tādu iespēju tam
dod indosaments, ar kura palīdzību tas tiek laists apgrozībā, nododot to tālāk.
Cirkulējot caur vairākām rokām ar indosamenta palīdzību, vekseļa kredītspēja
pieaug, jo ir vairāk personu, kas ir atbildīgas par vekselī norādīto summu. Tas
nozīmē: jo vairāk uz vekseļa indosamentu, jo tas ir drošāks. Naudas īpašnieks
labprātāk dos kredītu, ja tam liks priekšā vērtspapīru, kurā būs virkne par
kredīta atdošanu atbildīgu personu.
Tratu kā
kreditēšanas līdzekli izmanto vēl īpašā veidā. Banka parasti uzņemas trasāta
lomu, kas akceptē vekseli, bet pircējs, kas pērk preci no kādas trešās
personas, ir trasants, kas, trasējot vekseli uz banku, nodod to trešajai
personai – remitentam. Šajā gadījumā banka darbojas biežāk kā galvotāja un
reizē arī kā kredīta devēja. Banka akceptē tratu, lai veiktu tās diskontēšanu.
Taču šīs darbības galvenais mērķis ir dot iespēju pircējam iegūt naudas
līdzekļus. To parasti sauc par akcepta kredītu. Parasti šādos gadījumos banka,
pirms atver akcepta kredītu, prasa no pircēja nodrošinājumu.
Vekseļus var
klasificēt pēc to funkcijām un plašajām izmantošanas iespējām tirdzniecībā un
finansēs. Trata parasti ir saistīta ar starptautiskajā tirdzniecībā
raksturīgiem komercdarījumiem, it īpaši minēto akceptēto kreditēšanu. Vienkāršo
vekseli var arī izmanto dažos komercdarījumos, it sevišķi saistībā ar eksporta
kredītu garantēšanu. Tomēr biežāk tos izmanto patērētājdarījumos, piemēram,
pirkumā uz nomaksu.
Vekseļspēja
Atšķirībā no
civiltiesībām, kurās ir jēdzieni rīcībspēja un tiesībspēja, vekseļtiesībās ir
pazīstams atsevišķs jēdziens – vekseļspēja
(vekseļtiesiskās darbības spēja). Šim jēdzienam ir divas nozīmes:
1)
plašākā nozīmē ar vekseļtiesiskās
darbības spēju saprot: spēju uzņemties
vekseļsaistības;
2)
šaurākā nozīmē to iedala:
aktīvā vekseļspēja – spēja būt
kreditoram
pasīvā vekseļspēja – spēja būt
debitoram jeb spēja uzņemties
vekseļtiesisko atbildību.
Vekseļspējas
idejiskais pamats ir nosacījums, ka katra
juridiska vai fiziska persona, kurai ir civiltiesiska rīcībspēja var uzņemties
vekseļsaistību. No tā izriet, ka Latvijā katra rīcībspējīga persona var
izdot vekseli. Būtisks ir fakts, ka vekseļspējai
ir jābūt vekseļsaistības rašanās brīdī, kas izpaužas vekseļa obligātā
rekvizīta – izrakstīšanas laika apzīmējuma (datuma) formā. It īpaši svarīgs tas
ir attiecībā uz juridiskām personām, jo, piemēram, akciju sabiedrību valdes
tiek pārvēlētas un līdz ar to konkrētu fizisko personu kā juridisko personu
pilnvarnieku termiņš uzņemtie to saistības ir ierobežots, bet vekseļtiesības
dod iespēju pierādīt, ka vekseļspēja vekseļsaistības rašanās momentā ir bijusi,
kaut gan vēlāk (pēc pilnvarotā tiesību termiņa izbeigšanās) izbeigusies.
Vekseļspēja sevī ietver vispārējos civiltiesiskās rīcībspējas ierobežojumus.
Tādēļ ir lietderīgi apskatīt, kādi ierobežojumi iespējami.
Fizisku personu rīcībspējas priekšnoteikums ir gribas
briedums, kas ietver trīs obligātās sastāvdaļas:
1)
noteikts vecums (pilngadība jeb 18
gadi);
2)
noteikts veselības stāvoklis;
3)
saprātīga izturēšanās.
Vekseļu forma un saturs
Vekseļu forma
un saturs ir svarīgi vekseļtiesību institūti. Forma un saturs ir tie
informācijas nesēji, pēc kuriem mēs varam noteikt, vai konkrētais akts ir
vekselis, vai tas ir spēkā esošs, kas ir debitors utt.
Vekseļu forma
Vekseļu likumā
nav pantu, kas tieši noteiktu prasības, kādas būtu izvirzāmas vienkāršā vekseļa
vai tratas formai.
Taču
netiešu norāžu ir pietiekami daudz, lai izsecinātu nepieciešamo. Likuma 1.
panta pirmajā daļā noteikts tas, ka tratā jābūt “apzīmējumam, kas izteic, ka
akts ir trata; apzīmējums jāizteic akta tekstā tanī pašā valodā, kurā akts ir uzrakstīts”. Kā redzam, nepārprotami
tiek norādīts uz vekseļa rakstisku formu.
Identiski tas ir noteikts 75. pantā, kurā uzskaitīt vienkāršā vekseļa
rekvizīti.
Nederīgas ir jebkuras mutiskas vienošanās – forma, kādu citiem darījumiem pieļauj Civillikums.
Vekseli var
izrakstīt uz jebkura materiāla, jebkuros
izmēros, un tas nekādi neietekmēs vekseļsaistības spēku. Lai
atvieglotu vērtspapīru apgrozību, Latvijas Republikas Finansu ministrija ir
izgatavojusi vekseļu veidlapas, kurs var iegādāties kā juridiskas, tā fiziskas
personas. Vekseļu likuma 13. pantā teikts: “Indosaments jāraksta uz tratas vai
uz tai piemetinātās lapas (alonža).”
Tam var būt izšķiroša nozīme – piemēram, galvojuma gadījumā. Vekseļtiesiskais
galvojums – avals būtiski atšķiras no parastā civiltiesiskā galvojuma. Ja avalu raksta uz vekselim nepiemetinātas
lapas, tad vekseļtiesiskas sekas neiestājas, iestājas tikai parastā
civiltiesiskā atbildība. Vekseļu likuma 82. pants nosaka: “Ja protesta aktu
raksta uz piemetinātās lapas, tad sametinājuma vietā jāuzspiež amata zīmogs.”
Var secināt, ka nepietiek uz vekseļa norādīt alonža esamību, pats alonžs
eksistē kā atsevišķa lapa, lai arī uz tā ir izdarītas attiecīgas atzīmes. 82.
pants norāda uz tīri tehnisku darbību: alonžam
ir jābūt savienotam ar pašu vekseli.
Vekseļu saturs
Vekseļu likuma
1., 75. un 94. pants nosaka tās sastāvdaļas, kurām jābūt aktā, ko raksta kā
vekseli. Šīs īpašās sastāvdaļas sauc par rekvizītiem.
Likumā
nosauktās sastāvdaļas ir šādas:
1)
Apzīmējums, kas izteic, ka akts ir trata (vienkāršais vekselis).
2)
Beznosacījuma solījums maksāt noteiktu naudas summu.
3)
Maksātāja (trasāta) vārds – tikai trasātam.
4)
Maksāšanas termiņa apzīmējums.
5)
Maksāšanas vietas apzīmējums.
6)
Personas vārds, kurai vai kuras orderim izdarāma samaksa.
7)
Izrakstīšanas laika un vietas apzīmējums.
8)
Tratas devēja (trasanta) paraksts – tratām vai vekseļa devēja paraksts –
vienkāršajiem vekseļiem.
9)
Atzīme par valsts nodevas samaksāšanu – tikai vienkāršajiem vekseļiem.
Apzīmējums, kas izteic, ka akts ir trata (vienkāršais vekselis)
Likumā ir
noteikts, ka apzīmējums ir jāizteic tajā pašā valodā, kurā akts ir uzrakstīts.
Vekseļa klauzula, kā tas
noteikts 2. un 76. pantā ir obligāta
– bez tās vekseļsaistība nav spēkā.
Ja aktā tiek
lietots apzīmējums “vienkāršais vekselis” vai
“trata (pārvedu vekselis)”, tad, protams, likuma prasības ir izpildītas.
Ja vekseļa tekstā lietots termins “vekselis”, sīkāk neatšifrējot to kā “pārvedu
vekseli (trata)” vai “vienkāršo vekseli”, tas neietekmē vērtspapīra spēku. Uz
vekseļa jābūt uzrakstiem “apņemos samaksāt pret šo vienkāršo vekseli..” vai
“samaksājiet .. pret šo tratu”. Ja apzīmējums ir tikai vekseļa virsrakstā,
likuma prasība netiek izpildīta un dokumentam nav vekseļa spēka.
Beznosacījuma solījums maksāt noteiktu naudas summu
Beznosacījuma solījums
(uzdevums) maksāt noteiktu naudas summu izteic paša vekseļa būtību. Aizliegums
lietot jebkādus nosacījumus ir viena no svarīgākajām pazīmēm, kas atšķir
vekseļsaistību no citām saistībā, kā arī veido vekseļu stingrumu. Šī aizlieguma
pārkāpums padara vekseli nederīgu.
Likums
nenosaka, kādiem vārdiem šis solījums jāraksta, to var brīvi izvēlēties vekseļa
devējs. Solījumam jābūt izteiktam tā, lai strīdus gadījumā nerastos šaubas par
izteiktās gribas atbilstību solījuma jēdzienam (vienkāršajos vekseļos “es
apņemos samaksāt pret šo vekseli…”, tratā – “samaksājiet pret šo tratu”).
Kļūdas, kas
būtu ieviesušās vekseļa tekstā kā gramatiskas nepareizības vai kas pašas par
sevi acīmredzamas un nerada šaubas par to īsto nozīmi salīdzinājumā ar pārējo
vekseļa tekstu, nav uzskatāmas par tādām, kas iznīcinātu vekseļa spēku, pat ja
tās nebūtu atrunātas pirms vekseļa devēja paraksta.
Naudas
summa ir svarīgs elements, kas jāaplūko saistībā ar šo rekvizītu. Latvijas
Vekseļu likums pieturas pie pozīcijas, tāpat kā vairumā valstu, ka vekseļus izraksta tikai par naudu. Naudas
summai ir jābūt noteiktai. Noteikto
naudas summu ir iespējams uzrakstīt gan ar vārdiem, gan ar cipariem. Šajā
sakarā likums aplūko vairākus variantus. 6. pantā teikts: “Ja tratas summa
uzrakstīta reizē burtiem un cipariem, tad nesaskaņas gadījumā trata ir spēkā
burtiem izteiktā summā. Ja tratas summa uzrakstīta vairākas reizes burtiem vai
arī vairākas reizes cipariem, tad nesaskaņas gadījumā trata ir spēkā tikai
mazākā summā.”
Maksātāja (trasāta) vārds – tikai trasātam
Šis rekvizīts
tiek prasīts tikai trasātam, taču faktiski tas parādās arī vienkāršajā vekselī.
75. panta septītajā punktā noteikts, ka vienkāršajā vekselī ir jābūt vekseļa
devēja parakstam. T.n., ka vekseļa devējs vienlaicīgi ir maksātājs –
vienkāršajam vekselim ir nepieciešams iepriekšminētais rekvizīts.
Apzīmējums
“maksātāja vārds” nenorāda uz to, ka maksātājs var būt tikai fiziska persona,
tas ir tulkojams plašāk – maksātājs var būt arī uzņēmējsabiedrības uz citas
juridiskās personas. Līgumsabiedrības nevar uzņemties vekseļsaistības, jo tām
nav juridiskas personas tiesību.
Maksāšanas termiņa apzīmējums
Maksāšanas termiņa
apzīmējums nav obligāts rekvizīts – tas nozīmē, ka tā neierakstīšana neietekmē
vekseļa spēku. 2. un 76. pants nosaka, ka “trata, kurā nav norādīts maksāšanas
termiņš, jāuzskata par maksājumu pie uzrādīšanas”.
Likuma 33. pantā ir
noteikti termiņu veidi, ar kādiem var izrakstīt tratas. Tratu var izrakstīt ar
maksāšanas termiņu:
pie uzrādīšanas,
noteiktā laikā pēc
uzrādīšanas,
noteiktā laikā pēc
izrakstīšanas,
noteiktā dienā.
Nav spēkā tratas ar
citādiem maksāšanas termiņiem vai ar vairākiem cits citam sekojošiem maksāšanas
termiņiem.
Maksāšanas vietas apzīmējums
Vekseļu likuma
2. pantā attiecībā uz tratām ir sacīts: “Ja nav cita norādījuma, tad vieta, kas
apzīmēta blakus maksātāja vārdam, jāuzskata par maksāšanas vietu un tanī pašā
laikā par maksātāja dzīves vietu.” Bet 76. pants noteikts: “Ja nav cita
norādījuma, izrakstīšanas vieta jāuzskata par maksāšanas vietu un tanī pašā
laikā par vekseļa devēja dzīves vietu. Vekselis, kurā nav norādīta
izrakstīšanas vieta, jāuzskata par izrakstītu tanī vietā, kas apzīmēta blakus
vekseļa devēja vārdam.” Tātad nevar apgalvot, ka bez šāda apzīmējuma nevar
iztikt, likums vienīgi pieļauj to izteikt brīvā formā, bez īpašas norādes, ka
tā ir konkrētā maksāšanas vieta, bet paredz šim apzīmējumam īpašu novietojumu.
Ja tratā izlaiž maksāšanas vietas apzīmējumu, tad par tādu uzskatāma vieta, kas
apzīmēta blakus maksātāja vārdam.
Attiecībā uz vienkāršo vekseli situācija ir analoga, šeit tikai ir
iesaistīts vēl viens rekvizīts – izrakstīšanas vieta. Ja nav maksāšanas vietas
apzīmējums, tad par tādu uzskatāma vekseļa izrakstīšanas vieta.
Maksāšanas
vietai kā rekvizītam no likuma puses raksturīga ļoti formāla pieeja. Tas
nozīmē, ka vekseli var samaksāt arī citās vietās, ne tikai apzīmētajā, tomēr
likums šādu apzīmējumu prasa. “Vekseļu izrakstīšanas un apgrozības noteikumi”
nosaka, ka “vekselī uzrāda maksāšanas vietas pilnu adresi un, ja vekseļa
samaksa notiek kredītiestādē, arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru”.
Personas vārds, kurai vai kuras orderim izdarāma samaksa
Šis
rekvizīts ir obligāts; ja tā nav, tad saskaņā ar 2. un 76. pantu izrakstītajam
aktam nav vekseļa spēka.
Praktiski
tam vajadzētu būt personas vārdam vai firmas nosaukumam. Vekselī var arī
norādīt personas kodu vai uzņēmuma reģistrācijas apliecības numuru. Ja vekselī
būs apzīmēts vienkārši “Jānis Bērziņš”, par likumīgo vērtspapīra turētāju varēs
leģitimēties visi pasaules Jāņi Bērziņi. Vekseļu likuma 7. pants nosaka: “Ja uz
tratas atrodas tādu personu paraksti, kurām trūkst spēja uzņemties saistību pēc
tratas, viltoti paraksti, izdomātu personu paraksti vai paraksti, kas kādu citu
iemeslu dēļ nav saistoši pašiem parakstītājiem vai personām, kuru vārdā trata
parakstīta, tad pārējo parakstītāju saistības tomēr paliek spēkā.”
Arī
pārrakstījumi un acīmredzamas nepareizības nevar kaitēt. Vekselis būs derīgs un
tiesīgā persona varēs savas tiesības realizēt, ja vien ir iespējams noskaidrot
vekseļa ņēmēja personu (princips – acīmredzama neuzmanības kļūda, ja vien tā
nepārkāpj likuma nosacījumus, nevar kaitēt realizēt vērtspapīra ietverto
tiesību.
Izrakstīšanas laika un vietas apzīmējums
Šis rekvizīts
ir nepieciešams, lai izrakstītais akts būtu spēkā kā vekselis. Ja izrakstīšanas
vieta nav norādīta, tad atbilstoši 2. un 76. pantam trata jāuzskata par
izrakstītu tajā vietā, kas apzīmēta blakus trasanta vārdam, vienkāršais
vekselis – tajā vietā, kas apzīmēta blakus vekseļa devēja vārdam. Izrakstīšanas
vietai nav jābūt izrakstītāja mājas adresei, kur viņš ir pierakstīts, vai
arī firmas juridiskajai adresei. Vietas
apzīmējumam var izvēlēties jebkādu vietu – vekseļa spēks no tā nemainīsies.
Svarīga nozīme
ir izrakstīšanas laika apzīmējumam.
Tratas devēja (trasanta) paraksts – tratām vai vekseļa devēja paraksts – vienkāršajiem vekseļiem
Vekseļa devēja
parakstam jābūt pašrocīgam. Šis ir
vienīgais rekvizīts, kurš nedrīkst būt tipogrāfiski iespiests. Ja vekseli izdod
fiziska persona, – vekseļa apliecināšanai pietiek ar parakstu. Ja vekseli
izraksta kāda uzņēmējsabiedrība ar juridiskas personas tiesībām, – darījums jāapliecina
personām, kas saskaņā ar statūtiem ir tiesīgas uzņemties šādas saistības.
Var gadīties,
ka vekseli nevar parakstīt pats vekseļa devējs vai trasants. Likums paredz šādu
gadījumu un no saka 1. un 75. pantā: “Ja trasants (vienkāršā vekseļa devējs) kaut
kāda iemesla dēļ nespēj pats parakstīt tratu (vienkāršo vekseli), tad uz viņa
lūgumu to var parakstīt cita persona. Tādā gadījumā uz vekseļa jābūt notāra
apliecinājumam, ka vekselis (trata) parakstīta uz trasanta (vienkāršā vekseļa
devēja) lūgumu.” “Vekseļu izrakstīšanas un apgrozības noteikumi” 7.7.1. punkts
nosaka, ka “izrakstītājam vekselis jāparaksta saskaņā ar Vekseļu likuma 75.
panta prasībām vai jāpilnvaro kāda cita persona parakstīt vekseli saskaņā ar
Civillikumu”.
Vekseļu apgrozība
Vekseļtiesībās
būtiska nozīme ir tam, ka vekseļus var laist apgrozībā. Šī apgrozība var notikt
trejādi:
1)
civiltiesiskās cesijas,
2)
indosēšanas,
3)
mantošanas ceļā.
Tuvāk tiks
aplūkoti pirmie divi.
Cesija
Saskaņā ar CL
1804. pantu “agrākais kreditors, neraugoties uz cesiju, vēl joprojām skaitās
par tādu līdz tam laikam, kamēr cesionārs nav dabūjis apmierinājumu no
parādnieka, vai nav cēlis pret to prasību, vai vismaz nav tam pienācīgā kārtā
par cesiju paziņojis. Līdz tam pašam laikam var arī parādu samaksāt cedentam, kā
arī noslēgt ar viņu izlīgumu, un tāpat viņam paliek arī prasības tiesība.” Šeit
redzam būtisku atšķirību no indosamenta, kur indosants kļūst par parādnieku,
bet prasības tiesības rodas tikai pēc tam, kad vekselis ir samaksāts
indosatāram. Cedējot vekseļa prasības tiesību, cesionārs iegūst tiesības tikai
tādā apjomā, kādā tās bija cedentam (CL 1808. p.). CL 1808 .p. nosaka, ka
“parādnieks var celt pret cesionāru nevien visas savas ierunas pret viņu pašu,
bet arī tās ierunas, kas viņam bijušas pirms cesijas un tās laikā pret
cedentu.”. Līdz ar to vekseļa ieguvējam cesijas ceļā ir saistošas visas
ierunas, kas pastāv pret cedentu.
CL
1807. p. teikts: “parādnieka stāvoklis ar cesiju nedrīkst pasliktināties, kādēļ
cesionārs, ja viņam personīgi pieder kādas priekšrocības pret parādnieku,
nedrīkst tās izlietot.”. Arī šī piezīme būtiski atšķir cesiju no indosēšanas,
jo otrajā gadījumā indosatārs var izlietot visas esošās priekšrocības, lai gan,
ņemot vērā vekseļa raksturu, šādu priekšrocību pastāvēšana ir visai ierobežota.
Cedējot ir jāizdara uzraksts uz vekseļa.
Cesijas uzraksts var būt vārda vai uzrādītāja.
Blanko
cedēti vekseļi tālākdošanas ziņā pakļauti noteikumiem par uzrādītāja
papīriem(CL 1803. p.). Tādēļ blanko cesijai ir raksturīgas dažas īpatnības.
Pirmām kārtām cesija notiek, nododot pašu papīru (CL 1527. p.). Būtiski ir tas,
ka parādnieks nevar celt nekādas ierunas pret uzrādītāju, kādas tam bija pret
iepriekšējiem turētājiem (CL 1528. p.). Šajā ziņā cesija jau vairāk līdzinās
indosamentam.
Cesijas
akts obligāti jāraksta uz paša vērtspapīra vai tam piemetinātas lapas, jo tas
ir elements, kas padara vērtspapīru par leģitimēšanas līdzekli – ja tā nav, tad
parādnieks var nedot izpildījumu. Šeit izpaužas vekseļu skripturveidīguma
princips – parādniekam saistošs ir tikai uz papīra uzrakstītais, citu
informāciju var neņemt vērā.
Indosaments
Vekseļu
likuma 11. pantā noteikts: “Katru tratu, kaut arī tā nebūtu tieši izrakstīta
orderim, var dot tālāk ar indosamentu.”. Vekseļu likuma 77. p. attiecina to arī
uz vienkāršajiem vekseļiem.
Indosaments
ir abstrakts darījums pretēji cesijai. Indosamenta uzrakstā nedrīkst ietvert
nekādus nosacījumu; ja to neievēro, katrs pievienotais nosacījums jāuzskata par
neierakstītu (VL 12. pants). VL 17. p. rakstīts, ka “personas, pret kurām celta
prasība pēc tratas, nevar aizstāvēties pret tratas turētāju ar iebildumiem, kas
pamatojas uz viņu personīgām attiecībām ar trasantu vai ar iepriekšējiem tratas
turētājiem, ja vien pašreizējais tratas turētājs, iegūstot tratu, nav rīkojies
apzināti par ļaunu parādniekam”.
Galvenā
īpatnība, kas atšķir indosamentu no cesijas, ir tā, ka indosatārs iegūst
pastāvīgas tiesības no papīra, nevis tās, kas piederēja iepriekšējam
kreditoram. Tādējādi indosatārs iegūst tiesības pilnā apjomā, kas izriet no papīra,
un uz to neattiecas tie tiesību aprobežojumi, kas bija iepriekšējam turētājam.
Indosamenta
gadījumā ir pilnīgi cits tiesīgo personu stāvoklis nekā cesijā. Cedējot
kreditors saglabā daļu sava statusa līdz zināmam laikam, turpretī, taisot
indosamentu, kreditors savu statusu zaudē, pie tam parasti pārvēršoties par
solidāri atbildīgu personu indosatāra priekšā.
Indosaments
var pārnest prasījumu tikai pilnā apjomā. Atšķirībā no cesijas katrs daļas
indosaments ir jāuzskata par spēkā neesošu.
Vekseļtiesībās
sastopam izņēmumu no parastā civiltiesību principa, ka kreditora un parādnieka
sakritums izbeidz saistību. VL 11. pantā teikts: “indosamentu var taisīt pat
maksātāja labā, neatkarīgi no tā, vai viņš tratu pieņēmis vai nav pieņēmis, un
tāpat arī trasanta vai kuras katras citas uz tratas pamata atbildīgas personas
labā. Šīs personas var tratu indosēt no jauna.”
Indosaments
vekseļu tiesībās pilda divas svarīgas funkcijas: pārnešanas (transporta) un garantijas. Pārnešanas funkcija indosamentu padara par indosamentu, proti: tā
pārnes visas no papīra izrietošās tiesības. Ar transportfunkcijas palīdzību
indosatārs kļūst par patstāvīgu kreditoru.
Otra
indosamenta funkcija ir garantijas
funkcija. Tā ir raksturīga tikai vekseļtiesiskajam indosamentam, piemēram,
tās nav, pārvedot konosamentus.
Garantijas
funkcija nozīmē to ,ka indosants kļūst solidāri atbildīgs par papīrā iemiesotās
saistības realizāciju. Līdz ar to pret katru indosantu indosatārs var celt
regresa prasību kā naudas nesamaksas gadījumā, tā arī, ja trata netiek
akceptēta (VL 43. pants). Tomēr atbildība indosantiem kļūst reāla tikai pēc
protesta akta taisīšanas, bez tā prasību var celt tikai pret tiešo parādnieku –
vekseļa devēju u. tml. Pret regresa prasības iespējamību indosants var
nodrošināties, ietverot indosamenta uzrakstā vārdus “bez regresa pret mani”. Un
otrādi, indosants var atbrīvot vekseļa turētāju no protestēšanas pienākuma (VL
46. p.).
Vekseļa samaksa
Samaksas termiņu veidi
Saskaņā ar
Vekseļu likuma 33. pantu ir četri vekseļu samaksas termiņu veidi, kuri attiecas
gan uz tratu, gan uz vienkāršo vekseli. Šo termiņu uzskaitījums likumā ir
izsmeļošs, un tāpēc vekselis ar citādiem termiņiem nav spēkā.
1)
Vekselī var noteikt maksāšanas
termiņu pie uzrādīšanas. Šāds
vekselis jāsamaksā to uzrādot (VL 34. p.). Likums ierobežo vekseļa turētāju,
nosakot, ka vekselis jāuzrāda samaksai viena gada laikā pēc izrakstīšanas.
Likums paredz iespēju trasantam šo gada termiņu saīsināt vai pagarināt, un tādā
gadījumā tas jāieraksta tratas teksta īpašas klauzulas veidā. Trasants var
noteikt, ka trata, kas maksājama pie uzrādīšanas, nav uzrādāma samaksai pirms
noteiktā termiņa (VL 34. pants.). Likuma
gada noteikto termiņu var apiet ar blanko vekseli, jo to var aizpildīt pēc gada
vai vairākiem ar termiņu pie uzrādīšanas vai pat ar termiņu pēc uzrādīšanas,
notekot vienam vai vairākiem gadiem.
2)
Vekseļa maksāšanu var noteikt konkrētā dienā, tad samaksas termiņš
iestāja tieši tajā dienā. Vekseļa turētājs jebkurā šīs dienas momentā var
uzrādīt vekseli samaksai. Ja trata maksājama noteiktā laikā pēc izrakstīšanas
un tās izrakstīšanas un maksāšanas vietu kalendāri nesakrīt, tad izrakstīšanas
diena jāpārrēķina atbilstošā dienā pēc maksāšanas vietas kalendāra, un saskaņā
ar to tad jānoteic maksāšanas termiņš. (VL 37. p.).
3)
Vekseļa maksāšanas termiņš var būt
noteiktā laikā pēc uzrādīšanas.
Noteicot maksāšanas termiņu tratai, kas maksājama noteiktā laikā pēc
uzrādīšanas, par pamatu jāņem tratas pieņemšanas vai protesta datums. Ja
pieņemšanas izteikumā nav uzdots datums un protests nav izdarīts, tad attiecībā
uz pieņēmēju trata jāuzskata par pieņemtu tā laika pēdējā dienā, kas ir
paredzēts tratas uzrādīšanai pieņemšanai (VL 35. p.).
4)
Vekseļa maksāšanas termiņu var
nozīmēt noteiktā laikā pēc izrakstīšanas.
Maksāšanas termiņš, kas noteikts ar mēnesi vai vairākiem mēnešiem pēc tratas
izrakstīšanas vai uzrādīšanas, iestājas tā mēneša atbilstošā dienā, kurā
izdarāma samaksa. Ja attiecīgā mēnesī nav tādas dienas, tad maksāšanas termiņš
iestājas šā mēneša pēdējā dienā (VL 36. pants). Attiecībā uz vienkāršo vekseli
likums paredz, ka vekselis, kurā nav norādīts maksāšanas termiņš, jāuzskata par
maksājamu pie uzrādīšanas.
Samaksas kārtība
Lai
vekseļu samaksu varētu pieprasīt, vekselis ir jāuzrāda. Vekseļa parāds ir
maksājams tikai pret pašu vekseli, jo tas ir uzrādīšanas jeb prezentācijas
vērtspapīrs. Izšķir
1)
uzrādīšanu pieņemšanai (akceptam)
–
2)
uzrādīšanu samaksai.
Uzrādīšana akceptam ir procedūra, kas paredzēta tikai tratai. Šī
atšķirība pamatojama ar to, ka pati par sevi uzrādīšana samaksai nerada tiešā
parādnieka pienākumu maksāt pēc vekseļa. Šis pienākums rodas ar tratas akceptu
un vienkārša vekseļa izdošanu, un tāpēc vekseļa uzrādīšana samaksai tikai
apliecina, ka parādniekam pienācis laiks samaksāt, respektīvi, tā pilda
atgādinājuma funkciju. Tratas uzrādīšanu akceptam ir nepieciešama, lai
noskaidrotu, vai trasāts ir ar mieru kļūt par tās tiešo parādnieku. Vienkāršais
vekselis nav jāuzrāda akceptam, bet gan tikai samaksai.
Vekseļa uzrādīšanai samaksai ir divas funkcijas.
1.
Vekseļa nesamaksas gadījumā
uzrādīšana rada nokavējumu vekseļtiesīgam parādniekam un šī funkcija nav
atkarīga no likumā paredzētās uzrādīšanas noteiktā laikā (38. p.).
2.
Rada trasanta un indosanta
atbildību – regresa atbildību, bet tikai tajā gadījumā, ja pēc uzrādīšanas nav samaksāts
un vekselis ir noprotestēts.
Svarīga ir vieta, kur samaksa tiek veikta. Gan tratā, gan vienkāršā
vekselī maksāšanas vietas nozīmējums ir rekvizīts.
Samaksājot vekseli, maksātājs var prasīt, lai viņam to atdod ar
turētāja kvitējumu par samaksu (VL 39. p.). Šis ir ļoti svarīgs apstāklis
gadījumā, ja rodas strīds par vekseļa samaksu, jo samaksa par vekseli pierādāma
tikai dokumentāli.
Vekseļu
likums nosaka, ka tratas turētājs nav spiests pieņemt samaksu pirms maksāšanas
termiņa iestāšanās (VL 40. p.). Līdz vekseļa maksāšanas termiņa notecēšanai
vekselis var būt par strīdus objektu tiesību pierādīšanā uz šo vekseli, un
pirmstermiņa maksāšanas gadījumā maksātājam jārūpējas par samaksu īstajam
kreditoram. Tāpēc šādu maksājumu vekseļa parādnieks kārto uz savu risku (VL 40.
p. II d.): ja viņš samaksājis neīstam vekseļa turētājam, viņš nav atbrīvots no
pienākuma samaksāt īstajam kreditoram. Vekseļa turētājs nevar pieprasīt vekseļa
samaksu pirms termiņa, taču VL paredz izņēmumus, nosakot, ka tratas turētājam
ir regresa tiesība pret visām uz tratas atbildīgām personām pirms maksāšanas
termiņa. Tas ir gadījumā, ja
1)
tratas akceptēšana ir pilnīgi vai
pa daļai noraidīta;
2)
par maksātāja mantu neatkarīgi no
tā, vai viņš akceptējis tratu vai ne, atklāts konkurss vai nodibināta
administrācija vai arī ja maksātājs pārtraucis savus maksājumus;
3)
par akceptēšanai neuzrādāmas
tratas devēja mantu atklāts konkurss vai nodibināta administrācija.
Tratas akcepts
Pārvedu
vekselim jeb tratai ir raksturīgs savdabīgs vekseļtiesību institūts – akcepts (pieņemšana). Akcepts jeb
tratas pieņemšana jāaplūko īpaši, jo trasāts kļūst par tratas tiešo parādnieku
brīdī, kad viņš akceptē, t.i., apņemas samaksāt tratu. Tratas devējs, to
izdodot, kļūst atbildīgs zināmā mērā nosacīti, t.i., gadījumā, ja trasāts
atteiksies akceptēt, tad trasants kļūs par vekseļa tiešo parādnieku. Akcepta
vajadzību rada vekseļa apgrozības stabilitātes nepieciešamība – tas nodrošina
tratas spēju kalpot par maksāšanas līdzekli tirdznieciskajās attiecībās. Tāpēc,
lai noteiktu tratas samaksas iespējamības pakāpi, tā tiek uzrādīta trasātam
akceptēšanai. Tomēr visus pārvedu vekseļus nevar uzrādīt akceptam.
Trasants var
aizliegt uzrādīt tratu pieņemšanai, izņemot tratu, kas maksājama trešās
personas dzīves vietā, tratu, kas maksājama citā vietā, nekā maksātāja dzīves
vieta, vai tratu, kas maksājama noteiktā laikā pēc uzrādīšanas.
Akcepts
nav vajadzīgs arī gadījumā, kad trata izrakstīta uz sevi.
Uzrādīšana
akceptam ir tratas turētāja tiesība, bet tas nav pienākums, un šo tiesību
turētājs var arī neizmantot un uzrādīt tratu tikai samaksai.
Pats
par sevi akcepts ir abstrakts akts, kas saista maksātāju neatkarīgi no tā,
kādas ir bijušas tratas devēja un maksātāja attiecības. Pēc būtības akcepts
nepauž nekādu līgumisku attiecību ne ar trasantu, ne ar remitentu. Uzdevums,
kas izriet no tratas teksta, ir tīri formāla pazīme, kas atšķir tratu no
vienkāršā vekseļa un tāpēc neietver sevī ne lūgumu, ne pilnvarojumu maksāt.
Akcepts saista pieņēmēju neatgriezeniski, un tas nozīmē, ka akceptanta saistība
nav atkarīga no trasanta paraksta īstuma vai vispār tā eksistences, tā nāves,
kā arī no trasanta gribas. VL 29. pants paredz, ka, ja maksātājs, kas taisījis
pieņemšanas uzrakstu, to izsvītro pirms tratas atdošanas, tad pieņemšana
jāuzskata par noraidītu. Akcepts ir tāds akts, kurā nedrīkst būt nosacījumu (VL
26. p.). Nosacīta pieņemšana nozīmē atteikšanos akceptēt tratu, tomēr
vienlaicīgi pieņēmējs saistīts ar šo nosacīto akceptu.
Maksātājs
var ierobežot akceptu ar tratas summas daļu. Tā rezultātā var rasties
situācija, ka puse summas ir neakceptēta un pēc būtības tratas turētājam šī
summas daļa jāprotestē neakceptēšanas dēļ. Tā rezultātā par šīs summas tiešo
parādnieku kļūst trasāts.
Svarīgs
ir jautājums, kurā vietā un kādā veidā uz tratas ir taisāms akcepta uzraksts.
VL 25. pants nosaka, ka akceptu var izteikta ar
1)
vārdu “pieņemta” un maksātāja
parakstu;
2)
līdzīgu vārdu un maksātāja
parakstu;
3)
maksātāja parakstu.
Akcepts rada
virkni juridisku seku vekseļtiesiskajā attiecībā. Akcepta izdarīšana ietekmē
divus vekseļtiesiskās attiecības dalībniekus – trasātu un trasantu. Trasāts ar
akceptu tiek vekseļtiesiski saistīts un kļūst par vekseļa tiešo parādnieku.
Trasants ar akceptu tiek atbrīvots no atbildības par tā došanu kā sākotnējais
vekseļa tiešais parādnieks. Kamēr trasāts uz tratas nav uzlicis akceptu, viņš
nav atbildīgs par tām personām, kurām pēc vekseļa ir tiesība prasīt samaksu.
Vekseļa nesamaksa
Protests
Regresa
tiesība tratas neakceptēšanas vai vekseļa nesamaksas dēļ izceļas tikai tad, ja
neakceptēšana vai nesamaksa ir konstatēta ar protesta aktu, ko izdara notārs
(VL 44. p.). Protests ir publisks
dokuments, kas taisāms likumā paredzētā formā un kas konstatē ar publisku
ticamību zināmus vekseļtiesiski nozīmīgus faktus. Vekseļa protests it nepieciešams,
lai
1)
konstatētu tratas vai tās
dublikāta, vai noraksta neakceptēšanu;
2)
konstatētu atzīmes par uzrādīšanu
neizdarīšanu vienkāršā vekselī ar maksāšanas termiņu pēc uzrādīšanas;
3)
konstatētu vienkāršā vekseļa vai
tā noraksta, kā arī tratas vai tās dublikāta, vai tās noraksta nesamaksāšanu;
4)
konstatētu faktu, ka vienkāršais
vekselis ir uzrādīts konkrētam starpniekam;
5)
konstatētu, ka vienkāršā vekseļa
atbildīgo personu izpirkuma tiesības ir noraidītas;
6)
konstatētu, ka akceptam nosūtītais
tratas eksemplārs uz pārējo eksemplāru turētāju pieprasījuma nav atdots
atpakaļ.
Notāram
vekselis jāpieņem protestēšanai ne tikai no paša vekseļa turētāja, bet arī no
viņa likumīgā pārstāvja, kuram ar attiecīgu dokumentu jāpierāda savas pārstāvja
tiesības
Pirms
protesta izdarīšanas notāram ir pienākums uzaicināt tās personas, uz kurās
attiecas protests, izpildīt savu saistību (VL 80. pants.).
Protesta
aktā jābūt:
1)
protesta izdarīšanas datumam;
2)
protesta akta numuram;
3)
personas vārdam, kuras labā protests izdarīts, un personas vārdam. pret kuru
protests izdarīts;
4)
norādījumam, ka persona, pret kuru izdarīts protests, uzaicināta nokārtot
saistību pēc vekseļa, un ka šim uzaicinājumam nav bijis panākuma, vai ka
uzaicinātā persona nav bijusi sastopama, vai ka nav bijis iespējams atrast
viņas veikala telpas vai dzīvokli;
5)
izdarītā vai bez panākumiem palikušā uzaicinājuma vietas un laika apzīmējumam;
6)
protesta izdevumu apmēram.
Ja
maksātājs, kam trata uzrādīta pieņemšanai, pieprasa, lai viņam sekojošā dienā
tratu uzrāda vēlreiz, tad par to jāatzīmē protesta aktā. Protesta aktu paraksta
notārs un uzspiež amata zīmogu.
Protesta
akts jāraksta uz vekseļa vai uz tam piemetinātās lapas. Protesta akts jāraksta
vekseļa otrā pusē tieši aiz beidzamā uzraksta; ja nav neviena uzraksta, tad
protesta akts jāraksta vienā no otras puses malām.
Regresa tiesība
Regresa
tiesība ir vekseļa turētāja, kas licis vekseli noprotestēt, tiesība vērst savu
vekseļa prasību pret personām, kas nav tieši vekseļa parādnieki.
1)
lai rastos regresa tiesība, ir
nepieciešams termiņā nesamaksātu vienkāršo vekseli jeb tratu, kas nav akceptēta
protestēt.
2)
regress ir prasījuma vēršana pret
tām pēc vekseļa atbildīgajām personām, kas nav tiešie vekseļa parādnieki.
Regresa
tiesības realizēšanas galvenais priekšnoteikums ir vekseļa protests, jo
noprotestēts vekselis nav realizējams pret indosantiem, to avalistiem un citām
vekseļa atbildīgām personām.
Personu,
kurai ir regresa tiesības, sauc par regredientu, bet tās personas, kuras ir
atbildīgas pēc regresa prasības, sauc par regresātiem.
Tratas turētājam ir
regresa tiesība pret indosantiem, trasantu un citām uz tratas pamata atbildīgām
personām:
ja maksāšanas
termiņam iestājoties, tratu nesamaksā;
pat pirms
maksāšanas termiņa iestāšanās:
1) kad tratas
pieņemšana ir pilnīgi vai pa daļai noraidīta,
2) kad par
maksātāja mantu, vienalga, vai viņš ir pieņēmis vai nav pieņēmis tratu, atklāts
konkurss, vai nodibināta administrācija, un pat tad, kad maksātājs tikai
pārtraucis savus maksājumus, lai gan šis apstāklis nav vēl konstatēts ar tiesas
spriedumu, vai kad nav bijis panākumu piedziņai uz maksātāja mantu,
3)
kad par pieņemšanai neuzrādāmas tratas devēja mantu atklāts konkurss vai
nodibināta administrācija.
Atteikšanās no tratas
pieņemšanas vai samaksas jākonstatē ar publisku aktu (protestu nepieņemšanas
vai nesamaksas dēļ).
Katra tratas saistībā atbildīga
persona, no kuras prasa vai no kuras var prasīt tratas samaksu uz regresa
tiesības pamata, maksājot regresa summu, var prasīt atdot viņai tratu ar
protesta aktu un kvitētu rēķinu.
Vekseļtiesiskā atbildība
|
|||
 |
|||
Vekseļtiesiskā atbildība ir tā speciālā atbildība, kas raksturīga tikai vekseļtiesību
institūtiem un kas ir noteikta tikai
vekseļu apgrozību reglamentējošās normās. Civiltiesiskā atbildība ir
vekseļtiesībās piemērojama atbildība, kuru regulē civiltiesību normas.
Vekseļtiesisko
atbildību var sadalīt starp kreditoru un parādnieku. Visas personas, kas nes
vekseļtiesisko atbildību par vekselī uzrādīto summu, vekseļturētāja priekšā ir solidāri atbildīgas.
Parādnieka
atbildība izpaužas divos veidos.
1.
Tiešā (galvenā parādnieka) atbildība:
vienkāršā
vekseļa gadījumā galvenais parādnieks būs vekseļizdevējs;
pie
tratas ir divi galvenie parādnieki – katrs savā laikā – vai nu trasāts, vai, gadījumā, ja trasāts
tratu atsakās akceptēt – trasants.
2.
Regresa (regresāta) atbildība:
vienkāršā
vekseļa gadījumā regresatbildību nes pirmais vekseļņēmējs – remitents, kā arī pārējie indosanti;
pie
tratas iespējamas variācijas atkarībā no tā, vai trata ir pieņemta vai ne. Ja
trata ir pieņemta, tad regresatbildību nes gan visi indosanti, gan arī
trasants, bet nepieņemtas tratas gadījumā – tikai indosanti.
IZMANTOTĀ LITERATŪRA
Vekseļu likums
Civillikums
MK noteikumi nr. 40 “Vekseļu izrakstīšanas un
apgrozības noteikumi”
Lēbers A. Vekseļtiesību pārskats. – R., 1927.
Juridisko terminu vārdnīca, Nordik. – R., 1998.
Ekonomisko terminu vārdnīca uzņēmējdarbībai,
Ekonomisko reformu institūts. – R., 1997.
Bičevskis. M., Kvēps M., Repšs A.
Vekseļtiesības, “Zvaigzne ABC”, - R., 1996.
Bundurs Ž. Padomnieks vekseļu lietās,
“Zvaigzne ABC”, - R., 1994.
Klauss A. Vērtspapīru darījumi, Skaidrojošā
vārdnīca. – R., 1996.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru