VERBĀLĀ SASKARSME

Viens no cilvēku saskarsmes paradoksiem - kaut arī aptuveni 3/4 informācijas par savu saskarsmes partneri iespējams iegūt neverbāli, tomēr tieši tikpat daudz no kopīgi pavadītā laika aizņem verbālā saskarsme. Tātad abas šīs saskarsmes sistēmas ir vienādi nepieciešamas, jo funkcionē vienlaikus un līdztekus. Taču atbilstoši savai ievirzei un personības īpašībām katrs no mums vairāk izmanto vienu no tām.

Verbālā saskarsme ietver sevī divas prasmes - prasmi klausīties un prasmi runāt. Nav nosakāms, kura no šīm prasmēm ir svarīgāka, - tās atrodas tik ciešā mijiedarbībā, ka pilnīgi droši var teikt: zaudējot vienu no tām, cilvēks vairs nespēj pilnvērtīgi izmantot arī otru. Prasmīgi klausoties, ir iespējams labāk saprast partnera būtību un paaugstināt savu reitingu viņa skatījumā. Prasmīgi runājot, mēs spējam pārliecināt partneri par sava viedokļa pareizību un panākt sev nepieciešamo. Taču cilvēki šīs prasmes diemžēl pārzina daudz sliktāk, nekā tas būtu nepieciešams, un tas vērojams arī mūsu pagaidām nestabilajā  sabiedrības struktūrā. Laba šo prasmju pārvaldīšana atbrīvotu cilvēku no daudzu stundu nevajadzīga darba un liekas informācijas studēšanas, vienlaikus pārvēršot saskarsmi par vieglu un patīkamu norisi. Kāpēc gan cilvēki pieļauj iepriekš minēto paradoksu?

Atbildi daļēji var atrast ASV sociologa V. Jēmensa (W. Yomans) pētījumos.

1.    Cilvēkiem bieži vien trūkst uzmanīgas attieksmes pret apspriežamo tēmu vai saskarsmes partneri negatīvās emocionālās reakcijas dēļ, ko viņš ir izraisījis.

2.    Cilvēki domā par iespējamo atbildi uz partnera ierosinājumu, nevis klausās vai arī pārāk aizņemti ar savām problēmām, rūpēm un pārdzīvojumiem.

3.    Cilvēkiem trūkst informācijas par sarunu objektu, un viņi vienkārši nesaprot, par ko tiek runāts. Tomēr viņi piekrīt teiktajam, lai izskatītos, ka viss ir kārtībā, kaut gan īstenībā risina pilnīgi citas domas.

4.    Cilvēkiem traucē kāda no saskarsmes vai komunikatīvajām barjerām. Tādejādi vismaz kļūst skaidrs - cilvēkiem ir jāapgūst prasme klausīties.

Parasti verbālajā saskarsmē izmanto nerefleksīvo un refleksīvo klausīšanos, un svarīgi ir apgūt abus šos paņēmienus, jo katru no tiem lieto tikai noteiktā gadījumā.

Nerefleksīvo klausīšanos, kas apzīmē spēju uzmanīgi ieklausīties, neiejaucoties partnera monologā ar savām piezīmēm un komentāriem, parasti izmanto tikai tādos gadījumos, kad partneris ir emocionāli nelīdzsvarots vai atrodas kāda dziļa pārdzīvojuma varā. Šādā stāvoklī viņam mūsu refleksija (uzskati, pārdomas) vispār nav nepieciešama, jo viņš dzird vienīgi pats sevi, un vienīgais, ko panāksim ar savu aktīvo iejaukšanos viņa monologā, būs dusmas un aizvainojums. Savu atbalstu tādam saskarsmes partnerim varam izrādīt, izmantojot vienīgi neverbālās saskarsmes līdzekļus.

Savukārt refleksīvā klausīšanās nozīmē aktīvu līdzdalību sarunā, izmantojot pēc iespējas vairāk atklāto jautājumu un verbāli parādot savu interesi par partnera teikto. Refleksīvā klausīšanās dod iespēju paust visdažādāko attieksmi pret partnera domām - no labvēlības līdz asai kritikai.

NEMĀCĒŠANA KLAUSĪTIES

Mūs jau kopš bērnības māca runāt, lasīt, bet diemžēl visā pasaulē nevienā skolas programmā nav paredzēts apgūt klausīšanās mākslu. Atcerēsimies, ka ikdienas kontaktos lielāko laika daļu mēs klausāmies. Acīmredzot ir ļoti svarīgi pilnveidot savu spēju klausīties.

Menedžerim ir jākļūst par lielisku klausītāju, lai "sadzirdētu" ne tikai to, ko partneris saka, bet arī to, kas viņam padomā. Uzmanīgs sarunu dalībnieks tūdaļ konstatēs, kad partneris kaut ko nepasaka līdz galam. Bieži konflikti rodas tikai klausīties neprasmes dēļ. Ne velti daba mums ir devusi vienu muti, divas ausis un divas acis. Prasmīga acu un ausu izmantošana veicinās jūsu panākumus sarunu laikā. Tā kā māka klausīties menedžerim ir ļoti svarīga.

PRASME KLAUSĪTIES

Cilvēki vairāk patērē laiku, lai klausītos, nevis lasītu, rakstītu vai sarunātos.

Līdz šim tikai nedaudzi prot uzklausīt, kas tiek pateikts, un novērtēt dzirdēto. Turklāt ne visi spēj paskaidrot starpību starp vārdu "dzirdēt" un "klausīties". Daži pat uzskata, ka tie, kuri neprot klausīties, nodara jūtamu ļaunumu savam uzņēmumam un arī visai nācijai. ASV ir 100 miljonu strādnieku. Ja katrs no viņiem izdara tikai vienu vienkāršu kļūdu 10 dolāru vērtībā, tad tas uzņēmumiem izmaksās 1 miljardu dolāru.

Tomēr cilvēku vairākums nedēļā kļūdās vairākkārt, turklāt sliktas klausīšanās dēļ, tātad zaudējumi ir vēl lielāki.

Klausīšanās neprasmes dēļ tiek pārrakstītas vēstules, pārlaboti lietišķo sarunu grafiki, iet bojā cilvēki, grimst kuģi. Tas viss rada milzīgus zaudējumus.

Piemēram, absurdā padomju tankkuģa avārija Bosfora jūras šaurumā. Cauri šim Turcijas šaurumam katru dienu abos virzienos dodas desmitiem kuģu ar krievvalodīgām komandām. Parasti šos kuģus vada turku loči. Daudzi no viņiem spēj kontaktēties un dot komandas arī krievu valodā. Tajā naktī turku locis komandas deva krieviski. Diemžēl neviens uz padomju kuģa neuztvēra, ka turku loča divas sacītās komandas krievu jūrnieku ausīm skan ļoti līdzīgi: "Pravo ruļ" un "Pramo ruļ" ("Prjamo ruļ" vietā). Pat iespējams, ka turku izsmēja par viņa austrumu akcentu. Kad locis deva kārtējo komandu, stūres matrozis uztvēra to kā "Pravo ruļ" un pagrieza stūri pa labi. Kļūdu gan konstatēja ātri, bet tomēr pārāk vēlu, jo kuģis sāka virzīties pa labi, un apturēt tā gaitu vairs nebija iespējams… Jau daudzus gadus Bosfora šaurumā var redzēt milzīgā tankkuģa melno siluetu. Par avārijas iemeslu kļuva nemācēšana klausīties.

Amerikāņi uzskata, ka līdz trim miljoniem laulību šķiršanu gadā notiek tāpēc, ka laulātie partneri neprot viens otru uzklausīt.

Prasme klausīties reti kuram cilvēkam ir dota kā dabas dāvana. Taču prasmi klausīties var apgūt un trenēt.

Diemžēl mūsu skolu programmās nav šāda mācību priekšmeta "Prasme klausīties". Pie mums māca lasīt, rakstīt, runāt un daudz ko citu, bet mūs nemāca klausīties, lai gan dzīvē tauta tīri intuitīvi augsti novērtē šo cilvēka prasmi.

Atcerieties šādu vai tai līdzīgu epizodi. Strādnieks dodas pie direktora uz pieņemšanu personīgā jautājumā. Viņš nemaz necer, ka pozitīvi tiks atrisināta viņa dzīvokļa piešķiršana ārpus kārtas, jo dzīvokļu nav. Tādēļ atteikums viņu pat pārāk nesarūgtinātu. Taču, izgājis no direktora kabineta, viņš ar rūgtumu sacīja: "Mani pat neuzklausīja." Ja direktors strādnieku būtu uzklausījis, reakcija būtu bijusi pavisam citādāka.

Klausīties neprasmes dēļ cilvēki nokļūst grūtībās, dažkārt pat smieklīgās situācijās. To izmanto, sacerot dažādas anekdotes.

Lūk, piemērs. Ir nakts, ziema, putenis. Mežmalā māja. Uz rīta pusi, kad visvairāk nāk miegs, pie loga kāds klauvē un aizsmakusi balss jautā: "Saimniek, vai jums malku vajag?" - "Nē!" seko atbilde. No rīta piecēlies, saimnieks ierauga, ka malkas vairs nav…

Un vēl. Pie policista pienāk iereibis cilvēks un, pūzdams viņam sejā alkohola dvingu, jautā: "Vai gribi, es izstāstīšu tev anekdoti par policistu … ?" Uzrunātais atbild: "Bet es taču pats esmu policists." - "Tas nekas," saka piedzērušais, "es divreiz atkārtošu, un tu sapratīsi …"

Mūsu gadsimta 70. gadu beigās ASV ar speciālu likumu mainīja skolu programmu, kurā parādījās jauns priekšmets - klausīšanās.

Amerikāņi paši atzīst, ka, neraugoties uz likumu, tikai nedaudzās ASV skolās māca klausīšanās prasmi. Tādēļ līdz pat šim laikam pieaugušajiem organizē speciālus seminārus klausīšanās mākslas apgūšanai.

Amerikāņi uzsver, ka klausīšanās nav modes lieta tāpat kā ātrlasīšana vai atmiņas trenēšana, kuru cilvēki izmanto zināmu laiku, bet pēc tam aizmirst. Māka klausīties ir mūsu savstarpējo attiecību dominante, kuru izmantojam ikdienā visu savu dzīvi. Prasme klausīties ir panākumu pamats arī ģimenē, sabiedrībā, valdībā, starptautiskajos jautājumos. Klausīties - to vajag mācīt sistemātiski un mērķtiecīgi.

Vēl svarīgāk iemācīties klausīšanās prasmi ir menedžerim. Nereti biznesā problēmas rodas tāpēc, ka menedžeri neieklausās, ko darbinieki cenšas viņiem pateikt. Tiek uzskatīts, ka menedžera pienākums ir attīstīt klausīšanās  prasmi.

Katra menedžera galvenā īpašība ir māka klausīties.

Menedžeri tāpat kā citu profesiju speciālisti bieži vien nedzird to, ko citi viņiem saka, jo, lūk, viņi ir aizņemti. Vēl sliktāk tad, ja viņi nesaprot citus, nepareizi uztver sacīto, reaģē neadekvāti teiktajam. Menedžeri vienmēr saistīti ar cilvēkiem, tādēļ prasme klausīties ir viņu profesionālais pienākums.

ASV tūkstošiem menedžeru speciālos kursos uzlabo savu prasmi klausīties. Līdz 85% šādu kursu klausītāju konstatējuši, ka tā rezultātā gandrīz divkārt ir palielinājusies šī viņu prasme.

Prasmi klausīties māca pa posmiem tāpat kā māca matemātiku, fiziku utt. Vispirms attīsta klausīšanās iemaņas biznesā, tad ikdienas dzīvē. Otrajā posmā klausītājiem palīdz  novērtēt viņu "stiprās" un "vājās" puses attiecībā uz prasmi klausīties. Pēc tam apgūst māku klausīties, uzvedību sarunu laikā, arī to, kā klausītājam atbrīvoties no sliktiem ieradumiem.

Pavisam vienkāršs piemērs. Pamēģināsim atcerēties, kā korespondents ar mikrofonu rokā uz ielas intervē jebkuru garāmgājēju, kā viņš uzvedas un prot ieklausīties. Viņš ir pati uzmanība , viņš viss ir jūsu varā, viņš "aprij" jūs ar acīm un ar savu izturēšanos rāda, ka piekrīt visam, ko jūs sakāt. Un pat māj ar galvu, it kā sacīdams: "Ļoti interesanti!" Tas pamudina jūs runāt vēl vairāk. Taču tūdaļ parādās problēmas otra puse - katram cilvēkam ir nepieciešams, lai kāds viņā klausītos.

Iedomāsimies citu situāciju. Korespondents atstāj ieslēgtu magnetofonu un aiziet. Vai jums būs vēlēšanās runāt pat tad, ja jūs būsit pārliecināts, ka viņš vēlāk noklausīsies ierakstu un izmantos to savā reportāžā? Droši vien - ne!

Vienkāršu savstarpējo attiecību veidošanu un iemaņu klausīties ASV parasti apmāca kursos. Padziļinātu klausīšanās iemaņu kursu māca daudzās ASV universitātēs. Tomēr, neraugoties uz zināmiem apmācības panākumiem, prasme klausīties tiek uzskatīta par samērā jaunu mācību priekšmetu, lai gan tās nozīme tiek vērtēta arvien augstāk.

Kas tad īsti ir prasme klausīties?

Māka klausīties ir vairāk nekā tikai dzirdēt otra teikto. Tā ir māka pareizi interpretēt to, kas tiek pateikts vai kas netiek pateikts, novērtēt iegūto informāciju un lemt, kā atbildēt un kā to izmantot, balstoties uz dzirdēto, saprasto un izvērtēto.

Citiem vārdiem sakot, prasme klausīties ir māka iejusties runātāja lomā un izprast viņa teiktā loģiku.

Tas ne vienmēr izdodas. Tāpēc saklausītajam bieži seko jautājums: "Ko jūs gribējāt teikt?"

Lūk, piemērs.

Uz pilsētu no laukiem atbrauc meitene, lai mācītos dziedāt. Viņai ir spēcīga balss, taču tā nav izkopta.

Konservatorijas profesors cenšas viņai šo apstākli paskaidrot. Viņš saka: "Iedomājieties, ka jūs loterijā esat laimējusi klavieres..." un plāno turpināt domu, ka ar to nepietiek, jo klavieres ir jāprot spēlēt. Tāpat ir ar balsi. Nepietiek ar to, ka ir spēcīga balss, vēl vajag iemācīties dziedāt. Taču šo domu profesors nepaguva pateikt, jo meitene pārtrauca viņu un steidzīgi sūrojās, ka viņa daudzas reizes ir pirkusi loterijas biļetes, bet ne reizi nav laimējusi. Un ka vispār netic veiksmei loterijā utt.

Mēģināsim iejusties runātāja lomā, izprast viņa loģiku. Un tas ir viss? Protams, nē! Tādēļ vien ASV nebūtu jāpārskata skolas programmas. Ne jau velti psihologi uzskata klausīšanos par svarīgāko kontaktēšanās līdzekli.

Attiecībā uz klausītājiem ir novērota virkne kaitīgu ieradumu.

Sākumā minēšu piemēru. Jūs lasāt grāmatu. Pāršķirot lappuses, acis slīd pāri rindām. Pēc tam jūs pamanāt, ka vairākās lappusēs rakstīto vairs neesat uztvēris. Ko jūs dariet? Jūs vēlreiz pāršķirat šīs lappuses un pārlasiet izlasīto. Jūs sekojiet sev, lai vairs nenovērstu uzmanību. Taču kā rīkoties, ja tas pats gadās lekcijā, klausoties radio vai skatoties TV pārraides? Kā rīkoties? Jūs taču nepārtrauksiet lektoru (diktoru) un nepalūgsiet sākt visu no gala. Ko darīt? Bet ja nu tā ir gadījies lietišķajās sarunās? Vajadzēs samierināties ar to, kas ir palaists garām. Mieriniet sevi, ka problēmu tomēr esiet sapratis. Pamanīt savu kaitīgo ieradumu vienmēr ir lietderīgi.

Paanalizēsim biežāk sastopamos trūkumus cilvēka runas uztverē un paņēmienus to novēršanai, kā arī noteikumus, kādi ir jāievēro labam klausītājam.

1.    Nekādu blakusdomu! Tā kā domāšanas ātrums ir apmēram 4 reizes lielāks nekā runāšanas ātrums, mēs izmantojam "brīvo laiku" kritiskai analīzei un secinājumiem par to, ko dzirdam. Dažreiz mēs nepagūstam savlaicīgi "atgriezties". Tāpēc izbrīnīts konstatējam, ka domājam par ko citu, nevis par to, ko saka sarunu biedrs (lektors).

2.    Kamēr jūs klausieties, nedrīkst padomāt nākamo jautājumu. Vēl sliktāk, ja jūs gatavojiet kontrargumentus. Tās ir visbiežāk sastopamās kļūdas lietišķajās sarunās. Ir jāpieliek daudz pūļu, lai šos trūkumus samazinātu līdz minimumam.

3.    Vajag koncentrēties uz lietas būtību un aizmirst visu otršķirīgo. It sevišķi, kad uzstājas slikti sagatavojies orators, kurš jauc terminus un jēdzienus, runā bez jebkādas sistēmas, min lielu daudzumu otršķirīgu un mazsvarīgu faktu.

4.    Vajag koncentrēties uz to tematu, par kuru ir runa.

Uzmanīgs un trenēts klausītājs noskaidro sarunu biedra viedokli un pozīciju, iepazīstas ar problēmām, un tas veicina sekmes lietišķajās sarunās, dod impulsus un virzienus paša argumentācijai. Turklāt sarunu partneris jūtas pagodināts, ka viņu uzklausa, ka viņam ir iespēja parādīt sevi. Bez tam šādā situācijā samazinās negatīvā aktivitāte, zūd vēlēšanās iebilst. Tādejādi kā balvu par uzmanīgu klausīšanos mēs it kā iemantojam vēl vienu dalībnieku savai komandai.

Dažas kļūdas, ko pieļauj tie, kuri klausās.

1.    Degresija (atkāpšanās, novirzīšanās). Tā ir raksturīga inteliģentiem klausītājiem, kuri neviļus izmanto "brīvā" laika posmus blakusdomām un rezultātā zaudē stāstījuma pavedienu.

2.    Saasināta uzmanības pievēršana "kailiem" faktiem. Ja jūs vēlaties, lai klausītājs saprastu un iegaumētu jūsu sacīto, orientējiet viņa uzmanību uz pašiem būtiskākajiem momentiem, bet neminiet pārāk daudz faktu, kurus viņš tik un tā neiegaumēs.

3.    Neadekvāta reakcija uz "kritiskiem" vārdiem (inflācija, cenu paaugstināšana, zemestrīces), kuri sevišķi iedarbojas uz psihi, "izsizdami" cilvēku no līdzsvara. Dažiem cilvēkiem tādi vārdi rada neapzinātu vēlēšanos protestēt, iebilst, un viņi vairs neseko tam, ko tajā brīdī saka citi. Paškontroles ceļā katram ir vēlams noskaidrot savas "vājās" vietas.

4.    Domāšanas slinkums. Tas izpaužas tādejādi, ka mēs sākam lasīt avīzes no pēdējās lapaspuses, pa televizoru labprāt skatāmies izklaidējošas programmas, izvairāmies no nopietnām diskusijām, vārdu sakot, nemanot darām to, kas notrulina spēju domāt. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs bieži jautājam sarunu partnerim: "Ko jūs ar to gribiet sacīt? Kā jūs to saprotiet?"

Uzlabot situāciju var ļoti vienkārši. Ar paškontroles metodi ir nepieciešams noskaidrot savus trūkumus, sekot sev, lai nepieļautu tos, trenēt sevi, izmantojot šim nolūkam radio, televīziju. Iemāciet sevi klausīties, koncentrējoties un "atslēdzoties" no blakusdomām.

Neļaujiet sev pavirši klausīties, centieties nenodarboties ar kaut ko tādu, kas neattiecas uz tiešo sarunu tēmu. It sevišķi dariet to, runājot pa telefonu.

Atcerieties, ka sarunu laikā jūsu partneris gaida pauzi, lai izteiktos pats. Dodiet viņam šo iespēju! Noskaidrojiet arī partnera viedokli! Tas palīdzēs sarunās sasniegt pozitīvu rezultātu pat tad, ja jūsu oponents jums nepiekritīs. Vērīgi klausoties, jums būs vieglāk saprast partnera negatīvo reakciju uz jūsu priekšlikumiem un jūs varēsiet atrast alternatīvu atrisinājumu, kas apmierinās abu pušu vajadzības.

Kā uzlabot prasmi klausīties?

1.    Iemācieties koncentrēt uzmanību uz to, par ko ir runa.

2.    Atrodiet kopīgas intereses ar runātāju. Pavaicājiet sev: "Ko tas man dod?"

3.    Esiet uzmanīgs! Ja runātājs stāsta lēni un jūsu domas apsteidz viņa vārdus, izmantojiet "brīvo " laiku, lai novērtētu sacīto, tomēr protiet laikā "atgriezties" pie runātāja.

4.    Iemācieties noteikt, kāds ir runātāja mērķis: izklaidēt, informēt, pārliecināt, un tad orientējiet savu uztveri atbilstoši situācijas loģikai.

5.    Iemācieties saklausīt centrālo tēmu, bet nevis atsevišķus faktus.

6.    Tuvāko 8 stundu laikā ieplānojiet kādam pārstāstīt dzirdēto.

7.    Attīstiet spēju kaut ko sev atzīmēt.

8.    Kā klausītājs jūs kopā ar runātāju esiet morāli atbildīgs par divpusējo kontaktu panākumiem.

IZMANTOTĀ LITERATŪRA:

v  V. Latiševs "Lietišķās sarunas un lietišķie kontakti"

v  Jānis Kupčs "Saskarsmes būtība"

VAI JŪS PROTIET KLAUSĪTIES?

Atbildiet uz jautājumiem, izvēloties vienu no šādām atbildēm:

·       vienmēr - jūs saņemat 4 punktus;

·       bieži - jūs saņemat 3 punktus;

·       dažkārt - jūs saņemat 2 punktus;

·       nekad - jūs saņemat 1 punktu!

1.    Vai jūs savam sarunu biedram dodiet iespēju izteikties?

2.    Vai jūs pievērsiet uzmanību zemtekstam?

3.    Vai jūs centieties atcerēties dzirdēto?

4.    Vai jūs ievērojiet pašu galveno no dzirdētā?

5.    Vai jūs klausoties centieties atcerēties galvenos faktus?

6.    Vai jūs pievērsiet sarunu biedra uzmanību secinājumiem, kurus iespējams izdarīt pēc viņa sniegtās informācijas?

7.    Vai jūs apspiediet sevī tieksmi izvairīties no nepatīkamu jautājumu apspriešanas?

8.    Vai jūs esiet savaldīgs, dzirdot saviem uzskatiem pretēju viedokli?

9.    Vai jūs centieties uzmanīgi ieklausīties sarunu biedra vārdos?

10. Vai cilvēki ar prieku un labprāt sarunājas ar jums?

Saskaitiet iegūto punktu skaitu!

Rezultātus ieteicams izlasīt katram pašam individuāli.

Virs 31, tas nozīmē, ka jūs variet iztikt bez padomiem, jo protiet nevainojami klausīties.  Šo spēju saskarsmes partneri bieži vien vērtē visaugstāk. Jūsu spējas ļauj jums strādāt sociālās rehabilitācijas dienestā vai piedalīties uzticības telefona akcijās. Esiet modrs par savu garīgo bagātību un nekļūstiet iedomīgs!

27-31 liecina par visnotaļ labu māku sadzirdēt sava partnera teikto. Vairākums cilvēku jums jūtas pateicīgi un labprāt kontaktējas ar jums.

22-26 norāda, ka jūsu klausīšanās spēja ir tāda kā lielākajai daļai cilvēku. Jūs piederiet vairākumam, kas paretam palaiž garām kaut ko patiešām svarīgu. Uz šiem gadījumiem var attiecināt frāzi "kam negadās". Mēģiniet izturēties iecietīgāk un vērīgāk pret savu sarunu biedru!

Zem 22 norāda uz jūsu egocentrisko izturēšanos un uzskatiem. Daži to ņem ļaunā un saka, ka jums ir "bieza āda". Zināmā mērā viņiem var piekrist, jo savu nedzirdēšanas politiku jūs īstenojiet ar dzelžainu konsekvenci.

Vai jūs protat klausīties?

Atzīmējiet ar krustiņu situācijas, kuras izsauc jūsos neapmierinātību, kaitina, aizvaino sarunās ar cilvēkiem, vai tas būtu jūsu draugs, kolēģis, priekšnieks vai nejaušs sarunu biedrs!

Situāciju varianti:

1.    Sarunu biedrs nedod man iespēju izteikties. Man ir ko teikt, bet viņš man neļauj pat vārdu pateikt.

2.    Sarunu biedrs visu laiku mani pārtrauc sarunas laikā.

3.    Sarunu biedrs nekad neskatās man sejā sarunas laikā un es neesmu pārliecināts, ka mani klausās.

4.    Sarunu biedrs ir tik daudzvārdīgs, ka saruna liekas tukša laika šķiešana.

5.    Sarunu biedrs visu laiku ir nemierīgs, zīmulis un papīrs viņu aizņem vairāk kā mani vārdi.

6.    Sarunu biedrs nekad nesmaida. Un man rodas neērtības un trauksmes sajūta.

7.    Sarunu biedrs pastāvīgi traucē mani ar saviem jautājumiem un komentāriem.

8.    Lai ko es arī neteiktu, sarunu biedrs vienmēr dzisina manu entuziasmu.

9.    Sarunu biedrs vienmēr cenšas atspēkot (apgāzt) manus argumentus.

10.    Sarunu biedrs izmaina manu vārdu jēgu un ieliek tajos pavisam citu saturu.

11.     Kad es uzdodu kādu jautājumu, sarunu biedrs liek man aizstāvēties.

12.    Sarunu biedrs man daudz ko pārjautā, izliekoties, it kā nebūtu sadzirdējis manis teikto.

13.    Sarunu biedrs, nenoklausoties līdz galam, pārtrauc mani tikai tādēļ, lai piekristu.

14.    Sarunu biedrs sarunas laikā koncentrēti nodarbojas ar citām lietām: spēlējas ar pildspalvu, slauka briļļu stiklus un man liekas, ka viņš ir neuzmanīgs pret mani.

15.    Sarunu biedrs izdara secinājumus manā vietā.

16.    Sarunu biedrs visu laiku cenšas iespraust kādu savu vārdu manā stāstījumā.

17.    Sarunu biedrs skatās uz mani ļoti uzmanīgi, nemirkšķinot.

18.    Sarunu biedrs skatās uz mani it kā novērtēdams. Tas  uztrauc.

19.    Kad es piedāvāju kaut ko jaunu, sarunu biedrs saka, ka domā tāpat.

20.    Sarunu biedrs pārspīlē, rādot, ka ir ieinteresēts sarunā, pārāk bieži māj ar galvu un visur piekrīt man.

21.    Kad es runāju par kaut ko nopietnu, sarunu biedrs mēģina iespraust manā stāstījumā smieklīgus gadījumus, jociņus un anekdotes.

22.    Sarunu biedrs bieži skatās pulkstenī sarunas laikā.

23.    Kad es ieeju kabinetā, sarunu biedrs met pie malas visus savus darbus un visu uzmanību pievērš man.

24.    Sarunu biedrs uzvedas tā, it kā es viņam traucētu darīt kaut ko ļoti svarīgu.

25.    Sarunu biedrs prasa, lai visi viņam piekristu. Katru savu izteikumu viņš nobeidz ar jautājumu: "Jūs arī tā domājat?" vai "Jūs taču piekrītat?"

Tagad saskaitiet krustiņus!

 Ja situāciju skaits, kuras jūs neapmierina un kaitina, ir 18-25, jūs esat slikts sarunu biedrs. Jums jāstrādā ar sevi un jāmācās klausīties.

10-17 situācijas. Jums piemīt daži trūkumi. Jūs kritiski izturieties pret sarunu biedra izteikumiem, jums vēl trūkst dažu laba klausītāja īpašību. Nesteidzieties ar secinājumiem. Nekoncentrējiet uzmanību uz sarunu biedra manieri izteikties. Neizliecieties, esiet patiess sarunā. Meklējiet teiktā slepeno jēgu, nemonopolizējiet sarunu, ļaujiet izteikties partnerim.

3-9 situācijas. Jūs visumā esiet labs sarunu biedrs un protiet klausīties, bet reizēm jūs nevēlat partnerim visu savu uzmanību. Atkārtojiet pieklājīgā veidā viņa izteikumus, ļaujiet partnerim atklāt savas domas pilnībā, izteikties līdz galam. Piemērojiet savu domāšanas tempu sarunu biedra runas tempam. Un tad jūs varat būt pārliecināts, ka sarunāties ar jums cilvēkiem būs vēl patīkamāk.

0-2 situācijas. Jūs esat lielisks sarunu biedrs. Jūs protat klausīties. Jūsu kontaktēšanās stils var būt piemērs, etalons citiem cilvēkiem.