Vulkāni

Pasaulē apmēram ir 850 darbīgu vulkānu. Vairums no tiem atrodas jūtīgākajos punktos gar plātņu robežām, kur no zemes dzīlēm ceļas kvēlojuša magma un sasniedz zemes virsu.

Tipisks vulkāns ir paugurs, caur kura centru iet vulkāna kanāls un zem kura atrodas magmas avots. No magmas avota bez centrālā kanāla var atzaroties arī mazāki kanāli – silli un daikas.       

Kad spiediens magmas avotā pieaug,magmas un cietu iežumaisījums, ko sauc par lavu, kas ceļas pa centrālo kanālu uz augšu. Sākas vulkāna izvirdums.

Ja lava ir ļoti bieza,tā var sastingt kanālā un radīt aizsprostojumu. Taču, ja spiediens no apkšas palielinās un pārrauj aizsprostojumu, augstu               gaisā izmezdams iežu gabalus – vulkāniskās bumbas. Ar katru nākamo izvirdumu vulkāns palielinās.

          

 

Vulkāna izvirdums ir varena un noslēpumaina dabas parādība. Senos laikos cilvēki domāja, ka to izraisa pārdabiski spēki. Romieši pielūdza uguns dievu Vulkānu, kas dzīzvojot pazemē. Kad dievs sadusmojas, visa apkārtne sāk drebēt un no pazemes augšup šaujas dūmi un uguns. Šādus kalnus ugunsvēmjus romieši sauca par vulkāniem. Tagad vulkānu darbība ir labi zināma. 

 

 

Daudzi vulkāni atrodas jūras dibenā. Daži no tiem izaug tik lieli, ka parādās virs ūdens un izveido jaunas salas Islande ir vulkāniska sala.

Pēc katra izvirduma sala kļūst lielāka

 

Vulkānus, kas reti izverd lavu, sauc par aktīviem vulkāniem.  Heimejas salā 1973.gadā sāka darboties vulkāns.

Pašlaik ir zināmi vairāk nekā 600 aktīvo vulkānu.Aktīvie vulkāni ir izvietotinevienmērīgi.    

 

·       Dobji sāk dunēt zeme, varbūt arī zemestrīces.

·       No vulkāna krātera plūst gāzes, ūdens tvaiki, vulkāniskie pelni, kas veido virs vulkāna liesmojušu, tumšu, kodīgu mākoni.

·       Diena pārvēršas naktī.

·       Atskan apdullinoša rēkoņa, no krātera tiek izvestas karstas mīkstas iežu pikas, kuru diametrs ir no pāris centimetriem līdz dažiem metriem. Tās nokrīt vulkāna tuvumā,un tās dēvē par vulkāniskajām bumbām.

·       Visbeidzot no krātera izlaužas lava, kuras tem pā  1000 C.

 

Dažu vulkānu tipu hipotētisks griezums.

A.    Vairogvulkāns;

B.    Stratovulkāns;

C.  Stratovulkāns ar parazītiskiem krāteriem;

D.   Kupolvulkāns;

1.    krāteris;

2.    galvenais krāteris;

3.     subterminālais krāteris;

4.     parazītiskie krāteri uz radiālās plaisas;

5.     parazītiskie krāteri;

6.     ekscentriskais krāteris;

7.     perifēriskais magmas krāteris;

8.     skābās magmas avots;

9.     vulkāna kanāls;

10.          plaisas un kanāli, pa kuriem plūst magma;

11.          galvenais magmas veidošanās apgabals;

12.           fluīdu strūklas.

Aktīvākie vulkāni.

Vulkāna nosaukums	Izvirdušā materiāla daudzums km	Gads
Tambora	150	1812
Santorins	72	1400 p.m.ē.
Kosigvina	50	1835
Katmajs	21	1912
Asuls	20	1926
Krakatau	18	1883
Laki	12.8	1783
Hvannadal-shnūkirs	10	1362
Eldgjau	9	930-950
Santamarija	5.5	1902-1906
Katla	5	1755
Kļuču sopka	3.7	1829
Bezimjannijs	3.1	1955-1956
Ksudačs	3	1907
Avu	3	1966
Sakuradzima	2.2	1914
Šivelučs	2	1690
Mauga Afi	2	1854
Askja	2	1875

Vulkāna izvirdums - karsta cieto, vai                 gāzveidīgo vulkānisma šķidro produktu parādīšanās zemes virsū. Visbiežāk vulkāni notiek sprādzienu veidā, kurus pavada lavas izplūdumi, retāk- gāzes eksplozijuveidā (gaisā tiek izsviests plastisks vai ciets vulkanoklast. materiāls 1- 5km, maksimāli 45kmaugstumā), vai arī  izplūst tikai lava. Pēc vulkānu atveres formas un novietojuma ižšķir centrālos, plaisu, līniju, grupas vulkāna izvirdumus, pēc izvirduma rakstura – efuzīvos (izlijumveida), eksplozīvos, ekstruzīvos un jaukta tipa vulkāna izvirdumos. To priekšvēstneši ir nelieli zemestrīces, fumarolu sastāva pārmaiņas un citas parādības. Vulkāna izvirdumu var pavadīt zemestrīces, spēcīgas lietusgāzes un citas parādības.

Vulkāniskās bumbas – lavas gabali, kas ardušies, gaisā sacietējot lavas šļakatām. Lielums no viena centimetra līdz vairākiem metriem. Kriptokristāliska, retāk stikla veida struktūra; iekšējā daļa nereti lielporaina. Parasti izstiepta, apaļa, bieži spirālveida retāk plakana forma. Skābo lavu vulkāniskās bumbas virsma nereti klāta plaisām, saplaisājušai maizes garozai līdzīga.

Vulkāniskā gāzes – gāzes,kas izplūst no darbīgajiem vulkāniem. Erupcijas vulkāniskās gāzes izplūst izvirduma laikā, tajās ir ūdens, tvaiks (līdz 99%),vulkāniskās gāzes izplūst no vulkāna vai lavas plaisām pēc izvirdumu beigām gāzu strūklu veidā.

Vulkāniskie pelni – nogulas, kas veidojušās no smalkiem, gaisā sacietējušiem vulkāniskās lavas pilieniem, kas izsviesti atmosfērā eksplozīva tipa izvirdumos. Daļiņu lielums līdz divi milimetri. Piejaukumā var būt arī vulkāna konusa iežu daļiņas. No vulkāniskajiem pelniem veidojas piroklastiskie ieži.

Vulkānisms – procesu un parādību kopums, kas saistīts ar magmas, magmatiskas izcelsmes ūdeņa un gāzu pacelšanos no zemes dzīlēm un izplūšanu virszemē. Vulkānisms izraisījis efuzīvo iežu veidošanos, vulkāna izvirdumus, geizerus, fumarolas u.c. parādības. Pēc izpausmes, rakstura un izvirdumu produktu īpatnībām vulkānisma platformu, ģeosinklināļu un kalnu veidošanās apgabalos stipri atšķiras. Vulkānismu pētī vulkanoloģija.