Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīri











Referāts vērtspapīru
darījumos






Valsts iekšējā aizņēmuma

vērtspapīri

 

 

 

 

 

 

 

 

 

                                                                       Ventspils Augstskolas

Ekonomikas un pārvaldības nodaļas
                                                                   III kursa 1.1. grupas studente
                                                                                              Inga Krēķe

 

 

Satura rādītājs

Satura rādītājs............................................................................ 2
Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīri........................... 3
Valsts vērtspapīru emitents................................................ 3
Valsts vērtspapīru kategorijas........................................ 4
Valsts vērtspapīru kategoriju struktūra................. 4
Valsts vērtspapīru sākotnējā izvietošana................ 5
Sākotnējās izvietošanas dalībnieki................................ 6
Otrreizējā valsts vērtspapīru apgrozība................... 7
Norēķini par valsts vērtspapīriem................................... 7
Izmantotā literatūra.............................................................. 8

Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīri

Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīri - valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes un valsts iekšējā aizņēmuma obligācijas.
Parādzīmes - vērtspapīri ar dzēšanas termiņu līdz vienam gadam ieskaitot, kurus konkurējošā daudzcenu izsolē laiž apgrozībā ar diskontu un dzēš par to nominālvērtību dzēšanas datumā.
Obligācijas - vērtspapīri ar dzēšanas termiņu ilgāku par vienu gadu, kurus konkurējošā daudzcenu izsolē laiž apgrozībā ar fiksētu ienākuma likmi un dzēš par to nominālvērtību dzēšanas datumā.
Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīri ir vienīgais veids kā pašreiz valsts var veikt iekšējos aizņēmumus. Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru izlaišanas mērķis ir nodrošināt valsts budžeta deficīta finansēšanu un valsts parāda pārfinansēšanu, kā arī valdības finansu likviditāti.
1993. gada beigās tika veikta pirmā valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru emisija.
Vēlāk, palielinoties valdības finansēšanas nepieciešamībai, kā arī attīstoties valsts vērtspapīru tirgum, investoriem tika piedāvāti garāka termiņa vērtspapīri. Patlaban apgrozībā ir īstermiņa parādzīmes ar dzēšanas termiņiem viens, trīs, seši un divpadsmit mēneši, kā arī vidēja termiņa obligācijas ar dzēšanas termiņiem divi, trīs un pieci gadi.

Valsts vērtspapīru emitents

Valsts vērtspapīru emitents ir Latvijas Republikas Finansu ministrija, bet visas darbības, darījumus ar valsts vērtspapīriem veic Valsts kase. Finansu ministrija izlaiž valsts vērtspapīrus Latvijas valsts vārdā un uzņemas saistības apmaksāt tekošos maksājumus un dzēst šos valsts vērtspapīrus noteiktajos termiņos. Turklāt arī valsts vērtspapīri tiek izlaisti dematerializētā formā. Finansu ministrijai ir tiesības izsludināt papildus valsts vērtspapīru izlaišanu, kā arī valsts vērtspapīru pirmstermiņa dzēšanu ar atsevišķu rīkojumu. Vērtspapīru uzskaiti un pārvedumus veic Latvijas Centrālais depozitārijs.
Finansu ministrijas rīkojums par valsts vērtspapīru izlaišanu ir uzskatāms par valsts vērtspapīru piedāvājuma paziņojumu. Rīkojumā sniedz informāciju par ikvienu valsts vērtspapīru emisijas piedāvājumu:
«  laidiena emisijas numurs;
«  laidiena norēķina un dzēšanas datumi;
«  viena valsts vērtspapīra nominālā vērtība;
«  laidiena apjoms;
«  kā arī cita informācija, ja tāda ir nepieciešama.

Valsts vērtspapīru kategorijas

 Īstermiņa valsts vērtspapīri, līdz vienam gadam ieskaitot,  ir īstermiņa vērtspapīri, kas tiek izlaisti ar diskontu un dzēsti dzēšanas dienā par to nominālo vērtību.
 Vidēja termiņa obligācijas ir vidēja termiņa valsts vērtspapīri, no viena līdz pieciem gadiem ieskaitot, kas tiek izlaisti ar fiksētu procentu likmi, tie apliecina īpašnieka tiesības saņemt ikgadēju ienākumu un tiek dzēsti to dzēšanas dienā.
Ilgtermiņa obligācijas ir ilgtermiņa valsts vērtspapīri, virs pieciem gadiem, kas tiek izlaisti ar fiksētu procentu likmi, tie apliecina īpašnieka tiesības saņemt ikgadēju ienākumu un tiek dzēsti to dzēšanas dienā.

 Valsts vērtspapīru kategoriju struktūra

Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma īstermiņa parādzīmes:
«  valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes ar dzēšanas termiņu 1 mēnesis ( ISIN kods - LV 00005 1 XXX K );
«  valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes ar dzēšanas termiņu 3 mēneši( ISIN kods - LV 00005 2 XXX K );
«  valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes ar dzēšanas termiņu 6 mēneši( ISIN kods - LV 00005 3 XXX K );
«  valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes ar dzēšanas termiņu 12 mēneši( ISIN kods - LV 00005 4 XXX K ).
Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vidēja termiņa obligācijas:
«  valsts iekšējā aizņēmuma obligācijas ar dzēšanas termiņu 2 gadi( ISIN kods - LV 00005 5 XXX K );
«  valsts iekšējā aizņēmuma obligācijas ar dzēšanas termiņu 3 gadi( ISIN  kods - LV 00005 6 XXX K );
«  valsts iekšējā aizņēmuma obligācijas ar dzēšanas termiņu 5 gadi( ISIN kods - LV 00005 7 XXX K ).
ISIN - starptautiskās numerācijas sistēmas vērtspapīru identifikācijas standarts.
XXX - unikāls valsts vērtspapīru emisijas kārtas numurs.
K - kontrolcipars, kuru aprēķina pēc ISIN standartā definētās sistēmas.

Valsts vērtspapīru sākotnējā izvietošana

Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīri tiek pārdoti valsts vērtspapīru sākotnējās izvietošanas izsolēs, kuras organizē Latvijas Bankas un Finansu ministrijas izveidotā komisija Valsts kases noteiktajā datumā, parasti tās mēdz būt trešdienas, plkst. 13:00.
Katrai vērtspapīru emisijai ir sava izsole, bet izsolē piedalās tikai tie, kuri ar Latvijas Banku noslēguši līgumu "Par piedalīšanos Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru sākotnējā izvietošanā". Izsole notiek tikai tad, ja uz to piesakās vismaz viens dalībnieks. Latvijas Banka izsoles dienā nosūta dalībniekam paziņojumu par izsoles rezultātiem.
Valsts īstermiņa parādzīmes tiek pārdotas konkurējošā daudzcenu izsolē ar diskontu un, kā jau tas iepriekš ir minēts,  tiek dzēstas par to nominālvērtību dzēšanas datumā. Solījuma pieteikumos iesniedzēji norāda valsts īstermiņa vērtspapīru diskonta likmi.
Ja viena laidiena valsts vērtspapīru izsolē piedalās vairāk kā viens iesniedzējs, tad maksimālais valsts vērtspapīru daudzums, kas tiks apstiprināts vienam iesniedzējam nedrīkst pārsniegt 50% no kopējā piedāvātā laidiena apjoma.
Gan īstermiņa, gan vidēja termiņa vērtspapīru laidieniem Valsts kase nosaka maksimāli pieļaujamo diskonta/ peļņas likmi.
Vidēja termiņa obligācijas tiek pārdotas konkurējošā daudzcenu izsolē ar fiksētu ienākumu. Solījuma pieteikumos iesniedzēji norāda obligācijas peļņas likmi.
Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru nominālvērtība ir 100 latu, un minimālais izsolē iegādājamais apjoms ir noteikts 500 latu apmērā. Valsts vērtspapīru emisija tiek veikta saskaņā ar Valsts kases izstrādāto valsts vērtspapīru emisijas plānu.
Īstermiņa parādzīmes parasti tiek piedāvātas šādos apjomos:
«    ar dzēšanas termiņu 3 mēneši līdz    3 000 000 latu;
«    ar dzēšanas termiņu 6 mēneši līdz    4 000 000 latu;
«    ar dzēšanas termiņu 1 gads līdz        8 000 000 latu.
Vidēja termiņa obligācijas:
«    ar dzēšanas termiņu 3 gadi līdz       25 000 000 latu;
«    ar dzēšanas termiņu 5 gadi līdz       60 000 000 latu.
Atkarībā no finansēšanas nepieciešamības un situācijas finansu tirgū piedāvātie apjomi var mainīties. Tā, piemēram, viena mēneša parādzīmes tiek piedāvātas tikai atkarībā no finansēšanas nepieciešamības, savukārt trīs un sešu mēnešu parādzīmes tiek piedāvātas reizi četrās nedēļās. Viena gada parādzīmes atkarībā no finansēšanas nepieciešamības parasti tiek emitētas divas reizes ceturksnī. Divu un trīs gadu vidēja termiņa obligācijas tiek piedāvātas reizi pusgadā, bet piecu gadu obligācijas reizi gadā.

Sākotnējās izvietošanas dalībnieki

Dalībnieks - Latvijas Republikā reģistrēta banka vai ārvalstu bankas nodaļa (filiāle), kā arī ārvalstu banka, starptautiska valūtas, finansu vai kredīta institūcija, kurai Latvijas Bankā ir naudas konts norēķiniem latos un kura piedalās Latvijas Bankas organizētajā vērtspapīru norēķinu sistēmā.
Kā jau tas noprotams no definīcijas, tad tikai juridiskas personas var būt sākotnējās izvietošanas dalībnieki, kurām ir atvērts korespondējošais konts Latvijas Bankā, kā arī atsevišķi valsts speciālā budžeta fondi (piemēram, Noguldījumu garantiju fonds, Apdrošināto aizsardzības fonds), kuru pārvaldītājiem ir atļauts ieguldīt līdzekļus valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīros to sākotnējā izvietošanā par izsolē noteikto gada diskonta vai peļņas likmi.
Arī fiziskajām personām nav liegts iegādāties valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīrus tā sākotnējā izvietošanā. Tikai viņām obligāti ir jāizmanto bankas kā starpnieki Latvijas Bankas rīkotajās izsolēs, kā arī to otrreizējā apgrozībā Rīgas Fondu biržā ar banku vai brokeru sabiedrību starpniecību.
Lai dalībnieks varētu piedalīties izsolē, izsoles dienā līdz plkst. 13:00 izsoles komisijai jāiesniedz vērtspapīru pirkšanas pieteikumus. Jāuzmanās ar pieteikumu aizpildīšanu, jo, ja izsoles pieteikums ir kļūdains, izsoles komisija pieteikumu noraida un izsoles dienā nosūta dalībniekam paziņojumu par pieteikuma noraidīšanu.
Ar pareizu iesnieguma iesniegšanu vien nepietiek. Par piedalīšanos izsolē ir jāmaksā komisijas maksa 0,01% apmērā no dalībnieka nopirkto vērtspapīru nominālvērtību summas. Šī summa jāsamaksā 30 dienu laikā no rēķina izrakstīšanas dienas.

Otrreizējā valsts vērtspapīru apgrozība

Valsts vērtspapīrus var arī iegādāties otrreizējā apgrozībā Rīgas fondu biržā un arī ārpus tās. Visas operācijas ar šiem vērtspapīriem ir jāveic saskaņā ar likumu ‘’Par vērtspapīriem’’, Latvijas Bankas, Rīgas Fondu biržas un Latvijas Centrālā depozitārija noteikumiem.
No 1999.gada 10.augusta Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīri tiek reģistrēti un iekļauti Rīgas Fondu biržas oficiālajā sarakstā. Valsts vērtspapīri var būt apgrozībā sākot no to norēķinu dienas līdz tai dienai, kas ir divas dienas līdz konkrētā valsts vērtspapīru laidiena dzēšanas datumam. Tirdzniecība ar šiem vērtspapīriem Rīgas Fondu biržā notiek katru darba dienu no plkst. 10:00 līdz 14:00.

Norēķini par valsts vērtspapīriem

Izsoles pieteikuma dalībnieki, kuru pieteikumi ir apmierināti, līdz plkst. 10:00 veic naudas pārvedumu uz Valsts kases kontu Latvijas Bankā. Tad, kad Latvijas Banka ir saņēmusi naudas pārvedumu, tā veic vērtspapīru pārvedumu uz dalībnieka vērtspapīra kontu.
Ja vidēja termiņa un ilgtermiņa valsts vērtspapīru dzēšanas vai fiksētā ienākuma apmaksas datums iekrīt bankas brīvdienā, tad apmaksa vai dzēšana notiek bankas nākamajā darba dienā. Tekošo fiksēto ienākumu par šīm brīvdienām neaprēķina.
Salīdzinot ar pārējiem investīciju veidiem Latvijas vērtspapīru tirgū, Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīri ir uzskatāmi par ieguldījumiem ar samērā augstu likviditāti. Latvijas Banka rīko REPO (vērtspapīru pirkšana ar atpārdošanu) izsoles, kā arī uzpērk valsts vērtspapīrus savā īpašumā monetārās politikas īstenošanai un naudas pieprasījuma un piedāvājuma regulēšanai finansu tirgū.

Izmantotā literatūra

1.Noteikumi Par Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma īstermiņa, vidēja un ilgtermiņa vērtspapīriem.
2. Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru izlaišanas noteikumi.
3. Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru sākotnējās izvietošanas noteikumi.
4. http://www.vkase.gov.lv/
5. http://www.vtk..gov.lv/



at

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Abonēt: Ziņas komentāri (Atom)