Franku impērijas un karolingu ekonomika.

• Viens no Rietumromas impērijas bojāejas iemesliem bija lielā tautu staigāšana (4.-7.gs.)
• Šajā laikā beidza pastāvēt antīkā pasaule un veidojās jauna – viduslaiku sabiedrība.
• Lielā tautas staigāšana – nosaukums atspoguļo laikmetam raksturīgu lielu iedzīvotāju grupu intensīvu migrāciju visā Eiropas kontinentā.
• Lielās tautas staigāšanas rezultātā veidojās tā Eiropas etniskā karte, kas ar nelielām izmaiņām saglabājusies līdz mūsdienām.
• Viena no šīm iedzīvotāju grupām bija ģermāņu izcelsmes franki, kas lēnām izglābās no Reinas upes apgabala (tagadējā Beļģija) uz dienvidrietumiem.
• 
  

Merovingu dinastija.

• Franki bija viena no stiprākajām ģermāņu ciltīm.
• Hlodvigs (481-511) bija spēcīgs kara vadonis, kas kļuva par franku karali un iekaroja Galliju (tagadējā Francija). Viņš bija pirmais ģermāņu vadonis, kurš pieņēma kristīgo ticību (496.g.). Līdz ar to viņš nodibināja saikni ar seno romiešu mantojumu.
• Pārejot uz kristietību, Hlodvigs ieguva spēcīgo sabiedroto – Romas kristīgo baznīcu.
• Pēc viņa nāves valsts tika sadalīta starp viņa dēlie,.
• Līdz 6.gs. vidum Franku valsts aizņēma gandrīz visu bijušās Romas impērijas Gallijas provinci, kļūstot par varenāko politisko spēku Rietumeiropā.
• Merovingu dinastija valdīja līdz 751.g.

Karolingu dinastijas sākums.

• Kārļa Marlela militāro un politisko panākumu pamatā bija sekmīgi realizēta militārā reforma. Viņš piešķīra zemi saviem karavīriem nevis privātīpašumā, bet nodeva mūža valdījumā ar pienākumu izmantot no zemes gūtos ienākumus pirmām kārtām bruņojuma un kaujas zirga iegādei un uzturēšanai. Šādu zemes īpašumu formu sauca par feodu vai lēni, kas lika pamatus feodālajām attiecībām 9.-11.g

Kārlis Lielais

• Kārlis Lielais valdīja no 768.-814.gadam.
• Karagājienos Kārlis devās četros virzienos – uz Spāniju, uz Itāliju, uz ģermāņu zemēm un uz slāvu zemēm.
• Spāniju Kārlis cerēja atgūt no arābiem, bet tas neizdevās.
• Ģermāņu zemēs viņš iekarojas sakšus un piespieda tos pieņemt kristīgo ticību.
• Dienvidu slāvu zemēs Kārlis uzvarēja un iekļāva savā impērijā slovēņus un horvātus.
• Itālijā viņš sakāva langobardus un kļuva arī par viņu valsts valdnieku.
• 800.gadā Romā notika Kārļa Lielā kronēšana par Romas imperatoru – ķēzaru.
• No tā brīža viņš tika nosaukts par franku un langobardu karali.

Karolingu valsts.

• Karolingu valstī nebija pastāvigas galvaspilsētas, valdnieks kopā ar galmu ik pa laikam mainīja savu uzturēšanas vietu, pārbraucot no vienas pils uz citu.

Karolingu ekonomika.

• Kārlis Lielais pārkārtojas savas impērijas ekonomiku. Viņš standartizēja nodokļus un muitas nodevas, kā arī svaru vienības un mērvienības,kas palīdzēja attīstīt tirdzniecību.
• Viņš būvēja ceļus un tiltus,lai attīstītu transportu un komunikāciju start impērijas daļām.
• Kārlis Lielais arī izdeva pirmo sudraba monētu kopš vēlīnājiem Senās Romas laikiem – denarius.

Lauksaimniecība.

• Kopš 8.gs. līdztekus tradicionālaijai divlauku sistēmai sāka parādīties trīslauku sistēma.
• Karolingu laikmetā dominēja primitīvas zemkopības sistēmas.
• Izplatība bija ekstensīvā zemes izmantošana,lad pļavas, krūmājus vai meža gabalu nodedzināja, tad zemi uzara, dazus gadus bez pārtraukumu izmantoja, noplicināja un pameta.
• Karolingu valstī plaši izplatīta bija arī lopkopība.
• Tomēr, ap šo laiku sāka veidoties lielās muižas ar tām raksturīgām saimniecībām.

Tirdzniecība.

• Standartizēta naudas sistēma veicināja tirdzniecības attīstību.
• Karolingu laikmetā sāka attīstīties arī tā tirdzniecība, īpaši ap Ziemeļūru.
• Franki izgatavoj zobenus, keramiku un stiklu,ko viņi eksportēja uz Angliju, Skandināviju.
• Kārlis Lielais uzturēja tirdzniecības sakarus ar musulmaņiem.
• Viņš slēdza tirdzniecības līgumus ar Venēcijas tirgotājiem, kuri savukārt tirgojās gan ar Bizantiju, gan ar musulmaņiem.
• Tā tirgotājie no dienvidiem piedāvāja no austrumiem vestras dārgas garšvielas, zīda audumus, greznumlietas u.c., kurus iegādājās maksātspējīgie dižciltīgie aristokrāti un bīskapi.
• Vietējā mērogā notika tirgus dienas, kurās deva iespēju zemniekiem pārdot vai iemainīt produkcijas pārpalikumus pret sāli un vietējo amatnieku ražojumiem.

Karolingu impērijas noriets.

• Pēc Kārļa Lielā nāves Franku impēriju mantoja viņa dēls Ludvigs. Tomēr pēc Ludviga nāves Karolingu impērija tika sadalīta starp viņa trīs dēliem ar 843.gadā slēgto Verdenas  līgumu.
• Impērijas Rietumdaļu ieguva Kārlis, bet austrumdaļu – Ludvigs.
• Lotāram palika ķeizara tituls un šaura strēmele,kas stiepās no Ziemeļjūras līdz Itālijai un atdalija abu jaunāko brāļu zemes.
• Pēc Lotāra mnāves viņa valsts tika sadalīta starp abiem palikušajiem brāļiem.
• 10.g.s Karolingu valdnieki zaudēja troņus kā Rietumfranku, tā Austrumfranku valstīs.
• No Karolingu impērijas bija izveidojušās trīs jaunas valstis – Francija, Vācija un Itālija.
• Karolingu monarhijas kraha rezultātā spēcigākie un ietekmīgākie kādreizējie karolingu vasaļi pasludināja paši sevi par neatkarigiem monarhiem vai par hercogiem.
• Bijušās franku impērijas iekšējās nesaskaņas nekavējās izmantot citas tautas.
• Tā 841.g. vikingi iekuģoja Sēnā un izlaupīja Ruānu, bet 854.g. tie pilnībā nodedzināja Hamburgu,kuru tā cietokšņi tikai pirms dažiem gadu desmitiem (808.g.) bija nodibinājis Kārlis Lielais.
• Arī Parīze tika izlaupīta un izpostīta.
• Vikingi 9.gs. beigās pilnībā iekaroja Sēnas lejteci un apmetās šajā reģionā,bet viņu virsaitis Rollo kļuva par neatkarīgu Normandijas hercogu.
• Gandrīz divus gadzimtus (9.-10.gs.) Eiropā atkal valdīja sašķeltiba, haoss, kari un nemieri.
• Taču ekonomikā šī lejupslīde vairs nebija tik krasa kā merovingu valdīšanas noslēguma posmā.
• Tirdzniecība un monetārā sistēma saglabājās un