Nocirsto un atjaunoto mežu platību salīdzinājums Kandavas mežniecībā

       

„Nocirsto un atjaunoto mežu platību salīdzinājums

Kandavas mežniecībā ”

Zinātniski pētnieciskais darbs bioloģijā

Saturs

Anotācija……………………………………………………………………3

Annotation………………………………………………………………….4

Ievads……………………………………………………………………….5

1. Teorētiskā daļa…………………………………………………………..6

        1.1. Latvijas mežu raksturojums……………………………………….6

        1.2. Kandavas mežniecības raksturojums……………………………...8

        1.3. Mezu ciršana, koku apstrāde, izvešana……………………………9

        1.4. Koksnes apstrāde……………………………………………….....12

        1.5. Cirtes veidi………………………………………………………...13

        1.6. Mežu atjaunošana………………………………………………....14

2. Pētnieciskā daļa………………………………………………………….16

        2.1. Nocirstās teritorijas Kandavas mežniecībā 2004.-2007.gads……...16

        2.2. Atjaunotās teritorijas………………………………………………17

        2.3. Nocirsto un atjaunoto meža zemju salīdzinājums…………………18

        2.4. Meža intensitāte……………………………………………………19

Secinājumi…………………………………………………………………..20

Izmantoto informācijas avotu saraksts……………………………………21

Anotācija

      Nocirsto un atjaunoto mežu platību salīdzinājums Kandavas mežniecībā.,      Darbā analizēts- Kandavas mežniecībā nocirstās platības, nocirstie kubikmetri, atjaunotās platības.

      Darba mērķis:

       Analizējot iegūtos datus, noskaidrot, kāda ir nocirsto platību un atjaunoto platību atšķirība valsts un privātajos mežos Kandavas mežniecībā.

      Darba uzdevumi:

1. Uzzināt nocirstās platības un m³ valsts un privātajos mežos.
2. Uzzināt atjaunotās platības valsts un privātajos mežos.
3. Salīdzināt nocirstās un atjaunotās platības.

      Pētījumā secināts, ka lielākās nocirstās platības sastāda privāto mežu īpašnieku meži, vislielākās atjaunoto mežu platības veido privātie meža īpašnieki. Kandavas mežniecībā nocirstās un atjaunotās platības atšķiras par 25%, bet pastāv tendence šai atšķirībai samazināties.

      Atslēgas vārdi: mežs, izciršana, atjaunošana.

      Darbs satur 23 lapas, 1tabulu, 7 bibliogrāfiskos nosaukumus. 1 pielikumu.

Annotation

        The comparison pf deforested and reforested areas in Kandavas forestry . Gatis Kučāns, works manager Kandavas K. Mīlenbahs secondary schools biology teacher Ināra Batņa.

        In the work is analysed- deforested areas, reforested areas, deforested cubic metres.

        The aim of the work:

            Establish situation of deforested and reforested areas diference in Kandavas forestry.

       The works tasks:

1.      Find out deforested areas and deforested cubicmetres in states and private forests.

2.      Find out reforested areas in states and private forests.

3.      Compare deforested and reforested areas.

In the research concluded that the biggest reforestedand deforested areas are in the private forests. The diference of areas is 25 %, but there is tendency that reforested areas are growing and growing.

     Key words: forest, deforesting, reforesting.

     In work are 23 pages, 1 table, 1 apposition.

Ievads

       Darba tēma: Nocirsto un atjaunoto mežu platību salīdzinājums Kandavas mežniecībā. Latvijā pēdējo 15 gadu laikā kā viena no attīstītākajām ekonomikas nozarēm ir mežrūpniecība un kokmateriālu eksports. Ar šo pētniecisko darbu ir mēģināts noskaidrot, cik lielā mērā pieaugušas izcirsto mežu platības Kandavas mežniecībā un vai notiek meža platību atjaunošana.

       Darba mērķis: Iepazīties ar stāvokli Kandavas mežniecībā par izcirstajām un atjaunotajām meža platībām.

       Darba uzdevumi:

1.      Iepazīties ar literatūras avotiem par šo tēmu.

2.      Uzzināt nocirstās platības un m³ valsts un privātajos mežos.

3.      Uzzināt atjaunotās platības valsts un privātajos mežos.

4.      Salīdzināt nocirstās un atjaunotās platības.

        Hipotēze: Kandavas mežniecībā tiek izcirstas lielākas teritorijas nekā tiek atjaunotas.

        Darbā izmantotās metodes: Literatūras un datu analīze.

        Darba struktūra: Darbs sastāv no ievada, 2 daļām, 10 apakšnodaļām, secinājumiem, izmantoto informācijas avotu saraksta un 1 pielikuma, 1 tabulas, 3 diagrammām.

      

1.     Teorētiskā daļa

1.1. Latvijas mežu raksturojums

     Mūsu valsts mežus pieņemts ietilpināt ziemeļu puslodes mērenā klimata taigas joslā. Šeit aug vērtīgi skuju koku – priežu, egļu, lapegļu, baltegļu meži, kas dod rūpniecībai visvairāk pieprasīto koksni, kā arī mīkstie lapu koki – bērzs, apse, alkšņi. Mūsu valsts ir bagātāka ar mežiem nekā mūsu kaimiņu valstis. Varbūt tā ir kompensācija par to, ka mūsu valstī nav ne degslānekļa, ne arī gāzes, naftas un brūnogļu. Meža nozīmi pārvērtēt ir grūti. No tā audzēm iegūstam mēbeles, celulozi, papīru, zīdu, spirtu, lopbarības raugu, medikamentus, lakas un simtiem citu cilvēkam nepieciešamu izstrādājumu. Mežs mūsu ģeogrāfiskajos apstākļos ir dabas ģenētiskā fonda krātuve, kā arī daudzu reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu glabātava. Tāpēc arī dabas rezervāti un daudzi botāniskie un zooloģiskie liegumi izveidoti mežos.

      Mežs ir noteikts dabas resursu veids, to var uzskatīt par kompleksu resursu, kas ietver ne tikai koksni, bet arī visu koka biomasu un pārējās meža bagātības – ogas, sēnes, medību dzīvniekus. Mežs ietekmē citus dabas komponentus, it sevišķi ūdeņus, pie zemes atmosfēras gaisu, arī klimata faktorus un galu galā ar šiem komponentiem saistītos dabas resursus, it sevišķi to kvalitāti un izmantojamo daļu.

      Mežs ir viena no mūsu lielākajām bagātībām. Mežs vienmēr ir bijis nepieciešams cilvēkiem ne tikai kā koksnes un citu labumu krātuve, bet arī kā apkārtējas ainavas būtiska sastāvdaļa. Lai arī meži aizņem 43% no visas Latvijas teritorijas (64 tūkst. km² ), to izvietojums dažādos dabas rajonos ir izteikti nevienmērīgs. Par īstiem meža rajoniem var uzskatīt Piejūras zemieni, Vidusgaujas ieplaku, Viduslatvijas nolaidenumu, Vidzemes centrālo augstieni, kā arī Alūksnes augstieni. Latvijā vismežainākie rajoni:

1.      Ventspils

2.      Talsu

3.      Alūksnes

4.      Rīgas

5.      Aizkraukles

        Latvijā ir vismaz 20 meža tipi. Visizplatītākie ir:

1.      Sils

2.      Mētrājs

3.      Damaksnis

4.      Vēris

5.      Gārša

         Sils – augsne ir ļoti nabadzīga piejūras vai iekšzemes smilts, horizonti sekli, podzola kārtiņa reizēm  grūti pamanāma, degumos rūsas slānis. Kokaudzi veido 4. – 5. bonitātes priežu audze, egle nīkuļo paaugā, nekoptās audzēs piemistrojumā kroplīgs bērzs.

         Mētrājs – augsne ir nabadzīga podzolēta smilts, horizonti sekli, vietām rūsas slānis, meža atbiru un jēltrūda virskārta plāna, vielu un enerģijas aprite lēna. Kokaudzi veido 3. bonitātes priežu audzes, nekoptās audzēs bērzu piemistrojums, egles aug otrajā stāvā.

         Damaksnis – augsne ir skujkokiem piemērota, diezgan bagāta podzolēta mālsmilts, smilšmala, retums blīva māla augsne, virskārtā irdens jēltrūds. Kokaudzi veido 1. bonitātes priežu audzes, piemistrojumā egles un nekoptās audzēs aug arī bērzi.

         Vēris – augsne ir optimāla egļu audzēm, skāba, podzolēta, labi aerēta, mehāniskais sastāvs dažāds, cilmiezis nesatur karbonātus, virskārtā irdens skābais jeltrūds. Kokaudzi veido 1. – 1.^a bonitātes egļu audzes, nekoptās audzēs ievērojams koku piemistrojums.

         Gārša – augsnes mehāniskais sastāvs ir dažāds, vēji skāba vai neitrāla, cilmiezis satur karbonātus, virskārtā amorfs saldais trūds, vielu un enerģijas aprite strauja. Kokaudzi veido 1. – 1.^a  bonitātes lapu koku vai egļu audzes, bieži ar mīksto lapu koku piemistrojumu.

         Lāns - Diezgan dziļa vidēji auglīga podzolēta smilts. Virskārtā 4–5 cm biezs jēltrūda slānis. Paaugstinātās vietās horizonti ir seklāki. Bieži sastopams rūsas ieskalojuma slānis, kā arī māla paslānis. II bonitātes priežu audzes. Vietām piemistrojumā egles, kā arī bērzi.

          Bonitāte ir cilvēku radīta iedalījuma vienība mežaudzes ražīguma raksturošanai, ko nosaka pēc koku augstuma noteiktā vecumā . Audzes bonitātes apzīmēšanai lieto ciparus no 1 līdz 5 (parasti tie ir romiešu cipari). Augstākā bonitāte ir 1, zemākā ir 5. Bonitāti konkrētai audzei varat atrast meža inventarizācijas dokumentos.

                                               

1.2.Kandavas mežniecības raksturojums

    Kandavas mežniecība ietilpst Austrumkurzemes gala morēnu paugurainē. Reljefs līdzens vai viļņains, teritorijas ziemeļaustrumu daļā morēnu pauguri. Kandavas mežniecība galvenokārt ietilpst Tukuma rajonā, kura mežainība ir 39%.

   Meži izvietoti 27 meža apgabalos(skat. Pielikumā) . Meža zemes mežniecībā aizņem29350 ha.

   Visa platība iedalās divās grupās:

1.      valsts meži

2.      privātie meži

    Apsaimniekotāju skaits mežniecībā- 1560

Valsts meži aizņem 19482,7 ha zemes, bet privātie meži aizņem15947,49 ha zemes. Valsts mežu teritorijā ietilpst arī pagasti un pagastu zemes:

                                                     1.Kandavas novads

                                                      2. Vānes pagasts

                                                     3. Zantes pagasts

    Vadošā suga visos mežos ir priede, kura aizņem 41% no meža zemēm. Egles aizņem 30%, bet bērzi 23%.

     Vidējais audžu vecums mežniecībā ir 56 gadi. Ar mežu apklātās teritorijas vidējais mežainums ir 0.67.

Mežaudžu sadalījums sugās(ha): priede- 6321

                                                     Egle- 9113,7

                                                     Bērzs- 7057,2

Mežaudžu krāja- 5075430 m³

      Pārsvarā sastopami ir trīs augšanas apstākļu tipi:

1.      Damaksnis 44%

2.      Vēris 31%

3.      Slapjais vēris 8%

                                    

1.3.Mežu ciršana, koku apstrāde un izvešana

     Mūsdienās mežu ciršana notiek ar modernākām ierīcēm, salīdzinājumā ar darbarīkiem, kādiem strādāja mūsu senči. Mūsu senču darbarīki bija cirvji un rokas zāģi (divroči). Mūsdienās visi meža darbi tiek darīti ar modernākām ierīcēm, piemēram, motorzāģiem. Populārākās un pieprasītākās firmas, kas ražo motorzāģus, ir „Husqvarna”, „Jonsered’, „Stihl”. Visizplatītākā un pieprasītākā firma ir „Husqvarna”.

      „Husqvarna” motorzāģu raksturojums:

      Motorzāģi ar Husqvarna marku ir ērti, izturīgi un uzticami darbarīki. Viena no motorzāģu priekšrocībām ir drošība. Vēl viena priekšrocība ir to lielā jauda salīdzinājumā ar to zāģu lielo svaru.

      Husqvarna motoru kustīgās daļas ir ļoti vieglas, kas kopumā samazina vibrāciju līme-

ni. Profesionālo motorzāģu  sortiments pašlaik ir tik plašs kā vēl nekad. Tie ir radīti ciešā sadarbībā ar profesionāliem mežstrādniekiem visā pasaulē. Jebkurš no zāģiem ir drošs un viegli iedarbināms, ar efektīvu aizdedzes sistēmu. Daži no šiem modeļiem ir aprīkoti ar apsildāmiem rokturiem. Tas nozīmē, ka rokas nesals arī ziemā.

    Mūsdienās speciālisti ir parūpējušies par cilvēka veselības stāvokli strādājot mežā. Agrāk zāģējot  krūmus varēja savainot muguru, bet mūsdienās šādas problēmas nav tik aktuālas, jo ir izdomāti krūmgrieži, kuriem nav vajadzīga muguras saliekšana. Ar šiem zāģiem var strādāt kājās stāvot.

   Speciālisti ir parūpējušies ne tikai par veselību, bet arī par drošību. Tie ir izgudrojuši specialu apģērbu, kuru var droši vilkt mugurā, jo nebūs jābaidās no nekā. Šie apģērbi ir izveidoti no speciālas šķiedras, kas neatļauj sev sazāģēt kājas, jo šķiedras sapinās zāģa sliedē un tas apstājas. Šis apģērbs pasargās jūs ne tikai no iezāģēšanas, bet arī no nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Šīs drēbes ir taisītas no speciāla auduma, kurš nelaiž cauri nedz mitrumu(lietu), nedz arī vēju.          

   Speciālisti ir izgudrojuši arī speciālu mežstrādniekiem paredzētu ķiveri. Šī ķivere ir darināta no speciāla materiāla, kuru nevar tik viegli sadauzīt. Šai ķiverei ir specialā krāsa, kuru var viegli pamanīt. Ķiverei klāt var pielikt aizsargsietiņu, kurš aizsarga strādnieka seju no šķembām, kas var ielidot sejā. Var pievienot speciālas austiņas, lai strādniekiem nebūtu jāklausās stiprā zāģa skaņā, kas nenāk par labu ausīm.

   Ja mežstrādniekam ir šāds ekipējums un darbarīki, tad viņš droši var ķerties pie darba. Bet ir arī problēmas, jo šāds ekipējums nav viegls, tāpēc šāds mežstrādniekam ir jābūt diezgan spēcīgam. Visiem strādniekiem nav šāds ekipējums, jo tas ir ļoti dārgs, tāpēc ekipējums ir tiem strādniekiem, kas strādā lielās firmās.

    Visbiežāk tiek cirsti egļu un bērzu meži, kā arī priežu meži. Neizpaliek arī citi koki, piemēram, apses, oši, ozoli, melnalkšņi. Lai arī pieprasījums pēc šiem kokiem nav tik liels kā pēc eglēm un priedēm, šie koki tiek cirsti un apstrādāti. Pirms koku ciršanas mežs ir jāiezīmē, lai zinātu, kuri koki ir jānocērt, bet kuri jāatstāj. Iezīmēšanu dara mežstrādnieki kopā ar mežsargu, kuram pieder mežs vai kurš ir atbildīgs par mežu. Koku gāžot ir jāizvēlas labākais paņēmiens. Jo koku var nogāzt tā, ka tas traucē gan strādniekiem, gan arī cilvēkiem, kas izved kokus no meža. Koku var iegāzt citos kokos, kas var radīt problēmas tad, kad tas būs jāapstrādā. Koks krītot var iekārties citā kokā, tad gan ir ļoti lielas problēmas, jo izdabūt viņu no otra koka zariem sagādā lielas grūtības. Pēc tā mēs redzam, ka strādniekam ir jāmāk ne tikai zāģēt, bet arī loģiski domāt.

   Pēc koka nogāšanas koku vajadzētu arī apstrādāt, lai to vieglāk varētu izdabūt ārā no cirsmas. Lielās firmās ir mašīnas, kurus koku var nozarot, sagarināt un uzlikt uz ratiem bez cilvēka palīdzības(tie ir traktori pašvedēji- forvarderi un harvesteri, kas paši zāģē). Šīs mašīnas ir dārgas, tāpēc šis darbs atliek darīt pašam mežstrādniekam. Mežā koka apstrādāšanas veidi ir zarošana un garināšana.

   Koku zarošana jeb zaru atzāģēšana no koka stumbra tiek veikta tieši pēc tam, kad koks ir nogāzts. Kā koku nozaro, tas ir pilnīgi atkarīgs no paša strādnieka, jo speciāli veidi kā nozarot koku nav izdomāti. Pats galvenais ir tas, lai visi zari būtu nozāģēti. Pēc nozarošanas parādās problēma, kur likt nozāģētos zarus. Visbiežāk izmanto veidu, kad zari tiek likti treilēšanas ceļos, bet pēc Eiropas jaunajiem noteikumiem zari pēc cirsmas apstrādes tiek izvesti ārā un sadedzināti katlumājās. Pastāv vēl zaru dedzināšana un atstāšana izklaidus. Zarus dedzinot, ir jāatceras viens, ka no uguns liesmām var aizdegties zāle vai citi koki, kuri var izraisīt lielu ugunsgrēku visā mežā. Lai nepiemeklētu šāda ķibele, zarus mēdz dedzināt ziemā. Atstājot zarus izklaidus, ir iespēja iegūt labu mēslojumu, jo zari, ilgi stāvot mitrumā vai ēnā,  sapūst, un tas ir labs mēslojums augsnei.

   Kad koks ir nozarots, tas tiek arī sagarināts. Garinot koku, neiztikt tikai ar zāģi, ir vajadzīga arī mērlenta, jo kā gan var nomērīt īsto garumu. Pārsvarā materiāliem ir viens noteikts izmērs, taču jebkura firma vai kokzāģētava, kas pieņem šos materiālus, var uzlikt savus izmērus. Galvenie materiālu izmēri:

       Zāģbaļķi                         (garums) 3,6 – 6m

                                              (diametrs tievgalī) no 18 cm

       Stabkoksne                                    7 – 13 m

                                                             No 14 cm

       Finierkluči                                      2.75 -  5m

                                                              No 20 cm

       Papīrmalka                                     3m

                                                               No  6 cm

   Pēc nogarināšanas nāk grūts darbs sakārtot materiālus tā, lai tie netraucē nedz pašiem strādniekiem, nedz arī tiem, kuri tos materiālus ved uz krautuvi. Materiālu izvešana visbiežāk notiek ar lauksaimniecības traktoriem. Šie traktori ir pietiekoši spēcīgi, lai pavilktu ratus ar papīrmalku vai baļķiem. Šādus traktorus nav grūti dabūt, jo viņi ir katram kārtīgam zemniekam. Ir arī speciāli traktori – forvarderi, kuri ir aprīkoti ar speciālām iekārtām, kuras palīdz ātrāk piekraut kravu. Šādas iekārtas sauc par fiskariem jeb pacēlājiem. Izmantojot šo sistēmu nav vajadzīgs cilvēka spēks, bet, strādājot ar lauksaimniecības traktoriem, katrs klucis ir jāņem un jāieceļ ratos ar rokām, tas ir ļoti grūti un ilgi. Tāpēc lielākās firmas izmanto tikai forvarderus. Šīs mašīnas ir dārgas, tāpēc ne visi viņas var atļauties. Materiālu izvešana no meža ir vajadzīga tādēļ, lai mašīnai, kas ir atbraukusi pakaļ materiāliem un vedīs uz tuvāko kokzāģētavu, nebūtu problēmas tos izkraut un aizvest. Ar tādām mašīnām, kādām brauc pakaļ materiāliem ir ļoti grūti un dažos mežos nav pat iespējams apgriezties, kur nu vēl izvest pilnu kravu un pielādētu piekabi.

1.4.Koksnes apstrāde

    Pēc izvešanas no meža materiāli tiek vesti uz kokzāģētavu, kur tos saliek krautuvē. Krautuves izmēri ir atkarīgi no tā, cik liela ir kokzāģētava. Pēc izkraušanas tie tiek sašķiroti gan pēc garuma, gan pēc arī resnuma, jo katram materiālam būs savs ceļš. Kad pienāk kārta, tad materiāli tiek sazāģēti zāģmateriālos: brusītēs, dēļos.

   Pārsvarā mūsdienās materiāli tiek zāģēti ar lentzāģiem. Ir vēl tādi, kā daudzzāģi un ripzāģi, bet tie nav tik izplatīti kā lentzāģi. Zāģus ražo daudzās valstīs, bet Kandavas apkārtnē izmanto Latvijā ražotos zāģus, jo tos ir viegli dabūt un tie ir lētāki. Salīdzinājumā ar zāģiem, kuri tikai ražoti agrāk Krievijā, Latvijā ražotie zāģi ir izdevīgāki, jo šie zāģi skaidās atdod 40%, bet Krievijā ražotie vismaz 60%.

     Pēc sazāģēšanas materiāli tiek nosūtīti uz garināšanu. Tie tiek garināti ar zēmerzāģiem. Materiāli tiek sagarināti pēc vajadzīgajiem izmēriem un sakrāmēti pakās.

     Pēc sakrāmēšanas pakās tie tiek nosūtīti uz gatavās produkcijas žāvēšanas vietu, uz kalti, ja tas ir vajadzīgs, jo ir materiāli, kurus nežāvē. Žāvēšanas cikls ilgst, apmēram, 6 dienas. Žāvējot no koka ir jāiztvaiko mitrumam, kokā jāpaliek, apmēram, 18% mitrumam. Kokiem, no kuriem tiks taisītas mēbeles, ir jāpaliek vismaz 8-9% mitrumam.

    Pēc žāvēšanas pakas tiek sastīpotas un nomarķētas. Kad tas ir izdarīts, pakas var lādēt mašīnās un vest uz vietām, kur tās tiks realizētas.

    No brusītēm un nomaļiem(atgriezumiem) tiek ražoti arī dēlīši. Gadā normāla kokzāģētava iepērk vismaz 24000 m3 apaļkoka. Vispieprasītākā mūsdienās ir egle. Neatpaliek arī priede, kuru galvenokārt izmanto mēbeļu ražošanā, jo priedei ir augstvērtīgāka koksne un mazāk melnie zari.

  No eglēm tiek taisīti karkasi jeb brusītes. Šie zāģmateriāli Zviedrijā skaitās 5 kategorijas materiāli, kas ir viena no zemākajām kategorijām. Mēs varam secināt, ka tādus zāģmateriālus Zviedrijā nemaz neražo, jo kuram gan gribas ķēpāties ar sīkumiem. Šie materiāli, galvenokārt, tiek sūtīti uz Angliju. Pie mums šādus materiālus ir izdevīgi ražot, jo nav vajadzība ražošanā ieguldīt lielus līdzekļus, tāpēc tas ātri atmaksājas un ātri var gūt lielu peļņu.

  Tiek taisīti arī žogu dēlīši, ko Zviedrijā vispār neražo, jo šos materiālus mēs ražojam no atgriezumiem. Zviedrijā šādi atgriezumi tiek samalti skaidās un tiek izkurināti. Šie materiāli tiek sūtīti uz Holandi, Dāniju, Vāciju.

                                                                1.5.Cirtes veidi

       Galvenā cirte – kailcirte, augošu koku izlases cirte, atsevišķu koku ciršana, novākšanas cirte, sēklcirte, regulētā izlases cirte, grupu izlases cirte, joslu izlases cirte, bojātu koku kailcirte, bojātu koku izlases cirte

        Starpcirte – atēnošana, smalkcirte, retināšana, skrajcirte.

      

       Citas cirtes – stigas, atsevišķu koku ciršana ārpus meža fonda, apauguma novākšana ārpus meža fonda.

      Sanitārā cirte – sanitārā kailcirte, sanitāra izlases cirte, pielūžņojuma izvākšana.

Visizplatītākās ir kailcirtes un izlases cirtes. Šīs cirtes izplatītas ir visā Latvijā, ne tikai Kandavas apkārtnē. Meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojāto, sauso, vēja gāzto un lauzto koku izciršana

     Kailcirte – ir cirtes paņēmiens, kad uzreiz tiek nocirsti visi audzes koki, izņemot atstājamos sēkliniekus. Kailcirtes iedala pēc platuma: šaurās, normālās, platās. Nozīmējot un veicot kailcirtes, jāatceras, ka jebkura kailcirte izjauc meža dzīvo un daudzveidīgo ekosistēmu. Ne visās vietās ir atļauts cirst kailcirtes. To darīt aizliegts: dabas rezervātu mežos, preterozijas mežos, nacionālo parku rezervātu mežos, mežos gravu nogāzēs, ģenētisko rezervātu mežos, zinātnisko pētījumu objektos, u.c. Cirtes virziens kailcirtē jāievēro no austrumiem uz rietumiem, arī no ziemeļaustrumiem uz dienvidrietumiem. Izņēmumu gadījumos no ziemeļiem uz dienvidiem.

     Sanitārā cirte – cirtes paņēmiens, kurš ir līdzīgs kailcirtei. Izlases cirtes cenšas izveidot dažādvecuma egļu audzes, nodrošināt platības pakāpenisku, dabisku atjaunošanos ar mežniecības mērķiem atbilstošu koku sugu paaugu – ar eglēm vai ošiem, pakāpeniski novākt pieaugušo audzi, vienlaikus nodrošināt tās dabisko atjaunošanos. Jāizcērt stumbra kaitēkļu invadētie un slimību inficētie koki, meža dzīvnieku bojātie koki, vējgāzes, ugunsgrēkos un appludinājumos bojātie koki, kā arī atmirušie koki.

1.6.Mežu atjaunošana

 

   Pēc meža nociršanas, tas ir ari jāatjauno. Pēdējos gados valsts meži tiek atjaunoti laikus, bet pārējo apsaimniekotāju mežos atjaunošana notiek minimālos apjomos.

   Par meža stādāmo materiālu jāinteresējas laikus, jo, lai izaudzētu priedi, ir vajadzīgi vismaz divi gadi, bet eglei trīs līdz četri gadi.

   Atjaunojamā koku suga jāizvēlas jau pirms galvenās cirtes ciršanas uzsākšanas. Mežu atjaunošana iedalās divās grupās: mākslīgā un dabiskā.

    Mežu mākslīgā atjaunošana: atjaunošanas priekšrocība ir tā, ka mākslīgi atjaunotās mežaudzes tehnisko gatavību sasniedz par 10-20 gadiem ātrāk un to produktivitāte ir par 20-25% augstāka nekā dabiskās izcelsmes audzēm. Mākslīgi atjaunota meža ātrākas augšanas cēloņi ir selekcionēta un labas kvalitātes sēklu un stādāmā materiāla lietošana, vienmērīgs projektētās koku sugas izvietojums kopš audzes veidošanas sākuma.

   Mākslīgi mežu atjauno sējot vai stādot. Meža sēšanu var rekomendēt tikai tad, ja mežu atjauno ar priedi nabadzīgās smilts augsnēs ar vāju zemsedzes sazēlumu. Stādot var ierīkot visu koku sugu meža kultūras.

    Meža stādīšanā jāievēro tas, ka stādīšanu var veikt sagatavotā vai nesagatavotā augsnē, bet, lai par to izšķirtos, jāzina, ko panāk, augsni sagatavojot. Ar augsnes sagatavošanu uzlabo tās fizikālās un ķīmiskās īpašības, samazina mežu kultūru kopšanu, uzlabo mitruma režīmu.

     Tātad meža kultūras drīkst ierīkot bez augsnes sagatavošanas tikai labi drenētās augsnēs, kur nav gaidāms stiprs sazēlums. Priežu kultūras ierīko tikai sagatavotā augsnē, jo tās cieš no ne tikai sazēluma, bet arī no kukaiņu bojājumiem.

      Rūpes par izcirsto platību nebeidzas ar meža kultūru ierīkošanu. Meža kultūras būs jākopj un vajadzības gadījumā jāpapildina. Ja iestādīto mežu nekopj, agrāk vai vēlāk meža kultūras aiziet bojā un platība atjaunojas ar augšanas apstākļiem nepiemērotu koku sugām. Valsts Meža dienests rekomendē visas meža kultūras pārskatīt jau trešajā gadā pēc ierīkošanas, bet priežu kultūras- agrāk, ja tas nepieciešams. Kopjot meža kultūras, jāraugās, lai projektētās koku sugas kociņu skaits nebūtu mazāks par minimālo un lai kociņu izvietojums platībā būtu vienmērīgs.

     Meža dabiskā atjaunošana: meža dabiskās atjaunošanās efektivitāti nosaka platības nodrošinātība ar sēklām, sēklu dīgšanas apstākļi, pašizsējas dīgstu un paaugas attīstības apstākļi, koku sugas piemērotība veģetatīvai pavairošanai (atvašu dzīšana).

     Sēklas galvenajām koku sugām var izsēties šādos attālumos:

Priedei, eglei – 250 m,

Bērzam – 1 km,

Apsei – 1-2 km.

      Priežu audze gadā var dot 1 miljonu un vairāk sēklu no hektāra. Lai mežs atjaunotos, vajag 100 000 gabalu pašizsējas dīgstu. Platībās, kur nav veikta augsnes mineralizācija, sēklas paliek zemsedzē un aiziet bojā.

      Pret saules apdegumu ir jūtīgi egles dīgsti, mazāk jūtīgi- priedes, ozola un bērza dīgsti; no salnām mazāk cieš bērza un apses dīgsti; ēncietīgo un jaunībā lēni augošo koku sugu dīgsti vāji panes temperatūras svārstības, tāpēc tie labāk attīstās zem audzes klāja.

     Dabiskā atjaunošanās ar sēklām ir rekomendējama priedei, jo vissekmīgāk tā notiek, ja atstāj sēkliniekus un mineralizē augsni. Par sēkliniekiem jāatstāj 30-50 koki uz hektāru. Tiem jābūt ar labu stumbra formu, pietiekami attīstītu un simetriski veidotu vainagu. Sēkliniekus nocērt, kad priedes ir ap 0,5 m augstumā un to skaits, rēķinot uz 1 ha, ir 5000 gabali un vairāk.

    Ja kailcirtē izcirstās platības atstājam dabiskajai atjaunošanai, tad jāatceras pats galvenais, ka atjaunošanās ar projektēto koku sugu panākama tikai ar ļoti rūpīgu kopšanu, lai radītu projektētās koku sugas kociņiem vislabvēlīgākos augšanas apstākļus.

      

Secinājumi

1. Kandavas mežniecības nocirsto platību lielāko skaitu sastāda privāto mežu īpašnieku nocirstie meži. Vislielākais ciršanas īpatsvars ir 2005. gadā, kura nocirsti 157243 m³ koksnes no 940, 2 ha, jo tā gada sākumā Latvijas teritorijā plosījās vētra, kas nolauza lielu koku daudzumu, tādējādi izpostot labas meža audzes.

2. Lielākās meža platības tika atjaunotas privāto mežu īpašnieku mežos, jo tie izcērt vairāk un atjauno arī vairāk mežus. Viņu interesēs ir atjaunot vairāk, jo paši bez atjaunotā meža nevarēs iztikt. Var secināt, ka ar katru gadu atjaunotās mežu platības paliek aizvien lielākas un lielākas, pakāpeniski palielinoties apmežoto platību skaitam.

3. Var secināt, ka nocirstās platības ir lielākas, salīdzinot ar atjaunotajām, bet pastāv tendence šai atšķirībai samazināties. Tad izvirzītā hipotēze apstiprinās, ka Kandavas mežniecībā izcirstās teritorijas ir lielākas nekā atjaunotās. Kopējās nocirstās teritorijas ir 2063 ha, atjaunotās- 1551 ha. Šo platību atšķirība ir 25%.

Izmantoto informācijas avotu saraksts

1. „Lauku avīzes meža grāmata 1996/1997”. Rīga: SIA „Lauku avīze” 1995. 87.-96.lpp

155.-163.lpp

2.Žurnāli „Mežs un dārzs”

3. Bonitāte-http://www.vmd.gov.lv/index.php?sadala=358&id=119&ord=80

4. Ciršu veidi-http://www.vmd.gov.lv/index.php?sadala=358&id=117&ord=60

5.Mežu veidi- http://raksti.daba.lv/referaati/2001/JKozikina/

6. kokapstrāde- http://www.autolv.eu/main.php?lang=lv&p=1&n=216&a=751

7. Latvijas meži- http://celuloze.pie.daugavas.lv/2dresursi.html