Francis Šūberts (1797. – 1828.)

Francis Šūberts dzimis 1797. gada 31. janvarī, Vīnes priekšpilsetā Lihtentālē. Šūberts bija austriešu komponists, agrā romantisma izcilākais pārstāvis.

Viņa tēvs bija skolotājs, ģimene mīlēja mūziku, tēvs un brāļi spēlēja dažādus mūzikas instrumentus. Tā kā zēnam bija loti laba balss, viņš dziedāja baznīcas korī un jau no 11 gadu vecuma mācījās konvikta- skola, kura tika sagatavoti baznīcu dziedātāji. Šajā laikā Šūberts sāka sacerēt mūziku un veselu gadu mācījās pie galma komponista Saljeri.

Nepabeidzis mācības, F. Šūberts izstājās no konvikta un strādāja par skolotāja palīgu, taču aizraušanās ar mūziku nezuda. Radās tādas izcilas dziesmas kā : “Grietiņa pie ratiņa” un “Meža ķēniņš” ar Gētes vārdiem, sonātes un simfonijas. Šūberts nolēma veltīt dzīvi mūzikai un pameta skolotāja darbu, tādējādi paliekot bez ienākumiem. Vairākus gadus viņš mitinājās pie saviem draugiem, ar muzikālo un poētisko gaumi apveltītiem, jauna Vīnes vidusslāņa pārstāvjiem. Bieži vien viņi tikās, lai apspriestu literatūru un mūziku. Dažkārt šīs tikšanās reizes tika veltītas Šūberta mūzikai- “subertiades”. Visu laiku viņš nepārtraukti strādāja, dažkārt radīja pat 10 atsevišķas dziesmas dienā, šajā laikā radās tādi ievērojami skaņdarbi kā : “Nepabeigtā simfonija” un dziesmu cikls “Skaistā dzirnavniece”.

Pēdējo 10 dzīves gadu laikā F. Šūberts ļoti daudz rakstīja sonātes klavierēm, kvartetus, kvintetus, trio, mesas, operas, daudz dziesmu un citu skaņdarbu. Taču F. Šūberta dzīves laikā netika uzvesta neviena viņa opera un orķestris neatskaņoja nevienu viņa simfoniju. Komponista labāko darbu - Septītās un Astotās simfonijas notis tika atrastas tikai daudzus gadus pēc viņa nāves. Neskatoties uz pastāvīgo naudas trūkumu, Šūberts nevēlējās kalpot ne firstam Esterhazi, ne galmam, tāpēc nekas viņu nekavēja sacerēt mūziku. Taču ar laiku Šūberta mūzika iekaroja vīniešu sirdis, te liela loma bija ievērojamajam dziedonim Johanam Mihaelam Foglam, kurš izpildīja Šūberta dziesmas, komponistam pašam spēlējot pavadījumus.

Jaunrade prasīja daudz spēka un enerģijas, taču tās jo dienas kļuva mazāk, nenodrošinātība un mūžīgās neveiksmes smagi ietekmēja Šūberta veselību. F. Šūberts galvenokārt radīja līksmus un pozitīvus skaņdarbus, taču gadu pirms nāves viņš sacerēja dziesmas ar kopēju nosaukumu “Ziemas cels”.

1828. gada Šūberta draugi noorganizēja vienīgo skaņdarbu koncertu viņa dzīves laikā, kuram bija lieli panākumi. F. Šūberts turpināja sacerēt mūziku, taču mūža gals pienāca negaidīti, jo komponists saslima ar tifu. Francis Šūberts nomira 1828. gada 19. novembri, Vīne.