Zīlītes

Autors : Agra Vītoliņa

Saturs

Sistemātika  ......................................................  1

Zīlītes ................................................................  2

Lielā zīlīte ..........................................................  3

Zilzīlīte ..............................................................  4

Cekulzīlīte .........................................................  5

Meža zīlīte .........................................................  6

Purva zīlīte ........................................................  7

Pelēkā zīlīte .......................................................  8

Somzīlīte ...........................................................  9

Izmantotā literatūra ..........................................  10

Sistemātika

 

Kārta:                                      Zvirbuļveidīgo

Dzimta:                          zīlīšu

Sugu skaits Latvijā:       7

            Nelieli putni ar patievu ,bet spēcīgu knābi. Astes gals taisns vai mazliet noapaļots. Abi dzimumi samērā līdzīgi. Jaunie putni ar blāvāku vai dzeltenīgāku apspalvojumu. Lidojums spurdzošs. Kukaiņēdāji bet ziemā barojas ar sēklām, ogām; vairums sugu apmeklē putnu barotavas vai izgāztuves. Barošanās laikā ļoti kustīgi. Ziemā un ceļošanas laikā uzturas bariņos. Olas baltas ar sarkani brūniem raibumiņiem. Mazuļiem mutes iekšpuse oranža vai dzeltenīga.

            Lielākā daļa nometnieki, bet dažām sugām daļa putnu rudenī (sevišķi jaunie) aizceļo uz Rietumeiropu vai caurceļo putni no ziemeļu kaimiņteritorijām (invāzijas). Ceļo dienā skrajot bariņos. Noteikšana apgrūtināta tikai dažām sugām (pelēkā un purva zīlīte).

Pasaulē ap 50 sugu, Latvijā – 7.

Bez šeit aprakstītajām sugām Latvijā pāris reizes sastapta ieceļotāja no austrumu reģioniem

gaišā zīlīte – Parus cyanus

atšķirībā no zilzīlītes vēders un galvas virsa balta.

2

Izskats             Galva melna ar baltiem vaigiem; pāri dzeltenai vēderpusei melna garensvītra (tēviņam platāka un garāka); mugura zaļgana, uz spārniem gaiša šķērssvītra.

Balss                Ļoti plašs saucienu repertuārs; visbiežāk “si-tuīt”, “ci-vida-vīt”, “tink-tink”, “dž- dž- dž- dž”. Dziesma skanīga “cī-pet cī-pet”, “tī-titi tī-titi” (uzsvērta pirmā zilbe), “cicī-dē cici-dē” u.c.

Sastop             Dažādu tipu mežos, parkos, dārzos, apdzīvotās vietās (arī pilsētās).

                        Bieži.

Ligzdo             Koku dobumos, koku būrīšos un visdažādākās citās apslēptās vietās. Ligzda no sūnām, zāles stiebriņiem, tīmekļiem, bagātīgi izklāta ar zīdītāju vilnu un putnu spalvām. Aprīļa beigās – jūlijā. 8 – 13 olas.

Ceļo                 Nometnieks, bet regulāras invāzijas.

3

Izskats             Galvas virsa, spārni un aste zila, galvas sāni balti artumši zilu ornamentu, mugura zaļgana, vēderpuse dzeltena.

Balss                Visbiežāk “cerretett”, “cerrrr” vai “cī-cī-cī-cit”. Dziesma vienkārša īsa “cī-cē scrrrr”.

Sastop             Jauktos mežos, parkos, dārzos. Ziemā arī niedrājos. Samērā bieži.

Ligzdo             Koku dobumos, būrīšos un citās apslēptās vietās. Ligzda no sūnām, zāles stiebriņiem, tīmekļiem, bagātīgi izklāta ar zīdītāju vilnu, putnu spalvām. Maijā – jūlijā. 7 – 12 olas.

Ceļo                 Nometnieks, bet regulāras invāzijas.

4

Izskats             Uz galvas raibumots cekuls, galvas sānos melni balts ornaments; mugurpuse pelēcīgi brūna, vēderpuse gaiša.

Balss                Raksturīgs “sī-lili” vai “ci-ci žirrr”. Dziesma nevisai skaļa apmēram kā “sri sri sri ci-žirr ci-žirr”.

Sastop             Skuju koku vai jauktos mežos. Samērā bieži.

Ligzdo             Parasti satrunējušu koku vai stumbeņu dobumos (nereti pašizkaltos), retāk būros. Ligzda no sūnām, zirnekļu kokoniem, izklāta ar zīdītāju vilnu. Aprīļa vidū – maijā. 5 – 8 olas.

Ceļo                 Nometnieks, bet reizēm klejo.

5

Izskats             Galvas virsa un pazode melna, vaigi un laukums kakla aizmugurē balts, mugurpuse zilganpelēka, uz spārniem divas baltas šķērssvītras, vēderpuse balta.

Balss                Parasti “ cuīt” vai “si-si-si”. Dziesma vienkārša “vī-ce vī-ce vī-ce…” vai “pi-tī pi-tī pi-tī…”.

Sastop             Skuju koku (īpaši egļu) vai jauktos mežos. Nevisai bieži un nevienmērīgi.

Ligzdo             Koku dobumos, retāk būrīšos. Ligzda no sūnām, tīmekļiem, biezi izklāta ar zīdītāju vilnu. Maijā – jūlijā. 7 – 9 olas.

Ceļo                 Nometnieks, bet bieži invāzijas.

6

Izskats             Galvas virsa un pazode melna, mugurpuse pelēkbrūna, vēderpuse baltgana.

Nesajaukt        Ar pelēko zīlīti, kurai uz sakļautiem spārniem gaišāks garenlaukums; atšķirīga balss.

Balss                Visbiežāk “pi-čei” (uzsvērta otrā zilbe) vai “cī-čečečeče”. Dziesma vienkārša “pičī- pičī- pičī…” vai “čip čip čip čip čip”.

Sastop             Jauktos un lapu koku mežos, parkos. Samērā bieži.

Ligzdo             Koku (visbiežāk alkšņu vai bērzu) dobumos, retāk būrīšos. Ligzda no sūnām, izklāta ar zīdītāju vilnu un mazliet ar putnu spalvām. Maijā – jūnijā. 6 – 9 olas.

Ceļo                 Nometnieks.

7

Izskats             Galvas virsa un pazode melna, mugurpuse brūnganpelēka, vēderpuse baltgana. Uz sakļautiem spārniem gaišāks garenlaukums, ko veido lidspalvu apmales.

Nesajaukt        Ar purva zīlīti, kurai spārni vienkārši, atšķirīga balss.

Balss                Parasti “ci-ci čē-čē” vai “sti-ti”. Dziesma vienmuļa “ ciē-ciē-ciē…” vai “tītītītī…”.

Sastop             Dažādu tipu mitros mežos. Samērā bieži.

Ligzdo             Parasti pašizkaltos satrunējušu koku dobumos, ļoti reti būrīšos. Ligzda no lūkiem, sūnām, zāles stiebriņiem. Maijā – jūnijā. 6 – 9 olas.

Ceļo                 Nometnieks, bet dažkārt invāzijas.

8

Izskats             Apspalvojuma pamatkrāsa bāli pelēcīga; galvas sānos melna laukums; mugura sarkanīgi brūna. Mātītei apspalvojums blāvāks, melnais laukums galvas sānos mazāks. Jaunie putni bāli pelēkdzelteni bez melnā laukuma galvas sānos.

Balss                Pīkstoša “cīī” vai “cī-cī-cī”. Dziesma paklusa čivināšana.

Sastop             Ar kārkliem un bērziem aizaugušās vietās ūdeņu tuvumā. Samērā bieži.

Ligzdo             Ūdeņu tuvumā. Ligzda (ar pagarinātu tubusu sānos) no kārklu un vilkvālīšu ziedpūkām, piestiprināta lokanu zaru galos (bieži karājas virs ūdens). Maijā – jūnijā. 6 – 8 olas. Mazuļiem mutes iekšpuse oranža.

Ceļo                 Dienā. Atlido aprīlī, aizlido oktobrī. Daļa putnu pārziemo tepat.

9

Jānis Baumanis, Viesturs Klimpiņš “Putni Lavijā”

Internets “www.putni.lv”

10