SASKARSME.
Vidusskolēnu un skolotāju
saskarsme mācību procesā.
LU
Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes
maģistratūras studentes
Santas Lemkinas
referāts
1997./98. stud. gads
Satura rādītājs
|
|
Lappuse
|
|
|
Ievads......................................................................................................
|
|
|
|
1.
|
Pedagoģiskā
saskarsme....................................................................
|
|
|
2.
|
Anketa -
izmantojamā pedagoģiskās pētīšanas metode saskarsmes
izpētei..............................................................................................
|
|
|
3.
|
Verbālā
saskarsme mācību procesā...................................................
|
|
|
4.
|
Neverbālā
saskarsme mācību stundas laikā ......................................
|
|
|
4.1. Žesti un
mīmika..........................................................................
|
|
|
|
4.2. Skolotāja ārējais
izskats..............................................................
|
|
|
|
5.
|
Skolotāja
rakstura un profesionālās īpašības.....................................
|
|
|
5.1. Skolēnu vidū izvirzītās prasības
labam skolotājam.......................
|
|
|
|
5.2. Faktori, kuri ietekmē skolotāja
un skolēna labsajūtu, atrodoties
skolā........................................................................................................
|
|
|
|
Secinājumi................................................................................................
|
|
|
|
Izmantotās
literatūras
saraksts..................................................................
|
|
|
|
Pielikums..................................................................................................
|
|
|
Vidusskolēnu un skolotāju savstarpējā
saskarsme
Skolēnu un skolotāju saskarsmei ir ļoti
liela nozīme skolēna izveidē. "...saskarsme ir vērtējama kā nozīmīgākais
cilvēka darbības veids, kas līdzās izziņai un darbam veido personību..."
[4.;101.]. Tādēļ ir būtiski uzzināt faktorus, kuri ietekmē skolēna un skolotāja
attiecības, kopdarbību. Ir svarīgi zināt, apzināties cēloņus, kuri iespaido
cilvēku. "Informācijas ievadīšana nenotiek tieši, bet caur savdabīgiem
"uzticēšanās" un "neuzticēšanās" filtriem. Šie filtri
absolūtu patiesību padara nepatīkamu, nepieņemamu un otrādi...", raksta
Ā.Karpova un I.Plotnieks [2.;11.].
Tādēļ es pievērsos šīs problēmas izpētei.
To darīju izmatojot divas pedagoģiskās pētīšanas metodes:
*darbs ar literatūru;
*aptaujas metodes (anketēšana).
Anketu sastādīju, lai tuvāk iepazītos ar
cēloņiem, kuri ietekmē skolotāja un skolēna saskarsmi. Darba mērķis ir izzināt
faktorus, kuri gan palīdz, gan arī traucē veiksmīgai skolēna un skolotāja
kopdarbībai.
1.Pedagoģiskā
saskarsme
Saskarsme - cilvēku mijiedarbības process.
Viens no saskarsmes aspektiem ir komunikatīvais aspekts jeb saskarsme kā informācijas
apmaiņa. Starp komunikācijā iekļautajiem indivīdiem pastāv zināmas, dažkārt
visai sarežģītas attiecības un katrs no indivīdiem ir subjekts. [2.;11.]. To
bieži vien aizmirst skolotāji, uzskatīdami skolēnu par iedarbības objektu un
autoritāro vadīšanas stilu par vislabāko, atbilstošāko mācību procesam. Tomēr
skolotāja un skolēna attiecību galveno principu varētu formulēt šādi: pēc
iespējas lielākas prasības pret cilvēku un pēc iespējas vairāk cieņas pret to.
A. Zaharova apgalvo: "...sevišķi svarīgi ir sakaros ar vecāko klašu
skolēniem nelietot autoritāro stilu...". [5.;58.].
Komunikācijas partneri viens otru ietekmē.
Komunikācijas ietekme ir iespējama tad, ja saskarsmē iekļautajiem cilvēkiem ir
vienāda kodifikācijas un dekodifikācijas sistēma, tas ir "...visi runā
vienā valodā..." Komunikācijas procesā var pat rasties specifiskas
komunikatīvas barjeras. Tās var būt gan politiskas, gan reliģiskas, gan arī
profesionālas u.c." [2.;11.].
|
I.Plotnieks dod nosacītu shēmu, kurā attēlo saskarsmes pamatbūtību.
 |
 |
 |
 |
K --- I
--- R
kodēšana
filtri barjeras dekodēšana
1.shēma Saskarsmes būtība
K - komunikators; cilvēks, kas sniedz kādu
informāciju;
I - informācija, kas tiek
izteikta ar zināmiem simboliem (vārdi; žesti, mīmika);
R - recepients; cilvēks,
kas uztver šo infprmāciju. [3.;9.].
Lai novērstu
"uzticēšanās" un "neuzticēšanās" filtru negatīvo darbību,
kā arī, lai novērstu būtisku, "grūtu" komunikācijas barjeru
veidošanos, jāizmanto līdzekļi, kas palīdz vājināt filtru darbību un barjeras.
Efektu var radīt prasmīgi izmantota blakus informācija, kas veido zināmu fonu.
Šādu fonu var radīt pat, piemēram, mūzika.
Diemžēl pedagoģiskajā
procesā fascinācijas efektivitātei vēl joprojām tiek pievērsta maza uzmanība,
tā reizēm tiek pat ignorēta. [6.;12.].
Arī iztēlei barjeru
pārvarēšanā ir sava nozīme. Traucējošs pedagoģiskajā darbībā ir aizdomu filtrs
- nespēja objektīvi uztvert informāciju, mēģinot tajā saskatīt slēptu
zemtekstu.
Jebkura informācija
saskarsmes procesā tiek pārvadīta ar zināmu simbolu sistēmu palīdzību.
Atbilstoši šo simbolu komunikācijas līdzekļu specifikai, komunikāciju var
iedalīt 2 galvenajos veidos: verbālajā un neverbālajā.
Verbālās komunikācijas
sistēmas līdzekļi ir valoda un runa. Tas ir universāls komunikācijas līdzeklis,
kas visprecīzāk un vispilnīgāk spēj nodrošināt informācijas apmaiņu, tomēr arī
tajā darbojas visi galvenie cilvēku saskarsmes likumi, kuru pamatā ir "subjekta
- subjekta" attiecības, cilvēku savstarpējā runas ietekmēšanās. [2.;12.].
Izšķir divus saskarsmes veidus: monologruna un dialogruna.
Īpaši interesants šķiet
otrs saskarsmes veids - neverbālā saskarsme. Jo informācija, kuru sniedz
neverbālā saskarsme, bieži vien nav pakļauta cilvēka apzinīgai rīcībai.
Neverbālās saskarsmes simbolus cilvēks bieži raida neapzināti, nepakļaujot
savai vēlmei. Šos simbolus otrs cilvēks uztver tāpat neapzināti. Cilvēks vairāk
pakļaujas, zemapzinīgi uzticas tieši šai neverbālajai simbolu sistēmai, tāpēc
bieži vien nav iespējams saprast, kāpēc, piemēram, viens cilvēks, runādams to
pašu, ko otrs, izraisa lielāku uzticēšanos.
Lai arī neverbālie simboli
pilnīgi nepakļaujas cilvēka gribai, tomēr "...runas un bezrunas
komunikācijas līdzekļu saliedēšana ir skolotāja uzdevums darbā ar
bērniem..." [4.;102].
Neverbālā simbolu sistēma
var kalpot kā papildinājums runai, kā sava veida fascinējošais faktors, gan arī
veikt pastāvīgu informācijas apmaiņu. Palīdz panākt niansētību pedagoģiskajā
procesā.
Komunikācijas procesā telpa
un laiks tāpat var kļūt par simboliem, iegūt savu jēgu komunikatīvajās
situācijās - skolotājam ir jāizvēlas atbilstoša vieta un laiks, lai runātu par
noteiktu tēmu, piemēram, starpbrīdis trokšņainā gaitenī nav piemērotākā vieta
un laiks, lai pārrunātu svarīgus jautājumus. Kā arī, piemēram, kontaktu vieglāk
nodibināt, ja cilvēki ir izvietoti ar sejām viens pret otru. Liela nozīme ir
"acu kontaktam". Pētījumi liecina, ka neaizstājamu efektu šis
kontakts dod arī profesionālajā saskarsmē.
Galvenās neverbālās
saskarsmes simbolusistēmas ir:
1) optiski kinētiskā simbolu sistēma -
mīmika, žesti, poza, gaita, pantonīma - viss ķermenis;
2) paralingvinistiskā simbolu sistēma -
informācija atklājas ar balss tonalitāti, liecina par emocionālo stāvokli;
3) ekstra lingvinistiskā simbolu sistēma -
krekšķi, raudas, smiekli, kliedzieni, dažādi trokšņi, neartikulētas skaņas. šie
simboli var bū patstāvīgi, informācijai piešķirt zināmu nokrāsu vai veikt
fascinējošās funkcijas.
Komunikatīvo īpašību
attīstīšana ir nozīmīgs pedagoga uzdevums, kas sekmē personības un sociālās
vides savstarpējo attiecību optimālu noregulējumu, saskarsmes optimizāciju.
[1.;84.]. Saskarsmes pamatnosacījums - prast jebkurā situācijā veidot
saskarsmi, respektējot partnera intereses.
Skolēni skolotājam vēl
īpaši izvirza prasības pret skolotāja meistarību un pret attiecībām.
Vidusskolēnu attieksme pret skolotāju kļūst kritiskāka (salīdzinot ar pusaudzi)
no vienas puses, bet no otras - objektīvāka. Vecāko klašu skolēni redz un vērtē
skolotāja darba puses, analizē skolotāja darbību ne vien dziļāk, bet arī
stingrāk. [11.]
2.Anketa - izmantojamā pedagoģiskās pētīšanas metode saskarsmes izpētei.
Lai iegūtu informāciju par
saskarsmi un savstarpējām attiecībām vidusskolēnu un skolotāju starpā,
izvēlējos pētīšanas metodi - anketu. Anketu izvēlējos tālab, ka tā ļauj
aptaujāt daudz lielāku cilvēku skaitu nekā citas metodes, maksimāli īsā laika
sprīdī. kā arī to it samērā ērti apstrādāt.
Anketai kā pētīšanas
metodei piemīt arī negatīvās puses:
1)personības īpašibu, attieksmju un
uzvedības īsto motīvu noskaidrošana ir apgrūtināta;
2)nevēlēšanās atbildēt uz jautājumiem
nopietni, cenšanās atrakstīties ar vispārzināmām frāzēm.
Anketu aizpildīja
Aizkraukles 2.vidusskolas 10. un 12. klašu skolēni.
Anketā ir 14 jautājumi,
kuri ir virzīti, lai apskatītu skolēna un skolotāja saskarsmes komunikatīvo
aspektu. Interesēja šādi jautājumi - kas skolotāja runā ietekmē skolēna
uztveri, vai skolēns apzinās skolotāja raksturīgākos žestus, vai skolēns
pievērš uzmanību skolotāja izskatam, kādas īpašības skolēns skolotājā uzskata
par būtiskākajām, un vai skolēns uzskata izvirzītās prasības par iespējamām arī
dzīvē - vai ir tādi skolotāji, kuri atbilstu tam, ko skolēns ir vēlējies.
Anketu aizpildīja 40 skolēni, no tiem 54% bija meitenes un 46% - zēni.
Lielākā daļa no anketas aizpildītājiem (62,5%) mācās 10.klasē, otra daļa
(37,5%) mācās 12.klasē. |
 |
1.diagramma. Procentuālās attiecības 2.diagramma. Procentuālās
attiecības
starp puišu un meiteņu
skaitu. starp
klašu grupām.
3.Verbālā saskarsme mācību procesā
Viens no jautājumu blokiem
anketā tika veidots tā, lai uzzinātu skolēnu domas par skoltāja runu, stundu
vadīšanas veidu, stilu.
Uz jautājumu: "No kā ir atkarīgs, vai tu klausies skolotājā?",
lielākā daļa (37,5%) atbildēja, ka tas ietekmē skolotāja pasniegšanas veids.
Mazāk nozīmīga, taču daudz neatpalika no iepriekšējās atbildes (33,3%)
skolēniem šķita doma, ka tas vēlāk noderās. Trešā populārākā atbilde (taču
tikai 12,5%) bija uzmanība ir atkarīga no mācību vielas, kuru skolotājs
pasniedz.
3.diagramma Atbilžu procentuāls attēlojums 1.jautājumam.
Atbildot uz 2.jautājumu
95,8% respondentu apgalvoja, ka, lai arī stāstījums interesē, reizēm gadās, ka
viņi stāstīto neuztver. Uz jautājumu - kādēļ (3.jaut.) - 62,5% atbildēja, ka
"Nesen bijuši citi, svarīgāki notikumi..." Otra populārākā atbilde ir
(17%) - nepatīk skolotājs. Ja ar pirmo variantu ir grūti cīnīties, tad otrā
liek skolotājam padomāt par savu skolotāja sūtību. Šeit ir jāatceras par
"neuzticēšanās" filtriem, kuri "...absolūtu patiešibu padara
nepieņemamu..." [2.;11.].
Ja šādi ir gadījies,
steidzīgi ir jāmeklē risinājums, lai situāciju uzlabotu.
Par skolotāja valodu
(4.jautājums) ir interesanti rezultāti - 37,5% domā, ka valodai ir jābūt ar
žargonvārdiem. Domāju, ka skolēni vēlas, lai skolotājs būtu viņiem tuvāks,
nevis tāls, auksts, ļoti pareizs, neaizsniedzams virsvadītājs. Varbūt šādi
skolēni sajūt iespējamo tuvināšanos - vismaz valodas ziņā. es pati domāju, ka
skolotājam ir jāprot piemēroties situācijai un videi.
Atbilžu variantā, kurā
skolēns varēja uzrakstīt savu atbildi, visbiežāk skolotāja valodu gribēja
dzirdēt skaidru un saprotamu.
No atbildēm var secināt, ka
skolotāja stāstījumu, tā uztveršanu visvairāk ietekmē tieši komunikatīvie
faktori - pasniegšanas stils, nepetīk skolotājs. Tādēļ skolotājam ir jāapgūst
pedagoģiskās saskarsmes pamatjautājumi, jāzin psiholoģija.
4.Neverbālā saskarsme stundas laikā
4.1. Žesti un mīmika
Mani īpaši interesēja
neverbālās saskarsmes optiski kinētiskie simboli, mīmika. Tie ir īpaši
interesanti, jo nereti cilvēks pats
neapzinās savus žestus un otrs tikpat neapzinīgi tos uztver un pārstrādā. Šie
simboli darbojas vairāk zemapziņas līmenī, ietekmējot gan skolēna, gan
skolotāja saprašanos un citus faktorus.
Atbildot uz 5.jautājumu
70,8% skolēnu apgalvo, ka viņi ievēro skolotāja raksturīgākos žestus, mīmiku.
Un 54,2% apgalvo, ka reizēm tie ietekmē stundas vielas uztveri.
No 7.jautājuma atbildēm var
secināt, ka visbiežāk stāstījuma uztveri (58,3% gadījumu) ietekmē tas, ka
"...žesti un mīmika ir smieklīga", otra populārākā atbilde ir -
skolotājs pārāk strauji žestikulē (20,8% atbilžu).
Skolotājam ir jāiemācās
pārvaldīt visas simbolu sistēmas. "...monologrunas (lekcijas, uzstāšanās,
stāstījumi) prasa lielāku mērenību [nekā dialogs]. Lektors, kas nepārtraukti
"airējas" ar rokām, pārspīlē balss izteiksmi un mīmiku, viegli var
kļūt smieklīgs..."[6.;19.].
4.2.Skolotāja ārējais izskats
Atsevišķa skolēna un
skolotāja saskarsmes daļa ir tas, kā skolotāju uztver skolēns. Viens no tā
aspektiem ir skolotāja ārējais izskats. Uz 8.jautājumu 62,5% skolēnu atbildēja,
ka viņiem ir svarīgi, kā izskatās skolotājs. Uz 9.jautājumu, kā skolotājam būtu
jāizskatās, 45,8% skolēnu atbildēja, ka skolotājam ir jāģērbjas eleganti. 29,2%
apgalvoja, ka tam nav būtiskas nizīmes.
Arī puišu un meiteņu
atbildes šajā jautājumā būtiski neatšķīrās. Vienīgi atšķīrās proporcijas, kā
skolēnu atbildes sadalījās.54,5 % puišu un 69,3% meiteņu uzskata, ka ārējais
izskats ir svarīgs. Savukārt 45,5% meiteņu un 30,7%puišu uzskata, ka skolotāja izskatam
nav nozīmes.
Tas liek secināt, ka
skolotājam ir jāseko sev, savam izskatam. Viņš pastāvīgi ir kā "uz
skatuves" un tam, ko viņš demonstrē ir jābūt estētiskam. Skolotājs
nedrīkst neinteresēties par otru.
5.Skolotāja rakstura un profesionālās īpašības
5.1.Skolēnu vidū izvirzītās
īpašības labam skolotājam
To noskaidrot palīdzēja
10.jautājums. Skolēniem tika sniegti 11 atbilžu varianti par to, kam būtu
jāpiemīt skolotājam, lai viņš būtu labs skolotājs.
Visbiežāk tika nosaukta
laba sadarbība ar skolēnu (27,7%), pēc tam humora izjūta (25%) un trešā tika
nosaukta profesionalitāte (17%).
Taču skolēniem bija
jānovērtē arī īpašības pēc būtiskuma, šādi apskatot atbildes bija savādākas: kā
svarīgākā tika nosaukta profesionalitāte (45,8%). Otra svarīgākā (37,5%) - laba
sadarbība ar skolēnu un trešā - humora izjūta (10%).
A.Zaharova apgalvo, ka
prasības pret skolotāja meistarību skolēniem kļūst ļoti nozīmīgas skolotāju
vispārīgajā vērtējumā. [11.] Tas skaidri parādās anketas atbildēs.
"Skolēns cienī
skolotāju, kurš "prot atrast kontaktu ar klasi", kuram piemīt
vērtīgas cilvēciskās īpašības - prasīgums un taisnīgums, labvēlība un
principialitāte, taktiskums un vienlaikus atklātība..." [11;59].
5.2.Faktori, kuri ietekmē
skolotāja un skolēna labsajūtu, atrodoties skolā.
Interesanti bija iepazīties
ar atbildēm uz jautājumu: Kas tavuprāt ir svarīgākais, lai tev un arī
skolotājam skolā būtu interesanti? (12.jaut.) Jautājums bija atklātais, tātad
skolēniem nebija dota ievirze, kā atbildēt.
1 atbildētājs uz šo
jautājumu neatbildēja vispār.
Kā svarīgākais faktors, lai
skolēnam un skolotājam skolā būtu labi, tika nosaukta (visbiežāk) sapratne, tad
abpusēja sadarbība, ieinteresētība, labas attiecības savā starpā, uzticēšanās,
kā arī - skolēni vēlas, lai "viņus uzskatītu par cilvēkiem". Tātad
arī skolāni vēlas "subjekta - subjekta" attiecības skolā, sadarbībā.
75% respondentu atbildēja,
ka skolā ir skolotāji, kuri atbilst viņu prasībām. Tas ir labs rādītājs 25% nav
mazs skaitlis. Ir jādomā, kā šiem skolēniem padarīt iespējamu atbildēt - jā,
skolā ir skolotāji, kuri atbilst manis izvirzītajām prasībām.
Saskarsmei divu cilvēku
starpā ir izšķiroša loma sadarbībā, kopdarbā, cilvēka izpratnei. Saskarsmes
nozīme parādās arī anketas rezultātos. Piemēram, skolotāja stāstījumu skolēni
uztver atkarībā no skolotāja stundas pasniegšanas stila vispirms un tikai trešajā
vietā ir atbilde, ka svarīgs ir stāstījuma saturs. Stundas vielas uztveri
ietekmē skolēna ttieksme pret skolotāju, daļa skolēnu atbildēja, ka viņi
stāstījumu neuztver vispār, ja neatīk skolotājs.
Skolēni ievēro arī
skolotājam raksturīgos žestus, īpaši, ja tie ir smieklīgi, vai ja skolotājs
pārāk strauji žestikulē.
Lai skolotājs veiksmīgi
vadītu stundas darbu, izvairītos no nepatīkamiem incidentiem, no kuriem būtu
bijis viegli izvairīties, apzinoties komunikatīvās saskarsmes nozīmi
pedagoģiskajā procesā, skolotājam ir jāapgūst pedagoģiskās saskarsmes elementi,
jācenšas pārvaldīt sevis raidītos saskarsmes simbolus.
"...skolotājs ir
mācību procesa galvenā figūrā, un tieši viņam jāregulē attiecības mācību
procesā...", saka A. Zaharova [11.;58.]. Lai skolotājs varētu regulēt šīs
attiecības, viņam ir jāpārvalda galvenie saskarsmes psiholoģijas elementi.
Izmantotās literatūras saraksts
1. Gricis Kontakts // Skola un ģimene. -
1988. - Nr.1;3;5;6;9;11.
2. Karpova Ā., Plotnieks I. Personība un
saskarsme. - R.: Zvaigzne, 1984. - 50 lpp.
3. Plotnieks I. Pedagoģiskā saskarsme. - R.:
Latvijas zinību biedrība, 1990. - 50lpp.
4. Vispārējā psiholoģija: Mācību līdzeklis
pedagoģisko institūtu studentiem / V.Bogoslovska u.c. red. - R.: Zvaigzne,
1978. - 304 lpp.
5. Zaharova A. Vecāko klašu skolēnu mācīšanas
psiholoģija. - R.: Zvaigzne, 1980. - 66 lpp.
Anketa tika izveidota, lai analizētu skolotāja un skolēna saskarsmi mācību
stundas laikā.
Lūdzu atbildiet uz anketas jautājumiem atklāti un patiesi.
1.No kā ir atkarīgs, vai tu klausies skolotājā?
1.No vielas, kuru
pasniedz skolotājs.
2.Ja domāju, ka
tas man vēlāk noderēs.
3.Ja man patīk
skolotājs kā personība.
4.Patīk skolotāja
runas veids.
5.Ietekmē
skolotāja pasniegšanas stils.
6....................................................
2.Vai ir tā, ka tu neuztver skolotāja stāstījumu pat tad, ja tas tevi
interesē?
7.Tā ir vienmēr.
8. Reizēm tā gadās.
9.Tas nenotiek nekad.
3. Kādos gadījumos tas notiek?
10.Ja stāstījums ir monotons.
11.Ja nesen ir bijuši citi, svarīgāki pārdzīvojumi.
12.Ja skolotāja uzvedība ir smieklīga.
13.Nepatīk skolotājs.
14...........................
4.Kādai ir jābūt skolotāja valodai?
15.Literārai.
16.Ar žargonvārdiem.
17.Tam nav būtiskas nozīmes.
18..............................
5.Vai tu ievēro skolotājam raksturīgos žestus?
19.Vienmēr ievēroju.
20.Reizēm.
21.Nekad tam nepievēršu uzmanību.
6.Vai skolotāja žesti un mīmika ietekmē stundas vielas uztveri?
22.Jā
23.Reizēm.
24.Nē.
7.Ja žesti traucē, tad kādā veidā tas notiek?
25.Žesti un mīmika ir smieklīga.
26.Skolotājs pārāk strauji žestikulē.
27.Uzmanību pievēršu tikai tam, kad kolotājs žestikulēs.
28..............................................
8.Vai tev ir būtiski kā izskatās skolotājs?
29.Protams, jā.
30.Tam nepievēršu uzmanību.
9.Kā tavuprāt jāizskatās skolotājam?
31.Viņam ir jābūt ekstravagantam.
32.Viņam ir jāģērbjas eleganti.
33.tam nav būtiskas nozīmes.
34...............................................
10.Kas ir būtiskākais, lai būtu labs skolotājs?
35.Individualitāte.
36.Profesionalitāte.
37.laba sadarbība ar skolēnu.
38.Ieinteresētība.
39.Sapratne.
40.Labs izskats.
41.Paviršība.
42.Humora izjūta.
43.Nolaidība.
44.Kompetence daudzās jomās.
45.Pārgudrība.
Lūdzu atzīmē trīs īpašības svarīguma secībā. (1;2;3)
11.Vai skolā ir skolotāji, kas atbilst tevis izvirzītajām prasībām?
46.Ir
47.Nav.
12.Kas tavuprāt ir svarīgākais, lai tev un arī skolotājam skolā būtu
interesanti?
......................................................................................................................
13.Kurā klasē tu mācies?
48.10.
49.11.
50.12.
15.Tu esi
51.Meitene.
52.Puisis.
Lūdzu vēlreiz pārbaudi savas atbildes un kārtas nimurus apvelc ar aplīti
šajā tabulā. Atbildei uz 10.jautājumu, lūdzu, pieraksti svarīguma skaitli.
1 2 3 4 5 6 / 7 8 9 / 10 11 12 13 14 / 15 16 17 18 / 19 20 21 / 22 23 24 /
25 26 27 28 / 29 30 / 31 32 33 34 / 35 36 37 38 39 40 41 42 43 44 45 46 47 / 48
49 50 / 51 52
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru