Bezmaksas referāti skolai: Medus un citu bišu produktu pielietojums ārstniecībā un kosmetoloģijā

Medus un citu bišu produktu pielietojums ārstniecībā un kosmetoloģijā. Evita Vilka.

Darba vadītāja- Kandavas K. Mīlenbaha vidusskolas bioloģijas skolotāja Ināra Batņa.

Zinātniski pētnieciskā darba mērķis:

Noskaidrot biškopības produktu izmantošanu kosmētikas un ārstniecības līdzekļu ražošanā, to vidū, kuri nopērkami veikalos un aptiekās.

Darbs satur 28 lapaspuses, 5 diagrammas,1 tabulu, 1 anketu un 6 bildes.

Izvirzītie pētījuma uzdevumi:

Izpētīt bites bioloģiju;
Noskaidrot bišu produktu izstrādājumus un to sastāvu;
Izanalizēt medus produktu izmantošanu kosmētiku ražošanā;
Izpētīt medus produkcijas izmantošanu ārstniecisko līdzekļu ražošanā un lietošanā.

Izmantotās pētniecības metodes:

Teorētiskās literatūras izpēte.
Anketēšana.
Ekspertu intervēšana.

Pētījumā tika secināts, ka Medus un pārējā bites ražotā produkcija ir bagāta ar cilvēkam noderīgām vielām- vitamīniem, fermentiem, minerālvielām ,u.c, kā arī tas, ka medus ir vispopulārākais no bišu produktiem. To pazīst un lieto liela daļa cilvēku.

Medus galvenokārt tiek lietots pārtikā kā saldviela, nedomājot par tā ārstnieciskajām īpašībām.

Tika, secināts arī tas, ka respondentu ir maz informēti par citiem biškopības produktiem un vairākums zina un atzīst medu. Cilvēki vairāk priekšroku dod dabīgas izcelsmes kosmētikai.

Darba autore uzskata, ka pētījumā izvirzītais mērķis ir sasniegts un formulētie uzdevumi izpildīti tieši tā, kā tas ir bijis paredzēts.

Annotation

Honey and other bee products in applications in medicine and cosmetology. Evita Vilka.

Working head- Kandavas K. Milenbahs secondary school biology teacher Inara Batna.

The aim of the research activity:

Find out the bee products in cosmetics and medical products manufacturing, among those available in stores and pharmacies.

The work contains 28 pages, 5 diagrams, 1 table, 1 questionnaire and 6 pictures.

The research tasks:

· To study the biology of bees;

· Identify products and bee products in their composition;

· To analyze the honey products in the cosmetics industry;

· Explore the use of honey production for medicines production and use.

Research method used:

· Theoretical study of literature.

· Questionnaires.

· Expert interviews.

The study concluded that honey bees and the rest of the production is full of useful substances in humans, vitamins, enzymes, minerals, etc., as well as the fact that honey bees are the most popular of the products. It was known and used in many people.

Honey is mainly used in food as a sweetener, without thinking about its medicinal properties.

It was, also concluded that the respondents are unfamiliar with the other bee products and the most known and recognized honey.

More people prefer natural origin make-up.

The author believes that the study's objective has been achieved and met the stated objectives exactly as it was intended.

Ievads.

Jau senie izcilie domātāji medu nodēvēja par veselības un ilgdzīvošanas eliksīru. Zinātnieki ir pierādījuši, ka dzīvības spēks ir katrā medus lāsē, jo katra medus lāse satur vairāk nekā 70 dažādu cilvēka organismam svarīgu vielu, turklāt gandrīz tādās pašās attiecībās kā cilvēka asinīs. Dabiskajā medū ir daudz vitamīnu, minerālvielu, organisko skābju un citas vajadzīgas vielas. Medus ārstnieciskās īpašības augstu vērtētas jau no neatminamiem laikiem. Savos darbos to minējuši Hipokrāts, Pitagors un Aristotelis. Arī tautas medicīnā medus jau no seniem laikiem tika izmantots, lai ārstētu dažādas centrālās nervu sistēmas, sirds un asinsvadu, plaušu, kuņģa un zarnu, kā arī daudzas citas slimības. Medus ir arī labi zināms līdzeklis pret organisma novecošanu.[1]

Šo tēmu autore izvēlējās, jo gribēja uzzināt vairāk par medus un bišu produktu izmantošanu kosmetoloģijā un ārstniecībā, kā arī, uzzināt kādas īpašības vēl piemīt medum un kā to var pielietot mājas apstākļos. Laikā, kad visu pārņem sintētiski līdzekļi un vielas, autore vēlējās izpētīt vai ražotāji un lietotāji atgriežas pie pārbaudītiem tautas līdzekļiem tādiem, kā bišu produkti, vai tomēr dod priekšroku nopērkamajiem sintētiskajiem izstrādājumiem.

Pētījuma mērķis: Noskaidrot biškopības produktu izmantošanu kosmētikas un ārstniecības līdzekļu ražošanā, to vidū, kuri nopērkami veikalos un aptiekās.

Pētījuma jautājumi:

1) Kāda ir bites bioloģija?

2) Kādi ir bišu produkti un kāds ir to sastāvs?

3) Vai izmanto ārstniecībā un kosmētikā medu un citus bišu produktus?

Pētījuma uzdevumi:

1) Iepazīties ar informācijas avotiem par doto tēmu, tai skaitā izpētīt bites bioloģiju;

2) Noskaidrot bišu produktu izstrādājumus un to sastāvu;

3) Izanalizēt medus produktu izmantošanu kosmētikas ražošanā;

4) Izpētīt medus produkcijas izmantošanu ārstniecisko līdzekļu ražošanā

un lietošanā.

5) Apkopot pētījuma rezultātus un izdarīt secinājumus.

Pētījuma hipotēze : Biškopības produkti ir populāras izejvielas farmācijā, kosmētikas ražošanā un dabiskā veidā izmantoto tautas medicīnas līdzekļu klāstā.

Pētniecības metodes:

1) Teorētiskās literatūras izpēte.

2) Anketēšana.

3) Ekspertu intervēšana.

1. Teorētiskā daļa

1.1.Bites bioloģija.

Pirmās liecības par bitēm ir atrastas jau seno grieķu rakstos 2. gs. p. m. ēras (Kornets 1980). Ģeoloģiski visvecākās ir fosilijas no Austrumprūsijas - dzintara ieslēgumos atrastās bites ir aptuveni 50 miljonus gadus vecas (Dadant & Sons 1992). Taču šīs bites tikai attāli līdzinās mūsdienu medus bitei. Visradnieciskākās mūsdienu bitēm uzskata 15 miljonus gadu senas fosilijas, kas atrastas netālu no Getingenes Vācijā (Dadant & Sons 1992). Medus bites ir sabiedriski kukaiņi, kas saskaņotas darbības rezultātā ievāc cilvēkiem praktiski nepieejamās dabas bagātības – nektāru un ziedu putekšņus, ražo biškopības produkciju- medu, vasku, propolisu, bišu māšu peru pieniņu un bišu indi. Bet bišu devums lauksaimniecības kultūraugu apputeksnēšanā un tās rezultātā iegūtais ražas pieaugums tiek definēts kā netiešā biškopības produkcija.

Bites iedalās divās grupās:

Medus jeb mājas bites pieder pie posmkāju (Arthropoda) tipa, traheātu (Tracheata) apakštipa, kukaiņu (Insecta) klases, spārneņu (Pterygota) apakšklases, plēvspārņu (Hymenoptera) kārtas, dzēlāju (Aculeata) apakškārtas, bišu (Apidoe) dzimtas, īsto bišu (Apinea) apakšdzimtas.
Sabiedrisko bišu ģintis, kuras savukārt iedalās:

§ Kamenes (Bombus)

§ Bezdzeloņbites (Melipona un Trigona)

§ Bites (Apis)[2]

Ir zināms vairāk nekā 20 000 bišu sugu, kuras ietilpst 9 dzimtās. Bites apdzīvo visus kontinentus, izņemot Antarktīdu. Bitēm ir garš snuķītis un mēle, ar kuru palīdzību bites var viegli iegūt nektāru. Bitēm ir arī antenas, kas sastāv no 13 posmiem vīrišķā dzimuma - traniem, bet 12 posmiem sievišķā dzimuma- bitēm. Visām bitēm ir 2 spārni, pakaļkājas ir mazākas par pārējām kājām. Bitēm dējeklis ir pārveidojies dzelonī. Miera stāvoklī tas paslēpts vēderā. Tā kā vēders bitēm ir ļoti kustīgs, tad dzeloņa dūriens vienmēr ir precīzs. Tām ir bagātīgs ķermeņa apmatojums un paplašināts kājiņu priekšējais loceklis.[3]

Vēl ko varētu pieminēt par bitēm, ir tas, ka bites ir saimēs dzīvojoši kukaiņi, kuru daudzveidīgā produkcija izmantojama cilvēka uzturam un veselības stiprināšanai.

Visi biškopības produkti ir dabīgi un augstvērtīgi. Viss, ko bites stropā saražo, cilvēkam ir derīgs. Šo produktu īpašības un sastāvs tiek pētīts, tāpēc tas ir pamats stāstīt par to vērtīgajām un ārstējošām īpašībām.

1.2.Bišu ražotā produkcija

Dažādu autoru darbos var iepazīt bišu produktu sastāvu.

Medus. Tā ir salda aromātiska viela, ko bites ražo savā organismā pārstrādājot no nektārijiem vai citām augu daļām ievākto saldo šķidrumu un pēc tam šūnās to nogatavinot.[4] Pēc izcelsmes izšķir:

§ Ziedu medus – ražo no ziedu nektāra,

§ Lapu medus – tiek ražots no izsvīduma vai kukaiņu vielmaiņas gala produktiem.[5]

Šis produkts, kas satur 70 dažādas vielas, galvenokārt glikozi, fruktozi un vairākus vitamīnus. Medus ogļhidrāti nepieciešami prāta darbībai un fiziskajai darba spējai. No minerālvielām medus sastāvā ietilpst kalcija, magnija, dzelzs, sēra, joda, hlora, fosfora un rādija sāļi. Medus satur arī veselu virkni mikroelementu. Mikroelementiem, neraugoties uz to niecīgo daudzumu, piemīts ārkārtīgi svarīga loma organisma sistēmas normālai darbībai. Pēc mikroelementu sastāva medus līdzinās cilvēka plazmai.

Medus sastāvā ietilpst cilvēkam ārkārtīgi svarīgi fermenti: diastāze, amilāze, fosfatāze un organiskās skābes: ābolskābe, vīnskābe, citronskābe, pienskābe un skābeņskābe. Bišu medus satur arī acetilholīnu, antibakteriālās un pretsēnīšu hormonālās un antidiabētiskās vielas.

Medus ķīmiskais sastāvs ir atkarīgs arī no ievāktā nektāra, klimatiskajiem apstākļiem, bišu rases, utt.[6]

Bišu vasks Tā ķīmiskais sastāvs nav viendabīgs, jo vasks ir dažādu vielu maisījums. Vaska galvenās sastāvdaļas var iedalīt trīs grupās: saliktie ēteri – 70 – 74 %, brīvās taukskābes 13 – 15% un piesātinātie ogļūdeņraži 12 – 15%. Vasks satur arī minerālvielas, krāsvielas un ēteriskās eļļas, bet ļoti mazos daudzumos.[7]

Svaigs vasks ir baltā krāsā, bet saskarē ar putekšņiem un propolisu tas kļūst dzeltens. Vaskam raksturīgo krāsu un smaržu piešķir minerālvielas, krāsvielas un ēteriskās eļļas. Tā smarža veidojas arī no medus, putekšņiem un propolisa.

Vaska sastāvā ir ap 300 dažādu savienojumu – saliktie esteri, ogļhidrāti, spirti, augu pigmenti, sveķi, minerālvielas, aromātiskās vielas un brīvās taukskābes, kas ir visaktīvākās vaska sastāvdaļas.[8]

Propoliss bišu līme. Tā ir sveķaina, ar patīkamu smaržu viela, ar ko bites aizziež sava mājokļa starpas un caurumus, pārklāj trūdošos priekšmetus. Bites propolisu izmanto kā siltumizolācijas materiālu, jo tas vāji vada siltumu. Šī viela aizkavē pūšanu un pasargā stropu no nepatīkamās smakas.[9]

Propolisa sastāvs dažādos literatūras avotos tiek minēts savādāks. Tas varētu būt atkarīgs no bioloģiskiem un ekoloģiskiem apstākļiem: bišu rases, sugas, klimatiskiem apstākļiem, apkārtējāsfaunas utt. Tabulā uzskatāmi varam aplūkot propolisa sastāvu pēc dažādu autoru domām.

1. tabula. Propolisa ķīmiskais sastāvs.

Autors	Augu sveķi %	Ēteriskās eļļas %	Vasks %	Ziedputekšņi, piemaisījumi%
P. Sčebins	50 - 55	8 - 10	30	15
P. Kellers	41.5	15	12 - 40	5 - 15
O.Malcenieks	55	15	22	8
C. Witherell	55	10	30	5

Kā redzam tabulā starp autoru dotajiem rezultātiem milzīgu atšķirību nav.

Vitamīni galvenokārt propolisā ir tādi paši kā ziedputekšņos.

Propolisā ir atrasti 21 mikroelementi. Tie ir K, Na, Ca, Mg, Fe, Cu, Zn, Mn, Al, P, Si, Wa, un Sr.

Ziedputekšņi Tas ir elements, ko reproducē daži augi un kas atrodas to ziedos kā sīksīkas daļiņas. Bitēm putekšņi ir galvenā olbaltumvielu barība un arī bites putekšņus galvenokārt izmanto savas sugas turpināšanai - ar putekšņiem bites baro perus - bišu jauno paaudzi.[10]

Putekšņi satur 7-40 % olbaltumvielu, 20-40 % monosaharīdu, līdz 15 % taukvielu un līdz 7 % minerālvielu.

Ziedputekšņu sastāvā ir visas neaizstājamās aminoskābes, vitamīni, fermenti, hormoni. No taukskābēm plašāk pārstāvētās ir palmitīnskābe, linolskābe, linolēnskābe. Galvenās minerālvielas – kālijs, kalcijs, magnijs, varš, fosfors, silīcijs, sērs, dzelzs, hlors. Ziedputekšņos ir ap 50 fermentu (amilāze, katalāze, invertāze), kā arī bioloģiskie katalizatori – vielas, kas paātrina ķīmiskas reakcijas.

Vitamīni putekšņos ir ļoti plaši pārstāvēti – E, C, B grupas vitamīni, PP un P vitamīni. A vitamīns putekšņos ir 20 reizes vairāk nekā, piemēram, burkānos.

Jāatzīst gan, ka putekšņu sastāvs var būt ļoti mainīgs atkarībā no augiem no kuriem tie ievākti.

Bišu maize Tas ir dabas produkts, kam nav analogu pasaulē, bioloģiski aktīvo vielu daudzumā un daudzveidībā. Bišu maize satur ap 240 bioloģiski aktīvās vielas, kas nepieciešamas normālai cilvēka organisma funkcionēšanai.[11] Šis skaitlis var svārstīties atkarībā no augu daudzveidības bišu ganībās un var sasniegt skaitli pat 300. Bišu maizes sastāva daudzveidība ir izskaidrojama ar to, ka bites aplido ļoti dažādus ziedus plašā teritorijā no agra pavasara līdz rudenim un savāc no tiem ziedputekšņus, kuros koncentrējās ļoti liels daudzums bioloģiski aktīvos vielu, jo katram augam ir savs ārstnieciskais efekts. Bišu maize satur visas 28 aminoskābes, vitamīni ir visi, izņemot B₁₂ (sastopams tikai gaļā). Piemēram, karotīns ir 20 reizes vairāk nekā burkānos.

Peru pieniņš. Šī viela ir darba bišu dziedzeru izdalīts sekrēts, ar kuru tās baro bišu mātes cirmeni un arī pieaugušu bišu māti straujas dēšanas laikā. Tas ir pastveida, bāli dzeltenīgs vai, ar specifisku smaržu un skābu garšu.[12] Barojoties ar šo produktu, bišu mātes var nodzīvot 7-8 gadus. Darba bišu cirmeņi arī barojas ar peru pieniņu, bet tikai līdz 3 dienu vecumam, pēc tam sāk lietot medus-putekšņu putriņu. Darba bišu mūžs attiecīgi ir 40-45 dienas.

Bišu māšu peru pieniņam ir unikāls barības vielu sastāvs: līdz 30% olbaltumu, 5,5% tauku,17% ogļhidrātu un ap 1% minerālvielu. Šo vielu sabalansētībai praktiski nav analogu dzīvajā dabā.

1.3. Medus un citu bišu produktu pielietošana ārstniecībā

1.3.1.Farmācijā.

Literatūrā aprakstītās ziņas par dažādu bišu produktu izmantošanu ārstniecībā ir tikpat senas, cik sena ir pati medicīnas vēsture. Cilvēki zina bišu produktu labvēlīgo ietekmi uz organismu. Mēs par medu visbiežāk atceramies tikai tad, kad sāp kakls vai uznācis liels klepus.

Apis (no grieķu valodas ) nozīmē bite, apiterapija – ārstēšana ar bišu produktiem. Tā ir ļoti sena ārstēšanas metode. Daktere un sertificēta apiterapeite Maruta Solvita Naudiņa: „ Jau 60. un 70. gados tika veikti pētījumi par bišu produktu ārstējošām īpašībām tuberkulozes, apdegumu ārstēšanā, kā arī ķirurģijā. Diemžēl Latvijā par šo ārstniecības metodi zina retais.”[13]

Bišu strops ir kā bagātību krātuve-medus, ziedputekšņi, bišu maize, vasks, propoliss, māšu peru pieniņš, bišu inde. Visus bišu saimes saražotos produktus cilvēki var izmantot savas veselības nostiprināšanā vai atjaunošanā un zinātne atklāj arvien jaunus veidus to darīt.

Arī šodien, vēl joprojām visā pasaulē mediķi meklē dabas līdzekļus organisma spēcināšanai un profilaksei pret dažādām slimībām. Ieskatoties vēsturē, jau senajā Ēģiptē 3, 5 tūkst. g.p.m.ē. (par to rakstīts ebersa papirusā) medus lietots ārstnieciskos nolūkos, tolaik medus izmantots gan ievainojumu ārstēšanā, gan arī acu, ausu un arī dažādu iekšķīgu kaišu ārstēšanai.[14]

Pēdējos gados parādās aizvien jauni zinātniskie pētījumi par medū esošo vielu fizioloģisko aktivitāti, attiecinot to tieši uz medus ārstniecisko iedarbību. Tiek pētīts, kā šīs vielas iedarbojas uz cilvēka organismu, taču diemžēl netiek ņemts vērā šo vielu niecīgais daudzums medus kopējā masā. Tāpat arī tas, ka pieaugušam cilvēkam ieteicamā medus patēriņa norma nav īpaši liela - 100g medus dienā.

Kā uzsver daudzi autori, jāņem vērā arī lielais skaits dažādo blakus faktoru, kas bieži vien rada neatgriezeniskas izmaiņas medus sastāvā. Tā, piemēram, medus antibakteriālā aktivitāte zūd, medu karsējot vai ilgstoši uzglabājot saules gaismā.

Medu kā vērtīgu dabas produktu ar dziedniecisku darbību iesaka arī mūsdienu medicīnas klīniskā pieredze. Amerikāņu ārsts D. Džarviss norāda, ka viņam ir sāpīgi dzirdēt, ka reizēm cilvēki izskaidro atteikšanos lietot medu ar to, ka tas it kā esot dārgāks par cukuru. Viņš tādās reizēs vienmēr pierādot, ka veselība dārgāka par visu un uz tā rēķina nevajag taupīt. Jau pirms 2500 gadiem zinātniskās medicīnas pamatlicējs, grieķu ārsts Hipokrāts sapņoja par to, lai zāļu līdzekļiem būtu pārtikas vērtība, bet pārtikas līdzekļi darbotos kā zāles. Šai vēlmei vistuvāk savā būtībā ir medus. Medu parasti uzskata par pārtikas produktu ar augstu enerģētisko vērtību. Taču, ņemot vērā to, ka medū ir ap 100 dažādu cilvēkam nepieciešamu vielu, to tikpat labi var uzskatīt arī par efektīvu dabisku ārstniecības līdzekli. Medus satur ap 18% ūdens, 74% invertcukura, 2% saharozi, 1,5% dekstrīnus, 0,4% slāpekli saturošus savienojumus (olbaltumvielas, aminoskābes, alkaloidus), 0,1% organiskās skābes, 0,1% minerālvielas (9 makroelementus un 23 mikroelementus), fermentus, vitamīnus, pigmentus, ēteriskās eļļas, augšanas vielas, biogēnos stimulatorus un citus savienojumus.[15]
Medus (skatīt 1.attēlu pielikumā) kalpo kā antioksidants, kas neitralizē organismā nelabvēlīgos brīvos radikāļus. Medus paaugstina leikocītu fagocitāro aktivitāti, pavairo eritrocītu un trombocītu skaitu, samazina holesterīna līmeni asinīs.

Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimību gadījumos medus, nonākot kuņģī, iedarbojas nāvējoši uz mikroorganismu Helicobacter pylori, medu ieteicams lietot kā papildinājumu medikamentiem un atsevišķi profilaktiskai ārstēšanai, jo medus pastiprina medikamenta farmakoloģiskās īpašības un neitralizē blaknes, paātrina toksisko vielu izdalīšanos no organisma.

Medus ir ieteicams pret bezmiegu, palīdz aknu slimību ārstēšanā. Sirds un asinsvadu slimību gadījumos medus glikozes un fruktozes farmakoloģiskais efekts izpaužas kā enerģijas avots un plastiskais materiāls muskuļu šūnām, arī sirds muskulatūrai.
Medu lieto galvas smadzeņu aterosklerozes ārstēšanai, ginekoloģisku un acu slimību ārstēšanai, ādas un gļotādas bojājumu, brūču dziedināšanai, apdegumu ārstēšanai visās stadijās.[16]

Ārsti iesaka lietot aptiekās nopērkamos medus un citus bišu ražotos produktus:
.Medus ar propolisu (Hondra) - (skatīt 2. attēlu pielikumā)šeit tiek apvienotas divu unikālu produktu dziednieciskās īpašības. Produktam ir antiseptiska, atsvaidzinoša, brūču dziedinošās īpašības. To var lietot gan ārīgi, gan iekšķīgi, gan inhalācijām. Ārēji lieto grūti dzīstošu brūču un čūlu ārstēšanā, akūtu un hronisku iesnu un citu slimību ārstēšanai.

Propolisa pilieni, propolisa ziede (Comsi)- (Skatīt 4. un 5.attēlu pielikumā) lieto grūti sadzīstošas brūču ārstēšanā- mazina sāpes, aizkavē baktēriju vairošanos, pastiprina audu aizsardzības spējas un atjaunošanos. Izmanto arī ādas slimību (dermatīti, ekzēmas u.c.) ārstēšanā.

Līdzīgi propolisa ziedei izgatavo arī propolisu eļļā. (Skatīt 4 attēlu pielikumā)

Peru pieniņa (Skatīt 6.attēlu pielikumā) lietošana zinātniskajā medicīnā sākta 1955. gadā Francijā un Itālijā. Konstatēts, ka tas labvēlīgi ietekmē organisma aizsargspējas, sevišķi bērniem un veciem cilvēkiem. Peru pieniņš normalizē arteriālo asinsspiedienu, novērš asinsvadu spazmas, samazina cukura daudzumu asinīs diabēta slimniekiem. Preparātu lieto ateroskerozes, stenokardijas, bronhiālās astmas, reimatisma un citu slimību ārstēšanai.

Tā kā peru pieniņš ir īpaši spēcīgs biostimulators, tā lietošanā noteikti vajadzētu konsultēties ar ārstu — gan nepieciešamības, gan lietošanas daudzuma un ilguma ziņā, jo izrādās, ka ir ari cilvēki, kas peru pieniņu nepanes. Šādā gadījumā rodas galvassāpes un miega traucējumi.[17]

Medicīnā izmanto arī bišu indi. Visas mugurkaula, locītavu, radikulīta, osteohondrozes problēmas iespējams risināt ar šā produkta palīdzību. Bišu inde rada lielisku sildošu un anestezējošu efektu.

1.3.2.Tautas medicīnas receptes

Literatūrā par tautas medicīnu medus pazīstams kopš senatnes. Kā tautas dziedniecības līdzeklis tas nav zaudējis savu nozīmi arī mūsdienās un mājas apstākļos to joprojām lieto pret saaukstēšanās slimībām. Agrāk medu ieteica lietot arī vaļēju brūču, kuņģa, elpošanas orgānu un vairāku citu slimību ārstēšanai. Tautas medicīnā medu lieto gan tīrā veidā, gan kopā ar dziednieciskajiem augiem, to liek klāt tējām, novārījumiem, uzturvielām.

Tautas medicīna to lietoja pret klepu, pret kakla un krūšu sāpēm, pret dažādām kuņģa, nieru, acu slimībām, ārīgi brūču dziedēšanai, pret augoņiem, apdegumiem. Medu lietoja tīrā veidā vai kopā ar pienu, tēju, dažādām augu sulām (ābolu, rutku, sīpolu, burkānu), etiķi, olas dzeltenumu. No medus gatavoja plāksterus, ziedi, zirnīšus. Medu izmantoja ari kā konservējošu līdzekli augļu, sakņu un pat gaļas ilgstošai saglabāšanai. Jāatceras, ka medus karsēšana virs 70° C iznicina tā vērtīgās ārstnieciskās īpašības.

Literatūrā ir atrodamas vairākas senas receptes medus lietošanai dažādu slimību ārstēšanā:
Pret saaukstēšanās slimībām lieto: 1 ēdamkaroti medu (ieteicams liepu) uz glāzi arsiltu pienu vai tēju; medu ar sarīvētu ķiploku (1:1) pa 1 ēdamkarotei pirms gulētiešanas, uzdzerot siltu ūdeni; piparmētras savāra kopā ar pienu un tad dzer ar medu kā tēju;

Saaukstēšanās slimību profilaksei: 400g ķiploku un 1,5i dzērveņu pievieno 600g medus. Lieto pa 1 deserta vai ēdamkarotei 2-3 reizes dienā 15-20 minūtes pirms ēšanas kopā ar pienu. Šādu kursu atkārto divas reizes gadā: martā vai aprīlī un oktobrī vai novembrī. Ķiplokus var gatavot arī maisījumā ar citronu: 1 galviņu ķiploka samaļ, pārlej ar 1 citrona sulu un sajauc ar 2 tējkarotēm medus. Lieto pa tējkarotei dienā.

Kakla skalošanai: uz vienu glāzi ārstniecības salvijas tējas ņem 1-2 ēdamkarotes medus un 1 tējkaroti etiķa, vienlaikus lieto arī medus plāksterus, kurus gatavo šādi: uzsilda medu, uztriep uz flaneļa vai vilnas auduma un karstu apsien ap kaklu;
Pret klepu: sajauc medu ar olīveļļu (1:1) un dod pa 1 tējkarotei vairākas reizes dienā, uz lēnas uguns vāra citronu 10 min, pārgriež un izspiež sulu. Ielej sulu glāzē, pievieno 2 ēdamkarotes glicerīna, sajauc un pielej glāzi līdz malām ar medu. Ja klepus rets, lieto sīrupu pa 1 tējkarotei dienā. Ja klepus stiprs, tad 4 reizes dienā.

Sviedrēšanas līdzeklis saaukstēšanās gadījumos: ēdamkaroti liepu ziedu uzvāra vienā glāzē ūdens, atdzesē, izkāš un pieliek 1 ēdamkaroti medus; ēdamkarotes liepu ziedu un kaltētu aveņu ogas (1:1) vāra divās glāzēs ūdens 5-10 min, izkāš un atdzesē. Dzerot pieliek 1 ēdamkaroti medus; 1 ēdamkaroti maisījuma, kas sastāv no māllēpju lapām, kaltētu aveņu ogām .raudeņu lapām (2:2:1), uzvāra 2 glāzēs ūdens. Vāra 5 -10 min, izkāš un lieto siltā veidā pa 1 glāzei, pievienojot uz glāzi tējas 1 -2 tējkarotes medus;
Atkrēpošanas līdzekļi: vijolīšu lapu tēja ar medu; glāzē māllēpju tējas izšķīdina 1 ēdamkaroti medus. Iesaka pa 1/3 gāzes 2-3 reizes dienā.

Apdegumiem: lietojot medu pie apdegumiem, tas mazina sāpes, novērš čūlu rašanos, apdegušais ādas laukums ātri sadzīst.

Asinsspiediena pazemināšanai: ja medu lieto uzturā katrā ēdienreizē, tas atsūc lieko šķidrumu no asinīm, pazeminot asinsspiedienu. Iedarbojoties nomierinoši, tas samazina jebkuru spriedzi.

Pret nierakmeņiem, reimatismu, podagru lieto brūkleņu lapu tēju (20g lapu uz 1 glāzi ūdens) ar medu.

Pret kuņģa, plaušu un aknu slimībām iesaka ozolu mizu, ozollapu un zīļu tēju ar medu.[18]

1.4.Medus un citu bišu produktu pielietošana kosmetoloģijā

1.4.1. Kosmētikas firmu ražotā produkcija

Kā var izlasīt literatūrā , vārds „ kosmētika”” burtiskā tulkojumā no grieķu valodas nozīmē māksla izrotāt, taču šis jēdziens ir daudz plašāks. Vēl senatnē kosmētiskie līdzekļi izmantoti ne tikai , lai sejas ādai piešķirtu svaigumu, bet arī novecošanas profilakses nolūkos. Arī medu kā ārstniecisko līdzekli izmantoja Ēģiptē jau daudzus tūkstošus gadu atpakaļ, jo uzskatīja, ka medus mīkstina un attīra ādu, piepilda ar enerģiju un labvēlīgi iedarbojas uz visu organismu.[19]

Mūsdienu skaistumkopšanas industrija aktīvi izmanto medus un citu biškopības produktu brīnišķīgās īpašības. Zinātne un augstās tehnoloģijas ļauj radīt jaunus un efektīvus līdzekļus, lai risinātu visdažādākās kosmētiskās problēmas. Kosmetoloģijā biškopības produktus izmanto gan dabīgā veidā, gan kā sastāvdaļu kosmētikas līdzekļos.

Pēdējos gados parādās aizvien vairāk cilvēku, kuri, lai samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz veselību, cenšas izvēlēties tādus ražotājus, kas strādā ar dabiskām izejvielām un maksimāli izvairās no ķīmisko sastāvdaļu izmantošanas. Tādēļ kosmētikas ražotāji iesākuši ražot ekokosmētiku ( krēmi, šampūni, skrubji, ziepes utt. ), kuru sastāvā nav izmantotas ķīmiskas vielas. Visbiežāk tiek izmantots tieši medus, bet kā ekstraktu, ko pievieno kosmētikas līdzekļiem, izmanto arī bišu māšu peru pienu. No bišu māšu pieniņa izgatavo apilaku, ko izmanto gan medicīnā, gan parfimērijā. To var lietot arī kā pārtikas piedevu ēstgribas uzlabošanai. Īpaši šis preparāts ieteicams sausas un bojātas sejas ādas kopšanai, jo tam piemīt izteiktas reģenerējošas īpašības. Medus ekstraktus diezgan bieži pievieno kosmētikas līdzekļiem, kas paredzēti matu kopšanai. Kosmētikā izmanto arī koncentrētu propolisa ekstraktu eļļas vai spirta uzlējuma veidā. kosmetoloģijā propolisa ekstraktu izmanto sejas mehāniskās tīrīšanas procesā, dezinfekcijai, mikroskopisku traumu dziedēšanai, kā arī saules staru iedarbībā bojātas ādas atveseļošanai.

Pašlaik Latvijā samērā strauji turpina atvērties frizētavas, skaistumkopšanas saloni un masāžas kabineti, dažādi sporta kompleksi, kur arī tiek piedāvāti skaistumkopšanas pakalpojumi izmantojot medu. Visizplatītākā medus procedūra ir masāža. Šī metode pie mums atnākusi no senās Tibetas. Tā attiecināma uz refleksoterapiju – proti, tā ir bišu medus ārstniecisko īpašību un masāžas apvienojums. Šo procedūru pielieto, lai aktivizētu limfātiskās sistēmas darbību un attīrītu ādu. Ļoti daudzi cilvēki medu pielieto pirts procedūrās. Kosmetoloģijā izmanto arī bišu vasku. Ar tā palīdzību veic karstās ietīšanas procedūras. Turklāt – ne tikai estētisku mērķu labad, bet arī ķermeņa sildīšanai medicīnisku iemeslu dēļ. Zem vaska apvalka veidojas siltumnīcas efekts, kas spēcīgi aktivizē vielmaiņu un atvieglo lipolīzes – tauku sadalīšanas – procesu.

Fitosveķus, kam pamatā ir medus, izmanto bioepilācijai. Šie sveķi iekļūst matu saknēs, tos neaplaužot. Tie praktiski nekairina maigu ādu. Savukārt valriekstu ekstrakta piedeva labvēlīgi ietekmē matu augšanu. Turklāt medus ir dabisks antiseptiķis.[20] Latvijā ir tikai divas firmas, kuras izplata tieši Latvijā ražoto kosmētiku ar biškopības produktu piedevu.

Firma «Es Saule» nodarbojas ar Latvijā ražotu kosmētikas izplatīšanu. Izplata kosmētiku, kas ražota no propolisa un medus - propolisa balzams galvas ādai un matiem, propolisa balzams pēc skūšanās, propolisa balzams sejai, propolisa balzams kājām un rokām, medus ziepes u.c.[21]

Savukārt uzņēmums AROMA ART ir dibināts 2004.gadā un kopš tā dibināšanas uzņēmums nodarbojas ar dabiskās kosmētikas ražošanu profesionāļiem, kā arī plašākam klientu lokam, ražojot produkciju tirgošanai veikalu plauktos – masāžas medu, medus ziepes, kā arī vannas bumbas ar medus piedevu.[22]

1.4.2.Mājas apstākļos ražotā kosmētika

Kā vēsta plaša informācija , blakus tradicionālajai kosmētikas ražošanai cilvēki aktīvi sākuši izmantot iespējas ražot kosmētikas līdzekļus mājas apstākļos. Veikalos iespējams iegādāties dažādas kosmētikas ražošanai nepieciešamās bāzes un izejvielas. Piemēram, firma „ Mana kosmētika „ piedāvā iegādāties bišu vasku, kuru var izmantot lūpu balzāma un ķermeņa sviesta ražošanai.[23]

Tomēr, kā uzskata dermatovenerologs, „Veselības centra 4” vadītājs Raimonds Karls, ir vairāki mīnusi šādas kosmētikas lietošanai:

Īss uzglabāšanas termiņš,
Jāapgūst zināšanas, lai izveidotu kvalitatīvu produktu,
Var izraisīt alerģiju.[24]

Tomēr, daudzas sievietes ikdienā lieto medu pirts procedūrās, sejas un roku ādas uzlabošanā .

2.Pētnieciskā daļa

2.1.Pētniecības metodes

Autore sava pētījuma ietvaros, lai nodrošinātu kvalitatīvu informācijas ieguvi, izmantoja sekojošas pētniecības metodes.

Anketēšana ir viena no aptaujas metodēm, kuras galvenais mērķis ir ļaut respondentam patstāvīgi aizpildīt anketu. Pētījumā respondentu skaits bija 30.

Kvalitatīvās datu ieguves metodes ļāva padziļināti analizēt farmaceitu un kosmetologu viedokli par medus produktu lietderību gan kosmetoloģijā, gan ārstniecībā, kā arī to iespēju iegādāties.

Intervija ir plānota un stingri fiksēta saruna ar respondentu. Jautājumi tika sastādīti noteiktā secībā.

Tika intervēti 3 farmaceiti.

2.2.Pētījuma rezultāti un to analīze.

Anketēšanā piedalījās 30 cilvēki vecumā no 18 – 62 gadiem. Cilvēki tika aptaujāti uz ielas, veikalos un aptiekās. Kā parādīja anketēšanas rezultāti, 50% cilvēku ikdienā lieto gan medu, gan citus biškopības produktus. Savukārt, 34% medu lietoja tikai tad, kas ir saslimuši, bet 16% medus negaršo vai ir alerģija.

1.attēls. Atbildes uz jautājumu: „ Vai ikdienā lietojat medu?”

Pētījuma ietvaros autore vēlējās uzzināt vai cilvēki zina, ko ražo bites. Kā parādīja rezultāti, 17, 5% atzīmēja medu, tam ar 17,2% sekoja ziedputekšņi, bet 15 % atzīmēja propolisu. Kā vismazāk zināmo cilvēki atzīmēja bišu indi, bet 3,3% bišu produkcija neinteresēja vispār.

2.attēls. Atbildes uz jautājumu: ”Kādus biškopības produktus Jūs zināt?”

Interesanti bija uzzināt kādiem nolūkiem cilvēki izmanto medu un citus bišu produktus. 52% medu izmantoja tikai pārtikā, kā piedevu tējai vai ēdot ar baltmaizi kā saldo ēdienu. 19% medu un

biškopības produktus (ziedputekšņi un propoliss) lietoja ārstniecības nolūkos. 13% (sievietes) medu lietoja masāžai, 10% ejot pirtī.

3.attēls. Atbildes uz jautājumu: ”Kādos nolūkos lietojat biškopības produktus?”

Autore vēlējās arī uzzināt kādai kosmētikai (ar medu) cilvēki dod priekšroku – veikalos un aptiekās nopērkamo vai pagatavotajai mājas apstākļos. Rezultāti apstiprināja kosmētikas ražotāju viedokli, ka cilvēki izvēlās dabīgo kosmētiku, jo to atzina 48% aptaujāto. 35% cilvēki tomēr vairāk uzticas veikalos nopērkamajai kosmētikai, jo tā ir pārbaudīta testos, bet 17 % kosmētiku nelieto vispār.

4.attēls. Atbildes uz jautājumu „Kādu kosmētiku lietojat ikdienā?”

Vēl autore vēlējās noskaidrot vai cilvēki zina, kādus ārstniecības līdzekļus, kuru sastāvā ir bišu produkti, iespējams iegādāties aptiekās. Diemžēl , aptaujātie cilvēki ļoti maz bija informēti par šiem produktiem. Visvairāk pazīstamā bija ziede Evija ( 50%), tai sekoja ziedputekšņi medū (26%) un propoliss (19%).

5.attēls. Atbildes uz jautājumu” Kādus ārstnieciskos līdzekļus zināt, kuru sastāvā ir biškopības produkti un kuri nopērkami aptiekās?”

Autore vēlējās uzzināt kādus ārstniecības līdzekļus iespējams iegādāties aptiekās, kuru sastāvā būtu biškopības produkti. Tika intervēti 2 farmaceiti - „ Kandavas vecajā aptiekā” un Aptiekā „Ozolāji.” Diemžēl izrādījās, ka aptiekās piedāvājuma klāsts atšķiras. Vienā aptiekā piedāvājumu ir ļoti daudz, otrā praktiski nav. Vēl tika aptaujāti Tukumā esošās „Tirgus aptiekas” strādājošie farmaceiti, kuri atzina, ka īpaši plašs piedāvājumu klāsts ar medus ārstniecības līdzekļiem nav piedāvājumā. Tas esot tādēļ, ka klientiem neesot pietiekami daudz līdzekļu, lai šo produkciju iegādātos, jo atšķirībā no sintētiskajiem, šiem pārdošanas cenas ir augstākas. Farmaceiti par vispopulārāko ārstniecības līdzekli atzina ziedputekšņus medū un sausā veidā bišu maizi un propolisu. Vēl aptiekās nopērkami ir šādi līdzekļi:

Ziemas eliksīrs(uztura bagātinātājs), Comsi aerosols (pret kukaiņu dzēlieniem),

Apilaka (tabletes ar bišu māšu peru pieniņu), Laringo Spray ar kliņģerītēm un propolisu (mutes dobuma un rīkles gala gļotādas aprūpei. Var lietot arī apdegumu un brūču apstrādei), Stoptusin FYTO sīrups (akūta un hroniska elpceļa iekaisuma ārstnieciskais līdzeklis), Api Panten (putas ar propolisu un dekspantenolu. Ir arī ķermeņa losjons), propoliss eļļā un propoliss spirtā (deguna, kakla ādas gļotādu kompleksai ārstēšanai), bišu maize, Propolki (propolis STAMFI + Vitaminum C), Evija- Bite ziede ar propolisa ekstraktu (Lieto ādas un gļotādas bojājumu profilaksei un aprūpei), Hondra (propolisa ziede ar minerālsāļiem masāžai. Locītavu sāpēm, tirpšanām)

Farmaceiti atzina, ka daudzus cilvēkus vēl no bērnības māc briesmīgas atmiņas par to, ka ir bijis jādzer karsts piens ar medu vai vēl trakāk- sīpolu izvilkumu medū, tāpēc tagad izvēlas dažādas tabletes, ko var ātri norīt, neizjūtot garšu.

Secinājumi

1. Pētnieciskā darba „ Medus un citu bišu produktu pielietojums ārstniecībā un kosmetoloģijā” mērķis bija noskaidrot biškopības produktu izmantošanu kosmētikas un ārstniecības līdzekļu ražošanā, to vidū, kuri nopērkami veikalos un aptiekās. Mērķis tika sasniegts, jo tika izpildīti visi uzdevumi un atbildēts uz visiem uzdotajiem jautājumiem.

2.Iepazīta bišu bioloģija un galvenie biškopības produkti:

· Medus un pārējā bites ražotā produkcija ir bagāta ar cilvēkam noderīgām vielām (vitamīni, fermenti, minerālvielas utt.)

· Medus ir vispopulārākais no bišu produktiem. To pazīst un lieto liela daļa cilvēku,

· Medus galvenokārt tiek lietots pārtikā kā saldviela, nedomājot par tā ārstnieciskajām īpašībām,

· Aptaujātie cilvēki ir maz informēti par citiem biškopības produktiem,

· Cilvēki priekšroku dod dabīgas izcelsmes kosmētikai.

3.vai piepildījās darba hipotēze.

Darba autore uzskata, ka pētījumā izvirzītais mērķis ir sasniegts un formulētie uzdevumi izpildīti tā, kā tas ir bijis iecerēts.

Bibliogrāfija

Ārsta padomi biškopības produktu lietotājiem,: Avots, 1982.
Biškopja rokasgrāmata – Latvijas Valsts izdevniecība, 1950
L. Brūvere. Pārtikas produktu prečzinība – BA Turība, 2001
J. Chalifmans. Bites. Grāmata par bišu saimes bioloģiju un par biškopības zinātnes uzvarām – Latvijas Valsts izdevniecība ,1958
F. Galenieks. Biškopība - Rīga, Zvaigzne 1970
M. Kusiņa. Šūna un organisms, Mācību grāmata, 1997
Medus ārstniecības enciklopēdija. „Skaistuma atslēdziņa”
A. Siņakovs. Medus ārstniecības enciklopēdija- Vieda , 2008
P. Rizga. Biškopība - Grāmatu apgāds, 1946
Populārākie dziedniecībā izmantojamie produkti un to lietošana - Dabas Dziedniecība – 2007
Žurnāls Santa „Pašas gatavots krēms”, 2010. 12., 75 lpp.
www.darzsundrava.lv/?article=7754 2011-02-10
http://www.medus.lv/index.php?sa=5&id=5&r=4 2011-01-09
www.darzsundrava.lv/?article=954 201 2010-09-12
www.ziedumedus.lv/index.php?view-2 – 2010-09-12
http://www.neslimo.lv/pme/?name=Medus+un+bi%F0u+produkti+%E2rstniec%EEb%E2 2010-15-12
http://woman.delfi.lv/fashion_and_beauty/body_care/article.php?id=16420139 2010-15-12
http://www.essaule.lv/lat/produkti.shtml 2010-15-11
http://www.aromaart.lv/lv/news 2010-17-11
http://www.manakosmetika.com/augu_vasks_un_sviests 2010-17-11

Pielikums

Anketa

Sveiki. Es būtu ļoti pateicīga, ja Jūs man atbildētu uz pāris jautājumiem priekš mana ZPD darba „Medus un citu bišu produktu pielietojums ārstniecībā un kosmetoloģijā.”

1.Kādus biškopības produktus Jūs zinat?

a) Medus

b) Bišu maize

c) Propoliss

d) Peru pieniņš

e) Bišu vasks

f) Bišu inde

g) Ziedputekšņi

h) Neinteresē

2.Vai Jūs ikdienā lietojat medu?

a) Jā

b) Nē