Ventspils Augstskolas

Pārvaldības nodaļas

2.kursa studenšu

Ances Rozes, Gunas Ošiņas

Solveigas Rūples, Zanes Dreifeldes

referāts finansu teorijā

Tallinas Fondu Birža

Ventspils, 1999

1.    ELEKTRONISKĀ TIRDZNIECĪBAS SISTĒMA

Tallinas Fondu birža ir attīstījusi  savu tirdzniecības sistēmu. Tirdzniecības sistēma uzrāda kvotas kotētajām akcijām un brokeriem ir savstarpēji norunāti gala termiņi, lai reģistrētu jaunas kvotas un pavēles un mainītu jau eksistējošos. Tā arī izplata ziņas par kotēto vērtspapīru emitentiem un sniedz informāciju par darījumu līgumiem. Visi darījumi tiek noslēgti pa tālruni un ziņoti biržai caur tirdzniecības sistēmu. Ziņojumu sistēma sūta instrukcijas Igaunijas Centrālajam Vērtspapīru Depozitārijam, lai varētu noskaidrot un izšķirties par tirgu.

Elektroniskā birža tika ieviesta kā klientu/ servera datoru tīkls. Biržu un brokeru sabiedrības ir saistītas ar struktūrtīklu faktiskajiem TCP/IP kanāliem, sasaistot biržu LAN ar LAN brokeru kompāniju.

Tirdzniecības sistēma sastāv no Fondu biržas servera, Datu Bāzes Servera Lapas un Brokeru Termināliem katrai dalībkompānijai. Fondu biržas serveris sastāv no 2 daļām – Komunikācijas servera un Datu Bāzes Servera Lapas.  Datu  bāzes Serveris satur galveno fondu biržas kotējošo kompāniju,  datu bāzes, dalībkompānijas, publiskajā pasūtījumu grāmatā pieteiktos rīkojumus, tirgus veidotājus, tirgus veidotāju kotēšana, darījumus, tirdzniecības detaļas, ziņas, vērtspapīru statistiku u.c. Komunikāciju serveris ir atbildīgs par TCP (Tallinas Centrālā banka) saistību ar klientiem pārvaldīšanu. Datu bāzes serveris ir paredzēts, lai samazinātu TCP/IP noslogojumu tīklā un Fondu Biržas ielādes serveri. Serveris, maza apjoma gadījumā, var darboties tajā pašā datorā ar Brokeru Terminālu. Brokeru termināls modelēts kā vietējais Windows lietojums. Brokeru Termināls dala datu failus ar Datu Bāzes Servera par LAN un izrāda visu ekrānu informācijas reālā laika sinhronizētu korekciju.

Liels uzsvars ir likts uz drošību attīstības gaitā. Katram biržas māklerim ir personīgā parole, kura jāievada  katrā jaunā ielogošanās reizē. Katra tirdzniecības sistēmas ziņa tiek šifrēta, un katra ziņa ietver tās avotu un iegūšanas adreses, kuras ir pārbaudītas pirms to apstiprināšanas. Fondu Biržas Serverim ir pilnas audita (izsekošanas) iespējas un tas nodrošina visu informācijas sistēmas apstrādāto darbību reģistrēšanu.

Tirdzniecības sistēma ir organizēta maināmos standartelementos un tādā veidā jaunās daļēji izveidotās sistēmas ir viegli papildināmas, nemainot eksistējošo sistēmu. Nākamajā attīstības fāzē, birža paredz pievienot nenozīmīgu rīkojumu noformēšanas sistēmu un automātisku rīkojumu saskaņošanu.

2. PRASĪBAS BIEDRIEM

Investori sazinās ar biržu caur dalībkompānijām, kurām ir tiesības izmantot tirdzniecības sistēmu  trīs galvenajās jomā :

·                     Piesolīt cenu  un piedāvāt kotēšanas sistēmai

·                     Ziņot par darījumiem vērtspapīru apmaiņā biržā

·                     Iegūt informāciju par kotējošām firmām.

Biržas dalībniekiem jābūt juridiskām personām reģistrētām Igaunijā, kurām ir Tallinas Finansu Ministrijas izsniegta vērtspapīru starpnieku licence un kuru īpašumā ir Tallinas Fondu Biržas akcijas. Kandidātu akciju daļai jābūt vismaz 100000 EEK. Ja iestāde ir kredītiestāde, tad jābūt izpildītām Igaunijas Bankas attiecīgajām prasībām.

Dalībkompānijai jābūt vismaz vienam uz pilnu darba laiku nodarbinātam atzītam biržas māklerim. Lai iegūtu atzīta biržas māklera statusu, personai jāpieder vērtspapīru speciālista kvalifikācijas sertifikāts un veiksmīgi jānoliek Tallinas Fondu Biržas eksāmens Noteikumos un nolikumos.

Garantijas un darījumu robeža

 

Dalībkompānijām, kurām nav Sertificētais Tirgotājs Igaunijas Vērtspapīru Centrālajā Depozitārijā, jādod garantijas biržai. Kopējo darījumu apjomam jābūt izpildāmam vienā dienā, t.i., kā dalībkompāniju  norēķini, tā klienta norēķini, nedrīkst pārsniegt bankas doto garantiju biržai 10 reizes. Gadījumā, ja dalībkompānija pārsniedz darījumu robežu, biržai ir tiesības uzlikt sankcijas dalībkompānijai, kas ir izvirzīti noteikumi biržas Noteikumos un nolikumos.

Prasības ziņojumiem

Ir prasības dalībkompānijām regulāri ziņot biržai:

·         audita ikgada pārskatus

·         pusgada ziņojumus

·         ceturkšņa ziņojumus

Kā papildinājums, dalībkompānijai ir jāinformē birža nekavējoties par jebkādām izmaiņām tās biznesa darījumos vai par finansu situāciju, kurai varētu būt materiāla ietekme uz tās finansiālo stāvokli.

Kapitāla pietiekamība

Biržā uzliek speciālas prasības dalībkompānijām, kuras nav kredītiestādes,  palielināt finansiālo stabilitāti tās dalībniekiem un  aizsargāt investoru intereses. Papildus prasības tiek uzliktas  :

·         minimālam kapitālam

·         kapitāla pietiekamībai

·         aktīvu likviditātei

·         obligātajām  rezervēm

·         riska pozīcijai

·         investīciju klāstam.

3. TIRDZNIECĪBAS MODEĻI

Dalībkompānijas veic darījumus balstoties uz diviem dažādiem tirdzniecības modeļiem.

 

 

Dīleru tirgus.

Kad kotētam vērtspapīram biržā ir divi Atzīti Dīleri, vērtspapīrs tiek pārdots dīleru tirgū. Dīleru tirgū darījumi tiek veikti  caur dalībkompānijām, kuras ir reģistrētas kā Atzīts Dīleris vērtspapīros un kurš ir uzņēmies saistības samaksāt piesolīto cenu un piedāvāt kotēšanu nepārtraukti. Šobrīd visi darījumi notiek pa tālruni.

Atzīto Dīleru saistības

Katram vērtspapīram birža nosaka minimālo daudzumu, uz kura tirgus veidotājs  nosaka divu veidu cenas. Piesolītās cenas un piedāvātā kotēšana ir  uzrādītas minimālajam daudzumam vai arī minimālā daudzuma skaitlim.

Ja kāds investors vai dalībkompānija, kura nav Atzītais Dīleris, uzsāk sarunas tirgū ar rīkojumu pirkt vai pārdot vērtspapīrus, Atzītais Dīleris noformēs to  labākajā uzrādītajā cenā un pēdējajā uzrādītajā daudzumā. Atzītie Dīleri aizvien maina viņu kotēšanu, lai adekvāti atspoguļotu tirgus situāciju. Gadījumā, ja Atzītais Dīleris saņem divus rīkojumus par vienu un to pašu vērtspapīru  viena  telefona zvana laikā, Atzītajam Dīlerim nav jāuzņemas vadīt  otro darījumu. Ja Atzītais Dīleris izvēlas noraidīt otro rīkojumu, viņam ir jāmaina uzrādītā kotēšanu  tirdzniecības sistēmā.

Ja klients griežas pie Atzītā Dīleris un grib dot rīkojumu par cenu, ka ir labāka par labāko uzrādīto cenu (t.i., cenu izplatības robežās), Atzītais Dīleris ir spiests pievienot ierobežojošo rīkojumu kotēšanā līdz klienta rīkojums ir izpildīts.

Atzītais Dīleris, kurš nepilda saistības pret tirgus dalībnieku biržas “noteikumi un nolikumi” izvirzītajos noteikumos, zaudēs Atzītā Dīlera statusu un nav piemērots otrreizējai pielietošanai uz šiem vērtspapīriem 20 dienu termiņā.

Dalībkompānijas, kuras nav Atzītie dīleri

Dalībkompānijas, kuras nav Atzītie Dīleri, ietekmēs visus darījumus ar vērtspapīriem, kuri tirgoti dīlera tirgū caur atzīto dīleri, dodot vislabāko cenu par noteiktu vērtspapīru daudzumu. Dalībkompānijas, kuras ir saņēmušas klienta rīkojumu, var kļūt par priekšniekiem klientu darījumos tikai tad, ja tā var piedāvāt klientiem labākas cenas nekā vislabākās uzrādītās cenas tirdzniecības sistēmā šiem vērtspapīriem. Dalībkompānijas arī var saskaņot divu atšķirīgu klientu rīkojumus, ja abi klienti saņems cenas, kas ir labākas par vislabāk uzrādīto cenu šiem vērtspapīriem.

Vērtspapīru pārvietošana no dīleru tirgus uz publisko pasūtījuma grāmatu

Ja ir mazāk kā divi reģistrēti Atzīto Dīleru vērtspapīriem, birža pārvietos vērtspapīrus uz publisko pasūtījuma grāmatu.

 

 

Publiskā pasūtījuma grāmata

Publiskā pasūtījuma grāmata ir tirdzniecības modelis ar mazāk likvīdiem vērtspapīriem, kuriem mazāk kā divu Atzīto Dīleru ir bijuši reģistrēti. Ja vērtspapīri ir darījums publiskajā pasūtījumu grāmatā, visām dalīkompānijām ir atļauts pieteikt ierobežojošus rīkojumus tirdzniecības sistēmā. Pieteiktās pavēles sistēmā tiek uzrādītas vismaz minimālajā daudzumā specificēti šiem vērtspapīriem vai arī minimālā daudzuma skaitā. Visi darījumi tiek slēgti pa tālruni.

Ierobežojošo rīkojumu pieteikšana

Dalībkompānijām ir nekavējoties jāpiesaka tirdzniecības sistēmā ierobežojošie rīkojumi no tās klientiem. Pirms rīkojuma pieteikšanas dalībkompānijai ir jāpārbauda, vai sistēmā ir uzrādīts saskaņots rīkojums, kurš atļautu izpildīt klienta rīkojumu vai nu par precizētu cenu, vai par labāku cenu. Ja sistēmā ir vairāk par vienu rīkojumu ar vienu uzrādītu cenu, dalībkompānijai ir jāizpilda pirmais ienākušais rīkojums.

Dalībkompānijai nav atļauts kombinēt dažādu klientu rīkojumus uzrādīšanai tirdzniecības sistēmā, kamēr tai ir visu ieinteresēto klientu piekrišana vai arī rīkojums ir par  mazāku apjomu nekā minimālais apjoms specificēts tiem vērtspapīriem. Ja rīkojuma apstākļi atļauj, dalībkompānija var izpildīt rīkojumus daļēji.

Brīvais tirgus

Lai atļautu tirdzniecības sistēmas lietošanu vērtspapīriem, kuri nav kvalificēti kotēšanai vai kurus izdevējs vēl nav pieteicis kotēšanai, birža ir ieviesusi brīvo tirgu. Šādi vērtspapīri tiek atzīti brīvajā tirgū, ja vismaz  trīs dalībkompānijas piekrīt. Lai kvalificētos brīvajam tirgum, vērtspapīriem jābūt reģistrētiem Vērtspapīru Pārvaldē un Igaunijas Centrālajā Vērtspapīru Depozitārijā.

Visi brīvā tirgus vērtspapīri tiek pārdoti balstoties uz publisko pasūtījuma grāmatu, saskaņā ar Biržas Tirdzniecības noteikumu nolikumu. Darījumu statistika brīvā tirgus vērtspapīriem tiek publicēta atsevišķi no kotēto vērtspapīru statistikas. Brīvā tirgū pārdodamo vērtspapīru izdevējam ir jāseko Tallinas Fondu biržas Noteikumos un nolikumos informācijas atklājuma prasībām. Izdevējam nav atļauts izdarīt nekādus paziņojumus, lai realizētu to, ka tā vērtspapīri tiek pārdoti biržā.

 

Fondu biržas indekss

Birža ir ieviesusi indeksu, kurš atspoguļo kotēto akciju cenu izmaiņas biržā. Katra akcija, kas attēlota TALSE indeksā, tiek vērtēta pēc tās tirgus kapitalizācijas.

EVK indeksa aprēķināšanas vienādība

EVK indeksa aprēķināšana tika pārtraukta 01.01.1999

	Ei ( q(i,t) * p(i,t) )
I(t) =	-----------------------	* I(t-1);
	Ei ( q(i,t) * p(i,t-1) )

kur
I(t) – izrēķinātā dienas indeksa vērtība
q(i,t) – vērtspapīru daudzums indeksa aprēķināšanas dienā
p(i,t) – ietekmējošā zaudējumu cena indeksa aprēķināšanās dienā

p(i,j-1) –ietekmējošā zaudējumu cena iepriekšējā indeksa aprēķināšanas dienā
I(j-1) – pēdējā indeksa vērtība

Informācijas pārdevēji.

Birža nodrošina reālā laika cenu un darījumu informāciju Reutera un Dow Jones Telerate, kā papildinājums, Tallinas Fondu birža uztur mājas lapu internetā (http://online. tse.ee), kura nodrošina informāciju par cenām un darījumiem līdz pēdējai minūtei.

4. IVESTORU AIZSARDZĪBA

Biržas nolikumos un noteikumos ir ietverti biznesa vadīšanas nolikumi, kuri izvirza noteikumu, ka dalībkompānijām, to darbiniekiem un kontroles orgānu biedriem ir prasība sekot godīgai un taisnīgai tirdzniecībai, darbojoties inteliģenti, rūpīgi, dodot priekšroku klientu interesēm.

Dalībkompānijām ir prasība izpildīt klientu pasūtījumu pēc iespējami labākajām, izdevīgākajām cenām, kādas ir pieejamas transakcijas laikā. Pēc pasūtījuma saņemšanas no klienta dalībkompānijai ir prasība izpildīt transakciju, bez nepamatotu novēlošanu.

Intrešu konflikts.

Dalībkompānijai ir jāatklāj jebkāds iespējamais interešu konflikts savam klientam. Dalībkompānijai ir aizliegts izpildīt klienta velmi, ja dalībkompānija, vai kontroles orgānu biedrs, vai dalībkompānijas darbinieks ir kaut vai daļēji saistīts ar transakciju un transakcija būs neizdevīga klienta interesēm. Dalībkompānijām nav atļauts izpildīt pasūtījumus no pašu norēķinu konta vai ari no savu nodarbināto norēķinu kontiem par cenu kura it tā pati vai labāka nekā klienta limitētās pasūtījuma cena pirms izpilda klienta pasūtījumu. Dažādu pasūtījumu gadījumā, kuriem ir tie paši nosacījumi, pasūtījumus, kas saņemts pirmais, ari jāizpilda pirmais.

Strīda risinājums.

Gadījumā, ja starp dalībkompāniju un klientu izceļas strīds, tad dalībkompānijai ir nepieciešams izpildīt sekojošas procedūras:

·                     visas sūdzības par dalībkompānijas darbību ir jābūt reģistrētām. Dalībkompānijai ir jāinformē birža par visām sūdzībām, kādas ir radušās;

·                     visām sūdzībām no klienta puses ir jābūt pārrunātām ar dalībkompāniju;

·                     dalībkompānijai ir jāiesniedz rakstveida ziņojums par sūdzībām un to labojošo darbību klientam un biržai.

Gadījumā, ja klients nav apmierināts ar pieņemtajām darbībām vai dalībkompānijas piedāvāto risinājumu klients var griezties pēc palīdzības Tallinas Fondu Biržas arbitrāžas tiesā. Dalībkompānijai ir jāinformē klients par šādu iespēju.

Cenu manipulācijas.

Dalībkompānijai ir aizliegts veikt jebkādu darbību, kas var novest pie pieprasījuma samazināšanās vai darbības drošības tirgū, tā cena vai cita rakstura drošība, kas var likt cilvēkam veikt vai neveikt darbību ar šo drošību. Dalībkompānijai nav atļauts veikt darījumu, ar drošību, kura atšķiras nepamatoti no cenas, kas ir uzrādīta specifiskajā drošības sistēmā.

5. KLĪRINGS UN NORĒĶINĀŠANĀS

Visiem biržas darījumiem ir jābūt paziņotiem biržā piecu minūšu robežās, pēc darījumu veikšanas. Pēc tirdzniecības ziņojuma saņemšanas no pārdevēja, biržai ir jāpublicē darījums

Darījumu norēķini.

Pēc tirdzniecības ziņojuma nosūtīšanas dalībkompānijai jāiesniedz Biržas detalizēts ziņojums par katru darījumu, kas ietver norēķinu kontus un informāciju par investoru. Biržas tirgus sistēma saistīta ar Igaunijas Centrālā Depozitārija vērtspapīriem, kuri norēķinās par biržas darījumiem, pamatojoties uz DVP pie T+3. Dalībfirmai ir jābūt atbildīgai par visu darījumu izpildīšanu, par kuriem ir ziņots biržai.

Garantijas fonds.

Lai garantētu biržas darījumu norisi tika radītas vērtspapīru garantijas. Pirms dalībkompānija drīkst uzsākt kādu darījumu biržā tai ir jāveic depozītieguldījums Igaunijas bankā. Vērtspapīru garantijas mērķis ir segt izdevumus, kuri radušies biržas darījumu rezultātā.

Īsās pārdošanas un vērtspapīru aizdošana.

Tiesības uzņemties īsās pārdošanas tiek piedāvātas tikai atzītajiem dīleriem. Atzītajiem dīleriem atļauts uzņemties īsās saistības robežās, ko norāda birža un tikai vērtspapīros, kuriem tiek prasīts uzrādīt divpusēju cenu. Atzītie dīleri var slēgt īsos vērtspapīru aizņēmumus. Apmaiņu sastāda galvenais aizdevējs, kurš dod piekrišanu un kura ir jāizmanto viņa biedriem. Aizdevumu līgums ir jānoslēdz tirdzniecības dienas beigās, pirms tam notiekot darījumam (S – 1). Vērtspapīri var būt aizņemti tikai ar mērķi segt īsās pārdošanas.

Ar vērtspapīriem nodrošinātājā darījumā ienākumi no aizņemto vērtspapīru pārdošanas ir jātiek pieņemtiem biržā kā netiešajam naudas garantam (ķīlai). Biržai jānogulda netiešais naudas garants  Igaunijas Bankas rēķinā, kur tam jātiek deponētam un kreditora vārda, kamēr netiek atmaksāts aizdevums. Gadījumā, ja aizņēmējs neatgriež vērtspapīrus kreditoram, tad kreditoram ir tiesības pieprasīt netiešo naudas garantu.

Nemaksāšanas procedūras.

Tirgus dienas beigās iepriekšējie dienas darījumi, Igaunijas Centrālajam Depozitārijam ir jāpārbauda darījumu detaļas, kas atsūtītas no dalībkompānijām, ko viņas veikušas no saviem norēķinu kontiem un no savu klientu norēķinu kontiem. Darījums ir jāuzskata, ka neizdevies sekojošos gadījumos, ja:

·                     dalībkompānijai nav nepieciešamais vērtspapīru daudzums, lai noslēgtu darījumu;

·                     dalībkompānijas klientam nav nepieciešamais vērtspapīru daudzums, lai noslēgtu darījumu;

·                     dalībkompānija veikusi darījumu ar klienta darījuma kontu, bez klienta pilnvaras;

·                     norēķina konta operators nav devis apstiprinājumu darījumam.

Lai garantētu Biržas darījumus, biržai ir jābūt tiesiskai veikt šādas procedūras:

Norēķini ar dalībkompāniju

Ja tirgus dienas beigās uz S – 1 dalībkompānijas klientam nav nepieciešamie vērtspapīri, dalībkompānijas rēķinam ir jātiek debitētam, ar vērtspapīru daudzumu, kāds tika izskatīts norēķinā. Ja tirdzniecības dienas S – 1 dienas beigās norēķina konta operators nav apstiprinājis klienta  darījuma pirktspēju Igaunijas Centrālajam Depozitārijam nekavējoties jāinformē birža. Tad birža uzliks atbildības maksājumu dalībkompānijai un tā saņems vērtspapīrus.

Automātiskā aizdošana

Gadījumā, ja dalībkompānijai nav nepieciešamie vērtspapīri norēķinu kontā, tad biržai ir tiesības automātiski aizdot lai varētu veikt darījumus. Gadījumā ja šī procedūra tiek definēta kā vērtspapīru aizdošana līdzīgi kā naudas garanta uzglabāšana, tad to var pielietot. Dalībkompānijai ir jāpieprasa, lai vērtspapīrus atgrieztu vismaz piektajā tirdzniecības dienā pēc automātiskās aizdošanas (T+5).  Apmaiņai ir jābūt tiesiskām izvest “iepirkt” (buy in). Netiešais naudas garants, biržas uzturēts, ja nepieciešams var tikt izmantots, lai apmaksātu “iepirktos” vērtspapīrus.

“Iepirkt”

Ja automātiskā aizdošana nav iespējama tad birža var izvest “iepirkšanas” procedūru. Nauda iegūta no vērtspapīru pārdošanas “iepirkšanas“ procedūras ir jānodod tieši pārdevējam. Gadījumā, ja cena “iepirkšanā” ir augstāka nekā kontrakta cena tad ir jāizmanto garantijas fonds.

Garantijas fonds un izpārdošana

Ja darījums ir cietis neveiksmi dēļ naudas nepietiekamības dalībfirmas norēķinu kontā biržai ir jāizmanto garantijas fonds lai nokārtotu darījumu un atdotu vērtspapīrus biržas kontā. Kad dalībkompānija neatgriež naudu trešās tirdzniecības dienas beigās pēc darījuma biržai ir tiesības uz vērtspapīru izpārdošanu.

7. KOTĒŠANAS PRASĪBAS

Biržas Noteikumi un nolikumi izvirza prasības par kompānijām, kuras kotē savus vērtspapīrus. Dotācijas komisija, kas sastāv no pieciem biedriem un kuru ievēlē Biržas uzraudzības valde, pieņem lēmumus, vai vērtspapīri ir piemēroti kotēšanai. Visas akcijas, kuras kotējas biržā tiek nematerializētas, kuras izlaiž atklātībā un reģistrē Igaunijas Vērtspapīru Pārvalde un Igaunijas Centrālais Vērtspapīru Depozitārijs.

Sponsori

Sponsori, firmas, kas ir biržas locekļi, palīdz kompānijām uzlabot kotēšanas sastāvdaļas. Sponsoriem ir jāinformē birža par jebkuriem faktoriem, kas var būt svarīgi, kad lemj par kotēšanu. Sponsoriem ir jāpārliecinās, ka kompānija ievēro kotēšanas prasības un ka vadības locekļi un kontroles orgāni saprot uzliktās saistības kotēšanai biržā.

Kotēšanas sastāvdaļas

Kotēšanas sastāvdaļu noteikumi ir pamatoti ar svarīgo ES direktīvu. Kotēšanas sastāvdaļas garantē, ka investors iegūst adekvātu informāciju par kompāniju un tās finansiālo stāvokli.

Kotēšanas akcijas

Kotēšanai iesniegtajām akcijām ir jābūt viena un tā paša tipa. Vismaz 25% no kotējošajām akcijām ir jābūt publiskajām. Galvenā kotēšana – kotēšanas akciju tirgus kapitalizācijai ir jābūt 300 miljoni EEK. Kompānijai ir jāuzrāda ikgadējie audita ziņojumi par pēdējiem trīs gadiem, par iepriekšējā finansiālā gada neto un kārtējo peļņu. Sekundārā kotēšana – Vērtspapīru akciju tirgus kapitalizācijai ir jābūt vismaz 10 miljoni EEK. Kompānijai ir jāuzrāda ikgadējie audita ziņojumi par iepriekšējiem diviem gadiem.

Kotēšanas parādzīmes

Kotēšanas izlaiduma kopējam apjomam ir jābūt vismaz 10 miljoni EEK, un lietošanai ir jāaptver visas parādzīmes, sarindotām pari passu kārtībā. Iegūstot korporācijas parādzīmes, kompānijai ir jāuzrāda ikgadējais audita pārskats par iepriekšējiem diviem gadiem, un neto peļņu par iepriekšējo finansu gadu.

Valsts vērtspapīru kotēšana

Valsts vērtspapīri var tikt kotēti biržā tikai valsts vērtspapīru nominālajā tirgus vērtībā, kas ir vismaz 5 miljoni EEK. Nesen izveidotu vienību valsts vērtspapīri var tikt pieņemti kotēšanai gadījumā, ja Kotēšanas Komiteja var garantēt, ka cilvēku maksātspēja investīciju spriedumiem valsts vērtspapīros ir pietiekami pārbaudīta un   pieredzēta un valsts vērtspapīru investīciju prasība parāda adekvātu riska diversifikāciju.

 

Ārvalstīs emitēto vērtspapīru kotēšana

Kotējot ārvalstu emitētos vērtspapīrus, emitentiem jāievēro visas tās pašas prasības kā emitentiem, kas ir reģistrēti Igaunijā. Kotēšanas Komiteja var  iekļaut noteikumos izņēmumus attaisnojošos ievaros, lai atvieglotu ārvalstu emitentu kotēšanu vai arī, lai aizsargātu tos no investoriem.

8. INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANAS NOTEIKUMI

Visām kompānijām, kas kotējas biržā, ir jānodrošina biržu ar adekvātu informāciju par ekonomiskajām aktivitātēm saskaņā ar biržas likumu un noteikumu nosacījumiem. Visai informācijai, kas tiek nosūtīta uz biržu, ir jābūt nekavējoties izplatītai biržas informācijas sistēmā.

Precīzas cenu informācijas atklāšana

Emitentiem ir nekavējoties jāatklāj informācija par jebkādām darbībām, kam varētu būt kaut kāda ietekme uz kotējošo vērtspapīru cenu. Emitentu valdes locekļiem un kontroles orgāniem ir jānovērtē visas izmaiņas kompānijā, nosakot, kura informācija ir jāatklāj nekavējoties.

Līdzvērtīga pieejamība

Emitentiem ir jānodrošina, lai precīza informācija par cenām netiktu atklāta nepilnvarotām personām pirms tā ir atklāta biržas informācijas sistēmai. Neatklāta informācija nedrīkst tikt publicēta intervijās, paziņojumos un komentāros. Emitentiem, kuru vērtspapīri kotējas citās biržās, ir jānodrošina, ka tā pati informācija visām biržām tiek nodota vienlaicīgi. Gadījumā, ja emitents uzzina, ka neatklātu informāciju ir uzzinājusi nepilnvarota persona pirms tā ir plānota publicēt, šo informāciju ir jāatklāj.

Slepena informācija

Nevienai personai, kurai ir zināma slepena informācija, nav atļauts slēgt līgumus un sniegt padomus, kas ir balstīti uz slepeno informāciju. Padomes locekļiem, valdei un vadībai, auditoriem un cilvēkiem, kas ir saistīti ar tiem, nav atļauts veikt darījumus ar emitētajiem vērtspapīriem, nedēļu pirms atskaites nodošanas perioda beigām un dienu pēc finansiālā pārskata atklāšanas.

Atklāti pieejama informācija

Emitentam ir jāinformē birža par izmaiņām:

·         Emitenta statūtos;

·         Valdes, Vadības un Padomes sastāvā;

·         Akciju kapitāla struktūrās un akciju izlaišanā;

·         Kotējošo akciju īpašnieku tiesībās, ieskaitot izmaiņas kotējošo obligāciju procentu likmēs.

Emitentiem ir jāinformē birža par:

·         Galvenajām tieslietu darbībām;

·         Lietas ierosināšanu par bankrotu;

·         Lēmumu par klātesamību akciju turētāju sapulcē, lai ierosinātu emitentu darbības izbeigšanu;

·         Lūgumu emitēt akcijas kādā citā fondu biržā.

 

Finansu pārskati

Emitentam biržai ir jāuzrāda ik ceturksni gada pārskata dublikātu, iepriekšējo gada pārskatu un audita pārskatu, izveidotam saskaņā ar IAS un biržas noteikumiem.

Emitentu biznesa darbības izmaiņas

Emitentiem ir jāinformē birža par visiem svarīgajiem notikumiem to biznesa darbībās:

·         nozīmīgiem darījumiem ar fiksētu vērtību;

·         nozīmīgām preču un pakalpojumu cenu izmaiņām;

·         svarīgākajiem noslēgtajiem darījumiem;

·         ieguvumiem un zaudējumiem preču tirgū;

·         emitentu ieguldījumiem ārpus regulārās uzņēmējdarbības;

·         plānotajām apvienošanām, ieguvumiem, atdalīšanām, reorganizācijām;

·         plānotajiem kopuzņēmumiem vai jauniem projektiem ar citiem uzņēmumiem;

·         nozīmīgām pārmaiņām emitenta biznesa darbības sfērā;

 

Akciju emitentu speciālās noteikumi

Akciju emitentiem nekavējoties ir jāinformē birža par:

·         akciju turētāju galvenajām sapulcēm;

·         galvenajā sapulcē ierosinātajām dividendēm;

·         akciju kapitāla ierosināto pieaugumu vai samazināšanos;

·         ieguvumiem no pašu akcijām un tādejādiem iemesliem;

·         emitentu obligācijām;

·         biznesa darījumiem starp emitentiem un nozīmīgākajiem akciju turētājiem vai padomes locekļiem, valdi vai vadību un cilvēkiem, kas ar viņiem ir saistīti vai kompānijām, ko viņi kontrolē;

·         lēmumiem par ieguldīšanu citās kompānijās.

 

Informācija par svarīgākajiem akciju turētājiem

Ja emitents ir uzzinājis, ka akciju turētāji ir ieguvuši vai atbrīvojušies no akcijām un akciju turētāja īpašumiem kā rezultātā ir kāpums vai kritums zem šādiem sliekšņiem: 5%, 10%, 20%, 33%, 50% vai 60%, emitentiem par faktiem ir nekavējoties jāinformē.

Obligāciju emitentu speciālie noteikumi

Obligāciju emitentiem ir nekavējoties jāinformē birža par:

·         lēmumiem nemaksāt vai maksāt tikai daļēji kotējošo obligāciju procentus;

·         lēmumiem izpirkt kotējošās obligācijas pirms izpirkšanas datuma;

·         jebkuru jaunu obligāciju kotēšanu un jebkurām garantijām, ko dod obligācijas;

·         akciju kapitāla intensīva krišanās.

 

Valsts vērtspapīru vienību emitentu speciālie noteikumi

Valsts vērtspapīru vadošajai kompānijai ir jāuzrāda ceturkšņa pārskats, ikgadējā pārskata dublikāts un valsts vērtspapīru audita ziņojumu un katru nedēļu valsts vērtspapīru vienības publicētā neto vērtība. Valsts vērtspapīru vadošajai kompānijai ir jāinformē birža par:

·         Valsts vērtspapīru reorganizēšanas ierosinājumi;

·         Valsts vērtspapīru izbeigšanu, bankrotu vai likvidāciju;

·         Padomes, valdes vai vadības izmaiņām vadošajā kompānijā;

·         Akciju valdes lēmumiem atcelt vai pieņemt atpakaļ viņu licenci;

·        Valsts vērtspapīru investēšanas stratēģijas galvenajām izmaiņām.