Prakses atskaite tirgvedībā SIA „ELEKTRA” nodaļas „ĒDNĪCA”

1.Ievads

Šķiet, ka mūsdienās cilvēce ir aizņemta vēl vairāk kā jebkad. Bet kā ir ar uzturu? Vai arī to sasteidzam ātri, kaut ko bez baudas apēdot, un turpinot savas dienas gaitas? Es ceru, ka nē.

Ikdienā ēdnīca ir tā vieta, kas dod ļoti ātru iespēju tikt pie slitas, sātīgas un garšīgas maltītes.

Šajā prakses atskaitē autors dos iespēju iepazīties ar vienu no vecākajiem ēdināšanas uzņēmumiem Jelgavā.

Prakses atskaites mērķis ir izpētīt uzņēmuma SIA „ELEKTRA” nodaļas „ĒDNĪCA” pozīcijas tirgū, novērtēt šī uzņēmuma preču un pakalpojumu līmeni un vērtību, izanalizēt stiprās puses, vajās puses, draudus un iespējas, kā arī sniegt secinājumus par uzņēmuma stāvokli.

Kā uzzinu avotus autors darbā izmantoja dažādu autoru publikācijas par izvēlēto tēmu, tai skaitā mācību grāmatas, privātus pētījumus un interneta resursus. Vairums fakti iegūti no Centrālās Statistikas Pārvaldes publikācijām.

2. Tirgzinības iekšējās vides analīze

2.1 Uzņēmuma apraksts

Uzņēmums, kurā autoram bija tirgzinību prakse ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Elektra”, tās pamatnodarbošanās ir elektrodzinēju, starteru un ģeneratoru vai rezerves daļu tirdzniecība. Uzņēmumam ir vel apakšnodaļa „Ēdnīca”, kas sastāda 40% no kopējiem ieņēmumiem.

SIA „Elektra” tika dibināta 29.05.1992.

2011. Gada pārskats informē, ka uzņēmuma apgrozījums ir 198934LVL un tā peļņa pēc nodokļiem ir 3293LVL, likviditātes koeficients ir 1.64 un aktīvu atdeves koeficients ir 5.31.

SIA „Elektra” „Ēdnīca” nodaļa ir viena no Latvijā visilgāk eksistējošam sabiedriskās ēdināšanas iestādēm – tās galvenais mērķis ir sniegt sātīgu maltīti par maksimāli izdevīgu cenu.

Uzņēmums nodarbina vairāk nekā 20 darbiniekus. Tā kā uzņēmums cīnās par izdevīgāko cenu, vairums darbinieki dzīvo netālu no uzņēmuma, lai ietaupītu ceļa izmaksas. Ēdnīcas apkalpošanas laiks ir tikai 2,5 stundas(11:20-14:00) un dienā vidēji tiek apkalpoti 230 klienti (vidēji viens klients ik pēc 40 sekundēm).

Uzņēmums ir sasniedzis sev vēlamo pozīciju tirgu – līderis zemo cenu sektorā, tagad vadības galvenās rūpes ir uzlabot darba efektivitāti, lai nezaudētu konkurētspējas priekšrocības.

2.2 Preču apraksts

Ēdnīcā katru darba dienu ir iespējams iegādāties gardu maltīti par viszemāko cenu Jelgavas pilsētā. Darba dienās klients var iegādāties šādu sortimentu: Aukstais ēdiens: (Vitamīnu salāti; Puķukāposti ar krabju nūjiņām; gurķi ar krējumu; paprikas salāti u.c.)porcijas svars: 100g, vidējā cena: 0,18Ls; Otrais ēdiens: (Sautēta vista ar kartupeļiem, zaļajiem zirnīšiem un balto mērci; Kurzemes Stroganovs ar kartupeļiem vai griķiem; Cūkgaļas gulašs ar kartupeļiem vai griķiem; Maltais bifšteks ar kartupeļiem vai griķiem; Plovs ar cūkas gaļu; Puķukāposti ar rīvmaizi;)porcijas svars: 225g-505g, vidējā cena: 0.9Ls; Saldais ēdiens: (Latvijas krēms ar ķīseli vai pienu; Maizes zupa)porcijas svars: 130g, vidējā cena: 0,34LV; Dzērieni: (Jāņogu dzēriens, Augļu sula, Tomātu sula, Jogurts, Kefīrs) glāzes tilpums: 200ml, vidējā cena: 0,19Ls.

Pie kases iespējams iegādāties: Konditorijas izstrādājumus (Cepumus, Smalkmaizītes, Kūciņas u.c.); Subproduktus (Gaļas izstrādājumi, salāti, pankūkas u.c.). Uzņēmums piedāvā arī speciālpasūtījumu veikšanu (Kliņģeri svētkiem utml.), ir iespējams arī rezervēt ēdamzāles telpas banketiem un citiem sabiedriskajiem pasākumiem.

Mainoties sezonai, ēdnīca dažādo otros ēdienus un uzkodas. Vasaras beigās parasti tiek piedāvāti tādu jaunumi kā cepti kabači vai ķirbju putras. Parasti sezonālas ir arī dažāda veida sēņu mērces un aukstās zupas.

3. Uzņēmuma Svid analīze

3.1 Stiprās puses:

Ilgtermiņa darbība, pieredze

Ēdnīca eksistē jau kopš padomju laikiem, tas nozīmē, ka šis uzņēmums ir pieredzējis visu ekonomikas attīstības cikliskumu. Tas dod patērētājam stabilitātes sajūtu, ļauj iemīlēt produktu un radīt tādu kā ikdienas rutīnas sastāvdaļu.

Zemākās cenas tirgū

Šis ir pats spēcīgākais instruments, tas norāda vadības spēju saimniekot ļoti efektīvi, noturot uzņēmumu rentablu ilgtermiņā. Šeit lielu lomu spēlē zemās darbaspēka izmaksas, jo uzņēmumam specializējoties uz specifisku laika posmu, nav jānodarbina darbinieki uz pilnu slodzi. Un 70% no izejvielām, tiek iepirkts no zemnieku saimniecībām, kas arī palīdz samazināt izmaksas.

Ļoti minimālas kredītsaistības

Mainoties ekonomikas attīstības cikliem, uz recesiju (un tālāk depresiju) esošās kredītsaistības var būt ļoti bīstamas, jo tās pārsvarā uzņemtas attīstības ciklā, kad valda optimisms par nākotni. Šai sabiedrībai procentu izmaksas par 2011. gadu sastādīja tikai 271Ls, kas ir minimāls finansiālais pasliktinājums, ja peļņa pirms nodokļu nomaksas sastāda 5619Ls (peļņa pieaugtu tikai par 4.8%, ja šie maksājumi nebūtu jāveic).

3.2 Vājās puses:

Novecojusi tehnika

Vairums aparatūras ir no padomju laika un tā nav energo efektīva, iespējams, ir arī ergonomiski trūkumi, un, lai uzturētu kārtīgu darba drošības līmeni, šīs iekārtas var tikt nelietotas uz pilnu jaudu.

Nepietiekams marketings

Kaut arī ilgtermiņa darbības laiks ir nostiprinājis sev pastāvīgos klientus, priekš jauniem klientiem noderētu papildus norādījumus kāpņu telpā, lai tie nezaudētu ticību savām spējām atrast ieeju.

Zīme pie garozas ielas ieejas ir aizaugusi ar vīnstīgām.

Energo neefektīvas telpas

Telpās ir parastie stikla logi ar koka rāmjiem. Centrālo apkuri nevar ieslēgt, jo tā sildītu visu ēku un tas nav ekonomiski izdevīgi. Pašlaik telpu sildīšanai tiek izmantoti divi industriālie 5KW elektriskie sildītāji. Elektrības izmaksas ir aptuveni 1Ls/stundā, jeb vidusmēra otrā ēdiena porcija stundā.

3.3 Iespējas:

Telpu paplašināšana

Popularizējot uzņēmumu, pieprasījums var sākt augt un var būt nepieciešams jauns telpu izkārtojums. Ja palielinātos ēkas izmantojums, centrālā apkure var palikt rentabla opcija.

Darba laika pagarināšana

Varbūt ir iespējams atrast vēl citu laika periodu, kur efektīvi var celt apgrozījumu.

Īpašie pasūtījumu popularizēšana

Daudzi klienti nemaz nezin, ka Ēdnīca piedāvā individuāli pasūtīt kliņģerus, kūkas un pat rezervēt visu, kā banketu zāli.

Kurjers

Katru dienu var redzēt, ka no viena uzņēmuma atbrauc vesela grupa cilvēku, vai nebūtu ērtāk digitalizēt ēdienkarti un sadarboties ar kādu no kurjera dienestiem, lai gala klients varētu pasūtīt un saņemt ēdienus savā uzņēmumā uz vietas? Pašlaik porcijas līdzņemšanai sastāda tikai 5%-10% no visām pārdotajām porcijām.

3.4 Draudi:

Straujas nodokļu likmju svārstības

Lai uzturētu Ēdnīcu rentablu, būs jāmaina biežāk cenas un tas var satracināt(un pazaudēt) klientus, kas intensīvi plāno budžetu.

Strauja darbinieku zaudēšana

Ja kāds darbinieks pēkšņi saslimst, rodas pārslodze, kas palielina iespēju zaudēt vēl darbinieku.

Tehnikas sabojāšanās

Vecā padomju tehnika var vienu dienu nonākt līdz nesalabojamam stāvoklim, un jauna tehnika ir ļoti kapitāla ietilpīga un kopš uzņēmumam nav tik daudz brīvā kapitāla, būs jāuzņemas kredītsaistības.

 Eiropas vai Latvijas standartu „laktiņas” pacelšana.

Var gadīties kad pēc kāda jauna normatīva pieņemšanas, kāda no Ēdnīcas iekārtām vairs neatbilst noteiktajiem standartiem un ir obligāti jāmaina, lai turpinātu komercdarbību.

4. Tirgvedības netieši ietekmējošā ārējā vide

Tirgzinības makrovidi veido ārējās vides komponenti, kuri pozitīvi vai negatīvi ietekmē mārketinga sistēmas vadīšanu. Makrovide veido ārējās vides apstākļus, kurā atrodas uzņēmums un tai parasti nav konkrēta virzība uz atsevišķu uzņēmumu. Uzņēmums nevar šos faktorus mainīt, un lielākoties katrs uzņēmums, kas atrodas šajā vidē, izjūt šo faktoru iedarbību. (Niedrītis J., 2001.)

4.1 Sociālekonomiskie, demogrāfiskie faktori

Sociālekonomiskie faktori sevī ietver: iedzīvotāju sociālo stāvokli, valsts valūtas stabilitāti, inflācijas līmeni, iedzīvotāju pirktspēju, valsts drošību un ekonomisko stabilitāti. Latvijā šie faktori pēdējos 10 gadus bija kritiskā stāvoklī, taču tagad sociālekonomiskā situācija valstī uzlabojas. To rāda vairāki makroekonomiskie rādītāji.

Sociālais stāvoklis ir cieši saistīts ar ekonomisko, tāpēc pazeminoties vienam, arī otrs pazeminās un otrādi. Iedzīvotāju pirktspēja ir atkarīga no ienākumiem, tiem palielinoties, pirktspēja palielinās. (Ziņojums par Latvijas..., 2011) Strādājošo neto darba samaksa 2011. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaugusi par 4,3%, bet pēdējo piecu gadu laikā kopš 2007. gada – par 14,2%.

Latvijas nacionālā naudas vienība ir lats u tā ir ļoti stabila, tās kurss nav mainījies. Arī ekonomiskie reitingi rāda, ka ārvalstu investoriem sāk atjaunoties uzticība Latvijas ekonomikai.

Demogrāfiskie faktori sevī ietver: iedzīvotāju skaitu, apdzīvotības blīvumu, migrācijas tendences un dzimstības/mirstības attiecību. Salīdzinot ar astoņdesmito gadu beigām, demogrāfiskā situācija Latvijā ir pasliktinājusies, jo šobrīd visi demogrāfiskie faktori rada negatīvu tirgvedības vidi lielākajai daļai uzņēmumu Latvijā.

Iedzīvotāju skaits valstī ir viens ir viens no būtiskākajiem rādītājiem, kas nosaka attīstības potenciālu. Šobrīd Latvijā ir apmēram 2 miljoni iedzīvotāju, un šim skaitam ir tendence samazināties. Līdz ar to mazinās patērgātāju skaits un uzņēmumu ražošanas apjoms vairs nav tik daudz nepieciešams. Vēl viens negatīvs rādītājs Latvijā ir apdzīvotības blīvums. Latvijā iedzīvotāji ir ļoti nevienmērīgi izvietojušies, 60 kilometru rādiusā ap galvaspilsētu dzīvo puse no valsts iedzīvotājiem. Iedzīvotāju skaits lauku apvidos samazinās. Tas skaidrojams ar darba trūkumu. Arī migrācijas tendences Latvijā ir negatīvas, migrācijas saldo ir negatīvs jau gadiem. Tas nozīmē, ka no valsts izbrauc vairāk cilvēku masas, nekā iebrauc. (Ziņojums par Latvijas..., 2011) 2011. gadā migrācijas saldo ir -7112, tas nozīmē, ka viena gada laikā no Latvijas iebraukušo un izbraukušo kopskaits ir negatīvs. Tas samazina kopējo iedzīvotāju skaitu valstī, tāpēc vietējais pieprasījums nepieaug. Vēl viens faktors, kas būtiski samazina iedzīvotāju skaitu valstī ir negatīvais dzimstības saldo – tas nozīmē, ka valstī mirst vairāk cilvēku, kā dzimst. Sabiedrībai noveco. (Ziņojums par Latvijas..., 2011) 2011. gadā Latvijā piedzima 19219, bet nomira 30040 personas.

Kā redzams, vairums demogrāfiskie faktori priekš Latvijas uzņēmēja ir negatīvi. Lai arī situācija sāk pamazam uzlaboties, progress notiek ļoti lēni. Var paiet gadu desmiti, līdz demogrāfiskā situācija sasniegs astoņdesmito gadu nogales līmeni. Kā jau tik iepriekš minēts, demogrāfiskie faktori ies cieši saistīti ar sociālekonomiskajiem, tāpēc pozitīvas norises ekonomiskajā vidē noteikti arī nesīs labākus rezultātus demogrāfiskajos rādītājos.

4.2 Ekonomiskā vide

Pēdējā dekāde Latvijas ekonomika ir bijusi īpaši cikliska. No 2004. gada līdz pat 2008. gada pirmajai pusei Latvijā bija visstraujāk augošā ekonomika visā Eiropas Savienībā, 2006. gadā pat sasniedzot IKP pieaugumu 12,2%. Šai laikā galvenais izaugsmes stimuls bija būtisks privātā patēriņa un investīciju pieaugums, kas lielāko tiesu balstījās uz nozīmīgu ārvalstu kapitāla ieplūdi. 2008. Un 2009. gadā, globālās finanšu krīzes rezultātā apstājoties, ārējā kapitāla ieplūdei Latvijā iestājās recesija. Recesijas laikā iekšzemes kopprodukts (IKP) saruka par 25%. 2009. gadā Latvija piedzīvoja visstraujāko ekonomijas kritumu starp Eiropas Savienības valstīm: 18% apmērā. Lai nacionalizētu grūtībās nonākušo Parex banku un stabilizētu finanšu sektoru, Latvijas Saņēma Eiropas Komisijas, Starptautiskā Valūtas fonda, Pasaules Bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un vairāku ES dalībvalstu sniegtu aizdevumu 7,5 miljardi EUR apmēra. 2011. gada nogalē tika veiksmīgi noslēgta SVF/EF palīdzības programma, kuras trīs gadu darbības laikā gan valsts gan privātajā sektorā ir paveikts liels darbs iekšējās un ārējās nesabalansētības mazināšanā. (Valsts finanšu vadība, 2012)

Pēc smagā finansiālā kritiena Latvija nu jau kādu laiku ir atgriezusies uz izaugsmes ceļa.2011. gada Latvijas tautsaimniecības izaugsme ir bijusi straujāka nekā plānots iepriekš, līdz ar to kļūstot par vienu no visātrāk augošajām ekonomiskām ES dalībvalstu vidū. Pēc 2011. gada pēdējā ceturkšņa datiem Latvija ieņēma pirmo vietu ES ekonomiskas izaugsmes līgā, krietni apsteidzot Baltijas kaimiņvalstis. Ja 27 ES valstis 2011. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājās vidēji par 1,5%, tad Latvijā 2011. gadā salīdzinājumā ar 2010. gadu IKP palielinājās par 5,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. 2011. gadā IKP faktiskās cenās sasniedza 20,15 miljardus EUR. IKP uz vienu Latvijas iedzīvotāju 2011. gadā bija 9764 EUR. (Iekšzemes kopprodukts, 2011.)

Pozitīvo izaugsmi veicināja visas nozares, izņemot nekustamo īpašumu un finanšu operāciju nozares. Gada lielākais pieaugums bija būvniecības nozarē, kas gada kopumā pieauga par 12,4% (Latvijas ekonomika, 2012)

5. Tirgvedības tieši ietekmējošā ārējā vide

Marketinga mikrovide ir spēki, kas tieši iedarbojas uz uzņēmumu un tā spējām darboties tirgū. Tie ir elementi, ar kuriem uzņēmums atrodas nepārtrauktā mijiedarbībā, pietam uzņēmums var ietekmēt šīs mijiedarbības saturu un raksturu. Tā sevī ietver iespējas, kas dod spēju uzņēmumiem darboties. Mikrovide sevī ietver: preces pircējus, konkurentus, piegādātājus un starpniekus. (Armsa B., 2007)

5.1 Piegādātāji

Piegādātāji ir uzņēmumi, kas nodrošina uzņēmumu (un arī tā konkurentus) ar resursiem, konkrētu preču vai pakalpojumu ražošanai. Pētot piegādātājus, vispirms vēlams pievērst uzmanību šādiem raksturlielumiem:

·         Piegādājamo produktu izmaksas;

·         Produktu kvalitātes garantijas;

·         Līgumsaistību izpildes punktualitāte;

·         Piegādes apjomu un termiņu ievērošana. (Armsa B., 2007)

SIA „Elektra” ir dažādi piegādātāji, pastāvīgākie ir SIA „Dobeles dzirnavnieks” un SIA „GUTTA sulas”. Gaļas izstrādājumus un kartupeļus piegādā dažādas zemnieku saimniecības. Uzņēmums neslēdz ilgtermiņa piegādes līgumus, lai uzturētu konkurenci piegādātāju vidū. Aparatūras remonta detaļas gandrīz vienmēr ir jau noliktavā, bet, ja nav, tad tās tiek pasūtītas no dažādiem Krievijas piegādātājiem.

5.2 Pircēji

Pircēji ir vissvarīgākais mārketinga elements, jo pa viņiem risinās pats būtiskākās jautājums – prece tiks pārdot vai nē? Pircēju velmju apmierināšana ir pats būtiskākais tirgvedības jautājums. Viņu izpēte ļauj labāk uzzināt, kādu preci pārsvarā pircēji izvēlēsies, uz kādu tirdzniecības apjomu ir nepieciešams virzīties. Cik lielā mērā pircēji dod priekšroku šī uzņēmuma produktam un par cik var paplašināt pircēju skaitu. Tāpēc katram uzņēmuma ir svarīgi noteikt savu mērķa auditoriju, lai produkts tirgū tiktu veiksmīgi realizēts. Taču vel viens būtisks jautājums – Kas ir pircējs, kas patērētājs? (Kotlers F., 2007) Patērētājs ir persona, kas būs produkta gala lietotājs. Pircējs ir persona, kas pērk Jūsu preci. Protams, ir loti bieži kad pajārētājs ir arī pircējs, taču var būt arī savādāk, piemēram, zīdainis un dzīvnieks gandrīz vienmēr būs tikai patērētājs. Katram uzņēmējam ir jāapmierina gan pircēja, gan patērētāja vēlmes, jo mērķis ir pārdot produktu, lai gūtu peļņu.

SIA „ELEKTRA” „ĒDNĪCA” ir specializējusies uz pusdienlaika piedāvājumu un tās mērķa auditorija ir zemu līdz vidēju ienākumu darbinieki, kas meklē sātīgu maltīti par maksimāli izdevīgu cenu. Visbiežākie klienti nāk no šādām sabiedrībām:

SIA „Binders”

SIA „IGATE”

LEC Latvijas Energoceltnieks

Jelgavas ūdens

"Latvijas dzelzceļš"

"DLL Serviss" SIA

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests

Jelgavas domes pašvaldības policija

5.3 Konkurenti

Konkurenti ir uzņēmumi, kas darbojas noteikta mērķtirgū un veic mārketinga darbības, lai pircēju piesaistītu piedāvātajam produktam. (Mārketings, 56 lpp.)

Konkurenti ir svarīgs mārketinga elements, kas ir jāpēta, jo tieši tie ir tas, kas nosaka kritērijus, kurus mūsu uzņēmumam ir nepieciešamas pārspēt, lai nodrošinātu labāku pircēju vajadzību apmierināšanu, lai pircēji uzticētos uzņēmumam un tā produktiem. Konkurence ir svarīga brīvās tirgus ekonomikas priekšnosacījums, jo tā nodrošina produktu nepārtrauktu uzlabošanas procesu, kas dod klientam izvēli. Konkurence visu laiku pastāv kustībā un ir dinamiska. (Armsa B., 2007)

Klienta piesaistē ir četri noteicoši faktori:

·         Produkcijas kvalitāte – Ēdināšanas uzņēmumā ir jāveic ļoti daudz preventīvi pasākumi, lai uzturētu kvalitātes standartus. Publiskās ēdināšanas nozare ir viena ir viena no riskantākajām nozarēm, jo ir cieši saistītas ar cilvēka organismu.

·         Vide – Klientam ir svarīgi justies labi maltītes uzņemšanas brīdi. Nepareizs apgaismojums, dizains vai lieki trokšņi var novest pie klienta zaudēšanas. Mūsu uzņēmumā ir plašas un vienkāršotas padomju stila ēkas.

·         Cena – Šajos finansiāli strauji mainīgajos laikos ir labi uzturēt zemas cenas, tas rastu drošības sajūtu klientā, ka tas vienmēr būs spējīgs pusdienot par izdevīgu cenu. Tas arī raisītu pieradumu, kas varētu nākotnē kompensēt nelielu cenas augumu. Cenas SIA ”ELEKTRA” „ĒDNĪCA” ir zemākās Jelgavā.

·         Jaunievedumi – Publiskajās ēstuvēs ir svarīgi atjaunot ēdienkarti, lai klients vienmēr varētu izmēģināt ko jaunu (vai vismaz jau aizmirst pa veco).

Jelgavā kopā ir ap 35 nozares konkurenti, lielākie no tiem ir SIA „Rosība ZS” un SIA „Vita Mārkets”

5.4 Konkurentu vispārēja izvērtēšana

Iezīmes	SIA „Elektra” „Ēdnīca”	Jelgavas Gaļas nams (SIA „Rosība ZS”)	Ņamma (SIA „Vita Mārkets”)
Vieta	Industriālais rajons	Pilsētas centrs, maziņš parks iestādes priekšpusē.	Industriālais rajons
Darbalaiks	11:30-14:00	8:00-19:00	8:00-21:00
Auto novietošana	Ērti, daudz vietas, bet piebraucamais ceļš ir ļoti bedrains – bojā auto.	Vidējas grūtības, grūti izbraukt sastrēgumstundā. Ja pārpildīts, jāliek pagalmā.	Ļoti ērti
Iekštelpas, vide	Plašas, vienkāršas.	Pašauras, bet ar labu skatu uz parku. Modīga sienu apdare.	Nesen modernizētas, gaišas telpas.
Produktu sortiments	Zupas, otrie ēdieni, saldie, dzērieni, uzkodas, kulinārija, īpašie pasūtījumi, banketu zāles rezervācija.	Zupas, otrie ēdieni, saldie, dzērieni, uzkodas, Ļoti liels gaļas sortiments. Mazumtirdzniecības pārtikas veikals.	Zupas, otrie ēdieni, saldie, dzērieni, uzkodas, liels picu sortiments, kokteiļi, suši
Vidējās cenas: Otrais ēdiens ar piedevām (mērces, kartupeļi, griķi, rīsi, u. c.)	0.9Ls	1.3Ls	2Ls
Vidējās cenas: Dzērieniem	0.18	0.25	0.40
Uz vietas/līdzņemšanai attiecība	95/5	40/60	95/5
konkurētspējas priekšrocības	Lētākā cena Ilgtermiņa darbība	Pamatā ZS Specializācija uz gaļu. Zīmols	Franšīzes modelis
Autora subjektīvais komentārs	Vislabākās cenas Jelgavā, ēdiens ir gards un sātīgs. Vide ir padomju stila, bet tas neuztrauc, jo zini, ka par savu naudu dabūsi vislielāko vērtību.	Garšīgākie desu salāti Jelgavā. Gaļas dažādība uzrunās jebkuru gaļas mīli. Šajā uzņēmumā es biežāk pērku līdzņemšanai nekā ēdu uz vietas.	Ēdieni ir garšīgi, bet cenas ir pārāk nedraudzīgas. Kartupeļi vien maksā 0.6-0.7Ls.

(Autora veiktais pētījums prakses laikā, 2012)

Kā redzams SIA „ELEKTRA” ir ļoti īss darba laiks – tā ir specializācija, kas noteikti palīdz koncentrēt efektivitāti darbaspēka lietošanā, kas noved mūs pie zemākajām cenām Jelgavas publiskās ēdināšanas nozarē. Uz vietas/ līdzņemšanas attiecība saglabājas nemainīga starp SIA „Vita Mārkets” un SIA „Elektra” „Ēdnīca”, kamēr SIA „Rosība ZS” vairāk nodarbojas ar produktu pārdošanu, kas domāts līdzņemšanai, tāda darbība ir derīga, jo telpas ir mazas dēļ dārgās nomas maksas pilsētas centrā. Katrai no sabiedrībām ir savas unikālas konkurētspējas priekšrocības.

6. Secinājumi un priekšlikumi

6.1 Secinājumi

·         Uzņēmuma unikalitāte ir īsais darba laiks – specializācija, apkalpošana tikai 2.5 stundas, tas dod iespēju nodarbināt darbiniekus mazāk kā astoņas stundas dienā, kas savukārt samazina izmaksas un klients iegūst pašu labāko cenu tirgū.

·         Ilgtermiņa darbība tirgū dod iespēju būt atpazīstamam gandrīz netērējot kapitālu reklāmām.

·         Ēdināšanas nozarē ir ļoti sīva konkurence, ja vēlme tur konkurēt, labāk atrast nišu.

·         Ja spēj uzturēt uzņēmumu rentablu arī pie viszemākajām tirgus cenām, tad pieaug iespēja noturēt rentablu uzņēmumu ilgtermiņā.

6.2 Priekšlikumi

·         Veikt energo auditu, lai varētu izplānot, kā ekonomiskāk nosiltināt telpas.

·         Iznomāt liekās telpas, iegūtos brīvos līdzekļus novirzot telpu modernizēšanai

·         Plašāk reklamēt pakalpojumu „Banketu zāle”

·         Digitalizēt ēdienkarti un sadarboties ar kādu no kurjerpasta kompānijām, lai klientam būtu iespēja pasūtīt visas porcijas uz savu uzņēmumu.

·         Piedāvāt savu produktu kolektīvās iepirkšanās portālos

7. Izmantotā literatūra

1.      Armsa B., Vietējais mārketings. Rīga: Zvaigzne ABC, 2007. 144.lpp.

2.      Beļčikovs J., Praude V. Mārketings. Rīga: Zvaigzne ABC, 1992. 282lpp.

3.      Google maps [tiešsaiste]: Aviācijas 8d, Jelgava, LV-3002 [skatīts 16.08.2012.]. Pieejams: https://maps.google.com/

http://balticexport.com/

4.      Iekšzemes kopprodukts: [tiešsaiste]: Rīga: Centrālā statistikas pārvalde, 2012 [skatīts 04.10.2012] Pieejams: http://csb.gov.lv/

5.      Kotlers F., Mārketings No A līdz Z. Rīga: Jumava, 2007. 204. Lpp.

6.      Latvijas darba tirgus [tiešsaiste]: Rīga: SIA Latvijas Tālrunis [skatīts 16.08.2012.]. Pieejams:

7.      Latvijas ekonomika: [tiešsaiste]: Rīga: SIA Latvijas Tālrunis, 2012 [skatīts 05.10.2012]

8.      Lursoft [tiešsaiste]: 2011. gada SIA ELEKTRA finanšu rādītāji [skatīts 16.08.2012.]. Pieejams: http://www.lursoft.lv (Maksas pakalpojums)

9.      Niedrītis J. E. Mārketings. Rīga: Biznesa augstskola Turība, 2001. 272. Lpp.

10.  Valsts finanšu vadība: [tiešsaiste]: Rīga: Valsts kase 2011 [skatīts 28.09.2012] Pieejams: kase.gov.lv