S A I M N I E K O Š A N A

				Personiskās vajadzības

Cēlonis	Vajadzības			Ražošanas vajadzības
Sekas	ražošana

Patēriņa preču ražošana		Nemateriālā ražošana (pakalpojumi, tiesības)		Ražošanas līdzekļu ražošana

			Patēriņa preču ražošanai	Ražošanas līdzekļu ražošanai

SAIMNIEKOŠANAS PRINCIPI

Jebkuras saimniekošanas pamatmērķis ir apmierināt savas vajadzības un gūt noteiktu labumu, izdevīgumu.

Izdevīgums ir panākams, saimniekojot pēc diviem principiem

· maksimuma

· minimuma

Maksimuma princips – zinot rīcībā esošos naudas līdzekļus, izdevumi ir jāveic tā, lai katrs lats tiktu maksimāli izdevīgi izmantots. Atbilstoši maksimuma principam līdzekļi ir jāizlieto tur, kur tie dod iespējami lielāku – maksimālu izdevīgumu

Minimuma princips - iecerētais mērķis ir jāsasniedz ar minimāliem izdevumiem

G Saimniekošana ir uz preču trūkuma samazināšanu virzīta plānveidīga, saprātīga rīcība, caur kuru tiek apmierināts noteikts vajadzību līmenis un panākts iespējami lielāks izlietojamo līdzekļu izdevīgums.

R A Ž O Š A N A

G Procesu, kurā cilvēks pārstrādā dabas priekšmetus, lai piedotu tiem jaunas lietošanas īpašības un vērtības un padarītu tos noderīgus savu vajadzību apmierināšanai, sauc par ražošanu.

Tirgus ekonomikā izšķir

· Absolūtās (potenciālās) vajadzības

· Reālās jeb sociāli ekonomiskās vajadzības

Sabiedrības locekļu noteiktas vēlmes un centienus dēvē par absolūtajām vajadzībām.

Absolūtās vajadzības pārvēršas reālajās jeb sociāli ekonomiskajās vajadzībās preces iegādes brīdī.

G Reālās vajadzības veido pieprasījumu tirgū. Reālās vajadzības regulē un nosaka ražošanas attīstību un virzienu.

RAŽOŠANAS RESURSI

G Resursus veido cilvēki un visas lietas, ko viņi izmanto, lai ražotu preces un pakalpojumus atbilstoši viņu vajadzībām.

Ražošanas resursus iedala piecās grupās:

· Dabas resursi – zeme (visplašākajā nozīmē) ir resursi, kurus ir radījuši daba, nevis cilvēks. Tas ir dabiskais ražošanas faktors, kas nav cilvēka darbības rezultāts.

· Darbaspēks sastāv no darba spējīgo iedzīvotāju enerģijas, prasmes un zināšanām.

· Kapitāls ir visi labumu veidi, kuri ir cilvēku darbības rezultāts un tiek izmantots, lai ražotu citus labumus.

· Informācija – resurss, kas palīdz nodrošināt efektīvu uzņēmējdarbību.

· Uzņēmējspējas – spēja koordinēt un kombinēt visus ražošanas faktorus, lai nodrošinātu preču ražošanu.

ZEME dabas resursi	+	DARBS darbaspēks	+	RAŽOŠANAS LĪDZEKĻI kapitāls	+	INFORMĀCIJA

		UZŅĒMĒJSPĒJAS Apvieno zemes, kapitāla, darba un informācijas resursus uzņēmumā

	Ražošanas resursi

	materiālie		cilvēku

dabas resursi	kapitāls	informācija	darbaspēks	uzņēmējspējas

rente	procenti	procenti	alga	peļņa

Dabas resursi

Ražošanas attīstības dabiskā fāze ir dabas resursi:

· Zeme un tās auglīgā augsne

· Flora un fauna

· Zemes dzīļu bagātības

G Ar dabas resursiem ir jāsaprot viss konkrētās teritorijas dabas apstākļu komplekss, ko cilvēks var izmantot savu vajadzību apmierināšanai.

Dabas resursus vēl var iedalīt:

· Neizsmeļamos (saules, vēja enerģija)

· Atjaunojamos (augi, dzīvnieki)

· Neatjaunojamos (lielākā daļa zemes dzīļu resursu)

Z E M E

Zemei kā ražošanas līdzeklim lauksaimniecībā ir vairākas specifiskas īpatnības, ar kurām tā atšķiras no citiem ražošanas līdzekļiem:

· Zeme ir dabas veidojums atšķirībā no citiem ražošanas līdzekļiem, kuri ir cilvēka radīti produkti

· Zeme lauksaimniecībā ir neaizstājams ražošanas līdzeklis. Cilvēks ar savu darbu maina zemes kvalitatīvās īpašības, bet nerada jaunas teritorijas. Zemes platība ir ierobežota un nav paplašināma

· Zeme, pareizi to izmantojot, nekad nenolietojas.

· Zemes izmantošana ir saistīta ar izvietojuma vietas pastāvīgumu. Zemes nogabali nav pārvietojami no vienas vietas uz citu. Lauksaimnieciskā ražošana notiek plašā teritorijā un līdz ar to ir nepieciešams liels īpatsvars mobilo mašīnu

· Zemes kā lauksaimniecības ražošanas līdzekļa svarīgākā īpašība ir augsnes auglība, kas dažādiem zemes nogabaliem ir atšķirīga

K A P I T Ā L S

G Kapitāls ir visi cilvēku darba radītie un paaudžu gaitā uzkrātie ražošanas līdzeklī, kuri kalpo preču un pakalpojumu ražošanai un nogādāšanai līdz patērētājiem

Kapitāls iedalās:

· Mantas kapitāls (ražošanas līdzekļi)

· Finanšu kapitāls (nauda)

G Pamatkapitāls ir tāds kapitāla veids, kuru var izmantot ilgāku laiku, visu kalpošanas laiku tas saglabā savu formu un vērtību uz jaunražoto produkciju pārnes pa daļām, atkarībā no nolietošanās pakāpes

Pamatkapitāla galvenās īpašības:

· Tas ilgstoši piedalās ražošanas procesā, daudzos vai vairākos aprites ciklos;

· Nolietojas pakāpeniski;

· Ietilpst preču ražošanas izmaksās atbilstoši savam nolietojumam (amortizācijas atskaitījumi);

· Avansētie līdzekļi tiek kompensēti pakāpeniski līdz ar produkcijas realizāciju.

G Amortizācija (lat. val. – parāda dzēšana) ir process, kura gaitā pamatkapitāla nolietojums naudas formā veido ražošanas izmaksu elementu

G Apgrozāmais kapitāls ir kapitāla daļa, kas ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas procesā izmaina savu sākotnējo formu un kuram piemīt šādas galvenās aprites īpatnības:

· Piedalās tikai vienā ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas ciklā;

· Vienā ražošanas ciklā pilnīgi tiek izlietots;

· Pilnībā ietilpst ražotās produkcijas vai sniegto pakalpojumu ražošanas izmaksās;

· Tiek kompensēts pēc ražotās produkcijas realizācijas.

DARBASPĒKS UN DARBS

G Darbaspēks vēl nav darbs, bet tikai spēja strādāt. Darbs ir raksturojams kā darbaspēka patērēšanas process.

Darbs ir cilvēka enerģijas apzinīga izlietošana noteikta mērķa sasniegšanai. Tas ir process, kurā cilvēks regulē un kontrolē mijiedarbību starp sevi, kapitālu un dabas resursiem.

G Darba ražīgums ir cilvēka spējas ražot noteiktu produkcijas (materiālo vērtību) daudzumu noteiktā laika vienībā.

D_r = P / T D_i = T / P

D_r – darba ražīgums

D_i – darbietilpība

P – saražotās produkcijas apjoms

T – izlietotais dzīvā darba laiks (stunda, diena), vidējais

strādājošo skaits gadā.

U Z Ņ Ē M Ē J S P Ē J A S

G Uzņēmējspējas ir noteicošais ražošanas resurss, kas mērķtiecīgi apvieno pārējos resursus, lai organizētu preču un pakalpojumu ražošanu.

Uzņēmējspējas kā ražošanas resurss nodrošina:

· Visu pārējo ražošanas resursu savienošanu mērķtiecīgai uzņēmējdarbībai;

· Prasmi novērtēt tirgu, tā izredzes, nākotnes perspektīvas un šodienas veiksmju un neveiksmju cēloņus;

· Radošu pieeju zinātnes un tehnikas sasniegumu un visjaunāko tehnoloģiju ieviešanā;

· Konkurences briesmu / seku savlaicīgu novērtēšanu.

RAŽOŠANAS IZMAKSAS

G Ražošanas izmaksas ir naudas formā izteikti izdevumi par ražošanas resursiem, kuri veidojas, uzņēmuma ražojot un realizējot produkciju.

Izmaksas var klasificēt

· Atbilstoši to funkcijām

· Pēc to dinamikas

			Ekonomiskās izmaksas

		Ārējās (grāmatvedības) izmaksas			Iekšējās (alternatīvās) izmaksas

Izmaksas, kas attiecas uz produkcijas pašizmaksu				Izmaksas, kas attiecas uz grāmatvedības peļņu	Neizmantoto iespēju izmaksas	Normāla peļņa

	*Pastāvīgās izmaksas*			*Mainīgās izmaksas*

Pastāvīgās un mainīgās izmaksas

Izmaksu iedalījums pēc dinamikas

· Pastāvīgās jeb fiksētās izmaksas

· Mainīgās izmaksas

G Pastāvīgās jeb fiksētās izmaksas (īslaicīgā periodā) ir nosacīti pastāvīgas un nemainās, noteiktās robežās palielinoties vai samazinoties darbības apjomam uzņēmumā.

Pastāvīgās izmaksas uzņēmumā ir:

· Pamatlīdzekļu amortizācijas atskaitījumi;

· Nomas maksa par pamatkapitālu un zemi;

· Maksa par dabas resursu izmantošanu;

· Pastāvīgo darbinieku darba alga;

· Elektrība, apkure;

· Apdrošināšanas maksājumi;

· Nodokļi (izņemot ienākuma nodokli) un muitas maksājumi;

· Ražošanas ēku un tehnikas remonts un uzturēšana;

· Vadīšanas izmaksas;

· Kredītu procentu maksājumi

G Pastāvīgās izmaksas uzņēmumā būs arī tajā gadījumā, ja ražošana strauji samazināsies vai pilnīgi apstāsies. Pastāvīgās izmaksas mainīsies, mainoties uzņēmuma lielumam.

Pastāvīgās un mainīgās izmaksas

G Mainīgās izmaksas ir izmaksas, kuru kopējais līmenis mainās, palielinoties vai samazinoties ražošanas apjomam, un kuras var attiecināt uz konkrētu produkcijas veidu.

G Pastāvīgās izmaksas nemainās atkarībā no ražošanas apjoma uzņēmumā kopumā, bet šīs pašas izmaksas, rēķinot uz vienu produkcijas vienību samazinās, palielinoties ražošanas apjomam.

Rezultātā samazinās vienas produkcijas vienības pašizmaksa.

850 TC

600

340

200

0 10 30 50 Ražošanas

apjoms

FC – pastāvīgās izmaksas

VC – mainīgās izmaksas

TC – kopējās izmaksas

B R U T O S E G U M S

G Ražošanas vienības bruto segums ir starpība starp 1 ha vai mājlopa saražotās produkcijas vērtību un mainīgajām izmaksām šī produkcijas daudzuma saražošanai.

BRUTO PRODUKCIJA

– MAINĪGĀS IZMAKSAS

= BRUTO SEGUMS

G Bruto seguma aprēķins nav jāveic platībām, kurās audzē saimniecības lopiem izbarojamo augkopības produkciju. Šo platību izmaksas tiek iekļautas atsevišķu lopu sugu bruto segumu aprēķinos kā pašražotās lopbarības izmaksas.

G Bruto segumam noteikti ir jābūt lielākam par nulli, jo no šī rezultāta vēl ir jāsedz uzņēmuma pastāvīgās izmaksas.

BEZZAUDĒJUMU PUNKTA NOTEIKŠANA

G Situāciju, kurā ieņēmumi no produkcijas realizācijas sedz izdevumus, bet vēl nedod peļņu, sauc par bezzaudējumu punktu.

Realizācijas ieņēmumi

Ls Kopējās izmaksas

Bezzaudējumu Mainīgās izmaksas

punkts

Pastāvīgās izmaksas

Realizācijas R e a l i z ā c i j a s a p j o m s

apjoms

bezzaudējumu

punktā

pEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS

G Peļņas vai zaudējumu aprēķins sniedz informāciju par noieta perioda ieņēmumu un izdevumu veidiem un lielumiem. Tos salīdzinot, iegūst uzņēmuma peļņu vai zaudējumus, kas ir starpība starp saražotās produkcijas vērtību un tās ražošanai patērētajām izmaksām.

Bruto produkcija no 1 ha kviešu	Bruto produkcija no 1 ha kartupeļu	Bruto produkcija no 1 govs
-	-	-
Mainīgās izmaksas 1 ha kviešu	Mainīgās izmaksas 1 ha kartupeļu	Mainīgās izmaksas 1 govs turēšanai
=	=	=
Bruto segums no 1 ha kviešu	Bruto segums no 1 ha kartupeļu	Bruto segums no 1 govs
x	x	x
Hektāru skaits	Hektāru skaits	Govju skaits
=	=	=
Bruto segums no kviešu audzēšanas	Bruto segums no kartupeļu audzēšanas	Bruto segums no piena lopkopības
	=
Bruto segums saimniecībā kopā
	-
	Pastāvīgās izmaksas
	=
	Saimniecības peļņa