Vitamīni

SATURS

·       Kas ir vitamīni?...................................................................2

·       Vitamīni

·             C vitamīns...................................................................3

·             P vitamīns...................................................................4

·             B vitamīns...................................................................4

·             A vitamīns..................................................................5

·             D vitamīns..................................................................6

·             E vitamīns..................................................................7

·             Vitamīnu nepieciešamība organismam......................7

·       Pielikums (tabulas).............................................................9

Vitamīni.

Vitamīni pēc ķīmiskās uzbūves ir ļoti dažādas organiskas vielas, kas ir nepieciešamas dzīvības procesu norisēs. Salīdzinājumā ar citām uzturvielām vitamīni ir vajadzīgi nelielā daudzumā, bet, tā kā cilvēka organismā daudzi no tiem nespēj veidoties, tad tie jāuzņem ar uzturu. Vitamīnu trūkums uzturā, kā arī to nepietiekams daudzums izraisa organisma saslimšanu – avitaminozi vai hipovitaminozi.

Vitamīnu pētniecības sākumā, kad to ķīmiskais sastāvs vēl nebija zināms, tos apzīmēja ar latīņu alfabēta lieliem burtiem (A, B, C). Vēlāk atklājot, ka vienā apzīmētā grupā ir vairākas līdzīgas vielas, pie burtiem pielika cipariņus – B₁, – B₂ utt. Noskaidrojot vitamīnu uzbūvi, tiem deva ķīmiskus nosaukumus (tiamīns, piridoktīns u.c.). Bieži vitamīnus nosauc atbilstoši slimībām, kādas rada to trūkums. Tā iznāk, ka vienam un tam pašam vitamīnam ir vairāki apzīmējumi, kā, piemēram, B₁ vitamīnu sauc ari par tiamīnu vai aneirīnu, C vitamīnu – par askorbīnskābi vai pretskorbuta jeb pretcingas vitamīnu. Vitamīnus iedala arī ūdenī šķīstošos (C un B grupas vitamīni) un taukos šķīstošos (A, D, E un K vitamīni).

C vitamīns.

C vitamīnu jeb askorbīnskābi, ko sauc arī par pretskorbuta vitamīnu, tagad lielos daudzumos iegūst arī sintētiski. Tas ir balts, kristālisks, ūdenī labi šķīstošs pulveris ar skābu garšu. C vitamīna darbības mehānisms organismā ir ļoti daudzpusīgs. Tam liela nozīme hormonu veidošanā, jo daudzos iekšējos dziedzeros (hipofīzē, virsnierēs, tīmusā, dzeltenos ķermenīšos) tā koncentrācija ir daudz lielāka nekā pārējos organisma audos. C vitamīns aktīvi piedalās  olbaltumu, tauku un ogļhidrātu vielu maiņā. Tāpat tam ir liela nozīme organisma pretestības spēju izveidošanā pret infekciju slimībām.

Pilnīgs C vitamīna trūkums organismā izraisa slimību, ko sauc par skorbutu jeb cingu. Daļējs C vitamīna trūkums ir sastopams samērā bieži, un tas izpaužas kā miegainība, pastāvīgas galvas sāpes, nomākts garastāvoklis, nogurums, smaganu asiņošana, bieža saaukstēšanās un saslimšana ar infekcijas slimībām. C vitamīns ļoti ātri sadalās un zaudē savu bioloģisko aktivitāti, tādēļ tā saglabāšana uzturā prasa ļoti lielu uzmanību. Ar nepareizu produktu apstrādāšanu un karsēšanu bieži vien uzturā ir iznīcināts viss C vitamīna saturs. C vitamīns sadalās no gaisa skābekļa. Šī sadalīšanās norit intensīvāk fermenta askorbināzes, kā arī smagmetāla jonu (vara, dzels, sudraba u.c.) klātbūtnē, sārmainā vidē un gaismā.

Lai samazinātu gaisa piekļūšanu produktiem, jācenšas, lai sasmalcināti, ar C vitamīnu bagāti produkti ilgi neatrastos gaisa un gaismas ietekmē. Tādēļ zaļumus, kas satur daudz C vitamīna un ko pieliek ēdienam garšas uzlabošanai, jāsaamalcina tikai īsi pirms pievienošanas ēdienam. Lai vitamīna zudums produktos būtu mazāks, jācenšas iespējami ātrāk pārtraukt fermenta askorbināzes iedarbību, ko parasti panāk ar karsēšanu. Tāpēc, žāvējot augļus un dārzeņus, tos pēc sasmalcināšanas nekavējoties applaucē ar tvaiku vai ūdeni (blanšē) vai arī sākumā žāvē stipri augstā temperatūrā.

Pārtikas produkti satur ļoti dažādus C vitamīna daudzumus. Daudz šā vitamīna ir svaigos dārzeņos, augļos, ogās. No dārzeņiem visbagātākie ar C vitamīnu ir lapu dārzeņi – kāposti, salāti, spināti, loki, dilles, pētersīļu lapas u.c. Arī zaļos, nenobridušos zirnīšos un zaļās pupiņu pākstīs ir daudz šā vitamīna. No augļiem un ogām C vitamīna visvairāk ir mežrožu paauglīšos, upenēs, zemenēs. Vidēji daudz tā ābolos, bumbieros, plūmēs. Ievērojams C vitamīna avots ir kartupeļi, kuros tā daudzumi svārstās no 10 līdz 20mg%. Tāpēc arī kartupeļi,ja tos pareizi pagatavo, jāuzskata par vienu no galveniem C vitamīna piegādātājiem.

No dzīvnieku valsts produktiem tā nedaudz ir pienā, aknās un liesā gaļā. Labības produkti un nobrieduši pākšaugi C vitamīnu nesatur.

Dienā veselam pieaugušam cilvēkam jāuzņem 50 – 70 mg C vitamīna. Tā patēriņš pieaug atkarībā no darba intensitātes, veselības stāvokļa, karstuma, aukstuma, sievietēm grūtniecības un zīdīšanas laikā.

P vitamīns.

P vitamīna ķīmiskais nosaukums – rutīns jeb citrīns. Ar P vitamīna aktivitāti ir augu dzeltenie pigmenti (flavoni), kā arī miecvielas (katehīni). P un C vitamīni kopā nosaka asins kapilāru sieniņu izturību, tāpēc ar skorbotu slimojušus dzīvniekus duadz ātrāk var izārstēt, jo dod abus šos vitamīnus reizē. P vitamīns veicina askorbīnskabes uzsūkšanos gremošanas orgānos un tās uzkrāšanos audos, tāpēc, lai sintētisko askorbīnskābi labāk izmantotu, to lieto vienlaicīgi ar P vitamīnu bagātām vielām, kādas ir dabiski produkti – tējā, upenēs, mežrožu paauglīšos, citronos u.c.

P vitamīna īpašības vēl ir diezgan maz izpētītas. Dienas norma ieteikta 35 – 50mg pieaugušam cilvēkam. Uzturlīdzekļos šis vitamīns ir ļoti izplatīts, un tāpēc, ieturot uzturā produktu dažādību, par tā trūkumu nav jāraizējas.

B vitamīns.

B vitamīnu grupā ir apvienota vesala virkne vitamīnu, kuri pēc savas ķīmiskās uzbūves nebūt nav līdzīgi, bet kuri iedarbojas uz nervu sistēmu, augšanas procesu, ogļhidrātu, tauku un olbaltumvielu maiņu. Šie vitamīni ietilpst ļoti daudzu fermentu sastāvā.

B grupas vitamīnu nepieciešamie diennekts daudzumi ir ļoti dažādi. B₁ vitamīns veselam pieaugušam cilvēkam diennaktī ir vajadzīgs 1,2 – 1,8 mg. Šis vitamīns piedalās ogļhidrātu vielu maiņā, un tāpēc tā daudzumi atkarīgi no ogļhidrātu daudzuma uzturā. Uzņemot ar uzturu daudz cukura vai citus saldumus, jāpapildina arī B₁ vitamīna daudzumi. Pieņemts, ka uztura 1000 kal. ir 0,6 mg B₁ vitamīna. B₂ vitamīna dienas norma ir 0,5 – 2,5 mg, PP – 15 – 20 mg, bet tā daudzums jāpapildina, ja uzturā lieto kukurūzas miltus vai citus tā izstrādājumus. B₆ vitamīns jāuzņem 0,3 mg. Jāatzīmē, ka šo vitamīnu organismam daudz dod zarnu baktērijas. Biotīna dienas norma ir 0,025 – 0,01 mg un B₁₂ vitamīna 0,01 – 0,02 mg.

B grupas vitamīni sastopami kā augu, tā dzīvnieku valsts produktos, bet visvairāk to ir labībā un tās izstrādājumu produktos, pākšaugos un raugā.

Liela loma B grupas vitamīnu veidošanā organismā ir zarnu baktērijām, kas daļēji apgādā organismu ar šiem vitamīniem. Sulfonamīdi un antibiotiskie preperāti nomāc un iznīcina zarnu baktērijas, tādēļ pēc to lietošanas var būt traucēta organisma apgāde ar B vitamīniem. Arī zarnu infekcijas slimības izmaina zarnu mikrofloru un tādējādi stipri ierobežo vai pat pilnīgi pārtrauc B grupas vitamīnu veidošanu. Visi B grupas vitamīni ir izturīgi pret karsēšanu. Ja produktus karsē skābā vidē, tajos notiek neliels B vitamīnu zudums, bet ja karsēšana notiek sārmainā vai neitrālā vidē, tad daudzi no viņiem zaudē savu bieloģisko aktivitāti.

A vitamīns.

A vitamīns jeb akseroftols ir sastopams dzīvnieku valsts produktos, bet tā provitamīns karotīns, kas organismā fermentu ietekmē spēj pārzērsties A vitamīnā, – augu valsts produktos. A vitamīna trūkums rada redzes traucējumus – zūd acs piemērošanās spēja gaismai un tumsai (iestājas vistas aklums), augšanas traucējumus – apstājas augšana, kurai seko svara zudums, izmaiņas gļotādiņās un tāpēc bieži sastopami elpošanas ceļu iekaisumi, tas pazemina organisma pretošanās spējas infekcijas slimībām un traucē arī kaulaudu veidošanos.

A vitamīns ir izturīgs pret karsēšanu, un tikai ilgstoša karsēšana pazemina tā daudzumu produktos par 10 – 20%. Pret gaisa skābekli un saules gaismu tas ir ļoti jūtīgs un to ietekmē ātri zaudē savu bioloģisko aktivitāti.  Tāpēc nenosegti produkti nav jātur gaismā un arī nav jākaltē saulē.

A vitamīns sastopams dzīvnieku valsts produktos – zivju eļļā, aknās, olās, pienā, sviestā, sierā. Visvairāk tas ir zivju eļļā. A vitamīna provitamīns karotīns ir izplatīts augu valsts produktos – burkānos, zaļās augu lapās, tomātos, aprikozēs, mežrožu paaugļos, smilšu ērkšķos u.c. oranžas un zaļas krāsas augos.

A vitamīns un karotīns uzsūcas zarnās tikai tauku klātbūtnē, pie kam tauki, kas bagātīgi satur nepiesātiātas taukskābes, veicina labāku uzsūkšanos.

Lai gan organismā no karotīna veidojas A vitamīns, uzturā tomēr jābīt vismaz ¹/₃ no vajadzīgās dienas normas arī A vitamīnam. Karotīnu gremošanas orgāni labāk izmanto, ja produkti karsēti un labi sasmalcināti.

Pieaugušam cilvēkam diennaktī ar uzturu jāuzņem 1 – 2,5 mg A vitamīna vai 2 – 5 mg karotīna. Lielāks A vitamīna daudzums ir nepieciešams bērniem un sievietēm grūtniecības un bērnu zīdīšanas laikā, tāpat infekciju slimību laikā, kā arī pēc slimības – atveseļošanās periodā. Caureja un cērmes var radīt A vitamīna trūkumu.

D vitamīns.

D vitamīnu jeb antirahītisko vitamīnu ir vairāki – to skaitā D₂ un D₃. Dzīvnieku organismā šie vitamīni saules ultravioleto staru ietekmē veidojas no provitamīniem – sterīniem (dehidroholesterīna un ergosterīna).

D vitamīns stimulē augšanu un regulē kalcija un fosfora vielu maiņu, ietekmējot tādējādi kaulu attīstību. D vitamīna trūkums bērniem izsauc rahītu, pieaugušajiem – osteomalāciju. Vitamīna trūkumu organismā novēro tad, ja bērni un pieaugušie maz usturas saules gaismā, kā arī ziemas mēnešos. D vitamīna preperāti jālieto arī ziemeļos, kad mūžīgā nakts, un pazemes darbos strādājošiem. Preperātus drīkst lietot tikai pēc ārsta norādījuma.

D vitamīna provitamīni ir ļoti izplatīti visos produktos. Daudz D vitamīna ir zivju eļļā, kur tas labi saglabājas, ja eļļu netur gaismā. Tāpēc zivju eļļu labāk uzglabāt tumšās pudelēs.

E vitamīns.

E vitamīns jeb takoferols (arī ir vesela grupa vielu) aktīvi piedalās iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbībā un tauku vielu maiņā, kā arī pie karotīna pārvēršanas A vitamīnā. Tā darbība ir saistīta ar tauku vielu maiņas procesiem. Trūkstot uzturā E vitamīnam, tauku sašķelšanās nenotiek normāli, rodas indīgas vielas, kas saindē organismu. Cilvēka organismā E vitamīns neveidojas, tāpēc tas jāuzņem ar uzturu. Lielos daudzumos to satur augu eļļas, kas iegūtas no sēklām, labības graudos – galvenokārt dīglīšos, augu zaļajās daļās, krējumā, sviestā, olu dzeltenumā. E vitamīna trūkums organismā izraisa muskuļu vājumu. Pret karsēšanu E vitamīns ir izturīgs, bet sārmainā vidē ātri sadalās. E vitamīns pasargā pārējo vitamīnu un piesātināto taukskābju sadalīšanos.

Vitamīnu nepieciešamība

organismam.

Organisma vitamīnu vajadzību ietekmē vairāki apstākļi:

 1) vecums – bērniem un veciem cilvēkiem nepieciešsams vairāk vitamīnu; 2) organisma fizioloģiskais stāvoklis – grūtniecības un zīdīšanas laikā tos vajag daudz vairāk, nekā parasts, tāpat arī slimības laikā un pēc slimības – atveseļošanās periodā; 3) darba intensitāte un klimatiskie apstākļi – intensīvā darbā, karstumā un aukstumā organisms patērē daudz vairāk vitamīnu, nekā parasts. Vitamīnu diennakts normas, kas uzrādītas 1. tabulā (pielikumā). Šajā tabulā uzrādīti tikai to vitamīnu daudzumi, kuri organismam vajadzīgi vislielākos vairumos. Ja uzturs sastāv no ļoti dažādiem produktiem, tajā netrūkst arī pārējo vitamīnu.

Nepietiekams vitamīnu daudzums cilvēka organismā var rasties no:

      1) nepietiekama vitamīnu daudzuma uzturā sakarā ar nepareizu produktu apstrādāšanu un glabāšanu; 2) to uzsūkšanas (resorbcijas) traucējumiem gremošanas orgānos; 3) ļoti lieliem tā patēriņiem un pastiprinātas vitamīnu sadalīšanās organismā. Ja organismam vajadzīgi ļoti lieli vitamīnu daudzumi, kā tas ir slimību gadījumos, tad tos vairs nevar pievadīt tikai ar uzturu. Šādos gadījumos lieto ķīmiskā ceļā (sintētiski) izgatavotos vitamīnus. Tos pa lielākai daļai ievada tieši asinīs vai muskuļos. Vitamīnu terapijai pēdējā laikā visā pasaulē pievērš ļoti lielu nozīmi, jo ārstniecība mūsu dienās balstās uz normālas fizioloģijas pamatiem.

                          Pielikums.

 

	Vitamīnu daudzumi (miligramos)
	A	karo- tīns	B1	B2	C	PP	D
1.Pieaugušam cilvēkam:    a)vidēji smagā darbā    b)smagā darbā    c)ļoti smagā darbā 2.Grūtniecēm (5 - 9 mēn.) 3.Zīdītājām 4.Bērniem:    a)līdz 7 gadi    b)no 7 līdz 14 gadi    c)vecākiem par 14 gadiem	1 1 1 2 2,5 1 1 1	2 2 2 4 5 2 2 2	2 2,5 3 2,5 3 1 1,5 2	2 2 2 2 2 2 2 2	50 75 100 75 100 ~33 50 50	15 20 25 20 25 15 15 15	0,013-0,025

                                                                               Pirmā tabula.

Nozīmīgākie C vitamīna avoti
Uzturlīdzeklis	C vitamīna daudzums (mg%)
Žāvēti rožu augļi Upenes Sarkanie pipari Ziedkāposti Loki Skābenes Sarkanie kāposti Spināti Citroni Tomāti Baltie galviņkāposti Kāļi Mandarīni Sarkanās jāņogas Rutki Zaļie zirnīši Redīsi Āboli Kartupeļi	1500 300 250 70 60 60 50 50 40 40 36 30 30 30 25 25 20 10 10

Nozīmīgākie B1 vitamīna avoti
Uzturlīdzeklis	B1 vitamīna daudzums (mg%)
Alus raugs Sausais maizes raugs Cūkas gaļa Zirņi Auzu putraimi Pupas Griķu putraimi Teļa gaļa Kviešu maize Liellopa gaļa	5,00 2,00 0,98 0,72 0,60 0,54 0,51 0,23 0,10-0,26 0,10

                           

 

Nozīmīgākie B2 vitamīna avoti
Uzturlīdzeklis	B2 vitamīna daudzums (mg%)
Sausais alus raugs Olas Biezpiens Siers Rudzu maize Gaļa un zivis Griķu putraimi Pilnpiens Auzu putraimi Kviešu maize Kāposti kartupeļi	4,00 0,80 0,50 0,40-0,50 0,31 0,10-0,30 0,24 0,19 0,14 0,07 0,05 0,05

Nozīmīgākie PP vitamīna avoti
Uzturlīdzeklis	PP vitamīna daudzums (mg%)
Sausais alus raugs Zivis un gaļa Griķu putraimi Kviešu maize Pupas Auzu putraimi Kartupeļi Rudzu maize Kāposti Olas Pilnpiens	40,0 2,0-6,0 4,3 0,7-3,1 2,1 1,0 0,9 0,5 0,4 0,2 0,1

Nozīmīgākie A vitamīna avoti
Uzturlīdzeklis	A vitamīna daudzums (mg%)
Zivju eļļa Liellopu aknas Olas Sviests Krējums Siers Pilnpiens Gaļa	19,00 15,00 0,70 0,60 0,30 0,20 0,05 0,01

Nozīmīgākie E vitamīna avoti
Uzturlīdzeklis	E vitamīna daudzums (mg%)
Kviešu dīglīši Sojas eļļa Kukurūzas eļļa Saulespuķu eļļa Zemesrikstu eļļa Olīveļļa	200-300 75-170 90-105 50-75 20-40 3-7