Ventspils (2001)

Īsumā

Ventspils ir Latvijas sestā lielākā pilsēta. Tā atrodas Latvijas ziemeļrietumos pie Ventas ietekas Baltijas jūrā, 189 km no galvaspilsētas Rīgas. Šodienas Ventspils ir moderna Eiropas līmeņa pilsēta un pasaules klases osta. Ventspils Brīvosta ir lielākā osta Latvijā un vadošā Baltijas jūras reģionā, tā ir svarīgākais valsts transporta sistēmas mezgls un būtisks Austrumu-Rietumu tranzīta ceļa posms.

Ventspils pilsētā dzīvo 43 779 iedzīvotāji (1.10.2000.). Ventspilī ir viens no augstākajiem nodarbinātības un vidējās algas līmeņiem Latvijā. 

Ventspils dome ir daudz padarījusi, lai pilsētā izveidotu labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības uzsākšanai un sekmīgai attīstībai. Ventspilī ir reģistrēti vairāk kā 2000 uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības. Vadošā pilsētas ekonomikas nozare ir transports, - tā ir pilsētas ekonomiskās un sociālās attīstības pamats. Lielākais darba spējīgo iedzīvotāju skaits ir nodarbināts uzņēmumos, kas saistīti ar kravu pārkraušanu, uzglabāšanu un tranzītu, kā arī firmās, kas apkalpo un nodrošina Ventspils ostas darbību.

   

Pilsētas apraksts

Pilsētas teritorija ir 55,4 km2. Meži, parki un ūdeņi aizņem 38% pilsētas teritorijas. Pilsētā darbojas 8 Latvijas banku (a/s “Latvijas Unibanka”, a/s “Hansabanka”, a/s “Latvijas krājbanka”, a/s “Parex banka”, a/s “Multibanka”, a/s “Pirmā Latvijas komercbanka”, a/s “Baltijas Tranzītu banka” un VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka”) filiāles. Ventspilī dzīvo 43779 iedzīvotāju (1.10.2000.), te ir augstāks nodarbinātības līmenis nekā valstī kopumā. Ventspils ir patstāvīga administratīva teritorija, kurā vietējo pašpārvaldi veic pilsētas dome.

Pēdējos desmit gados Ventspilī ir notikušas ievērojamas izmaiņas daudzās jomās. Tiek restaurēta vecpilsēta, sakopti parki un ostmala, atjaunots ielu segums. Pašvaldība radījusi labvēlīgus apstākļus privāto namīpašumu sakārtošanai un atjaunošanai. Pilsētvides sakopšanai un iedzīvotāju, it īpaši mazturīgo, dzīves līmeņa uzlabošanai pilsētas dome katru gadu atvēl lielus līdzekļus.

Pilsētas kultūras dzīve ir kļuvusi daudz aktīvāka– aizvien biežāk notiek dažādi vietēja un starptautiska mēroga pasākumi, operas viesizrādes, koncerti un mākslas izstādes. Aktīvi darbojas 2 kultūras centri, vairāki desmiti pašdarbības kolektīvu, Centrālā zinātniskā bibliotēka. Ventspilī ir Ziemeļvalstu informācijas biroja un Lielbritānijas padomes nodaļas. Pilsētā ir 9 vispārizglītojošās skolas, vairākas profesionālās un vidējās speciālās mācību iestādes; augstāko izglītību var iegūt Ventspils Augstskolā, Rīgas Tehniskās Universitātes Ventspils nodaļās, Baltijas Krievu Institūta filiālē un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Ventspils nodaļā.

Ventspilniekiem un pilsētas viesiem ir radītas daudzveidīgas atpūtas iespējas. Pilsētu, tās vēsturi un attīstību var iepazīt, apmeklējot muzejus, vēsturiskos objektus u.c. interesantas apskates vietas. Netālu no pilsētas centra ir Baltijas jūras pludmale. Aktīvās atpūtas cienītāji var nodarboties ar sportu modernās sporta būvēs - stadionā, daudzos sporta klubos un 1997.g. pabeigtajā Olimpiskajā sporta hallē, kurā ir 3000 skatītāju vietas

Ventspils vēsture

Ventspils ir viena no Latvijas senākajām pilsētām. Tās teritorijas apbūves sākumu saista ar Livonijas ordeņa pils uzcelšanu, kura pirmoreiz vēstures dokumentos pieminēta 1290. gadā. Blakus ekonomiski un stratēģiski svarīgajā vietā uzceltajai pilij drīz izaug vācu kolonistu apmetne, un vēlāk veidojas Ventspils pilsēta. Kopš 1369. gada zināms pilsētas zīmogs un ģerbonis, bet pilsētas tiesības netieši pieminētas kādā 1378. gada dokumentā. Livonijas ordeņvalsts laikos Ventspils ir pazīstama kā ostas pilsēta, tā kļūst par Ziemeļvācijas tirdzniecības pilsētu savienības – Hanzas locekli.

Pirmais Ventspils ekonomiskais uzplaukums saistīts ar Kurzemes hercoga Jēkaba valdīšanas laiku (1642-1682), kad pilsēta ir pazīstama ne tikai kā hercogistes galvenā osta, bet arī kā ievērojams kuģu būves un amatniecības centrs. Šajā laikā uzbūvēti vairāki desmiti tirdzniecības un kara kuģi. No Ventspils hercoga kuģi dodas uz hercogistes kolonijām – Gambiju un Tobago salu.

Poļu-zviedru kara laikā 1659. gadā Ventspils gandrīz pilnībā nodeg, bet Ziemeļu kara laikā ievazātajā mēra epidēmijā 1710. gadā iet bojā pilsētas iedzīvotāju vairums. 1795. gadā hercogisti iekļauj Krievijas impērijas sastāvā. 19. gs. vidū sāk atdzīvoties ostas darbība, un atsāk darbību kuģubūvētava. Kopš 1870. g. Ventspilī darbojas jūrskola. 19. gs. beigās Krievija nolemj izbūvēt Ventspilī modernu ostu, vienlaicīgi izbūvējot dzelzceļa līniju Maskava-Ventspils-Ribinska. Ventspils no vietēja mēroga ostas pārvēršas par nozīmīgu Krivijas lauksaimniecības produkcijas tranzītostu. Ostas darbība šajā laikā pārceļas galvenokārt uz Ventas upes labo krastu. Šajā laikā Strauji izaug arī pilsēta. Iedzīvotāju skaits no 7 000 1897. g. pieaug līdz 29 000 1913. g.

Pilsētas uzplaukumu pārtrauc pirmais pasaules karš. Karadarbības ietekmē iedzīvotāju skaits pilsētā samazinās gandrīz divkārt. Latvijas valsts neatkarības laikā (1919-1940) Ventspils osta nespēj sasniegt pirmskara kravu apgrozījuma līmeni.

1939. gadā Ventspilī sāk būvēt bāzes Sarkanās armijas vajadzībām. Tās daļas ienāk Ventspilī saskaņā ar 1939. gada Latvijas – PSRS līgumu. 1940. g. Latvijas okupācija un aneksija PSRS sastāvā ventspilniekus skar tāpat kā pārējos Latvijas iedzīvotājus. 1940. gadā tiek nacionalizēti lielākie rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumi, kā arī dzīvojamie nami. 2. pasaules kara, represiju un emigrācijas rezultātā iedzīvotāju sastāvs un skaits ir stipri mainījies. Tomēr arī pēc Otrā pasaules kara Ventspils sekmīgi turpina attīstīties kā starptautisko kravu tranzīta centrs. Nozīmīgi Ventspilij ir sešdesmitie un septiņdesmitie gadi, kad Ventspils kļūst par lielāko PSRS naftas un naftas produktu eksportostu.

Kopš Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas (1991. g.) noris ievērojamas politiskās un ekonomiskās izmaiņas, un vērojama strauja Ventspils pilsētas un ostas attīstība. Šajā laikā Ventspils pakāpeniski ieņem aizvien nozīmīgāku vietu Latvijas pilsētu vidū: strauji mainās pilsētvide, Ventspils veidojās ne vien par attīstītu tranzīttirdzniecības, bet arī par iecienītu tūrisma vietu, ieinteresējot gan ar vēstures un arhitektūras objektiem, gan ar sporta iestādēm, dažādu atrakciju vietām, sakoptu pludmali. Sekmīgi tiek piesaistītas ārzemju investīcijas, uz to pamata veidojas arī jauni uzņēmumi.

Daudzi no pilsētas vēsturiskajiem objektiem, tai skaitā dzīvojamās ēkas, tagad ir restaurēti un pieejami apmeklētājiem.

 

Pilsētas ģerbonis

Ventspils pilsētas ģerbonis – viens no senākajiem Latvijas pilsētu heraldiskajiem simboliem. Tā pamatelementi veidojušies Livonijas periodā (13.-16. gs.) un mazmainītā veidā saglabājušies līdz pat mūsdienām. Senais heraldiskais simbols spilgti apliecina Latvijas un Ventspils piederību pie viduslaiku Eiropas kultūras areāla.

Ventspils ģerboņa attīstības sākumi saistāmi ar 14. gs. – tīklotā (damascētā) laukā novietots medību rags ar ķetnu krustu – Livonijas ordeņa simbolu, kas simbolizēja Ventspili kā ordeņa valstī ietilpstošu pilsētu – redzami jau kādam 1369. g. sastādītam dokumentam pievienotā vaska zīmogā. Maz mainītā veidā šie elementi turpina vizuāli reprezentēt Ventspili arī turpmākajos gadsimtos.

1925. g. Ventspils ģerboni oficiāli apstiprina Latvijas valsts prezidents. Tā apraksts un zīmējums veidots, balstoties uz vēsturisko pilsētas heraldisko simbolu. Pēc 1940. g. šo Ventspils pašapliecināšanās zīmi neizmanto.

Jaunu Ventspils ģerboni izstrādā 1968. gadā. Ignorējot senos heraldikas likumus un pilsētas vēsturisko ģerboni, tiek izmainīts ģerboņa zīmējums. "Padomju Ventspils ģerbonī" krustu nomainīja stūres rats, ģerbonī ievietoja Latvijas PSR karoga simboliku. Vēl vairāk izmainītā veidā šie elementi tiek sakārtoti nākamajā, 1970. gadā pieņemtajā “ģerbonī”.

Vēsturisko Ventspils ģerboni Atmodas laikā Ventspils pilsētas Tautas deputātu padome atjauno 1989. gadā.

Ģerboņa oficiālais heraldiskais apraksts: Purpura laukā ar sudraba tīklojumu sudraba medību rags ar zelta iemuti, stīpu un apmali, virs tā zelta ķetnu krusts.Ventspils ģerbonis novietots arī Ventspils pilsētas karogā.

 

 

Pilsētas logotips

Ventspils logotips ietver sevī trīs filozofiskus aspektus: vēsturiskais – pils, mūžīgais – jūra, dinamiskais – ar otu veidotais uzraksts Ventspils. Individuālais rokraksts tiešā veidā ilustrē pilsētas neatkārtojamo raksturu. Grafiski logotips ir veidots brīvs, draudzīgs, atvērts un dinamisks. Krāsu salikums raksturo sauli un pilsētu pie jūras.

Pilsētas grafiskais simbols nekonkurē ar pilsētas ģerboni – tie drīzāk papildina viens otru. Ģerbonim vairāk ir heraldiska nozīme un tas tiks izmantots oficiālām vajadzībām. Savukārt pilsētas mārketinga un komerciālajām vajadzībām tiks izmantots jaunais pilsētas simbols, ko iespējams izmantot arī blakus ģerbonim.

Izvēlētā grafiskā simbola autors ir reklāmas aģentūras Brand Sellers DDB mākslinieks Arnis Grinbergs.Grafiskā simbola izstrādi vadīja Ventspils attīstības aģentūra sadarbībā ar Ventspils pilsētas domi.

Brīvosta faktos un skaitļos

- Ventspils brīvosta kravu apgrozījuma ziņā ir vadošā Baltijas jūras osta un atrodas 15 vadošo Eiropas ostu skaitā.

Ventspils ostā darbojas pasaules nozīmes termināli:

- lielākais naftas un naftas produktu pārkraušanas termināls Baltijas jūras reģionā,

- lielākais šķidro ķīmisko produktu pārkraušanas termināls Baltijas jūras reģionā,

- otrais pasaules lielākais kālija sāls pārkraušanas termināls. 

Ventspils ostā darbojas prāmju līnija Ventspils – Vestervika, kuras operators ir kompānija “VV-line”

Ostas caurlaides spēja ir 80 milj. tonnu gadā. 

2000. gadā ostas kravu apgrozījums bija 34,8 miljoni tonnu:

- 20 % kālija sāls pasaules tirdzniecības apjoma,

- 15 % Krievijas naftas eksporta apjoma,

- 74 % kravu apjoma, kas šķērso Latvijas robežu.

- 10 % amonjaka pasaules tirdzniecības apjoma.

 

Labvēlīgi faktori uzņēmējdarbībai:

- brīvās ekonomiskās zonas priekšrocības,

- neaizsalstoša osta,

- demokrātiska ostas vadība un tirdzniecības vide,

- augstu attīstīta ostas infrastruktūra, kas savienota ar Krievijas un citu NVS valstu naftas un naftas produktu cauruļvadu sistēmu un dzelzceļa tīklu.

Ostas iespējas:

- Maksimālais dziļums pie piestātnēm: 17,5 m,

- Piestātņu kopējais garums: 11 012 m,

- Osta var apkalpot kuģus ar maksimālo kravnesību 130 000 t,

- Maksimālais pieļaujamais kuģu garums: 270 m,

- Naftas un naftas produktu rezervuāru ietilpība: 1 300 000 m3, kā arī apjomīgas noliktavas citām kravām,

- Kopējā ostas teritorija: 1728 ha, 

- Teritorija, kas var tikt izmantota jaunu ražotņu celtniecībai un attīstībai: 1240 ha.