Referāts
privāttiesībās
Ventspils 2000
I. Ievads.
Zivsaimniecība
Latvijā ir bijusi svarīgākā nozare visos laikos. Tā tikai mūsu dienās ir
zaudējusi savu nozīmi, taču nevajadzētu aizmirst to, ka mēs dzīvojam pie jūras,
kura resursus esam gandrīz izsmēluši. Tāpēc vajadzētu tos pavairot un valdībai
vajadzētu atbalstīt to.
Zvejniecība
Latvijai ir svarīga jo:
v tā sastāda 2,4% no IKP;
v no eksporta tā sastāda 6,7%.
Latvijas kā
zvejniecības un zivju ražotājas tēls vēl arvien ir populārs bijušās Savienības
republikās, kā rezultātā lielāko daļu produkcijas eksportējam tieši uz šīm
valstīm. Lai gan Austrumu tirgus ir plašs, tomēr nākotnē tas varētu
samazināties pateicoties ārzemju un citu Baltijas valstu zivju produkcijas
piegādātājiem. Nestabilā ekonomika, mainīgās likumdošanas normas un papildus
tarifi par robežas šķērsošanu uz trešām valstīm Krievijā, rada grūtības
produkcijas regulāram eksportam. Nedaudzie Latvijas zivju pārstrādātāji šodien
cenšas paplašināt savu tirgu Rietumu virzienā.
Zivju produkcija sastāda 6,7% no visa Latvijas eksporta.
Galvenokārt eksportējam uz Krieviju, Ukrainu un Baltkrieviju, vēl uz Kanādu,
Čehiju, Slovākiju, Izraēlu un Austrāliju.[1]
II. Vispārīgi
Zvejniecība
ir uzskatāma par vienu no galvenajām latviešu un līvu pamatnodarbošanās
nozarēm, kas nepamatoti ir atstāta ārpus valdības redzes loka. Zvejniecībai un
zivsaimniecībai jābūt vienai no nacionālās tautsaimniecības attīstības
programmas sastāvdaļām. Svarīgi ir izstrādāt programmu, kas būtu orientēta uz
darba nodrošināšanu 30 tūkstošiem darba spējīgu iedzīvotāju. Šīs nozares
attīstība ir jāplāno kompleksi: zivju resursi un to atjaunošana, zvejniecība,
apstrāde un tirgus, iekšējais un it sevišķi ārējais. Līdzšinējās valdības šo nozaru
attīstībā neko nav darījušas. Tieši otrādi – kādreiz bagātos zvejnieku
kolhozus(vēlāk paju sabiedrības) ir piemeklējis lauku kopsaimniecību liktenis,
to ražojošais potenciāls ir izvazāts. Tas pats noticis ar 3 okeāna zvejas
flotes uzņēmumiem, kuru kuģu liktenis nav zināms.
Tā piemēram
1991.gadā bija 11 lielas zvejnieku saimniecības, pašreiz ir palikušas tikai
divas – A/S “Jūras līcis” Jūrmalā un A/S “Brīvais vilnis” Salacgrīvā, bet
pārējās ir sadalījušās atsevišķos uzņēmumos, ko nevajadzēja pieļaut. Pašreizējos
apstākļos zvejniecība dod mazu peļņu. Liels mīnus ir arī augstajām kredītu
likmēm 14 – 15%.
Lai varētu
droši attīstīt ražošanu, jāizstrādā likumdošana, kas aizstāvētu nozares un
valsts intereses Latvijā.[2]
Nozvejas
apjomi ir samazinājušies salīdzinot ar 1991.gada rādītājiem no 416,000 tonnām
par gadu, līdz 140,000 tonnām. Īpaši kritusies ir nozveja ārpus Baltijas jūras
un Rīgas līča. Zvejas apjoms attālinātos ūdeņos šobrīd sastāda 70,000 tonnas,
savukārt 86% no šī apjoma tiek pārdoti ārzemju ostās, kam vajadzētu būt daudz
mazākam.
Pirmās zivju
audzētavas Latvijā tika izveidotas šā gadsimta 20 – tajos gados. Šodien
Latvijas zivju audzētavas piedāvā plašu mazuļu un preču sortimentu. Latvijas
akvatūru pašlaik pārstāv 9 Valsts zivju audzētavas, un vairākas nelielas
privātās zivju audzētavas.
Ievērojot
lielo Latvijas ūdenstilpju skaitu, iekšējo ūdeņu zivju resursus var vērtēt kā
neizmantotu zivju izejvielu potenciālu.[3]
Zivsaimniecības produkcijas ārējās
tirdzniecības apjomi, Ls milj.
Zivju produkcija (ieskaitot
konservus)
|
1994.g.
|
1995.g.
|
1996.g.
|
1997.g.
|
1998.g.
|
|||
Eksports
|
39,1
|
56,9
|
71,8
|
51,83
|
33,07
|
|||
Imports
|
6
|
9,2
|
14,7
|
21,92
|
15,97
|
|||
Ārējās tirdzniecības bilance |
33,1
|
47,7
|
57,1
|
29,91
|
17,1
|
Zivju produkcijas ražošanas apjomi 1994. – 1998. gadā, tūkst. t
Zivju produkcijas ražošanas apjomi 1997. un 1998. gadā, tūkst. t
III. Tiesiskais regulējums
1) Likumdošana
1.
Zvejniecības likums;
2.
Makšķerēšanas noteikumi;
3.
LR MK izdoti noteikumi par
rūpniecisko zveju LR teritoriālajos jūras ūdeņos ekonomiskajā zonā un Rīgas
jūras līcī;
4.
LR Zemkopības ministrijas Valsts
Zivsaimniecības pārvaldes rīkojums par pasākumiem rūpnieciskās zvejas
regulēšanā Lubānas ezerā;
5.
LR MK noteikumi Zemkopības
ministrijas nolikums par ārējo sakaru departamenta uzdevumiem par zemes platību
izpirkšanu valsts zivju audzētavu vajadzībām.
2) Zvejniecības likums
Zvejniecības likums regulē LR iekšējo ūdeņu,
teritoriālo jūras ūdeņu un ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursu iegūšanu,
izmantošanu, pētīšanu, saglabāšanu, pavairošanu un uzraudzīšanu. Starptautiskie
līgumi savukārt regulē zivju resursu iegūšanu starptautiskos ūdeņos, kuros LR
ir iedalīta nozvejas kvota, vai arī citu valstu ūdeņos, ar kurām Latvijai ir
noslēgti nolīgums zivsaimniecības jomā.
LR ūdeņi no zvejas tiesību jomā ir sadalīti:
1.
Publiskie ūdeņi – atrodas valsts
īpašumā un zvejas tiesības pieder valstij. Lai varētu zvejot šajos ūdeņos ir
jāizņem speciāla zvejas licence;
2.
Ūdeņi, kuros zvejas tiesības pieder
valstij – nav privātā īpašumā;
3.
Privātie ūdeņi – kuros zvejas
tiesības pieder ūdeņu īpašniekam.
4.
LR ekonomiskās zonas un
starptautiskie ūdeņi.
LR teritoriālajos ūdeņos un Rīgas jūras līča ūdeņos zvejas
tiesības pieder LR reģistrētām juridiskām un fiziskām personā. Zvejas tiesības
publiskajās upēs pieder katram piekrastes zemes īpašniekam gar viņa īpašuma
robežu tajā ūdeņu daļā, kas viņa zemei ir tuvāka nekā cita īpašnieka zemei.
Tauvas josla – sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas
paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām.
Tauvas joslā ir atļauta:
·
laivu un kuģu piestāšana, to kravu
izkraušana un pagaidu uzglabāšana;
·
laivu un kuģu pārziemošana, būve un
remonts;
·
zvejnieku apmetņu ierīkošana,
atpūta, zvejas rīku žāvēšana un citas ar zveju saistītas darbības.
Dabiskas tauvas joslas platums ir:
·
gar privāto ūdeņu krastiem – 4
metri;
·
gar pārējo ūdeņu krastiem – 10
metru;
·
gar jūras piekrasti – 2 metri.
Kuģošanas vajadzībām paredzētā tauvas josla nedrīkst
pārsniegt 40 metrus taču tās platumu var noteikt šaurāku vai platāku
zivsaimniecības pārvalde un Satiksmes ministrijas Jūrniecības departaments.
Amatierzveja – makšķerēšana – rekreācijas vai sporta nolūkā
veikta darbība, lai ar makšķerēšanas rīkiem iegūtu zivis.
Ar to ir tiesības nodarboties katram LR iedzīvotājam visos LR
ūdeņos, ja tajos tā nav aizliegta, izņemot ezerus, kuri ir privātā īpašumā vai
atrodas vienas zemes īpašnieka zemes gabala robežās un kuros zvejas tiesības
nepieder valstij. Tā ir jāveic saskaņā ar makšķerēšanas noteikumiem.
Rūpnieciskā zveja – darbība nolūkā iegūt zivis, izmantojot
rūpnieciskus zvejas rīkus.
Tiesības ar to nodaroties LR republikas ūdeņos iegūst
fiziskas un juridiskas personas, pamatojoties uz zvejas tiesību nomas līgumu
vai izņemto licenci.
Zivju fonds – tā mērķis ir radīt papildu finansu līdzekļus
tādu zinātnisko pētījumu finansēšanai, kas saistīti ar zivju resursu izpēti.
Zivju fonds tika dibināts, pamatojoties uz LR Ministru kabineta 1995.gada
19.decembrī izdotajiem noteikumiem nr.388 “Zivju fonda nolikums”, kas noteica
speciālā budžeta – zivju fonda – izveidošanas, uzkrāšanas, pārvaldīšanas un
izlietošanas kārtību. Praktisko darbību fonds tikai 1996.gada maijā. Fonda
turētājs un rīkotājs ir Valsts Zivsaimniecības pārvalde, pārvaldītājs ir fonda
padome. Zivju fonds nav tikai papildus finansu līdzekļu uzkrājējs, bet
organizatoriski tehnisku pasākumu komplekss, kas uztur saikni ar visām esošām
565 pagastu un pilsētu pašvaldībām zivju resursu pārzināšanā, ūdenstilpju un
rūpnieciskās zvejas tiesību iznomāšanā, nomnieku un nozvejas uzskaitē, zivju
aizsardzības inspektoru materiālā stimulēšanā, kā arī ārvalstu finansiālās un
tehniskās palīdzības piesaistīšanā un daudzos citos svarīgos pasākumos.
Fonda mērķis un galvenie uzdevumi ir nodrošināt papildus
līdzekļus:
·
zivju resursu atražošanai un
pavairošanai,
·
zivsaimniecību zinātniski
pētnieciskās darbības finansēšanai,
·
zivju resursu aizsardzībai,
·
reģionālo zivsaimniecību
attīstībai,
·
starptautiskai sadarbībai
zivsaimnieciskā jomā.[4]
3) Makšķerēšanas noteikumi
Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā fiziskās personas
var nodarboties ar makšķerēšanu, kā arī ar zemūdens medībām, vēžu un citu ūdens
bezmugurkaulnieku ieguvi ar atļautiem amatierzvejas rīkiem.
Nodarboties ar makšķerēšanu var LR ūdeņos (izņemot ūdeņus,
kas tiek izmantoti specializētai zivkopībai un mākslīgai zivju pavairošanai)
visas fiziskas personas, kuras iegādājušās makšķerēšanas karti. Vietās, kur
noteikta licencēta makšķerēšana, papildus makšķerēšanas kartei ir nepieciešama
arī licence.
Makšķerēšanas karte nav nepieciešama personām vecumā
līdz 16 gadiem un personām vecākām par 65, kā arī invalīdiem. Minētajām
personām jābūt ir klāt personu apliecinošam dokumentam.
Makšķerniekiem ir tiesības izmantot dabisko tauvas
joslu:
·
gar jūras piekrasti – 20m,
·
gar privāto ūdeņu krastiem – 4m,
·
pārējo ūdeņu krastiem – 10m.
Makšķerēšanas rīki un veidi.
Makšķerējot atļauts vienlaicīgi izmantot ne vairāk kā divus
šādus makšķerēšanas rīkus:
1.
jebkura tipa ziemas vai vasaras
makšķeri ar diviem jebkura tipa āķiem katrai;
2.
spiningu – ar dabīgo vai mākslīgo
ēsmu, ne vairāk kā ar 3 āķiem;
3.
peldošu nenoenkurotu ūdu ne vairāk kā ar vienu āķi.
Atļautais
loma lielums un minimāli pieļaujamie zivju garumi Makšķerniekam diennaktī
atļauts lomā iegūt un paturēt:
1.
alatas, ālantus, foreles (strauta
un varavīksnes), līdakas, līņus, salates (meža vimbas), sapalus, sīgas,
vēdzeles, vimbas, zandartus, zušus - 5 gab. no katras sugas;
2.
samus - 3 gab.;
3.
taimiņus, lašus - saskaņā ar
licencētās makšķerēšanas noteikumiem;
4.
pārējo sugu zivis - bez skaita un
svara ierobežojuma;
5.
vēžus (platspīļu un šaurspīļu) -
saskaņā ar licencētās makšķerēšanas noteikumiem, bet ne vairāk kā 50 gab.;
6.
trīsuļodu kāpurus, sānpeldes - 100
g. “Kurš ies skaitīt?”
Lomā
paturētajām zivīm un vēžiem jāatbilst šādiem minimāli pieļaujamajiem garumiem
(cm):
1.
lasim 60;
2.
taimiņam, samam 50;
3.
zutim 40;
4.
līdakai, zandartam 45;
5.
alatai, ālantam, līnim, salatei
(meža vimbai), sapalam, sīgai,
vimbai 29;
6.
forelei (strauta un varavīksnes)
28;
7.
vēzim (platspīļu un šaurspīļu) 10.
Zivs garumu nosaka, mērot attālumu no purna gala līdz astes spuras
beigām. Vēža garumu nosaka, mērot attālumu no pieres dzelkšņa (ass izaugums
pirms acīm) līdz astes plāksnīšu galam.
Vispārējie makšķerēšanas aizliegumi
Aizliegts iegūt šādu sugu zivis un ūdens bezmugurkaulniekus
visās ūdenstilpēs:
1. nēģus - visu gadu;
2. lašus, taimiņus - visu gadu, izņemot licencētās
makšķerēšanas noteikumos norādītās vietās un laikos;
3. līdakas - no 15.marta līdz 30.aprīlim;
4. zandartus - no 1.maija līdz 31.maijam;
5. alatas - no 1.aprīļa līdz 31.maijam;
6. sīgas, strauta foreles, repšus (ripusus) - no 1.oktobra
līdz 30.novembrim;
7. vēžus (platspīļu un šaurspīļu) - no 1.oktobra līdz
30.jūnijam, kā arī vēžu mātītes ar redzamiem ikriem - visu gadu.
Aizliegts izmantot ēsmai šo noteikumu 19.punktā minētās
zivis, vēžus, kā arī nēģu kāpurus (ņurņikus). Aizliegta jebkura veida
makšķerēšana (arī ar spiningu) visu gadu:
1. Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī ietekošo upju un kanālu
grīvās 200 m rādiusā no ietekas;
2. 100 m lejup pa straumi no aizsprostiem, slūžām,
ūdenskritumiem un citām gultni aizsprostojošām ietaisēm;
3. no tiltiem un zem tiltu konstrukcijām;
4. 50 m attālumā no noteiktā kārtībā apzīmētiem rūpnieciskās
zvejas rīkiem, zivkopības sprostiem un zivju ceļu konstrukcijām.
Aizliegts
spiningot no krasta no 15.marta līdz 30.aprīlim. Aizliegta jebkura veida
makšķerēšana, tai skaitā ar spiningu, no 15.marta līdz 31.maijam:
1. no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem;
2. kanālos un caurtecēs, kas savieno ezerus ar upēm, ar
citiem ezeriem, ar Baltijas jūru vai ar Rīgas jūras līci.
Aizliegts
atrasties ūdenstilpēs vai to tiešā tuvumā:
1. ar zivju un vēžu ieguves rīkiem, kuru lietošana
attiecīgajā laikā un vietā nav atļauta;
2. ar zivīm, vēžiem un citiem ūdens bezmugurkaulniekiem, kuru
ieguve attiecīgajā laikā un vietā nav atļauta vai kuru daudzums pārsniedz šajos
noteikumos atļauto loma lielumu.
Aizliegts
atstāt ūdenī makšķerēšanas rīkus bez uzraudzības. Aizliegts saskaņā ar
Zvejniecības likuma 22.pantu pārvietot visu sugu zivis, kā arī vēžus un citus
ūdens bezmugurkaulniekus no vienas ūdenstilpes otrā bez Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrijas atļaujas.[5]
Sodi par pārkāpumiem:
Elektrozvejas ierīču nelikumīga izgatavošana,
iegādāšanās, glabāšana, realizēšana, pārvadāšana un pārsūtīšana.
Par
elektrozvejas ierīču nelikumīgu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu,
realizēšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu -
soda ar
brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt
divdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas
konfiskācijas.
Medību,
zvejas, makšķerēšanas noteikumu pārkāpšana, kā arī cietsirdīga izturēšanās pret
dzīvniekiem
Par medību,
zvejas, makšķerēšanas, zivju krājumu aizsardzības noteikumu un noteiktās
kārtības, kā arī par citu dzīvnieku izmantošanas veidu noteikumu pārkāpšanu -
uzliek
naudas sodu līdz simt latiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas
rīkus vai bez konfiskācijas.
Par medībām
bez attiecīgas atļaujas, medībām vai zveju aizliegtās vietās saudzēšanas laikā,
ar aizliegtiem rīkiem vai paņēmieniem, kā arī par citu medību, zvejas vai
makšķerēšanas noteikumu atkārtotu pārkāpšanu gada laikā (no dienas, kad uzlikts
iepriekšējais administratīvais sods par šādu pārkāpumu) -
uzliek
naudas sodu līdz divsimt latiem, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un
izdarīšanas rīkus, vai atņem medību tiesības uz laiku līdz trim gadiem,
konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus.
Par
cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem (tīšu dzīvnieku sišanu, kas saistīta
ar fizisku sāpju nodarīšanu; darbībām, kam ir spīdzināšanas raksturs) vai
dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu -
uzliek naudas
sodu līdz piecdesmit latiem.[6]
IV. Nobeigums
Lai veicinātu nacionālās zvejniecības atjaunošanu un tās
attīstību jūras piekrastē un iekšējos ūdeņos, 1998. gadā zivsaimniecībā tika
noteikti šādi valsts atbalsta pasākumi:
1. atbalsts
zvejniekiem vai uzņēmumiem, kas zvejo jūras piekrastē vai iekšējos ūdeņos,
jaunu zvejas kuģu, motorlaivu, laivu, zvejas rīku iegādei, to jaunbūvei un
modernizācijai, kā arī jaunu zvejas tehnoloģiju ieviešanai un nozvejoto zivju
uzglabāšanas, zivju pārstrādes tehnoloģisko iekārtu iegādei un montāžai;
2. atbalsts
stihiskā nelaimes gadījumā (vētrā; ugunsgrēkā u.c.) zaudēto zvejas rīku
kompensācijai;
3. atbalsts
profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanai zvejniecības jomā jūrskolā,
arodvidusskolā, jūrniecības koledžā u.c. specializētās mācību iestādēs.
1998. gadā notikušas 5 subsīdiju komisijas sēdes un, saskaņā
ar komisijas lēmumu, valsts subsīdijas Ls 150 tūkst. apmērā ir piešķirtas 52
juridiskām un fiziskām personām. 1999. gadā valsts atbalstam zivsaimniecības
attīstībai paredzēti Ls 410 tūkst. šādiem mērķiem:
·
iekšējo ūdeņu un piekrastes zvejas
attīstībai:
1. zvejas laivu, motorlaivu, zvejas rīku iegādei,
izgatavošanai un modernizācijai;
2. zivju uzglabāšanas iekārtu iegādei, izgatavošanai un modernizācijai;
2. zivju uzglabāšanas iekārtu iegādei, izgatavošanai un modernizācijai;
·
jūras mēslu uztveres molu
atjaunošanai jūras piekrastē;
·
zvejas kuģu sagatavošanai
atbilstoši Eiropas Savienības kvalitātes un higiēnas prasībām, jaunu zvejas
tehnoloģiju ieviešanai, navigācijas, zivju meklēšanas un satelītu sakaru
aparatūras iegādei;
·
zivju apstrādes uzņēmumu
sagatavošanai atbilstoši Eiropas Savienības kvalitātes un higiēnas prasībām,
tehnoloģisko un kvalitātes kontroles iekārtu, aparatūras iegādei un montāžai;
·
starptautiskām prasībām atbilstošu
zivkopības tehnoloģiju ieviešanai, t.sk. Norvēģijas un Latvijas sadarbības
programmai lauku attīstībai un saldūdens vēžu un zivju audzēšanai. [7]
V. Saturs
I. Ievads............................................................................ 1
II. Vispārīgi........................................................................ 2
III. Tiesiskais regulējums.................................................... 4
1)Likumdošana................................................................... 4
2)Zvejniecības
likums......................................................... 4
3)Makšķerēšanas
noteikumi............................................... 7
IV. Nobeigums.................................................................. 12
V. Saturs.......................................................................... 14
Nauda biznesam https://www.cityfinances.lv/atrie-krediti-uznemumiem/
AtbildētDzēst