1. Ievads
Spēlējot
spēli “Monopols” ir vienmēr patīkami izvilkt iespēju kartīti “Banka Jums
samaksā 50$ dividendēs”. Bet kā līdz šāda veida kartītei nonākt realitāte?
Šajā
darbā autors Jūs iepazīstinās ar vērtspapīru tirgus struktūru Latvijā un tās
2011. gada faktus.
2. TIRGUS STRUKTŪRA
2.1 Emitenti
Emitējot akcijas, uzņēmumiem ir iespēja piesaistīt jaunu akciju kapitālu savas darbības attīstībai - lai straujāk attīstītu ražošanu, uzlabotu uzņēmuma finansiālo darbību un paplašinātu produkcijas sortimentu un kvalitāti. Tajā pašā laikā uzņēmumam kļūstot atklātākam, palielinās tā iespēja gan jaunu investoru piesaistei, gan vieglākai kredītu saņemšanai bankās. Savukārt, ja uzņēmuma īpašnieku mērķis ir kāda cita uzņēmuma pārņemšana, tad daļu no pirkuma summas iespējams maksāt ar pārņēmēja uzņēmuma akcijām, bet, ja uzņēmuma īpašnieki vēlas pārdot sev piederošo uzņēmumu, to ir vieglāk novērtēt, ja šis uzņēmums ir publiska akciju sabiedrība ar kotēšanās vēsturi. Un, protams, akciju kotācija biržā ir uzņēmuma kvalitātes rādītājs.
2.2 Investori
Darbojoties vērtspapīru tirgū, jebkuru investoru mērķis ir gūt peļņu. Tomēr visus ieguldītājus var iedalīt divās nosacītās grupās: ilgtermiņa investoros, kas pērk vērtspapīrus uz ilgu laiku, un spēlmaņos, kas iegādājas vērtspapīrus uz īsu laiku. Kaut abām grupām galvenais mērķis ir gūt peļņu, atšķiras ceļi, kā šo mērķi sasniegt. Šīs divas grupas ir iedalītas nosacīti, jo atšķirība ir ne tikai termiņā, cik ilgi viņi patur vērtspapīrus savā īpašumā, bet arī peļņas gūšanas veidā. Investori iegādājas akcijas, lai iegūtu ietekmi uzņēmumā un ar savām zināšanām vadītu uzņēmumu efektīvāk un gūtu peļņu no uzņēmuma pamatdarbības. Spēlmaņi iegādājas akcijas, lai vēlāk tās pārdotu par augstāku cenu, gūstot peļņu no akciju cenu svārstībām.
2.3 Bankas un brokeru sabiedrības
Ja vēlies iegādāties kādus no biržā tirgotajiem vērtspapīriem, to vari izdarīt tikai ar brokeru starpniecību, jo visi darījumi biržā notiek tikai un vienīgi ar banku vai brokeru sabiedrību starpniecību, kas ir biržas biedri. Biržas biedrs ir banka vai brokeru sabiedrība, kam birža ir piešķīrusi biedra statusu. Ja par savu starpnieku izvēlēsies banku, tad tev tajā tiks atvērts gan norēķinu konts, gan vērtspapīru konts. Savukārt, ja izvēlēsies brokeru sabiedrību, tad tev tajā tiks atvērts tikai vērtspapīru konts, bet norēķinu konts būs jātver bankā, ar kuru sadarbojas tava izvēlētā brokeru sabiedrība.
Emitējot akcijas, uzņēmumiem ir iespēja piesaistīt jaunu akciju kapitālu savas darbības attīstībai - lai straujāk attīstītu ražošanu, uzlabotu uzņēmuma finansiālo darbību un paplašinātu produkcijas sortimentu un kvalitāti. Tajā pašā laikā uzņēmumam kļūstot atklātākam, palielinās tā iespēja gan jaunu investoru piesaistei, gan vieglākai kredītu saņemšanai bankās. Savukārt, ja uzņēmuma īpašnieku mērķis ir kāda cita uzņēmuma pārņemšana, tad daļu no pirkuma summas iespējams maksāt ar pārņēmēja uzņēmuma akcijām, bet, ja uzņēmuma īpašnieki vēlas pārdot sev piederošo uzņēmumu, to ir vieglāk novērtēt, ja šis uzņēmums ir publiska akciju sabiedrība ar kotēšanās vēsturi. Un, protams, akciju kotācija biržā ir uzņēmuma kvalitātes rādītājs.
2.2 Investori
Darbojoties vērtspapīru tirgū, jebkuru investoru mērķis ir gūt peļņu. Tomēr visus ieguldītājus var iedalīt divās nosacītās grupās: ilgtermiņa investoros, kas pērk vērtspapīrus uz ilgu laiku, un spēlmaņos, kas iegādājas vērtspapīrus uz īsu laiku. Kaut abām grupām galvenais mērķis ir gūt peļņu, atšķiras ceļi, kā šo mērķi sasniegt. Šīs divas grupas ir iedalītas nosacīti, jo atšķirība ir ne tikai termiņā, cik ilgi viņi patur vērtspapīrus savā īpašumā, bet arī peļņas gūšanas veidā. Investori iegādājas akcijas, lai iegūtu ietekmi uzņēmumā un ar savām zināšanām vadītu uzņēmumu efektīvāk un gūtu peļņu no uzņēmuma pamatdarbības. Spēlmaņi iegādājas akcijas, lai vēlāk tās pārdotu par augstāku cenu, gūstot peļņu no akciju cenu svārstībām.
2.3 Bankas un brokeru sabiedrības
Ja vēlies iegādāties kādus no biržā tirgotajiem vērtspapīriem, to vari izdarīt tikai ar brokeru starpniecību, jo visi darījumi biržā notiek tikai un vienīgi ar banku vai brokeru sabiedrību starpniecību, kas ir biržas biedri. Biržas biedrs ir banka vai brokeru sabiedrība, kam birža ir piešķīrusi biedra statusu. Ja par savu starpnieku izvēlēsies banku, tad tev tajā tiks atvērts gan norēķinu konts, gan vērtspapīru konts. Savukārt, ja izvēlēsies brokeru sabiedrību, tad tev tajā tiks atvērts tikai vērtspapīru konts, bet norēķinu konts būs jātver bankā, ar kuru sadarbojas tava izvēlētā brokeru sabiedrība.
2.4 Rīgas
Fondu birža
Rīgas Fondu birža ir institūcija, kas nodrošina infrastruktūru vērtspapīru tirdzniecībai, kā arī vienādus tirgus noteikumus un vienlīdzīgu tirgus informācijas pieejamību visiem ieguldītājiem. Biržas misija ir sekmēt valsts ekonomikas attīstību, iesaistoties konkurencē par kapitāla piesaisti Latvijas vērtspapīru tirgum.
Lai ieguldītājs varētu saņemt pilnīgu informāciju un attiecīgi orientētos katrā konkrētajā tirgus situācijā, Rīgas Fondu birža pieprasa, lai uzņēmumi, kuru vērtspapīri tiek tirgoti biržā, atklātu visu nepieciešamo informāciju un publiskotu to. Paralēli birža uzrauga arī savus biedrus - bankas un brokeru sabiedrības, kas biržā veic darījumus ar vērtspapīriem.
Rīgas Fondu birža ir institūcija, kas nodrošina infrastruktūru vērtspapīru tirdzniecībai, kā arī vienādus tirgus noteikumus un vienlīdzīgu tirgus informācijas pieejamību visiem ieguldītājiem. Biržas misija ir sekmēt valsts ekonomikas attīstību, iesaistoties konkurencē par kapitāla piesaisti Latvijas vērtspapīru tirgum.
Lai ieguldītājs varētu saņemt pilnīgu informāciju un attiecīgi orientētos katrā konkrētajā tirgus situācijā, Rīgas Fondu birža pieprasa, lai uzņēmumi, kuru vērtspapīri tiek tirgoti biržā, atklātu visu nepieciešamo informāciju un publiskotu to. Paralēli birža uzrauga arī savus biedrus - bankas un brokeru sabiedrības, kas biržā veic darījumus ar vērtspapīriem.
2.5 Latvijas
Centrālais depozitārijs
Latvijas Centrālais depozitārijs (LCD) veic centrālās vērtspapīru bankas funkcijas Latvijā - atver vērtspapīru kontus LCD dalībniekiem (bankām un brokeru sabiedrībām) un glabā visus dematerializēti izlaistos vērtspapīrus, apkalpo vērtspapīru notikumus, veic norēķinus par vērtspapīru darījumiem, kā arī informē vērtspapīru īpašniekus. Saskaņā ar likumu par vērtspapīriem LCD apkalpo visas publisko vērtspapīru emisijas. Pēc emitenta vēlēšanās LCD uzskaita un glabā arī privāti izlaistos vērtspapīrus. LCD ir nodibinājis korespondējošās attiecības ar Igaunijas un Lietuvas vērtspapīru depozitārijiem, kā arī starptautisko norēķinu sistēmu "Euroclear".
2.6 Latvijas Banka
Latvijas Bankas uzdevums vērtspapīru tirgus ikdienas darbībā ir veikt naudas norēķinus caur korespondējošiem kontiem. Tas nozīmē, ka pēc tam, kad tirdzniecības sesija biržā ir slēgta un tirdzniecības rezultāti ir nosūtīti uz Latvijas Centrālo depozitāriju, Rīgas Fondu birža veic aprēķinus par Garantiju fondā veicamajām maksām, un dod rīkojumu Latvijas Bankai veikt maksājumus. Latvijas Banka veic maksājumus starp banku korespondējošiem kontiem un Garantiju Fonda kontu.
Savukārt, ja valsts emitē parāda vērtspapīrus - obligācijas vai parādzīmes, tad Latvijas Bankas uzdevums ir veikt primāro vērtspapīru izsoli.
Latvijas Centrālais depozitārijs (LCD) veic centrālās vērtspapīru bankas funkcijas Latvijā - atver vērtspapīru kontus LCD dalībniekiem (bankām un brokeru sabiedrībām) un glabā visus dematerializēti izlaistos vērtspapīrus, apkalpo vērtspapīru notikumus, veic norēķinus par vērtspapīru darījumiem, kā arī informē vērtspapīru īpašniekus. Saskaņā ar likumu par vērtspapīriem LCD apkalpo visas publisko vērtspapīru emisijas. Pēc emitenta vēlēšanās LCD uzskaita un glabā arī privāti izlaistos vērtspapīrus. LCD ir nodibinājis korespondējošās attiecības ar Igaunijas un Lietuvas vērtspapīru depozitārijiem, kā arī starptautisko norēķinu sistēmu "Euroclear".
2.6 Latvijas Banka
Latvijas Bankas uzdevums vērtspapīru tirgus ikdienas darbībā ir veikt naudas norēķinus caur korespondējošiem kontiem. Tas nozīmē, ka pēc tam, kad tirdzniecības sesija biržā ir slēgta un tirdzniecības rezultāti ir nosūtīti uz Latvijas Centrālo depozitāriju, Rīgas Fondu birža veic aprēķinus par Garantiju fondā veicamajām maksām, un dod rīkojumu Latvijas Bankai veikt maksājumus. Latvijas Banka veic maksājumus starp banku korespondējošiem kontiem un Garantiju Fonda kontu.
Savukārt, ja valsts emitē parāda vērtspapīrus - obligācijas vai parādzīmes, tad Latvijas Bankas uzdevums ir veikt primāro vērtspapīru izsoli.
2.7 Finanšu
un kapitāla tirgus komisija
Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir institūcija, kas uzrauga visus vērtspapīru tirgus dalībniekus. Komisijas uzdevums ir izstrādāt likumus un noteikumus, kas ir jāievēro vērtspapīru tirgus dalībniekiem.
Latvijas pensiju shēmā komisijas uzdevums ir uzraudzīt, lai pensiju 2.līmeņa līdzekļu pārvaldītāji un turētājbankas ievērotu likumu un citu normatīvo aktu prasības, t.i., lai līdzekļi tiktu ieguldīti saskaņā ar ieguldīšanas noteikumiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic arī līdzekļu pārvaldītāju licencēšanu un darbības valstisko uzraudzību, un tai ir tiesības apturēt vai anulēt līdzekļu pārvaldītājam izsniegto licenci, ja tā darbībā tiek konstatēti pārkāpumi.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir institūcija, kas uzrauga visus vērtspapīru tirgus dalībniekus. Komisijas uzdevums ir izstrādāt likumus un noteikumus, kas ir jāievēro vērtspapīru tirgus dalībniekiem.
Latvijas pensiju shēmā komisijas uzdevums ir uzraudzīt, lai pensiju 2.līmeņa līdzekļu pārvaldītāji un turētājbankas ievērotu likumu un citu normatīvo aktu prasības, t.i., lai līdzekļi tiktu ieguldīti saskaņā ar ieguldīšanas noteikumiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic arī līdzekļu pārvaldītāju licencēšanu un darbības valstisko uzraudzību, un tai ir tiesības apturēt vai anulēt līdzekļu pārvaldītājam izsniegto licenci, ja tā darbībā tiek konstatēti pārkāpumi.
(Vērtspapīru tirgus struktūra un
dalībnieki Latvijā., 2012)
3. Latvijas akciju tirgus
3.1 Latvijas akciju tirgus
* Rīgas biržā, kas līdz ar
pievienošanos NASDAQ saimei 2008.gadā mainīja nosaukumu uz NASDAQ OMX Riga,
akcijas tiek tirgotas divos sarakstos: Oficiālajā (pieci uzņēmumi) un Otrajā
sarakstā (27 uzņēmumi).
* Latvijā publisko akciju
tirgus attīstību galvenokārt veicināja valstij piederošo uzņēmumu
privatizācijas process, kas sākās 1992.gadā.
* Rīgas Fondu biržā joprojām
vairāk nekā 95% no kopumā 33 kotētajiem uzņēmumiem publiskā apgrozībā nonākuši
privatizācijas rezultātā.
* 17 gadu laikā, kopš notika
pirmais darījums ar akcijām, bijuši vien daži uzņēmumi, kas, jau piederoši
privātiem akcionāriem, biržu izmantoja kā platformu papildu kapitāla
piesaistei.
* 2000.gadā Rīgas Fondu biržā
apgrozījums ar akcijām sasniedzis lielāko apjomu – 240 milj. EUR. Tas joprojām
ir vēsturiski augstākais punkts.
* Ir identificēti vairāki
trūkumi, kuru dēļ Latvijas vērtspapīru tirgus pēdējos gados kļuvis nelikvīds,
tostarp kopš 1998.gada, kad sasniegts augstākais punkts biržā kotēto uzņēmumu
skaita ziņā, tas samazinājies uz pusi, turklāt pēdējos piecos sešos gados biržā
nav bijis neviena jauna emitenta, esošiem uzņēmumiem ir zema korporatīvās
pārvaldības kultūra, kopumā kritiski zems brīvā apgrozībā esošo akciju skaits,
kā arī vēl zemā līmenī ir Latvijas iedzīvotāju zināšanas par investīcijām
kapitāla vērtspapīros. Par zemo interesei liecina arī Latvijas Centrālā
depozitārija, kas iegrāmato un uzskaita visus Latvijā publiskajā apgrozībā
izlaistos finanšu instrumentus, informācija: Arī 2010. gada laikā situācija nav
mainījusies: gada beigās no reģistrētajiem 79676 vērtspapīru kontiem, 38 973
jeb 48,9% atradās Sākotnējā reģistrā, kas tādējādi vēl nav dereģistrēti jeb
pārvesti uz vērtspapīru kontiem bankās, lai ar tiem varētu brīvi rīkoties,
piemēram, pārdot. Par būtiskāko Latvijas akciju tirgus problēmu tiek uzskatīts
jaunu akciju emitentu trūkums.
* Tuvākajos gados cerības
tiek liktas uz vairāku, tiesa, valsts uzņēmumu privatizāciju, tajā skaitā
telekomunikācijas kompāniju – Lattelecom un LMT, kā arī nacionālās
aviokompānijas airBaltic pārdošanu caur biržu.
3.2 2011.gada fakti
* Vairumam uzņēmumu, kuru akciju cenas vēl 2010. gadā
uzrādīja pieaugumu rekordus, 2011. gadā piedzīvoja strauju samazinājumu. Tajā
skaitā telekomunikāciju aparatūras izstrādātāja un ražotāja SAF Tehnika akciju
cena 2010. gada laikā uzrādīja straujāko - 500% pieaugumu, bet jau 2011. gadā –
vienu no straujākajiem cenu klupieniem–par42,6%.
* 2011. gadā, apskatot gan Oficiālo, gan Otro vērtspapīru
sarakstu, lielāko akciju cenu kāpumu – par 130,3% - uzrādīja Kurzemes atslēga1
akcijas, bet lielāko akciju cenu kritumu – par 80,2% - Latvijas zoovetapgāde
akcijas.
* 2011.gadā kopumā biržā veikti 20 325 darījumi, kuros
kopumā tirgotas 23,84 miljoni akcijas 37,15 miljonu eiro apjomā. Tajā skaitā
30,34 miljonu eiro apgrozījumu veidoja darījumi ar Oficiālā saraksta uzņēmumu
akcijām.
* 2011. gadā visvairāk darījumi – 4571 – veikti ar zāļu
ražotāja Olainfarm akcijām. Arī 2010. gadā visvairāk darījumi (4371) tika
veikti ar šīs kompānijas akcijām.
* Lielākais apgrozījums, līdzīgi kā 2010. gadā, bijis ar
otra zāļu ražotāja Grindeks akcijām – 10 milj. EUR apjomā (ap 5 milj. EUR 2010.
gadā).
* Salīdzinot ar Lietuvas biržu, veikto darījumu skaits un
tirgoto akciju skaits Latvijas biržā ir attiecīgi 7,3 reizes un 12,5 reizes
mazāks, bet, salīdzinot ar Igauniju – 4,1 reizi un 6,1 reizi mazāks. (Latvijas
akciju tirgus, 2012)
4. Secinājumi
·
Latvijas vērtspapīru tirgus tiek
pietiekami regulēts, lai Latvijas un ārvalstu investori tajā droši var
investēt.
·
Pēdējos gados vērtspapīru tirgus
ir kļuvis diezgan nelikvīds, vainojama varētu būt pēdējo gadu strauji mainīgā
makroekonomiskā situācija un tas, ka pēdējos piecos gados nav bijis jauna
emitenta.
·
Kļūstot par akciju emitentu, ir
viens veids, kā piesaistīt investora līdzekļus uzņēmuma attīstībai.
5. Izmantotās Literatūras saraksts
1. Latvijas akciju tirgus[tiešsaiste]: Rīga: SIA Latvijas
Tālrunis [skatīts 16.10.2012.]. Pieejams: http://balticexport.com/
2. Vērtspapīru tirgus struktūra un dalībnieki Latvijā
[tiešsaiste]: Rīga: Latvijas Centrālais depozitārijs [skatīts 16.10.2012.].
Pieejams: http://www.manapensija.lv/vpapiri3.php
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru