Informātika
Mācību programma vidusskolai pārejas posmam
Paraugs
Ievads
Mācību programma
veidota, ievērojot vidējās izglītības standarta projektu pārrejas posmam
Informātikā, kas balstās un vidējās izglītības standartu un profilkursa
vadlīnijām Lietišķajā informātikā. Mācību programmai ir divas daļas:
·
70
stundu programma, kas atbilst ECDL prasībām nepilnā apjomā,
Programmā iekļauti
mācību mērķis, uzdevumi un saturs, satura apguvei paredzētais laiks pa tēmām,
kā arī prasības mācību satura apguvei. Tās konkretizē standartā norādīto
prasību apguvi, ietverot apgūstamos jēdzienus un prasmes, kuras pakāpeniski
apgūstot var sasniegt standarta prasības. Mācību programma detalizēta līdz
katrai mācību stundai, norādot stundas tematu, uzdevumus un paredzamos
rezultātus.
Programmas paraugam ir ieteikuma
raksturs. Skolotāji var izvēlēties šo paraugu vai arī pēc tā izstrādāt savas
programmas, kurās norādīt mācību satura apguves secību atbilstoši skolas
iespējām un mācību metodikai.
Mācību
priekšmeta mērķis
Sekmēt
skolēnu praktiskā darba iemaņas un prasmes moderno informācijas un komunikāciju
tehnoloģiju lietošanā informācijas iegūšanā, apstrādē un veidošanā, kas
nepieciešamas daudzveidīgās dzīves situācijās un citu mācību priekšmetu apguvē.
Mācību
priekšmeta uzdevumi
Katram
skolēnam ir iespēja:
·
apgūt informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pamatjēdzienus;
·
gūt praktiskā darba pamatiemaņas individuāli un sadarbībā ar citiem grupas
locekļiem problēmu identificēšanā un risināšanā, izmantojot informācijas un
komunikāciju tehnoloģijas;
·
gūt daudzveidīgu mācību darba pieredzi, izmantojot informācijas un
komunikācijas tehnoloģijas;
·
gūt intelektuālās darbības brīvības un atbildības pieredzi demokrātiskā
sabiedrībā;
·
gūt priekšstatu par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju straujajiem
attīstības tempiem, izprotot to nozīmi sabiedrības attīstībā;
·
veidot paradumu strādāt veselīgā darba vidē un apgūt paņēmienus, kurus
veicot var samazināt vai izvairīties no veselības traucējumiem darbā pie
datora;
·
veidot motivāciju savu spēju attīstībai, lai kļūtu par pilntiesīgu
informācijas sabiedrības locekli.
Mācību saturs
Programmas
mācību saturā parādīta vidējās izglītības standarta projekta pārrejas posmam
Informātikā, kas balstās un vidējās izglītības standartu un profilkursa
vadlīnijām Lietišķajā informātikā, prasību apguvei paredzēto tēmu apguve un tam
paredzētais laiks.
Tēma
|
1.mācību gads
|
2.mācību gads
|
Kopā
|
|
Informācijas tehnoloģijas pamatjēdzieni
|
5
|
5
|
10
|
|
Datora lietošana un rīkošanās ar datnēm
|
7
|
4
|
11
|
|
Attēlu apstrāde
|
4
|
1
|
5
|
|
Teksta apstrāde
|
13
|
9
|
22
|
|
Prezentācijas materiālu sagatavošana un demonstrēšana
|
8
|
5
|
13
|
|
Izklājlapu lietošana
|
13
|
8
|
21
|
|
Datu bāzu veidošana un izmantošana
|
0
|
19
|
19
|
|
Informācijas ieguves un komunikācijas līdzekļu
izmantošana
|
10
|
8
|
18
|
|
Praktiskā darbība ar ierīcēm un informāciju savai un
citu drošībai.
|
4
|
5
|
9
|
|
Rezerves stundas
|
6
|
6
|
12
|
|
Kopā
|
70
|
70
|
140
|
|
Mācību satura apguvei izmantojamie
mācību līdzekļi un metodes
Ņemot
vērā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) straujo attīstības
dinamiku, LIIS projekta ietvaros ir izveidots vortāls “Informātika skolā”, kurā
dinamiski iespējams mainīt mācību materiālu saturu un metodiskos ieteikumus
skolotājiem, atbilstoši IKT attīstības tendencēm, jo drukātu mācību līdzekļu
satura operatīva maiņa prasa lielus finansu līdzekļus. Vortāla saturs LIIS
projekta ietvaros vismaz reizi gadā tiek fiksēts kompaktdiskos, kuri tiek
izplatīti visām republikas skolām, tādējādi nodrošinot pieeju informācijai arī
tām skolām, kurām ir ierobežota interneta pieejamība.
Mācību sasniegumu vērtēšanas
formas un
metodiskie paņēmieni
metodiskie paņēmieni
Lai
daudzpusīgi un maksimāli objektīvi novērtētu katra skolēna izglītotības līmeni,
vērtējumā jāiekļauj gan apgūto zināšanu apjoms, gan iegūtās prasmes, gan
attieksmi pret izglītības ieguves procesu, kā arī katra skolēna individuālā
attīstības dinamika. Pārbaudīt un novērtēt visas komponentes var tikai
skolotājs, kas ikdienā darbojas klasē, kā arī paši skolēni savstarpējā
novērtējumā un pašnovērtējumā, akcentējot ne tikai gala rezultātu, bet arī
procesa attīstošo lomu. Mācību sasniegumu informātikā novērtēšanai ieteicams
izmantot šādas vērtēšanas formas un metodiskos paņēmienus:
Ievadvērtēšana
Ievadvērtēšanas
mērķis ir konstatēt skolēnu sagatavotības līmeni un motivēt skolēnus aktīvam
darbam.
Ievadvērtēšanu
veic pēc mutvārdu vai rakstveida pārbaudes aprakstošā formā.
Kārtējā vērtēšana
Kārtējo pārbaužu mērķis ir veidot un attīstīt vispārējās un mācību
priekšmeta specifiskās prasmes, nostiprināt skolēnu iegūtās zināšanas,
sagatavot skolēnus tēmas, tēmas daļas, semestra un gada nobeiguma
kontroldarbam.
Kārtējās pārbaudes var tikt
organizētas mācību tēmas apguves laikā ar diagnosticējošu mērķi. To skaitu,
izpildes laiku, vērtēšanas kritērijus skolotājs izvēlas (nosaka) atkarībā no
pārbaudes mērķiem un klases sagatavotības. Kārtējām pārbaudēm var izmantot
mutvārdu (pārrunas, diskusijas, atbildes uz jautājumiem, nelielu projektu vai
pētījumu prezentēšana) un rakstveida formas. Kārtējās pārbaudes var veikt
skolotājs vai skolēni paši (pašnovērtējums, savstarpējā novērtēšana). Kārtējām
pārbaudēm jāstimulē sistemātiska darba paraduma veidošanos skolēnos un jāpalīdz
skolotājiem novērtēt skolēnu (individuālo un klases) attīstības dinamiku un
spriest par mācīšanās un mācīšanas efektivitāti. Kārtējās pārbaudes darba
vērtējums var būt izteikts ar “ieskaitīts” vai “neieskaitīts” vai arī
aprakstoši.
Robežvērtēšana
Robežpārbaužu mērķis ir sagatavot
skolēnus noslēguma pārbaudēm.
Robežpārbaužu skaitu, izpildes
laiku, vērtēšanas kritērijus skolotājs izvēlas (nosaka) atkarībā no pārbaudes
mērķiem un klases sagatavotības. Tām var izmantot rakstveida formas (teorijas
testus vai praktiskos darbus pie datora). Robežpārbaudēm jāpalīdz skolotājiem
novērtēt skolēnu attīstības dinamiku, bet skolēniem - objektīvāk veikt
pašnovērtējumu. Atkarībā no robežpārbaudes darba satura un formas vērtējums var
būt izteikts ar “ieskaitīts” vai “neieskaitīts” vai arī 10 ballu skalā.
Noslēguma
vērtēšana
Tēmas, semestra vai mācību gada
nobeigumā skolotājs veido noslēguma pārbaudes darbus ar mērķi novērtēt apgūtās
zināšanas, prasmes un iemaņas atbilstoši standarta prasībām. Tām var izmantot
tikai rakstveida formas (teorijas testus, kontroldarbus vai praktiskos darbus
pie datora). Skolēnu sniegumus vērtē tikai 10 ballu skalā, summējot skolēnu
pozitīvos sasniegumus.
Skolēnu sasniegumu apkopojošo
vērtējumu semestra un mācību gada beigās skolotājs izliek desmit ballu skalā.
Pārbaudes darbos ne tikai
pieļaujama, bet noteikti stimulējama izmantojamās programmatūras palīdzības
sistēmas un interneta resursu lietošana.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru